Slimnīcas jaunā valde attīsta vidi un paplašina iespējas

21.05.2020.

Kuldīgas slimnīcas jaunā valde strādā teju divus gadus – valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds no 2018. gada vasaras, bet valdes locekle Svetlana Serpāne no pērnā gada novembra. Šajā laikā piesaistīti jauni speciālisti, uzlabota slimnīcas vide, padarot to ērtāku un modernāku gan pacientiem, gan speciālistiem, iegādātas arī jaunas iekārtas.


Samazinot izmaksas, atļaujamies vairāk

“Kopš strādāju Kuldīgas slimnīcā viens no galvenajiem darbiem bijis izveidot pievilcīgu darba vidi aptuveni 300 darbiniekiem, saliedēt kolektīvu un uzturēt dialogu ar ikvienu, skaidrojot pieņemtos lēmumus,” stāsta A. Rozenfelds. Iepirkumu procedūru uzsākšana slimnīcas saimnieciskās darbības nepieciešamo lietu iegādē bijis viens no uzdevumiem, lai īstenotu vairākus mērķus. “Iepirkumu rezultāti ir ļāvuši būtiski samazināt izdevumus, tāpēc vairāk līdzekļu varam atļauties ieguldīt remontdarbos, jaunu tehnoloģiju un iekārtu iegādē,” papildina valdes priekšsēdētājs. Šogad plānota arī hemodialīzes nodaļas paplašināšana un jaunu iekārtu iegāde. Tuvākajā laikā dzemdētājām tiks piedāvāta jauna atsāpināšanas metode – smieklu gāze, bet perspektīvā paredzēts ieviest arī ūdens dzemdības un izveidot bērnu apskates telpu uzņemšanas nodaļā.


Savukārt runājot par darba ikdienu, valdes locekle S. Serpāne min, ka tuvākajā laikā, plānots ieviest elektronisko plānveida operāciju kalendāru, kas būtiski atvieglos ikdienas darbu operāciju plānošanā un četru operāciju zāļu noslodzes regulēšanā. Jau līdzšinējie operāciju plānošanas uzlabojumi ļāvuši palielināt plānveida operāciju skaitu nedēļā. Tāpat būtisks darbs paveikts, mainot zāļu aprites un uzraudzības kārtību, kas nākotnē palīdzēs samazināt izdevumus un ieviesīs lielāku kontroli.


Jaunas iekārtas - plašākas ārstēšanas iespējas

2018. gada nogalē Kuldīgas slimnīca uzsāka apjomīgu ES struktūrfondu projektu par gandrīz 1,25 miljoniem EUR. Projekts ilgs līdz 2021. gada nogalei, kura laikā slimnīca būs iegādājusies 151 iekārtu, tai skaitā diagnostikas iekārtas un sistēmas, izmeklējumu galdus, pacientu ratus, gultas u.c. iekārtas desmit dažādām slimnīcas struktūrvienībām. “Daļa esošās iekārtas ir labā darba kārtībā, taču nav tik modernas, lai veiktu sarežģītākas procedūras un izmeklējumus. Savukārt jaunās sniegs plašākas diagnostikas un ārstēšanas iespējas īsākā laikā. Izmantojot visus šos resursus, spēsim palīdzēt vairāk pacientiem,” skaidro A. Rozenfelds. Atsevišķas iekārtas, kuras nepieciešamas ikdienas darbam un pakalpojumu nodrošināšanai, slimnīca iegādājusies arī par saviem līdzekļiem, piemēram, elektrokoagulatoru, dezinfekcijas iekārtu operāciju zālei, ultraskaņas terapijas aparātu, u.c.


Izdodas palielināt atalgojumu

Pēdējos gadus slimnīca noslēgusi ar peļņu, kuru plānots novirzīt kredītsaistību dzēšanai un pakalpojumu izmaksu optimizēšanai. Tāpat slimnīcas valde domā, kā palielināt speciālistu atalgojumu. Pēdējos gados to izdevies paaugstināt teju visam slimnīcas personālam. Slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons skaidro: “Ja 2018. gadā procentuāli visvairāk paaugstinātas māsu algas (25-55%), tad arī 2019. gadā varam atzīmēt procentuāli augstāko atalgojuma pieaugumu māsām – vidēji uz slodzi par 27%. Māsu palīgiem šis pieaugums bija 21,7% (pēc 2018. gada algu pieauguma 16-30% apmērā). Ja ārstiem algas 2018. gadā tika paaugstinātas par 12-41%, tad 2019. gadā vidējais ārstu atalgojums pieauga par 20%. Citiem darbiniekiem atalgojums vidēji pieauga par 18% (salīdzinājumam: 2018. gada sākumā algas tika celtas par 10-19%).”


Izaicinājums noturēt līmeni

Izaicinājumi ir arī piesaistīt trūkstošos ārstus un medmāsas, kā arī saglabāt esošo 3. līmeņa slimnīcas statusu. A. Rozenfelds atzīst, ka visi procesi ir savstarpēji saistīti un tos daudz kas ietekmē. “Lai noturētu slimnīcas 3. līmeni, jāiztur ne mazums kritēriju. Kuldīgas slimnīca pēc rādītājiem sevi pozicionē ļoti labi, turklāt esam ieņēmuši stabilu attīstības kursu, pa kuru lēnām virzāmies. Pagājušā gadā stacionārā ārstējām gandrīz 4000 pacientu, savukārt ambulatorā palīdzības sniegta vairāk nekā 27 000 pacientu, ar tendenci pieaugt,” stāsta valdes priekšsēdētājs.


Piesaista spējīgus speciālistus

Anestezioloģes S. Serpānes līdzšinējā pieredze un mērķtiecība īsā laikā ļāvusi veiksmīgi turpināt valdes locekles Jeļenas Mjasņikovas iesākto un slimnīcas komandai piesaistīt jaunus un spējīgus speciālistus, kā arī uzlabot ārstniecības ikdienas procesus. “Kuldīgas slimnīcā novērojama neliela tendence personāla skaitam pieaugt. Ārstu un speciālistu trūkums jūtams visā valstī, tāpēc katrs jaunais kadrs, kuru komandai esam piesaistījuši, dod lielu pienesumu – plašākas ārstniecības iespējas pacientiem, jo saīsinās rindas, un vieglākus darba apstākļus slimnīcas personālam, jo nedaudz samazinās dežūru un stundu skaits. Turklāt tās ir jaunas zināšanas, metodes un pieredze, ko esošajā ikdienas darbā spēj sniegt jaunie speciālisti. Esam pilnībā nokomplektējuši anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas komandu, kā arī ievirzījuši sarunas ar vēl vairākiem jauniem ārstiem,” min S. Serpāne. Slimnīca turpina piesaistīt arī rezidentus, kuriem ir iespēja saņemt pašvaldības stipendiju, konkurētspējīgu atalgojumu un sākotnēji, kamēr tiek atrasta pastāvīga dzīvesvieta, piedāvā izmitināšanu dienesta dzīvoklī slimnīcas teritorijā. Šobrīd slimnīcas kolektīvā ir gandrīz desmit speciālisti, kuri paralēli mācībām rezidentūrā, Kuldīgas slimnīcā gūst darba iemaņas.


Prioritāte ir cilvēks

S. Serpāne uzsver, ka slimnīcas prioritāte vienmēr ir cilvēks. “Nav svarīgi, vai tas ir slimnīcas darbinieks vai pacients, mūsu uzdevums ir domāt par to, kā radīt labāko vidi ikvienam. Ambīcijas ir lielas, taču tās ierobežo iespējas un speciālistu trūkums. Vēlamies iedzīvotājiem piedāvāt jaunus pakalpojumus, pēc kuriem ir liels pieprasījums, piemēram, neirologa, kardiologa ambulatoro pieņemšanu, taču speciālisti valstī šobrīd ir uz izķeršanu un nākas šīs ambīcijas atlikt, taču mēs perspektīvā raugāmies ar optimistisku skatu,” pauž S. Serpāne.

© 2020 KULDĪGAS SLIMNĪCA

+371 63374000