No pēdu deformācijas nav jācieš

11.11.2024.

Pēdas ir mūsu ķermeņa pamats – tās nes visu mūsu svaru, nodrošinot kustību iespējas un stabilitāti.  Sāpīga pēdas vai pēdas pirkstu deformācija ne tikai apgrūtina ikdienas aktivitātes, bet arī negatīvi ietekmē visu balsta un kustību orgānu sistēmu un dzīves kvalitāti kopumā. Ja pēdu deformāciju nav iespējams novērst ar konservatīvām metodēm, Kuldīgas slimnīca to piedāvāt risināt ar mazinvazīvo pēdu ķirurģiju, kurā specializējusies traumatoloģe – ortopēde Evita Rumba.

Pēda sastāv no 26 kauliem, 33 locītavām un daudziem muskuļiem, cīpslām un saitēm, kas kopā veido kompleksu mehānismu. Pēdu deformācijas var rasties dažādu iemeslu dēļ: nepiemērotu apavu nēsāšana, kuri nenodrošina pietiekamu atbalstu vai brīvību pirkstiem, pārmērīgas kāju slodzes vai sportisko aktivitāšu trūkums, kā arī traumas un ģenētiskas saslimšanas. Cilvēkam paliekot vecākam, locītavas un saites zaudē elastību un arī tas var veicināt deformācijas attīstību.

Pēdu deformācija cilvēkam var izraisīt ne tikai pārvietošanās grūtības un ierobežot apavu izvēli, bet arī izmainīt gaitu, radot papildus slodzi uz kāju locītavām un mugurkaulu. Traumatologi – ortopēdi to neiesaka atstāt bez ievērības. Pirmie signāli, ka jāvēršas pie speciālista ir izmaiņas pēdas un kāju pirkstu izskatā, parādās sāpes, apgrūtināta apavu valkāšana, cilvēks cieš no hroniskiem ādas sabiezējumiem vai veidojas varžacis, pēdu pirkstu nagu deformācijām.

Kuldīgas slimnīcas traumatoloģe – ortopēde Evita Rumba, kura Kuldīgas slimnīcā pacientus konsultē ambulatori un veic dažāda veida traumatoloģiskas un ortopēdiskas operācijas, ir specializējusies pēdu mazinvazīvajā ķirurģijā.

Viņa skaidro,  ka vēršoties pie traumatologa – ortopēda pēdas deformācijas sākotnējās fāzēs, ārsts vispirms ieteiks sākt ar konservatīvo ārstēšanu. Tā ietver pēdas koriģēšanu galvenokārt ar ortopēdiskajiem palīglīdzekļiem un fizioterapiju. Pirms tiek apsvērta doma par operāciju, pacientam vispirms būtu vērts doties pie tehniskā ortopēda, kas pēdas apskatīs, novērtēs atbilstošu apavu izmēru un izvērtēs individuālo ortopēdisko palīglīdzekļu nepieciešamību, kā arī pie fizioterapeita, kurš palīdzēs nostiprināt iegurņa un kāju muskulatūru. 

“Ortopēdiskie apavi, individuāli izgatavotas zolītes, silikona ieliktņi starp pirkstiem pacientam var atbalstīt un koriģēt pēdu atbalstu pret zemi un pasargāt pēdu deformētos pirkstus no hroniskiem noberzumiem. Fizioterapijas laikā var nostiprināt iegurņa un kāju muskulatūru, uzlabot locītavu kustīgumu, veicināt pirkstu kustīgumu, tādējādi mazināt sāpes. Vēl viens speciālists, kurš var līdzēt ir podologs. Viņš noņems sāpīgos sabiezējumus, risinās ieaugušo nagu problēmas un citas mīksto audu problēmas pēdās, kas arī var veicināt pēdas deformācijas attīstību. Tikai tad, ja šīs konservatīvās ārstēšanas metodes nestrādā, ieteiksim ķirurģisko ārstēšanu,” skaidro E. Rumba. 

Tomēr ārste ir novērojusi, ka cilvēki ar pēdu problēmām pie speciālista bieži vien vēršas tikai tad, kad pēc ilgstošas samierināšanās ar diskomfortu jau izjūt neciešamas sāpes. 

“No sāpēm vai citām traucējošām pēdu deformācijas izpausmēm mūsdienās nevienam  nav jācieš! Ja nepieciešama ķirurģiskā ārstēšana, Kuldīgas slimnīcā to varam veikt mazinvazīvajā tehnikā. Tā ir maksimāli saudzējoša metode, tādējādi, izvairoties no lielām brūcēm un mīksto audu traumēšanas. Pie smagākām deformācijām operācijas metodes var tikt kombinētas, dodot iespēju pēdu koriģēt gan mazinvazīvi, gan veicot lielāku griezienu. Jebkurā gadījumā, pacientam tas nozīmē pēc iespējas mazākas sāpes un vieglāku atveseļošanās periodu,” skaidro speciāliste.

Mazinvazīvā pēdas ķirurģija visā pasaulē, tai skaitā, arī Latvijā sāk ieņemt ar vien nozīmīgāku lomu. Desmit gadu laikā tā ir pētīta un strauji attīstījusies, dodot iespēju ārstiem no visas pasaules to ieviest savā profesionālajā ikdienā. Traumatoloģe – ortopēde Evita Rumba ir pārliecināta, ka vēl pēc dažiem gadiem iespējamība ar šo saudzējošo metodi ārstēt visas pēdas patoloģijas, ir diezgan liela. Šobrīd Latvijā to praktizē vien nedaudz speciālistu, un Kuldīgas slimnīca ir viena no nedaudzajām ārstniecības iestādēm, kurā to ir iespējams veikt. Turklāt tikai Kuldīgas slimnīcā šobrīd tas ir iespējams ar valsts līdzfinansējumu.