OPERĀCIJAS

Slimnīcā ir četras operāciju zāles, kas nodrošinātas ar modernām iekārtām un monitoriem. Te veic gan plānotas operācijas, gan visa veida akūtas (neatliekamas) operācijas atbilstoši slimnīcas profilam.

 

Operāciju profils ir plašs: dzemdniecība, ginekoloģija, uroloģija, traumatoloģija – ortopēdija un ķirurģija, veicot gan konvencionālas, gan minimāli invazīvas (laparoskopiskas) operācijas.

Tiek nodrošināta arī pēcroperācijas aprūpe.

Operācijas iespējams veikt par valsts līdzekļiem, pacientam maksājot valsts noteikto līdzmaksājumu (izņemot no līdzmaksājumiem atbrīvotās pacientu grupas). Atsevišķas operācijas tiek veiktas tikai par maksu. Par operāciju piemēro samaksu arī gadījumos, kad beigušās valsts piešķirtās kvotas.

  • Maksa par dienas stacionārā veiktu operāciju – 4 EUR,

  • Maksa par ārstēšanos dienas stacionārā – 7 EUR/ dienā,

  • Maksa par pārsiešanu – 4 EUR,

  • Maksa par ēdināšanu (ja nepieciešama) – 2,85 EUR/ dienā.

Par operācijām, kas manipulāciju sarakstā norādītas kā lielās operācijas, ārstniecības iestāde var iekasēt līdzmaksājumu 31 EUR apmērā par vienu stacionēšanas reizi operācijas zālē.

* Pakalpojumu izmaksām ir informatīva nozīme. Pakalpojuma cenu veido veikto manipulāciju (t.sk. operācijas) veids un daudzums, uzturēšanās ilgums stacionārā, pacienta individuālā specifika un izvēle.

Pacienta līdzmaksājums noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 «Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"

 

Dodoties uz operāciju, pacientam līdzi jāņem:

  • personu apliecinošs dokuments,

  • speciālista nosūtījums,

  • anesteziologa apskates karte,

  • analīžu rezultāti,

  • elektrokardiogramma,

  • aizpildīta pirmsanestēzijas anketa,

  • aizpildīta veidlapa par piekrišanu operācijai un anestēzijai,

  • ūdens.

 

Operācijas veic sertificēti, profesionāli un pieredzējuši ārsti, pie kuriem iespējams pieteikties arī ambulatori. Blokā strādā sertificētas operāciju māsas, māsu palīgi un sanitāri.

Operācijas bloka vadītājs

ķirurgs Guntis Smiltāns

Traumatologs - ortopēds

Ervīns Gudēvičs

Ginekoloģe - dzemdību speciāliste

Ilze Smiltāne

Ginekoloģe - dzemdību speciāliste

Alise Vigule

Vecākā māsa

Laila Egle

Traumatologs - ortopēds

Jānis Jansons

Ginekologs - dzemdību speciālists

Māris Arājs

Ginekoloģe - dzemdību speciāliste

Elīna Lauva

Ķirurģe

Ilze Runce

Traumatoloģe - ortopēde

Evita Rumba

Ginekologs - dzemdību speciālists

Sergejs Tarasovs

Ķirurgs

Agnis Ļuļēns

Ginekoloģe - dzemdību speciāliste

Natālija Gailīte

Ginekologs - dzemdību speciālists

Jurģis Vītols

Operāciju profili:

Ķirurģiskas operācijas (veic dr. Guntis Smiltāns, Agnis Ļuļēns, Ilze Runce)

Apendektomija


Apendektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemts aklās zarnas tārpveida piedēklis. Tā ir viena no biežāk veiktajām akūtajām operācijām, kas tiek pielietota aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisuma, jeb apendicīta gadījumā. Iekaisuma cēlonis visbiežāk ir tārpveida piedēkļa nosprostojums ar baktēriju vairošanos. Tam seko piedēkļa sieniņas tūska, strutu veidošanās un piedēkļa plīsums, ja laicīgi netiek veikta operācija. Galvenais apendicīta simptoms ir sāpes vēderā, kas sākotnēji var būt lokalizētas ap nabu, bet vēlāk novietojas vēdera lejasdaļā labajā pusē. Apendektomiju var veikt divos veidos:

  • vaļējā jeb konvencionālā pieejā - veic griezienu vēdera labajā apakšējā daļā, caur kuru izņem tārpveida piedēkli. Vaļēju pieeju biežāk izvēlas pacientiem ar izteikti iekaisušu un plīsušu aklās zarnas piedēkli, kā arī pacientiem, kuriem jau bijušas operācijas vēdera dobumā.
  • minimāli invazīvā jeb laparoskopiskā pieejā - caur trīs (visbiežāk) nelieliem griezieniem vēdera priekšējā sienā ar kameras palīdzību veic tārpveida piedēkļa izņemšanu. Metodes priekšrocības ir salīdzinoši labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, iespēja ātrāk atgriezties pie ikdienas aktivitātēm.
Izvēli nosaka ārsts, pamatojoties uz tādiem faktoriem, kā saslimšanas ilgums un smagums, iepriekš veiktās operācijas un citas saslimšanas.




Diagnostiska laparoskopija un laparotomija


Diagnostikas laikā tiek apskatīti vēdera dobuma orgāni.

  • Diagnostikās laparoskopijas laikā caur nelieliem iegriezumiem tiek ievadīts tievs instruments ar optisku video sistēmu, ar kuras palīdzību uz monitora redzami iekšējie orgāni. Laparoskopijas laikā iespējams atklāt sāpju un vemšanas iemeslu, saaugumus gremošanas traktā, diagnosticēt audzēju vai iekaisumu. Ar šo metodi var veikt biopsiju (audu parauga paņemšana), lai atšķirtu labdabīgu veidojumu no ļaundabīga. Tāpat iespējams pārdalīt saaugumus.

  • Diagnostisko laparotomiju pielieto tad, kad nav iespējams pielietot laparoskopiju.




Stomas slēgšana (bez cirkulārā šuvēja)


Stomas (mākslīgi izveidota atvere vēdera sienā zarnu satura vai urīna izvadīšanai) slēgšana ir operācija, kuras laikā iepriekš izveidotā stoma tiek likvidēta un zarnu gali savienoti atpakaļ kopā tā, lai zarnu saturs varētu tikt izvadīts dabiskā veidā bez stomas palīdzības.




Trūces operācija (pēcoperācijas)


Pēcoperācijas trūces veidošanos nosaka rētaudiem izmainīta vēdera siena, kas nespēj nodrošināt audu stabilitāti, kā rezultātā vēdera dobuma iekšējie orgāni izspiežas ārpus vēdera dobuma, ko pavada dažādas pazīmes.

Operācijas laikā ārsts veic griezienu virs taustāmā veidojuma, pāršķeļ audus pa kārtām, izgriež rētaudus, atrod trūces maisu un to pāršķeļ. Trūces maisa saturu izbrīvē un ievieto atpakaļ vēdera dobumā. Vēdera sienas defektu slēdz, izmantojot protēzes. Brūci slēdz pa kārtām, ādai biežāk izmanto kosmētisku šuvi.




Laparoskopiska žultspūšļa operācija (holecistektomija)


Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku.

Laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) ievada vēdera dobumā caur nelielu iegriezumu zem nabas. Caur citiem iegriezumiem ārsts ievada instrumentus, ar kuriem veic operāciju. Lai operāciju būtu iespējams veikt, vēdera dobumā tiek iepildīta ogļskābā gāze. Žultspūsli nodala no žultspūšļa vada, asinsvadiem un aknas, tad izņem caur griezienu zem nabas.

Laparoskopiska holecistektomija ir visbiežāk lietotā minimāli invazīvā ķirurģiskā metode.

Komplikācijas – brūces infekcija, dziļo vēnu tromboze, pēcoperācijas trūces veidošanās grieziena vietā. Retos gadījumos var rasties kopējā žultsvada bojājums, žults noplūde, zarnu vai citu vēdera dobuma orgānu bojājums, vai asinsvadu bojājums ar sekojošu asiņošanu.




Laparoskopiska trūces operācija


Laparoskopiskas trūces operāciju var izmantot visu trūču veidu ārstēšanai, nostiprinot vēdera sienu un slēdzot defektu.

Operācijas sākumā caur nelielu iegriezumu ievada ogļskābo gāzi, bet citā griezuma vietā – laparoskopu (kamera ar intensīvu gaismu) un operācijas instrumentus, ar kuriem tiek veikta operācija. Vēdera sienas defekts tiek noklāts sintētisko protēzi. Operācijas norisi ārsts kontrolē monitorā.

Laparoskopisku trūces operāciju pielieto arī cirkšņa trūces gadījumā.




Vairogdziedzera operācija


Vairogdziedzera operācija veic gadījumā, ja tas ir palielināts, izveidojušies patoloģiski funkcionējoši mezgli vai ir aizdomas par vairogdziedzera vēzi.

Operāciju veic vispārējā anestēzijā, caur horizontālu lokveida ādas griezienu kaklā. Operācijas gaitā iespējams izoperēt daļu vai visu vairogdziedzeri. Par katru gadījumu individuāli lemj speciālists.

Nepieciešamības gadījumā vairogdziedzera audu paraugs tiek nosūtīts izpētei.




Konveciāla (vaļēja) žultspūšļa operācija (holecistektomija)


Holecistektomija ir žultspūšļa izņemšana, ko nepieciešams veikt žultsakmeņu slimību gadījumos. Operācija rekomendēta arī žultspūšļa polipu gadījumā, jo tie saistāmi ar žultspūšļa vēža attīstības risku. Konvenciālu žultspūšļa operāciju veic gadījumos, kad plānveida laparoskopiskās operācijas laikā ķirurgam saaugumu vai kādu citu anatomisku īpatnību dēļ nākas veikt iegriezumu, pārejot uz konvenciālo metodi.




Labdabīga ādas veidojuma ekscīzija


Ķirurgs veic nelielu griezienu ādā virs veidojuma un atdala to no veselajiem audiem, pilnībā izņemot.

Procedūras veikšanai izmanto pilno anestēziju vai lokālo anestēziju, kas ievadīta ādā ap veidojumu.




Zarnu rezekcija


Operāciju veic akūtos gadījumos. Tās laikā tiek izņemta slimības skartā zarnas daļa, un veselīgie gali tiek savienoti atkārtoti.

Operācijas veikšana un apjoms atkarīgs no pamatsaslimšanas (audzējs, asinsvadu malformācijas, saauguma slimība, fistulas, zarnu necaurejamība u.c.), pacienta sūdzībām, izmeklējumu rezultātiem.




Resnās zarnas operācija


Hemikolektomija ir operācija, kuras laikā tiek izņemta resnās zarnas viena puse. Operāciju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā.

Operācijas laikā tiek veikts grieziens vēdera priekšējā sienā un izņemta ar slimību skartā, kā arī daļa veselās resnās zarnas, tādējādi mazinot audzēja atjaunošanās risku. Atlikušās zarnas visbiežāk tiek savienotas kopā un atjaunota normāla zarnu satura kustība.

Atsevišķās situācijās nepieciešams izveidot stomu – atveri vēdera priekšējā sienā, pie kuras piešūta zarnas daļa, caur kuru speciālā savācējmaisā izdalās zarnu saturs vai urīns.

Hemikolektomiju var veikt vaļējā jeb konvencionālā, vai laparoskopiskā pieejā. Vaļējās operācijas laikā tiek izdarīts lielāks grieziens vēdera priekšējā sienā. Laparoskopiskas procedūras laikā ķirurgs caur salīdzinoši mazākiem griezieniem ievada kameru un smalkus instrumentus. Laparoskopiskas pieejas galvenās priekšrocības ir labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, ātrāka zarnu darbības atjaunošanās, mazāks slimnīcā pavadītais laiks, taču laparoskopiskās pieeja nav iespējama visos saslimšanas gadījumos.

Kolostomija ir operācija, kuras laikā resnā zarna tiek piešūta un atvērta uz vēdera priekšējās sienas. Tādā veidā tiek radīta atvere (kolostoma) pacienta vēdera priekšējā sienā, caur kuru uz laiku vai paliekoši izdalās zarnas saturs speciālā savācējmaisā.

Atlikušo resnās zarnas daļu slēdz akli vai izņem, atkarībā no saslimšanas.

Kolostomiju visbiežāk veic resnās zarnas audzēja ārstēšanā, divertikula plīsuma, resnās zarnas bojājumu, iekaisīgu zarnu slimību gadījumā.




Hemoroīdu operācija (bez longo šuvēja)


Hemoroīdu operācija veicama pacientiem ar dažādas pakāpes hemoroidālo saslimšanu.

Ārstēšanas taktika katram pacientam tiek piemeklēta individuāli. Hemoroīdu operācijas metodei ir dažādas modifikācijas. Kuldīgas slimnīcā izmanto hemoroīdektomiju jeb steiplera hemoroīdektomiju.

Operācijas laikā tiek izmantots speciāls šuvējs un skaviņas, ar kurām tiek apstādināta hemoroīdu mezglu apasiņošana no artērijām.




Vēnu operācija


Vēnu operācijas pamatā ir slimo vēnu likvidēšana, lai tās nebojātu veselās vēnas. Slimās vēnas izoperē, tās izvelkot ārā caur iegriezumiem ādā.





Ginekoloģijas operācijas (veic dr. Natālija Gailīte, Ilze Smiltāne, Māris Arājs, Sergejs Tarasovs, Jurģis Vītols, Alise Vigule, Elīna Lauva)

Subtotāla dzemdes amputācija (laparotomija)


Subtotāla dzemdes amputācija - dzemdes ķermeņa izņemšana, atstājot dzemdes kaklu.

Šo operāciju visbiežāk pielieto gadījumos, kad konstatēti lieli vai strauji augoši miomas mezgli, kam nepieciešama ķirurģiska terapija. Nereti operācija atrisina pacientes sūdzības - asiņošanu, jo izņemot dzemdi asiņošana vairs nav iespējama, turklāt miomas mezgli nevar atjaunoties, kā arī novērš blakus orgānu darbības traucējumus.

Operāciju veic caur vēdera priekšējo sienu laparotomijas veidā. Laparotomija ir ķirurģiska metode, kas nodrošina pieeju mazā iegurņa orgāniem. Operācijas laikā tiek veikts ādas grieziens, tālāk katrs nākamais audu slānis tiek uzmanīgi pārdalīts, ļaujot ķirurgam veiksmīgi piekļūt orgāniem.




Dzemdes dobuma abrāzija


Procedūru veic īslaicīgā intravenozā anestēzijā. Ar instrumentu palīdzību evakuē materiālu no dzemdes dobuma. Procedūra ilgst 10-15 minūtes. Šo metodi pielieto gan dzemdes asiņošanas apturēšanai, gan tā iemesla diagnostikai. Vēl šo metodi pielieto apstājušās grūtniecības gadījumā, ja tā ir neveiksmīga, vai paciente nevēlas medikamentozo terapiju.




Histerorezektoskopija


Operāciju veic dienas stacionārā plānveida kārtā. Vispārējā narkozē ievada instrumentu ar kameru dzemdes dobumā, un redzes kontrolē veic procedūru. Biežākā indikācija ir izmaiņas dzemdes dobumā, neprecizēta rakstura asiņošana, polipi.




Olvadu un olnīcu operācija (dzemdes piedēkļu)


Operāciju veic, ja ir konstatēts labdabīga rakstura izmaiņas dzemdes piedēkļos, piemēram, dažāda veida olnīcu cistas, endometrioze, iekaisīga rakstura izmaiņas u.c.

Operācija veic ar laparotomijas palīdzību – caur griezienu vēdera lejasdaļā. Izoperētie audi tiek nosūtīti histoloģiskai izmeklēšanai, lai konstatētu, vai pacientei nepieciešama tālāka ārstēšanās.




Operācija uz dzemdes piedēkļiem (laparoskopija)


Dzemdes piedēkļu operācija tiek veikta ar laparoskopisku pieeju. Operācija notiek vispārējā narkozē, veicot trīs vai četrus nelielus (0,5 - 1 cm garumā) griezienus vēdera priekšējā sienā. Lai nodrošinātu labu redzamību operācijas laikā, vēdera dobums tiek piepildīts ar ogļskābo gāzi. Caur nelielajiem griezieniem vēdera dobumā tiek ievadīta speciāla kamera un laparoskopiskie instrumenti, ar kuru palīdzību ginekologs veic operāciju. Operācijas apjoms ir atkarīgs no saslimšanas.




Ķirurģiska kontracepcija ar laparoskopiju


Operācijas laikā tiek veikti trīs apmēram centimetru lieli iegriezumi vēdera priekšējā sienā (nabā un sānos), caur kuriem vēdera dobumā ievada speciālus instrumentus un optiku, kuras kontrolē veic operāciju, izņemot olvadus. Rētas pēc sadzīšanas nav manāmas.




Ķirurģiska kontracepcija ar laparotomiju


Operācijas laikā nedaudz virs kaunuma apmatojuma veic apmēram 10 cm lielu iegriezumu, caur kuru ārsts izņem sievietes olvadus. Atlabšana pēc laparotomijas ir ilgāka un nepatīkamāka.




Totāla histerektomija (laparotomija)


Konvencionāla dzemdes ekstirpācija – dzemdes ķermeņa izņemšana kopā ar dzemdes kaklu.

Nereti dzemdes izņemšana tiek veikta kopā ar dzemdes piedēkļu izņemšanu. Šo operāciju visbiežāk pielieto gadījumos, kad konstatēti lieli vai strauji augoši miomas mezgli, kam nepieciešama ķirurģiska terapija.

Nereti operācija atrisina pacientes sūdzības, piemēram, par asiņošanu, jo izņemot dzemdi, asiņošana vairs nav iespējama, turklāt miomas mezgli nevar atjaunoties, kā arī novērš blakus orgānu darbības traucējumus.

Operāciju veic, atverot vēdera dobumu, caur vēdera priekšējo sienu laparotomijas veidā. Laparotomija ir ķirurģiska metode, kas nodrošina pieeju mazā iegurņa orgāniem ar vienu nelielu griezienu. Katrs nākamais audu slānis tiek uzmanīgi pārdalīts, ļaujot ķirurgam veiksmīgi piekļūt orgāniem. Šī pieeja nepieciešamības gadījumā dod iespēju paplašināt griezienu, tādējādi paplašinot arī operācijas lauku un apjomu, kas ir viena no galvenajām laparotomijas priekšrocībām.




Vagināla histerektomija


Operācijas laikā tiek veikts grieziens caur maksti. Operācija parasti notiek spinālā anestēzijā.
Operācijas laikā izņem dzemdi un dzemdes kaklu no maksts puses, atstājot dzemdes piedēkļus. Biežākais iemesls ir pilnīga dzemdes izkrišana.




Maksts un starpenes plastika


Operācija tiek veikta maksts priekšējās un/vai mugurējās sieniņas noslīdējuma gadījumā. Bieži to veic kopā ar vaginālu histerektomiju.




Bartolini dziedzera cistas izlobīšana


Bartolini dziedzera cistas izlobīšana ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar šī dziedzera, kas veic maksts mitrināšanu, ārstēšanu, jo tā iekaisumi, kas pārvēršas cistā, ir bieži sastopama saslimšana seksuāli aktīvām sievietēm.





Traumatoloģijas operācijas (veic dr. Ervīns Gudēvičs, Jānis Jansons, Evita Rumba)

Karpālā kanāla dekompresijas operācija


Plaukstas pamatnē veic nelielu griezienu ādā un atver karpālo kanālu, tādējādi mazinot nerva nospiedumu.

Pēc operācijas var doties mājās, mēnesi ievērojot saudzējošu režīmu.




Ceļa locītavas krustenisko saišu rekonstrukcija


Lai atjaunotu krustenisko saiti, jāveic tās rekonstrukcija. Šim nolūkam tiek izmantoti paša cilvēka audi. Parasti visas ceļa locītavas saišu rekonstrukcijas tiek veiktas artroskopiski.
Caur diviem maziem caurumiņiem ievada optiskos un ķirurģiskos instrumentus. Operāciju ķirurgs veic, notiekošo vērojot monitora ekrānā, kur viss redzams vairākkārtējā palielinājumā.




Hallux valgus (greizais īkšķis)


Veicot operāciju (koriģējošo osteotomiju) deformācijā iesaistītajiem kauliem maina formu – kaulus noteiktā vietā, leņķī un plaknē pārzāģē un savieto, lai pēdas skelets atgūtu anatomiski pareizu formu. Atkarībā no katras pēdas deformācijas īpatnībām, ir vairāki risinājumi, kā koriģējošo osteotomiju veikt.




Dipitrēna kontraktūras operācija


Plaukstas saistaudu slāņa sabiezējums, kas zem ādas veido mezgliņus un savelk ādu. Rezultātā deformējas pirksti, cilvēks jūt sāpes un nespēj pilnvērtīgi kustināt pirkstus.

Operācija laikā ar palielinājuma palīdzību tiek uzmanīgi izdalīta plaukstas aponeiroze (saistaudu slānis).




Stenozējoša ligamentīta operācija


Operācijas laikā ar nelielu griezienu plaukstas ādā tiek paplašināts tunelis cīpslas slīdēšanai.

Operācijas tiek veikta lokālā vai vispārējā anestēzijā. Pēc operācijas brūces dzīst 2 nedēļas.




Artroskopija


Artroskopijas operācija notiek, pacientam esot pilnā vai spinālā narkozē. Caur divām nelielām ar mazu griezienu iegūtām brūcēm locītavā ievada optiskos un ķirurģiskos instrumentus. Ārsts operāciju veic desmitkārtīgā palielinājumā datora monitora ekrānā. Metode ir vienkārša un pacientam saudzīga, griezienu vietas ātri sadzīst.

Locītava ķirurģiski atvērta netiek. Metode ir vienkārša un pacientam saudzīga, griezienu vietas ātri sadzīst.

Artroskopijas laikā iespējams:

  • diagnosticēt locītavu patoloģijas,
  • veikt bojātā skrimšļa „slīpēšanu”,
  • izņemt vai sašūt bojāto meniska daļu,
  • veikt saišu rekonstrukcijas un locītavas stabilizāciju,
  • veikt brīvu locītavas fragmentu evakuāciju,
  • ārstēt lūzumu,
  • veikt biopsiju,
  • atbrīvot locītavu no rētaudiem, uzlabojot kustību apjomu.




Āmurveida deformācija kāju pirkstiem


Āmurveida pirksti ir deformācija, kad kājas pirksta gals piespiests pie pirksta pamata, bet tā vidusdaļā ir ass liekums.

Operācijas laikā ortopēds koriģē kaulu stāvokli un mīkstos audus ap īkšķi (locītavas kapsulu, cīpslu saišu kapsulu). Lai pēc tam pēdas kauli noturētu pareizu leņķi, tos visbiežāk nostiprina ar metāla fiksatoriem, kas pēc laika nav jāizņem.

Pēc operācijas apmēram četras līdz sešas nedēļas jāstaigā, valkājot speciālos apavus.




Osteotomija


Osteotomija ir procedūra, kurā tiek izmainīta kaula ass, pārzāģējot kaulu. Osteotomiju veic, lai izlabotu kājas asi un uzlabotu ceļa locītavas funkciju, pārdalot smagumu locītavu virsmām.

Kuldīgas slimnīcā veic osteotomiju:

  • lielajiem stobra kauliem bez implanta vērtības,

  • osteotomiju mazajiem stobra kauliem (Šēdes operācija),

  • spieķa kaula distālās metafīzes osteotomiju, plastiku, osteosintēzi (ķirurģiska ārstēšanas metode, kuras gaitā, ar implantu palīdzību, tiek stabilizēti un savienoti salūzušie kaula fragmenti) bez implanta vērtības.




Cīpslu maksts atvēršana, tendolīze


Operācijas laikā tiek pārdalīti un atbrīvoti cīpslas saaugumi.




Bursas ekscīzija


Bursas ir ar šķidrumu pildīti maisiņi, kas darbojas kā spilventiņi starp cīpslām un citām locītavas struktūrām.

Bursīts ir gļotsomiņas iekaisums. Operācijas laikā ārsts veic iekaisušās gļotsomiņas rezekciju.

Bursītu izraisa sasitums, pārslodze skrienot, lecot, nepareiza stāja u.c. iemesli.





Uroloģijas operācijas (veic dr. Guntis Smiltāns)

Cirkumcīzija


Cirkumcīzija ir apgraizīšana, jeb ķirurģiska priekšādiņas nogriešana.

Cirkumcīziju veic šādos gadījumos: priekšādiņas sašaurinājums, kas rada neiespējamību pārvilkt to pāri dzimumlocekļa galviņai, recidīvējoša parafimoze (jūtamas izteiktas sāpes, tūrska, kuras dēļ priekšādiņu vairs nevar pārvilkt pāri dzimumlocekļa galviņai), hronisks iekaisums priekšādiņā un dzimumlocekļa galviņā, priekšādiņas jaunveidojumi, kosmētiskos nolūkos.




Hidrocēles operācija


Hidrocēle ir sēklinieku slimība, kad starp sēklinieku maisiņa apvalkiem uzkrājas šķidrums. Tā var būt gan iedzimta, gan iegūta. Parasti šķidrums uzkrājās lēni un simptomi nav jūtami, manāms tikai vizuāls defekts.

Operāciju veic kosmētiskos nolūkos vai, ja hidrocēle savu izmēru dēļ rada diskomfortu un sāpes. Hidrocēles plastika notiek caur nelielu griezumu sēklinieku maisiņā, caur kuru tiek izdalīts hidrocēles maiss, evakuēts šķidrums un izgriezts hidrocēles apvalks.

Spermatocēle ir sēklinieku piedēkļa slimība, veidojot mazu dobumu sēklinieka piedēklī, kas pildīts ar šķidrumu. Tas var rasties senas infekcijas rezultātā. Spermatocēle ir nesāpīga, kamēr nekļūst pārāk liela un nerada diskomfortu.

Operācija tiek veikta caur nelielu iegriezumu sēklinieku maisiņā virs veidojuma, caur kuru spermatocēli izdala un izņem.




Vazektomija


Vazektomija ir vīriešu ķirurģiskā kontracepcija, kad tiek pārgriezti un pārsieti abpusēji sēklas saites, caur kurām no sēkliniekiem tiek izvadīti gatavi spermatozoīdi.

Operācija tiek veikta caur maziem griezieniem sēklinieku maisiņā, caur kuriem tiek atrastas, izdalītas un pārdalītas sēklas saites. Operācija neietekmē erekciju un seksuālu funkciju.

Operācaiju var veikt lokālā vai spinālā anestēzijā.




Orhektomija


Abpusēja orhektomija jeb ķirurģiskā kastrācija ir ķirurģiska procedūra, kuras gaitā tiek izņemti abi sēklinieki, vai iekaisuma gadījumā viens.

Šo ārstēšanas metodi izmanto lokāli izplatīta prostatas vēža gadījumā ar mērķi apturēt adrogēnu ražošanu.

Operācija notiek spinālā anestēzijā, veicot griezumu sēklinieku maisiņā un izņemot sēklinieku(-s).

Komplikācijas novērotas reti. Vairumā gadījumu operācija neietekmē sēklinieku maisiņa izskatu.




Transuretrāla prostatas operācija


Transuretrāla prostatas operāciju veicpalielinātas prostatas gadījumā caur urīnizvadkanālu, kas tiek veikta spinālā narkozē - pēc anestezējošas vielas ievadīšanas mugurkaulā ķermenis zemāk par nabu kļūst nejūtīgs. Caur urīnizvadkanālu tiek ievadīta kamera ar griezošu instrumentu. Prostatas daļa, kura ir palielināta un nospiež urīnizvadkanālu, tiek izgriezta pa maziem gabaliņiem. Prostatas gabaliņi tiek izskaloti ārā. Operācijas beigās urīnpūslī caur urīnizvadkanālu tiek ievadīts ilgkatetrs, caurule, kura nodrošina urīna netraucētu atteci no urīnpūšļa pēcoperācijas periodā.




Vaļēja adenomektomija


Prostatas priekšdziedzera palielināšanās, jeb labdabīgās hiperplāzijas ārstēšana, kuru izmanto obstrukcijas (nosprostojuma) novēršanai.

Operācija tiek veikta spinālā narkozē, caur griezienu vēdera lejasdaļā.

Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas.




Laparoskopiska varikocēles operācija


Varikocēle ir sēklas maisiņu tīklveida venozā pinuma patoloģisks paplašinājums. Varikocēle var radīt gan kosmētisku defektu, gan izraisīt hroniskās sāpes sēklinieku maisiņā, ka arī ir viens no sēklinieku atrofijas un neauglības iemesls vīriešiem. Varikocēle var būt vienpusēji vai abpusēji. Operāciju veic caur maziem griezieniem vēderā ar kameras un speciāliem instrumentiem tiek liģētas paplašinātas vēnas.




Urīnpūšļa akmeņu operācija


Operācijas laikā veic nelielu iegriezumu ādā virs urīnpūšļa vēdera priekšējā sienā, lai izņemtu konkrementus no urīnpūšļa.

Operāciju veic vispārēja anestēzijā vai reģionālā anestēzijā (nejūtīga paliek tikai viena ķermeņa daļa).




Prostatas biopsija


Prostatas biopsiju veic, lai noteiktu, vai pacientam ir prostatas (priekšdziedzera) vēzis.

Biopsijas laikā no priekšdziedzera tiek paņemtas šūnas un aizsūtītas uz laboratoriju.

Visbiežāk biopsija tiek veikta ar dobu adatu. Transrektālās ultrasonogrāfijas laikā, vadoties pēc iegūtā attēla, ārsts caur taisnās zarnas sieniņu ievada priekšdziedzerī adatu. Kad adata tiek izņemta, tajā paliek neliels audu gabaliņš.

Procedūra ir praktiski nesāpīga un norit ātri.




Striktūras operācija


Striktūras operāciju veic urīnizvadkanāla sašaurinājuma gadījumā. Tā ir endoskopiska operācija spinālā narkozē – pēc anestezējošas vielas ievadīšanas mugurkaulā ķermenis zemāk par nabu kļūst nejūtīgs.

Caur urīnizvadkanālu tiek ievadīta kamera ar griezošu instrumentu. Kad sašaurinājums tiek atrasts, tas tiek šķelts redzes kontrolē ar nazīti. Ar kameru tiek izpētīts viss urīnizvadkanāls. Ja tiek konstatēts vēl kāds sašaurinājums, procedūra tiek atkārtota. Operācijas beigās urīnpūslī caur urīnizvadkanālu tiek ievadīts ilgkatetrs, caurule, kura nodrošina urīna netraucētu atteci no urīnpūšļa pēcoperācijas periodā.




Urīna nesaturēšanas operācija


Ķirurģiska terapija, kad ar implantu jeb sietiņu tiek atjaunots zaudētais atbalsts urīnpūslim un nodrošināts saturēšanas mehānisms. Tā ir ķirurģiska operācija, ko veic vispārējā vai spinālā anestēzijā. Operācijas laikā paciente neko nejūt, turklāt vienīgais grieziens ir vagīnā, kas ātri sadzīst. Efekts visbiežāk vērojams kopš operācijas brīža – ar sietiņa starpniecību var izārstēt stresa urīna nesaturēšanu līdz pat 90% gadījumu.





Jebkurai operācijai ir iespējamas komplikācijas infekcija, asiņošana; laparoskopiskām operācijām – iekšējo orgānu bojājumi. Nereti laparoskopisku operāciju laikā ķirurgam nākas pāriet uz laparotomisku operāciju.

Par iespējamām komplikācijām un citiem ar operāciju saistītiem jautājumiem vērsties pie ārsta - speciālista.

Aktualitātes

© 2020 KULDĪGAS SLIMNĪCA

+371 63374000