31.05.2021.
Uzņemšanas nodaļa ir vieta, kur pacients dažādu nelaimju vai pēkšņu veselības pasliktināšanās gadījumā ierodas pats vai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu. Šādas situācijas ir satraucošas un nereti cilvēki nezina kārtību, kā notiek pacientu uzņemšana un kā tiek sniegta palīdzība.
Kā notiek pacientu uzņemšana?
Ierodoties Uzņemšanas nodaļā patstāvīgi, pacients vēršas reģistratūrā, kur viņam uzdod vispārīgus jautājumus par veselības sūdzībām un aizpilda dokumentus ar personas datiem, tāpēc līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam. Pēc sūdzībām pacientam tiek noteikts kāds no pieciem prioritātes līmeņiem. Uzņemšanas nodaļas pacientu reģistratore Sanita Fišmeistere skaidro: “Reģistratūrā aizpilda obligātos dokumentus un, balstoties uz pacienta sūdzībām, novērtē situāciju, cik steidzama palīdzība ir nepieciešama un kurš speciālists jāpiesaista. Piemēram, vēdera sāpju iemesls var būt dažāds, līdz ar to piesaistāmais speciālists var būt terapeits, ginekologs vai ķirurgs. Ir svarīgi laicīgi zināt, kāds ir pacienta stāvoklis, lai varētu viņu novirzīt pie pareizā speciālista. Tos pacientus, kuriem ir dzīvībai bīstams stāvoklis, ņem ārpus kārtas, nekavējoties. Pacients uzreiz tiek transportēts uz nodaļu, lai saņemtu palīdzību. Savukārt pacientus ar ieilgušām sūdzībām, piemēram, pirms ilga laika sasita roka, kura sāp joprojām, novizam pie ģimenes ārsta vai pie speciālista uz pieņemšanu, jo šādas veselības problēmas nerisina Uzņemšanas nodaļā.”
Ir noteiktas procedūras, kuras Uzņemšanas nodaļas speciālistiem ir jāievēro. “Piemēram, mēs nevaram caur reģistratūras lodziņu, kā pacients saka, tikai “uzmest aci” brūcei. Jebkurā situācijā jāveic pacienta apskate un aprūpe pēc protokola, jo trauma var būt nopietnāka, nekā ārēji var šķist,” papildina S. Fišmeistere.
Savukārt par smagiem vai akūtiem pacientiem, kuri slimnīcā ierodas ar NMPD transportu, jau iepriekš ir paziņots, lai Uzņemšanas nodaļā speciālisti būtu sagatavojušies un palīdzību varētu sniegt nekavējoties.
Kā notiek pacientu plūsma?
Ja Uzņemšanas nodaļā vienlaicīgi pēc palīdzības vērsušies vairāki pacienti, tad, atkarībā no viņu veselības stāvokļa smaguma, tiek noteikts kāds no pieciem prioritātes līmeņiem. Pacientam noteiktā prioritāte nozīmēs to, cik minūšu laikā tiks sniegta palīdzība. Palīdzības sniegšana un ārstēšanas prioritāte ir tiem pacientiem, kuru veselībai un dzīvībai ir vislielākie draudi. Savukārt pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir nosacīti stabils un dzīvībai briesmas nedraud, izmeklējumus un speciālistu palīdzību var nākties gaidīt ilgāk. Šāda vienota pieņemšanas sistēma noteikta visā valstī.
Teju 70% Kuldīgas slimnīcas pacientu palīdzību saņem nekavējoties vai pusstundas laikā. Gadījumos, kad pacientiem nākas gaidīt ilgāk, iemesls var būt neatliekamās palīdzības sniegšana citam pacientam, piemēram, apskate, izmeklējums vai pat akūtas operācijas veikšana.
Kādas ir biežākās situācijas, kļūdas no pacientu puses, ar kurām saskaras speciālisti Uzņemšana nodaļā?
Bieži cilvēki Uzņemšanas nodaļā vēršas ar problēmām, kas ir ģimenes ārsta kompetencē un akūta slimnīcas speciālista palīdzība nav nepieciešama. Ja pacientam ir šaubas par savu veselības stāvokli un nopietnību, aicinām cilvēkus vispirms sazināties ar savu ģimenes ārstu vai zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 un sekot līdzi rekomendācijām. Ja pacients uzņemšanas nodaļā vēršas ar nepamatotu sūdzību, kas ir ģimenes ārsta kompetencē, var tikt piestādīta maksa par sniegto pakalpojumu.
Tāpat pacients bieži nezina, kādus medikamentus ikdienā lieto. “Tas speciālistam ir ļoti būtiski. Tāpat ieteicams līdzi paņemt izrakstus un iepriekš veiktos izmeklējumus. Tas atvieglos un paātrinās pacienta izmeklēšanas un diagnozes uzstādīšanas gaitu. “Nereti pacienti paši sev uzstāda diagnozi un jau mērķtiecīgi nāk ar prasību izpilināt sistēmu. Taču jebkurā gadījumā speciālists pacientu izmeklēs un izvērtēs tā veselības stāvokli, nepaļaujoties uz pacienta uzstādīto diagnozi,” skaidro Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa Sintija Ērcīte.
Cilvēkiem nereti ir trauksme par brūci, kas asiņo, taču reizēm, noskalojot asinis, speciālisti konstatē, ka brūce ir niecīga un tai speciāla apstrāde nav nepieciešama. “Ja iespējams, aicinām cilvēkam noskalot brūci iepriekš un apsiet to. Nereti galu galā izrādās, ka pacientam mūsu palīdzība nemaz nav nepieciešama,” papildina S. Ērcīte.
Savukārt pacientu reģistratore S. Fišmeistere atgādina, ka slimnīcas Uzņemšanas nodaļa un neatliekamā medicīniskā palīdzība, jeb tautā saukta ātrā palīdzība, ir atšķirīgas lietas un vietas: “Slimnīcas Uzņemšanas nodaļu nevar izsaukt uz mājām. Izsaukt pēc palīdzības var Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.”
Cilvēki pēc ilgstošas alkohola lietošanas nereti vēršas Uzņemšanas nodaļā, lai izpilinātu sistēmu, kas varētu palīdzēt izskalot organismu un atiet no alkohola ietekmes uz organismu, taču nodaļas māsas uzsver, ka šāds pakalpojums netiek sniegts, jo slimnīcā nav ārsts narkologs.
Kādos gadījumos piemēro maksu par sniegto palīdzību?
Jebkuram pacientam, kuram Uzņemšana nodaļā sniegta palīdzība, ir jāmaksā – pacienta līdzmaksājums vai pilna maksa, atkarībā no sūdzībām un veiktajām manipulācijām. No pacienta līdzmaksājuma atbrīvotas ir valstī noteiktas personu grupas un bērni līdz 18 gadiem. S. Fišmeistere papildina: “Pilnu maksu par sniegto pakalpojumu pacientam piestāda gadījumos, kas nav akūti, piemēram, pārsiešana gan pieaugušam, gan bērnam.” Konsultācijas un ārstēšana, kas nepārsniedz ģimenes ārsta iespējas un kompetenci un kuras tūlītēja nesniegšana neapdraud cilvēka dzīvību un veselību, Uzņemšanas nodaļā ir maksas pakalpojums saskaņā ar MK noteikumiem. Ja ārpus ģimenes ārsta darba laika un brīvdienās iedzīvotājiem nepieciešama konsultācija šādos gadījumos: saaukstēšanās un drudzis, galvassāpes, kakla un ausu sāpes, vemšana un caureja, neliela trauma vai hroniskas slimības saasināšanās, aicinām zvanīt un konsultēties pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Kārtība, stājoties dienas stacionārā
Maksa par dienas stacionārā veiktajām manipulācijām un plānveida operācijām ir jāveic, stājoties nodaļā. Tas nozīmē, ka pacients ārsta nozīmētajā dienā ierodas Uzņemšanas nodaļā, veic apmaksu par manipulāciju un dodas uz nodaļu. Dienas stacionārā tiek veiktas mazas operācijas, endoskopijas izmeklējumi, utt.
“Pretēji ir gadījumā, ja pacients nodaļā nonāk neplānoti – pēc negadījuma, vai pēkšņas veselības pasliktināšanās situācijā. Tad ir jāmaksā, dodoties mājās,” precizē pacientu reģistrētāja.
Stājoties dienas stacionārā, pacientam obligāti līdzi jābūt personu apliecinošiem dokumentiem, ārsta izrakstiem un iepriekš veiktiem izmeklējumiem. Tāpat apdrošināšanas polisei vai izziņai par atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma, ja tāda ir.
Kādu specialitāšu ārsti strādā uzņemšanā?
Uzņemšanas nodaļā strādā teju 30 speciālisti – ārsti, māsas, sanitāri, reģistratori. 24 stundas diennaktī palīdzību nodrošina: vispusīga iekšķīgo slimību diagnostikā un ārstēšanā, pediatrijā, ķirurģijā – traumatoloģijā, ginekoloģijā – dzemdniecībā, anestezioloģijā – reanimatoloģijā.
Kā notiek izmeklējumu veikšana un diagnozes uzstādīšana?
Būtiski ir ievākt pacienta anamnēzi jeb slimību vēsturi. Tas palīdz tālākai izmeklēšanai, diagnozes uzstādīšanai un ārstēšanai, tāpēc svarīga ir pacienta un speciālista savstarpējā sadarbība. Lai ārsts pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk sniegtu palīdzību, pacientam jābūt maksimāli atklātam un detalizētam par sāpēm, to iemesliem. 24 stundas diennaktī pieejami laboratoriskie un radioloģijas (rentgens, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija) izmeklējumi. Dežurējošais speciālists pēc pacienta apskates nepieciešamības gadījumā veic papildus izmeklējumus, lai izslēgtu vai apstiprinātu kādu diagnozi. Pēc diagnozes uzstādīšanas ārsts nosaka nepieciešamās procedūras un manipulācijas, kuras tālāk veic slimnīcas māsas.
Kādos gadījumos pacientam ir jāgaida uz ārsta apskati?
Gadījumā, ja speciālists palīdzību jau sniedz kādam citam akūtam pacientam, tiek veikta operācija, notiek pieņemšana, utt., var nākties nedaudz uzgaidīt. Brīdī, kamēr ārsts nav veicis pacienta apskati, māsa nedrīkst uzsākt nekādu ārstēšanu.
“Bieži pacienti nesaprot, kāpēc māsa iet garām un nesniedz palīdzību. Taču tas tā ir tāpēc, ka māsa nevis negrib, bet nedrīkst to darīt bez ārsta sniegtām norādēm,” skaidro Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa S. Ērcīte. Vēl pacientam var nākties gaidīt observācijas periodā, kas var aizņemt līdz 24 stundām.
Kas ir observācija?
Observācijas gultās pacients var atrasties līdz 24 stundām. Šajā laikā pacientu novēro un saprot, vai viņš var doties mājās vai nepieciešama turpmāka ārstēšana kādā slimnīcas nodaļā. Observācijas periodā pacients gaida analīzes, tiek pilināta sistēma, veiktas ilgstošākas procedūras, gaida izmeklējuma rezultātus (rentgena, datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses u.c.), lai tiktu uzstādīta diagnoze un noteikta tālāka ārstēšana slimnīcā vai mājās.
Kādos gadījumos pacientu pārved uz citu slimnīcu?
S. Ērcīte atbild: “Kuldīgas slimnīcā nav infektoloģijas nodaļas, tāpēc pacientus ar infekcijas slimībām – ērču encefalītu, Covid-19 utt., pārved. Ja pacienta trauma pārsniedz mūsu dežūrspeciālistu kompetenci, piesaistām specializēto medicīnas centru. Citos gadījumos uz Rīgu sūtam pacienta izmeklējumu rezultātus un tur esošie speciālisti izvērtē, vai pacients ir pārvedams, vai speciālisti brauc uz Kuldīgu.”
Vai apstākļi Uzņemšanas nodaļā bērniem atšķiras no pieaugušajiem?
Arī uz bērniem attiecas pacientu prioritārā līmeņa noteikšana, atkarībā no sūdzībām vai traumas. Uzņemšanas nodaļā ir izveidota bērnu apskašu telpa. Tajā bērns ir nošķirts no pārējās pacientu plūsmas, var skatīties televizoru vai rotaļāties ar mantām. Līdz ar to laiks Uzņemšanas nodaļā bērnam nav tik satraucošs.
Kommentare