Bērniņa aprūpe pēc dzimšanas Dzemdību nodaļā

06.07.2021.

Kuldīgas slimnīcā dzemdības notiek kādā no divām dzemdību zālēm, kurā māmiņa un bērniņš pēc lielā notikuma kopīgi pavada vēl brīdi, pirms dodas uz kādu no pēcdzemdību istabām.


Bērniņa aprūpe Dzemdību nodaļā

Pēc bērniņa piedzimšanas speciālisti pārbaudīs viņa veselību un, ja konstatē, ka viss ir kārtībā, māmiņa ar mazuli būs kopā no dzimšanas mirkļa un pēc dzemdībām uzturēsies pēcdzemdību palātā.


Ja bērniņam ir veselības problēmas, uzsāk viņa ārstēšanu. Vecāki tiek informēti par visiem bērna veselības aspektiem, izmeklējumiem, plānoto rīcības taktiku un iespējamo prognozi.


Atsevišķos gadījumos, kad jaundzimušajam veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešami specifiski izmeklējumi vai ilgstoša ārstēšana, jaundzimušais tiek pārvests uz Bērnu klīnisko Universitātes slimnīcu.


Neonatologs apskata mazuli reizi dienā ikdienas vizītē. Vizītes laikā ārsts izvērtē jaundzimušā veselības stāvokli un zīdīšanas efektivitāti; nepieciešamības gadījumā bērniņam nozīmē klīniskās analīzes vai citus izmeklējumus, kā arī sniedz padomus vecākiem.


Bērnu māsas vai vecmātes veic ikdienas apgaitu pie jaundzimušā divas reizes dienā vai pēc nepieciešamības biežāk;

  • izjautā māmiņu par iespējamām problēmām un atbild uz jautājumiem,

  • reizi dienā apkopj un nosver jaundzimušo,

  • īpašu uzmanību personāls velta zīdīšanas prasmju apgūšanai un nostiprināšanai. Bērnu māsas un vecmātes palīdz uzsākt zīdīšanu, izskaidro zīdīšanas pamatprincipus.

Pēc palīdzības un padoma par mazuļa aprūpi, zīdīšanu, veselību jaunā māmiņa aicināta vērsties pie medicīnas personāla jebkurā diennakts laikā. Nodaļā visu diennakti dežurē personāls, kurš gatavs sniegt atbalstu.


Personāls aicina māmiņām izmantot pieejamo atbalstu un nodaļā pavadītajās dienās apgūt pēc iespējas vairāk iemaņu mazuļa aprūpē, īpašu uzmanību pievēršot zīdīšanas prasmju apguvei. Nekautrēties un jautāt medicīnas personālam par dažādām problēmsituācijām, zīdīšanas jautājumiem un turpmāko bērniņa aprūpi mājās. Tas mazinās iespējamo satraukumu un stresu, atrodoties mājās un patstāvīgi uzsākot rūpēties par bērniņu.


Gadījumā, ja māmiņa apguvusi krūts zīdīšanas pamatprasmes, jaundzimušā svars ir pozitīvs, un abu veselība ir laba, mājās var doties apmēram 3–4 dienas pēc dzemdībām.



Bērniņa pirmās stundas pēc piedzimšanas

Pirmo stundu laikā pēc dzimšanas bērniņš saņem K vitamīna devu (pilienu mutē vai injekciju). Ja pirmo K vitamīna devu bērns saņēmis piliena veidā, rekomendējams ievadīt atkārtotas devas pēc nedēļas un mēneša.

K vitamīns ir svarīgs asins recēšanai. Agrīnajā dzīves periodā K vitamīna trūkuma dēļ bērnam ir paaugstināts asiņošanas risks. Veselam, iznēsātam bērnam šāda varbūtība ir zema, taču nav vērts riskēt, tāpēc bērniņš pēc piedzimšanas saņem šo vitamīnu.


Pirmā vakcīna jaundzimušajam

Dažkārt vecākiem ir šaubas par nepieciešamību vakcinēt jaundzimušo, pastāv bailes no iespējamiem sarežģījumiem, taču vakcinācija aizsargā bērnu no bīstamām slimībām, kas var radīt sarežģījumus visas dzīves garumā vai pat būt par nāves vai invaliditātes iemeslu.


Vakcinācija pret tuberkulozi. Tuberkuloze, joprojām ir nozīmīgs veselības un dzīvības apdraudējums Latvijā. Ja jaundzimušajam nav kontrindikāciju, tad vakcinācija tiek veikta laika periodā no 12 stundas pēc dzimšanas līdz izrakstīšanas brīdim no Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas.


Lai minimalizētu iespējamo sarežģījumu risku, vakcīnu jaundzimušā bērna ādā (intrakutāni) pēc neonatologa nozīmējuma ievada tikai speciāli apmācīta bērnu aprūpes māsa ar lielu pieredzi tieši šīs vakcinācijas izdarīšanā.


Vakcinācija pret vīrusa hepatītu B – vienu no pasaulē visplašāk izplatītajām infekciju slimībām, kas var novest pie neārstējama aknu bojājuma. Grūtniecības laikā tiek veikts izmeklējums uz šo saslimšanu, lai būtu iespējams savlaicīgi pasargāt bērnu, ja mātei šī infekcija izrādīsies pozitīva. Vienīgais veids, kā to droši izdarīt, ir vakcinēt šādas māmiņas jaundzimušo nekavējoties pēc piedzimšanas. Šī iemesla dēļ visas grūtnieces tiek izmeklētas uz HBs antigēnu, kas var specifiski apliecināt hepatīta B vīrusa klātbūtni. Ja šis tests ir pozitīvs vai arī datu par HBs antigēna pārbaudes rezultātiem nav, 12 stundu laikā pēc bērna piedzimšanas pēc neonatologa nozīmējuma tiek veikta vakcinācija.


Skrīninga izmeklējumi jaundzimušajiem

Visiem jaundzimušajiem līdz izraksta brīdim veic skrīninga izmeklējumus – dzirdes pārbaudi, pulsa oksimetriju jeb asins skābekļa piesātinājuma mērījumu, kā arī ģenētiskā skrīninga izmeklējumu.


Dzirdes pārbaude – ar speciāla aparāta palīdzību to izdarīs apmācīta māsiņa. Ja radīsies šaubas, vai arī izmeklējums nebūs izdevies pārliecinoši, tiks ieteikts doties uz Bērnu dzirdes centru.


Pulsa oksimetrija veic, lai pārliecinātos par to, ka bērna asinis arī ārpus mātes organisma ir pilnvērtīgi piesātinātas ar skābekli, bērnam uz labās plaukstiņas un vienas pēdiņas izmēra skābekļa piesātinājums asinīs. Izmeklējums nepieciešams, lai noteiktu vai bērnam nav smagas iedzimtas sirdskaites, kas var nebūt iepriekš diagnosticēta ultraskaņas izmeklēšanā grūtniecības laikā. Ja radīsies aizdomas par iegūto rezultātu ārsts izlems par tālāko taktiku.


Ģenētiskais izmeklējums – bērniņam paņems asins paraugu, kuru nosūtīs uz ģenētikas centru, lai veiktu izmeklējumu uz hipertireozi (samazināta vairogdziedzera funkcija), fenilketonūriju (vielmaiņas saslimšana), cistisko fibrozi (ģenētiska saslimšana), galaktozēmiju (iedzimta vielmaiņas saslimšana), Biotinidāzes deficītu (iedzimts vielmaiņas traucējumi), iedzimtu virsnieru garozas hiperplāziju.