Veicināt vecmātes lomas maiņu un izcelt profesijas autonomiju

05.05.2024.

Maija sākums asociējas ar to, ka dabā viss it kā piedzimst no jauna – dīgst, briest, plaukst, uzzied un atnāk ilgi gaidītais prieks. Līdz ar to šis ir arī zīmīgs laiks, kad 5. maijā savus profesionālos svētkus svin profesijas pārstāves, kuras ir līdzās jaunas dzīvības gaidīšanā un liecinieces bērna nākšanai pasaulē. Tās ir vecmātes.

Vecmātes profesijas standartā ir noteikts, ka vecmāte ir ārstniecības persona, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei un visaptverošas aprūpes principiem, nodrošina uz personu centrētu aprūpi, piedalās ārstniecībā, organizē un vada grūtniecību, dzemdības un rūpējas par sievieti pēcdzemdību periodā, veic jaundzimušo un zīdaiņu aprūpi, t.sk. , zīdīšanas veicināšanu, piedalās sievietes reproduktīvās veselības uzturēšanā, konsultē ģimenes plānošanas jautājumos.

Tomēr vecmātes loma mūsdienās ir daudz svarīgāka, kā to formāli spēj reglamentēt jebkurš dokuments. Laika gaitā tā ir mainījusies, sniedzot iespēju sievietēm gūt arvien pozitīvāku pieredzi. Īpaši tad, ja vecmātei ir izdevies sievietei sniegt emocionālo atbalstu, palīdzēt pārvarēt uztraukumu, radīt atvērtu un pozitīvu saskarsmi jau bērniņa gaidīšanas laikā.

“Starptautiskajā Vecmāšu dienā saku paldies katrai Latvijā strādājošai vecmātei par pašaizliedzīgo darbu! Šajā mūsu profesionālo svētku dienā novēlu mums visām izturību pacietību, mērķtiecību un drosmi, cīnoties par savu profesiju un savu pacientu labbūtību un veselību!” savas profesijas pārstāvēm LVA prezidente Linda Veidemane.

Kuldīgas slimnīcas vecmāte Linda Jūrmale, kura kopā ar Dr. Ivetu Bāliņu strādā grūtnieču ambulatorajā pieņemšanā, uzskata, ka mūsdienās vairs nepietiek ar vienpusēju un medikalizētu grūtnieču aprūpi, kad tiek izvērtēti tikai grūtnieces medicīniskie parametri, piem., nomērīšana, nosvēršana, analīzes un bērniņa sirdstoņu paklausīšanās.  Ir svarīgi, ka tiek pamanīts un ņemts vērā arī grūtnieces emocionālais un mentālais stāvoklis. Mudinot pārdomāt jautājumus, kas attiecas uz dzemdībām un pēcdzemdību periodu, sieviete tiek mērķtiecīgi gatavota dzemdībām. Tiek sniegta izsmeļoša informācija, nodrošinot cieņpilnu aprūpi gan pret sievieti, gan gaidāmo bērniņu, gan vīru. 

 “Dzemdības nav tikai viens dzīves gadījums, viens dzīves sīkums. Tā tomēr ir pieredze, ar kuru sieviete dzīvo visu turpmāko dzīvi. Es vēlos, lai grūtnieces piedzīvo kvalitatīvu un mūsdienīgu aprūpi, kas pozitīvi ietekmē to, kā sieviete jūtas gan bērniņu gaidot, gan pēc tam, “ saka vecmāte Linda Jūrmale.

 

Turpinot par vecmātes profesijas nozīmi, L. Jūrmale ir novērojusi, ka pēdējā laikā ir jūtama virzība jautājumos par vecmātes profesijas autonomiju. “Ļoti daudziem cilvēkiem vecmātes profesija saistās tikai ar cilvēku, kurš saķer bērniņu, nenojaušot, ka vecmātes kompetence ir daudz plašāka. Vecmātes var būt tās, kas patstāvīgi nodrošina kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus sievietēm reproduktīvajā vecumā, piem., sniedz padomu kontracepcijā, veic profilaktiskās apskates, novēro grūtnieces, sniedz atbalstu pēcdzemdību periodā, tomēr šobrīd Latvijā šīs kompetences netiek pilnvērtīgi izmantotas, “ uzskata vecmāte.

Veicināt vecmātes lomas maiņu un izcelt profesijas autonomiju, ir viena no Latvijas Vecmāšu asociācijas prioritātēm. “Šobrīd mūsu prioritāte ir vecmāšu kompetenču un kvalifikācijas celšana, caur ko cenšamies popularizēt un celt vecmātes profesijas prestižu kopumā. Sakārtojot valstiski vairākas sistēmiskas lietas, vēlamies panākt, lai vecmātes profesija arī praktiski tiek atzīta, kā autonoma profesija, kam ir galvenā loma gan grūtnieču, gan dzemdību, gan pēcdzemdību aprūpē. Tā tas notiek jau citur pasaulē un pamazām ceram ieviest arī Latvijā. Vairāki soļi jau veikti, kā rezultātā vecmātes ir tiesīgas pašas izsniegt nosūtījumus un atvērt darba nespējas lapu,“ norāda Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidente Linda Veidemane.

Viņa atzīst, ka liels izaicinājums vecmāšu lomas stiprināšanai Latvijā, ir tieši pēcdzemdību aprūpe, kurā būtu liekams uzsvars uz sievietes psihoemocionālo atbalstu.