.jpg)
12.05.2020.
Atzīmējot Starptautisko vecmāšu dienu 5. maijā un Starptautisko māsu dienu 12. maijā, Kuldīgas slimnīca izsaka pateicību 53 medicīnas māsām un astoņām vecmātēm par rūpīgu, nozīmīgu un ilglaicīgu darbu sabiedrības veselības aprūpē.
Medicīnas māsas profesija bijusi nozīmīga visos laikos un viņu ieguldījums pacientu aprūpē ir neatsverams. Ikviena māsa atzīst, ka darbā lielākais gandarījums ir redzēt, kā smagi slims pacients mājās aiziet vesels un smaidīgs.
Liela daļa medicīnas māsu savā profesijā pavadījušas teju visu mūžu un joprojām no darba gūst gandarījumu. Slimnīcas galvenā māsa Ilze Lude bērnu nodaļas kolektīvam pievienojās 1977. gadā un tur dežurē joprojām. “Māsa ir profesionālas komandas – ārstu, māsu palīgu, citu kolēģu, pacientu un viņu piederīgo – sirds, kura plāno, koordinē, īsteno noteikto ārstēšanu un izglīto pacientu par slimību un veselību, tāpēc gribas uzteikt katru no slimnīcas māsām,” saka I. Lude un papildina, ka māsu loma ir rūpēties par slimiem un veseliem no cilvēka dzimšanas brīža līdz sirmam vecumam.
Sterilizācijas nodaļas vecākā māsa Vaira Gotlande Kuldīgas slimnīcā strādā jau 48 gadus un atzīst, ka ne dienu nav nožēlojusi profesijas izvēli. “Māsas darbs nekad nav bijis viegls, bet tas man vienmēr sagādājis prieku un bijis svarīgs. Kad saucu darbu par savām otrajām mājām, bērni man pārjautā, vai tās tiešām ir otrās, ne pirmās?” smej V. Gotlande.
Bagāta darba pieredze ir arī ķirurģijas nodaļas vecākai māsai Mirdzai Valcei, kura Kuldīgas slimnīcā strādā 46 gadus, bet medicīnas māsas Inese Skaistkalne, Guna Feldmane un Dina Balode šajā nodaļā ir no 1978. gada. Jaunākā ķirurģijas nodaļas un arī viena no jaunākajām Kuldīgas slimnīcas māsām ir Gunta Konošonoka. Viņa kolektīvam pievienojās 2017. gadā pēc Latvijas universitātes absolvēšanas. Māsas profesijas izvēle bijis aicinājums. “Bērnībā daudz slimoju, tāpēc bieži biju slimnīcas pacients. Šobrīd tas man emocionāli labāk palīdz izprast cilvēkus, kuri ar dažādām sāpēm un traumām nokļuvuši slimnīcā. Gribu, lai katrs jūtas aprūpēts, saprasts un vajadzīgs. Savukārt ikviens pacienta pateikts “paldies” par rūpēm silda sirdi,” atzīst G. Konošonoka.
Vecākā māsa Rita Kļaviņa savu lielāko darba pieredzi ieguvusi ginekoloģijas nodaļā, strādājot Kuldīgas slimnīcā no 1979. gada. Savukārt bērnu aprūpes māsas Modra Liekniņa un Aina Bērtulsone darba pienākumus bērnu nodaļā veic kopš 1974. gada. Anžela Vārna, kura par māsu bērnu nodaļā strādā no 1987. gada, un Oksana Glodjana (nodaļā no 1986. gada), pacientu balsojumā atzītas par Latvijas sirdsmāsiņām. Bet bērnu nodaļas vecākā māsa Līga Vera 2012. gadā saņēma Latvijas gada māsas apbalvojumu.
Kuldīgas slimnīcas lepnums ir arī vecmātes, kuras ar savu pieredzi, dzīves gudrību un nesavtīgu mīlestību spēj ne tikai palīdzēt bērniņam nākt pasaulē, bet arī dot padomus jaunajām māmiņām par mazuļa aprūpēšanu. Vecākā vecmāte Gunta Cepurīte dzemdību nodaļā strādā 39 gadus. Viņas pieredze un iemaņas palīdzējušas darbā arī jaunajiem speciālistiem. Bet vecmāte Gundega Kugelane, kura nodaļā strādā no 1988. gada, vairāk nekā 20 gadus paralēli pasniegusi arī lekcijas audzēkņiem Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā par dzimumaudzināšanu un 2017. gadā saņēmusi Kuldīgas novada Goda balvu par nesavtīgu darbu sieviešu veselības labā.
Vecmāte Inga Losāne dzemdību nodaļā strādā 26 gadus un uzskata, ka šī profesija ir Dieva radīta, jo nav lielākas laimes, kā katru reizi būt klāt dzīvības brīnumā. Savukārt vecmāte Zane Japeniņa profesiju apguva 1994. gadā un Kuldīgas slimnīcā mazuļiem palīdz nākt pasaulē jau 12 gadus. “Uzskatu, ka esmu radīta šim darbam. Pat tad, kad nestrādāju par vecmāti, vienmēr dzīve mani vadījusi atpakaļ. Kāds ir mans darba gandarījums? Ja sarežģītās dzemdībās piedzimst vesels bērniņš, viss grūtums – ilgās un satraucošās darba stundas, cīņa par māmiņu un bērnu – aizmirstas,” dalās Z. Japeniņa.
Kuldīgas slimnīca izsaka lielu pateicību ikvienai vecmātei un medicīnas māsai par nesavtīgo darbu un ieguldījumu! Lai spēks un izturība rūpēs par pacientiem!
