Kuldīgas slimnīcas māsas pilnveido profesionālās zināšanas

17.01.2022.

Foto: Mg.sc.sal. Anete Kurklete, Kuldīgas slimnīcas māsas Sigita Meļķe, Inta Rudene, Līga Vera, Iveta Krišjāne, Nataļja Gruzde, Daina Gulbe.

Šī gada 13. un 14. janvārī, Kuldīgas slimnīcā notika tālākizglītības kursi, kuros māsas pilnveidoja savas profesionālās zināšanas un praktiskās iemaņas ilgtermiņa pacientu aprūpē.

Mācībās piedalījās dažādu Kuldīgas slimnīcas stacionāro nodaļu māsas. Viņas savas profesionālās zināšanas papildināja par tādām tēmām, kā: hronisko slimību grupas, diagnostiskie kritēriji un metodes, hronisko slimību ietekme uz pacientu psihoemocionālo stāvokli, uz pacientu centrēta ilgtermiņa aprūpe visos vecumposmos, aprūpes procesa īpatnības, saskarsmes nianses, pacienta motivācijas un līdzestības veicināšana.

Kā skaidroja mācību otrās dienas vadītāja, viena no mācību programmas “Māsas darbība ilgtermiņa pacientu aprūpē” izstrādātājām, veselības zinātņu maģistre Anete Kurklete:

Mūsdienās pieaug tādu pacientu skaits, kas slimo ar hroniskām slimībām. To ietekmē gan dzīvesveids, gan arī tas, ka, pateicoties modernām diagnostikas iespējām, slimības var atklāt un uzsākt to ārstēšanu daudz ātrāk. Līdz ar to pacientu dzīvildze kļūst lielāka, bet slimība fonā paliek visu laiku. Ja kādreiz pacients ar noteiktām diagnozēm varēja nodzīvot piecus gadus, tad tagad dzīvo divdesmit un vairāk gadus. Jo medicīnā ir lielāka attīstība un vairāk iespējas ārstēt, jo pacienti dzīvo ilgāk. Tas aktualizē tieši māsu kompetences darbā ar ilgtermiņa pacientiem.

Katrai slimnīcas stacionārajai nodaļai ir atšķirīga pacientu medicīniskās aprūpes specifika, bet visu māsu apmācībā vienojošais ir pielāgošanās, komunikācijas spēju un empātijas attīstīšana. Māsas ir atbildīgas par aprūpes vajadzību novērtēšanu un pacientu aprūpes praktisko īstenošanu – atbalstu, aprūpes procesu pārraudzību, pacienta un viņa tuvinieku informēšanu/izglītošanu.

Māsas profesijas attīstību būtiski ir ietekmējušas izmaiņas, kas gadu gaitā tiek ieviestas veselības aprūpes sistēmās. Māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt medicīniskās aprūpes nepieciešamību, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt.

Kā atzina Kuldīgas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas māsa Iveta Krišjāne, tad viņai visnoderīgākās šajās mācībās likās diskusijas, piemēri no dzīves un ikdienas darba. Savukārt nodaļas vecākā māsa Nataļja Gruzde atzina, ka kursos bija iespēja atjaunot jau esošās un iegūt papildus zināšanas, kā arī dalīties ar savu un uzklausīt citu kolēģu praktisko pieredzi. Iegūta arī izpratne par pacientu izglītošanas nozīmi, kas kalpos kā pamats turpmākajai profesionālajai pilnveidei.

Noderīgas atziņas šajos divu dienu kursos ieguva arī Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļas māsa Inta Rudene un Līga Vera. Viņas atzinīgi novērtēja pasniedzējas Anetes Kurkletes sniegtās praktiskās zināšanas par saskarsmes niansēm māsu darba ikdienā.

---

Neformālās izglītības programmu “Māsas darbība ilgtermiņa pacientu aprūpē” 16 akadēmisko stundu apjomā, iesaistot savus mācībspēkus, izstrādājusi Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža.

Mācības tika organizētas, Veselības ministrijas īstenotā, ESF projekta “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” (Nr.9.2.6.0/17/I/001) ietvaros.