Hemodialīze ir vitāli nepieciešama cilvēkiem ar hronisku nieru mazspēju. Tā kā šis process ir jāveic trīs reizes nedēļā un ilgst līdz pat četrām stundām, tad svarīgi šo procesu nodrošināt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Saskaroties ar to, ka Hemodialīzes nodaļā nereti pietrūkst gultu, Kuldīgas slimnīcā lēma to paplašināt. Nu nodaļa ir ieguvusi ne tikai divreiz plašākas telpas, bet arī papildu gultu ar nepieciešamajām iekārtām. Vairāk stāsta Skrundas TV.

Pēc Veselības ministrijas rīkojuma epidemioloģiskās situācijas dēļ slimnīcās līdz 18. janvārim pārtrauktas plānveida operācijas. Arī Kuldīgas slimnīcā. Kā te notiek darbs, skaidroja Kuldīgas slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

Kāds 2020. gads Kuldīgas novadā bijis drošības, veselības un sociālajā jomā? Nozaru vadītāji saka – izaicinājumiem un notikumiem bagāts. Vairāk skatieties notikumu apskatā.

Dāvanu maiss, kurā likti mīļi vārdi, vēlējumi, pateicības par paveikto darbu un izrādītajām rūpēm. Šādus sveicienienus Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolēni un skolotāji veltīja Kuldīgas slimnīcas kolektīvam un pacientiem. Vairāk stāsta Skrundas TV.

Zarnu vēzis un kuņģa vēzis ir visplašāk izplatītie gremošanas sistēmas audzēji. Daudzus no šiem gadījumiem ir iespējams novērst un veiksmīgi ārstēt, diagnosticējot tos savlaicīgi. Lai meklētu jaunas stratēģijas šo audzēju mirstības samazināšanai augsta riska zonās, Latvijā jau no 2013. gada tiek veikts pētījums, iesaistot praktiski veselus cilvēkus vecumā no 40 līdz 64 gadiem. Jau šobrīd pierādījies, ka ne viens vien dalībnieks izglābis savu dzīvību. No janvāra šajā pētījumā būs iespēja piedalīties arī Kuldīgas puses cilvēkiem, jo Kuldīgas slimnīcā tiks izveidots pētniecības centrs. Vairāk stāsta Skrundas TV.

Zarnu vēzis un kuņģa vēzis ir visplašāk izplatītie gremošanas sistēmas audzēji. Daudzus no šiem gadījumiem ir iespējams novērst un veiksmīgi ārstēt, diagnosticējot tos savlaicīgi. Lai meklētu jaunas stratēģijas šo audzēju mirstības samazināšanai augsta riska zonās, Latvijā jau no 2013. gada tiek veikts pētījums, iesaistot prakstiski veselus cilvēkus vecumā no 40 līdz 64 gadiem. No janvāra šajā pētījumā būs iepsēja piedalīties arī Kuldīgas puses cilvēkiem, jo Kuldīgas slimnīcā tiks izveidots pētniecības centrs. Pirmā pašvaldība Latvijā, kurā pirms septiņiem gadiem tika sākta plaša kuņģa un zarnu vēža agrīnas atklāšanas pētījuma pilotēšana, saīsinājumā GISTAR, bija Cēsis. Pa šo laiku pētījumi notikuši vēl septiņās pašvaldībās. Pētījuma galvenais mērķis ir atrast jaunas pieejas kuņģa un zarnu vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās, un Latvija tāda ir. Lai šāds pētījums varētu notikt ilgtermiņā, tiek piesaistīti līdzekļi no dažādiem fondiem, svarīgs ir arī pašvaldību atbalsts, kurās tiek veidoti lokālie pētniecības centri. Šobrīd līdzekļi rasti tāda izveidei Kuldīgas slimnīcā no nākamā gada janvāra. Pētījumā mērķgrupa ir praktiski veseli cilvēki vecumā no 40 – 64 gadiem, kuriem nav sūdzību par kuņģa vai zarnu trakta darbību. Dalība ir brīvprātīga un bez maksas. Jāteic, ka pētījuma laikā veiktās pārbaudes un analīzes ne vienam vien dalībniekam atklājušas ļaundabīgo saslimšanu. Pētījuma dalībnieku novērošana turpmāk notiek 10-15 gadu periodā.

Lai arī Veselības ministrija ir paziņojusi, ka šobrīd notiek slimnīcu darbības izvērtējums un konkrēti lēmumi nav pieņemti, ziņas par Kuldīgas un Dobeles Dzemdību nodaļu slēgšanu satraukušas ne vienu vien iedzīvotāju, īpaši Kuldīgas pusē. Daudz jautājumu un neskaidrības ir arī mediķiem. Portālā ManaBalss.lv parakstu vākšana sākta pirms nepilna mēneša. Šobrīd to jau ir vairāk nekā 8000. Vairāk stāsta Skrundas TV.

Kā stāstīt bērniem un vecākiem par drošību – ar traģiskiem stāstiem no dzīves vai teorētiskiem ieteikumiem? Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izvēlējies abus no ceļiem. Tāpēc rīko preventīvus pasākumus, kuros ar pieredzes stāstiem dalās gan glābēji, gan ārsti, gan policisti, gan tiek sniegta praktiska informācija. Viens no šādiem pasākumiem aizvadīts VUGD Kuldīgas daļā. Vairāk stāsta Skrundas TV.

Lai arī Veselības ministrija ir paziņojusi, ka šobrīd notiek slimnīcu darbības izvērtējums un konkrēti lēmumi nav pieņemti, ziņas par Kuldīgas un Dobeles Dzemdību nodaļu slēgšanu, satraukušas ne vienu vien iedzīvotāju. Daudz jautājumu un neskaidrības ir arī mediķiem. Portālā ManaBalss.lv parakstu vākšana sākta pirms nepilna mēneša. Šobrīd to jau ir vairāk nekā 6000. Jau tagad nereti 50 kilometri uz minētajām slimnīcām ir par daudz, ja radušās veselības problēmas, apdraudēta mātes vai bērna dzīvība. Turklāt Latvijā ir slikts ceļu stāvoklis, īpaši lauku reģionos. Sandis Miļauskis, iniciatīvas ierosinātājs, mediķis: “Tas būs 100 km kā minimums. Tāpat kā Saldus slimnīcu, vispirms nolikvidē dzemdību nodaļas, pēc tam visu slimnīcu kā neatliekamās palīdzības slimnīcu.” Kuldīgas slimnīcā atzīst, ka sarunas ar ministriju jau bijušas un statistika par rādītājiem dzemdību nodaļā izskaidrota. Viens no efektivitātes kritērijiem ir 500 dzemdības gadā. Pērn Kuldīgā to bijis mazāk, jo mēnesi nodaļa bijusi slēgta, līdz ar to līdz noteiktajam skaitam pietrūka 7 dzemdības. Tāpēc balstīties tikai uz viena gada rādītājiem nevar. Āris Pētersons, Kuldīgas slimnīcas kontrolārsts: “Ja ņemam vērā pēdējos 5 gadus, kad arī jau bija dzemdību kritums visā valstī , tad mums ir vidēji 582 dzemdības. Tā mēs bieži vien, statisktiku pareizi neizvērtējot, nonākam pie nepareiziem secinājumiem.” Veselības ministrijā skaidro, ka vēl nekas nav izlemts, jo nav noslēdzies visu slimnīcu darbības izvērtējums. Ja portālā ManaBalss.lv parakstu skaits sasniegs 10 000 latiņu, iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.