top of page

Slimnīca starp pacientu vajadzībām un iespējām

1 hour ago
11 min read

19.11.2026.

Kuldīgas slimnīcas vadītājs Andris Aniņš labprāt atbild uz iedzīvotāju jautājumiem: "Man patīk tas, ka cilvēki kaut ko grib darīt – slimnīcu veidot labāku, mūsu kopējo novadu labāku un dzīvi labāku."
Kuldīgas slimnīcas vadītājs Andris Aniņš labprāt atbild uz iedzīvotāju jautājumiem: "Man patīk tas, ka cilvēki kaut ko grib darīt – slimnīcu veidot labāku, mūsu kopējo novadu labāku un dzīvi labāku."

Teksts un foto: Laila Liepiņa, laikraksts "Kurzemnieks"


Kādu medicīnisko palīdzību Kuldīgā var saņemt, kāpēc pie speciālistiem jāgaida, un ko slimnīcai nozīmē valsts naudas samazinājums? To, ko raidierakstā Kurzemnieks runā stāstīja Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš, laikrakstā atspoguļojam nedaudz īsākā pārstāstā. Iedzīvotājus aicinājām iesūtīt jautājumus un pieredzes stāstus. Tie ir gan par palīdzību naktī un konsultāciju maksu, gan ēdienu, stāvvietām un attieksmi. Sarunas beigās – stāsts arī par pašu slimnīcas vadītāju un viņa dzīvi ārpus darba.


PAKALPOJUMI

Spārni attīstībai tika apgriezti


Šo gadu slimnīca bija plānojusi veltīt pakalpojumu paplašināšanai. Taču jau janvārī kļuva zināms, ka valsts finansējums diennakts stacionāram samazināts – gandrīz 700 tūkstoši eiro mazāk, nekā paredzēts.


Vienlaikus darbaspēka, energoresursu, transporta un citi izdevumi aug: "Izmaksām pieaugot, esam saņēmuši daudz mazāku budžetu." Vadītājs uzsver, ka pakalpojumu kvalitāti tas nav mazinājis, bet ir ierobežojis iespēju paveikt iecerēto: "Tas ir apgriezis spārnus attīstībai." Arī nākamā gada finansējums radot bažas, tāpēc sarunas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu (NVD) turpinoties. Vēl dienu pirms ieraksta A. Aniņš bijis ministrijā. Viņaprāt, finansējuma lēmumos jāņem vērā arī slimnīcas noslodze un pacientu plūsma. Tā turpina augt, jo ārstēties brauc cilvēki no plašākas apkārtnes. Viņš cer vismaz daļu samazinātās summas atgūt, lai darbu var plānot drošāk.


Palīdzība Kurzemes vidū


Kuldīgas slimnīcas darbība neaprobežojas ar novada iedzīvotāju ārstēšanu. Aptuveni puse pacientu ir vietējie, bet pārējie brauc no Dienvidkurzemes, Saldus, Talsu, Tukuma novada, Ventspils un citām vietām. Dienvidkurzemes pašvaldība ir viena no kapitāldaļu īpašniecēm, un Aizputē slimnīcai ir aprūpes filiāle. A. Aniņš uzskata, ka reģionālās slimnīcas uzdevumus Kuldīga izpilda jau sen, bet atbilstošs finansējums nav sekojis.


Jautāts par kaimiņu slimnīcām, viņš skaidro, ka iespējas atšķiras. Liepājā tā ir ievērojami lielāka, savukārt Ventspilī mērķtiecīgi attīstīta oftalmoloģija (acu ārstēšana) un mugurkaula ķirurģija. Arī Kuldīga meklē virzienus, kuros palīdzību paplašināt un pakalpojumus sniegt tuvāk pacientu dzīvesvietai.


Slimnīcu vajadzības A. Aniņš pārstāv arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdē. To viņš raksturo kā papildu platformu sarunām par nozares jautājumiem, īpaši novadu interesēm. Naudas trūkums nav tikai vienas iestādes problēma, un kopā to var skaidrot plašāk.


Vārti, pa kuriem ienāk pacienti


Jautāts, ar ko slimnīca lepojas, vadītājs runā par nodaļu kolektīviem: "Katrs tiešām ir citādāks." Bet katrā nodaļā ir gan sasniegumi, gan grūtības.


Uzņemšanas nodaļu A. Aniņš sauc par slimnīcas vārtiem. Tur gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 12 000 pacientu, un šogad skaits var pārsniegt 13 000. Aptuveni ceturto daļu atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), pārējie ierodas paši vai ar tuviniekiem. Tā ir viena no nemierīgākajām vietām: vienlaikus jāpalīdz gan NMPD atvestajiem, gan tiem, kuri ieradušies saviem spēkiem. Personālam jānovērtē, kuram palīdzība vajadzīga vispirms. Vadītājs novērojis, ka ārstniecības iestādi cilvēki izvēlas arī pēc savas vai tuvinieku pieredzes. Slimnīcas reputāciju viņš salīdzina ar kuģi, kura kursu nevar strauji mainīt. Uzticēšanās veidojas ilgākā laikā, un katra sastapšanās ar personālu to ietekmē.


Dzemdību skaits pieaug


Dzemdību nodaļu A. Aniņš raksturo gan kā prieka, gan finansiālu rūpju avotu. Valsts finansējums dzemdību aprūpei samazināts, bet ģimeņu interese par Kuldīgu aug. Šogad prognozēts par 5 %–7 % dzemdību vairāk nekā pērn – skaits varētu pārsniegt 400. Kuldīgu izvēlas ne tikai kurzemnieces, bet arī sievietes no tālākām vietām, tostarp Rīgas. Tas var būt saistīts ar ģimeņu pieredzi un nodaļas kolektīvu. Īpaši esot jāizceļ ginekologi, dzemdību speciālisti, vecmātes, bērnu māsas un māsu palīgi. Arī ginekoloģijas nodaļā vadītājs uzteic ārstu darbu, sevišķi operējošos speciālistus. Abas nodaļas saistot iespēja sievietēm šeit saņemt palīdzību gan grūtniecības un dzemdību laikā, gan ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanā.


Slodze un jaunie kolēģi


Par slimnīcas smagsvariem A. Aniņš sauc iekšķīgo slimību jeb terapijas nodaļu, kā arī ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļu. Terapijā daudziem līdzās ārstēšanai vajadzīga arī paliatīvā aprūpe, tādēļ personāla ikdienā būtiska ir smagi slimu cilvēku aprūpe.


Ķirurģijā un traumatoloģijā viņš akcentē pieredzējušo ārstu ieguldījumu. Gadiem ilgi lielu darbu paveikuši daži, tāpēc jauna kolēģa ienākšana ļaujot gan dalīt slodzi, gan nodot zināšanas. Kolektīvs novērtējot traumatoloģijas rezidenta iesaisti. Pacienti uzteicot jaunā kolēģa atsaucību un uzmanību. Sarunas dienā saņemtā ziņa, ka no jaunā gada rezidents plāno Kuldīgā pavadīt vairāk nekā pusgadu, esot būtiska.


Pieejamību uzlabojot arī ambulatorā traumatologa darbs sestdienās – palīdzēt brauc novadnieks, kurš strādā Rīgas 2. slimnīcā. A. Aniņš cer, ka abu šo iespēju apvienošana palīdzēs rindu mazināt.


Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā divos gados ārstu sastāvs mainījies. Turpinoties nodaļas darba pilnveide un operāciju bloka iekārtošana. Bērnu nodaļā vadītājs uzslavē jaunos ārstus, ģimeņu atsauksmes esot labas. Te strādā arī tādi pediatri, kuri to apvieno ar darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.


Rehabilitācija un diagnostika


Rehabilitācijas nodaļa pēdējos gados paplašinājusies – tajā ir vairāk nekā 40 darbinieku. Izdevies iegūt papildu finansējumu no valsts. Pacienti ierodas no visas Kurzemes, lai gan atkārtoti izbraukāt uz nodarbībām nav viegli. Nodaļai augot, rodoties organizatoriski jautājumi. A. Aniņš atzīst, ka līdzās jaunu speciālistu pieņemšanai jāpilnveido darba kārtība, lai lielāku pakalpojumu apjomu labāk pārvaldītu.


Nozīmīgs ieguldījums ir radioloģijas nodaļas atjaunošana. Darbu tā sākusi pērnā gada beigās, šogad strādā pilnā apjomā. Pirms tam bijuši piesardzīgi aprēķini, vai nodaļa spēs strādāt ar peļņu, bet jau pirmā pusgada rezultāti apliecinājuši lēmuma pamatotību. Tagad esot jautājums par valsts samaksāto izmeklējumu daudzumu. Īpaši kvotu trūkstot datortomogrāfijā.


Kāpēc ārsts ir, bet jāgaida?


Iedzīvotāji jautā par speciālistiem – kādu palīdzību var saņemt tepat un cik no tās maksā valsts.


A. Aniņš skaidro, ka ārstu sameklēt – tas ir tikai viens no uzdevumiem. Jānodrošina kabinets un iekārtojums, bet valsts finansētai pieņemšanai vajadzīga arī NVD nauda noteiktam konsultāciju vai izmeklējumu daudzumam jeb kvotas.


Piemēram, pediatri Kuldīgā strādājuši, taču ambulatorajām konsultācijām iepriekš valsts naudas nav bijis. Slimnīca atkārtoti vērsusies NVD, līdz šogad nedaudz izdevies saņemt. Papildu kvotas iegūtas arī endokrinologam un gastroenterologam. Nākamgad plānoti valsts samaksāti acu ārsta pakalpojumi, arī kataraktas un glaukomas operācijas. Slimnīca piedalījusies kvotu konkursā.


Lai ambulatoro darbu paplašinātu, vajadzīgas telpas. A. Aniņa vērtējumā agrāk tam nav pievērsta pietiekama uzmanība. Tagad ārstu pieņemšanai pielāgotas saimniecības telpas un daļa terapijas telpu, izbūvēti jauni kabineti, šopavasar pabeigti vēl trīs.


Plānveida medicīnas attīstību viņš saista gan ar pacientu vajadzībām, gan uzņēmuma saimniecisko stabilitāti. Šajos pakalpojumos var nopelnīt naudu, ko ieguldīt telpās, iekārtās un speciālistos. Tāpēc slimnīca cenšas iegūt vairāk valsts atlīdzināta darba, paplašinot arī maksas piedāvājumu.


Kuldīgas slimnīca


• Neatliekamā palīdzība un ārstēšana stacionārā: uzņemšanas, iekšķīgo slimību, ķirurģijas un traumatoloģijas, bērnu, ginekoloģijas, dzemdību, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa.

• Diagnostika un citi pakalpojumi: radioloģijas, rehabilitācijas, hemodialīzes un patoloģijas nodaļa, ambulatoras speciālistu konsultācijas, dienas stacionārs, ģimenes ārsta prakse un veselības aprūpe mājās.

• Operāciju bloks plānveida un neatliekamām operācijām.

• Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas Kuldīgā, Skrundā un Valtaiķos.

• Aizputes filiālē ir medicīniskās aprūpes un uzraudzības nodaļa un ambulatori pieņem ķirurgs.

• Sadarbības partneri: slimnīcas telpās darbojas arī E. Gulbja laboratorija, Gastro centrs (augšējā un apakšējā endoskopija) un SIA "Semigallia" dermatologi.



IEDZĪVOTĀJI JAUTĀ

Vai palīdzība būs arī naktī?


Kāda iedzīvotāja apraksta pieredzi, uz uzņemšanu atvedot tuvinieku ar ļoti augstu asinsspiedienu. Pretī dzirdējusi frāzi "Es nezinu, ko ar viņu darīt" un to, ka ārsta nav. Tas radījis jautājumu, kā palīdzību sniedz naktī.


"Ārsta palīdzība naktī tiek sniegta," atbild A. Aniņš. Konkrētajā brīdī tas var būt aizņemts ar tādu pacientu, kuram palīdzība vajadzīga steidzamāk, tādēļ citiem jāgaida. "Katram pacientam savu ārstu nodrošināt nevar." Ja situācija apdraud dzīvību, personāls rīkojoties nekavējoši un tiek iesaistīti speciālisti. Savukārt, ja palīdzība nav vajadzīga tūlīt, var nākties gaidīt ilgāk.


Slimnīcas vadītājs aicina būt pacietīgiem un atgādina, ka uzņemšanas nodaļa paredzēta neatliekamai palīdzībai. Ar plānveidā risināmām veselības problēmām vispirms jādodas pie ģimenes ārsta un attiecīgā speciālista. Bet viņš atzīst, ka šo ceļu apgrūtina garās rindas. Tādēļ slimnīca cenšoties ambulatoros pakalpojumus paplašināt, lai vairāk var izdarīt ārsta pieņemšanā.


Par ko maksā konsultācijā?


Lasītāja jautā par 50 eiro vērtu ārsta vizīti: "Cik ilga konsultācija par to pienākas?"


Tas esot saistīts ar ārsta kvalifikāciju un to, ko viņš konsultācijā dara. Lai kļūtu par sertificētu speciālistu, vispirms jāpabeidz medicīnas studijas, pēc tam vairāki gadi jāpavada rezidentūrā. "Lai palīdzētu, ārstam nav obligāti vajadzīga pusstunda vai stunda," viņš uzskata un aicina novērtēt palīdzību pacientam, ne tikai rēķināt minūtes kabinetā.


Cenu ietekmējot arī ārstu darba tirgus. Pieaicinot speciālistus, slimnīcai ar to jārēķinās. No konsultācijas maksas jāsedz gan ārsta darbs, gan citas pakalpojuma izmaksas. Slimnīcas attīstībai un jaunu speciālistu iesaistei paliekot 15–20 %. A. Aniņš atzīst, ka maksas konsultācijas nav lētas, taču cenu nosaka izmaksas, speciālista kvalifikācija un situācija darba tirgū.


Vai vadība ēdienu pagaršojusi?


Lasītāja, kuras vectēvs regulāri ārstējies gan Kuldīgā, gan Stradiņa slimnīcā Rīgā, raksta par atšķirīgu ēdināšanas pieredzi, min ūdenī vārītu mannas putru, biezpienu ar rupjmaizi un jautā: "Vai to, kas tiek pasniegts slimniekiem, no vadības kāds ir pagaršojis?"


Jā, A. Aniņš ēdienu esot nogaršojis un aizrādījumus pārbaudot. Garšā nav vīlies, taču slimnīcas ēdienu nevarot tieši salīdzināt ar mājās ierasto. Ja cilvēks pieradis sāls, cukura vai sviesta daudzumu izvēlēties pats, uzturs slimnīcā var šķist citāds. Virtuvei jāievēro noteiktas prasības. Slimnīca uztur savu virtuvi. Aptuveni pirms gada, iesaistot uztura speciālistu, receptes pārskatītas un meklēti veidi, kā garšu uzlabot. A. Aniņš pateicas virtuves darbiniecēm par iesaisti, jo pārmaiņas jāievieš vienlaikus ar ikdienas maltītēm. Bet slimnīca gaida konkrētus ieteikumus. Atbildot lasītājai, vadītājs piebilda: cerams, vectēvam slimnīcā vairs nebūs jānonāk, bet, ja tas tomēr vajadzīgs, būs iespēja novērtēt, vai pārmaiņas ēdināšanā ir jūtamas.


Līdz slimnīcai ar autobusu


Iedzīvotāji jautā, kad autobuss no Piltenes ielas varētu kursēt līdz slimnīcai.


A. Aniņš apliecina – iecere šogad bijusi, taču naudas samazinājuma dēļ nācies atlikt: "Bet tā nav atmesta." Nokļūšanu līdz slimnīcai paredzēts uzlabot, bet konkrētu laiku vadītājs vēl nenosauc. Šogad papildu izdevumus nevarot uzņemties. Pašlaik no pieturas Aizputes ielā līdz slimnīcas kompleksam jāiet kājām. A. Aniņš atzīst, ka slimnīca kalnā daļai pacientu rada grūtības. Tie, kuriem grūti pārvietoties ēkā, var lūgt ratiņkrēslu. Viņš aicina pacientus un tuviniekus to izmantot, lai nokļūt līdz kabinetam ir vieglāk.


Kur atstāt automašīnu?


Arī stāvvietu jautājums ir aktuāls. Pieaugot ambulatoro un rehabilitācijas pacientu skaitam, šī vajadzība pieaug.


A. Aniņš stāsta, ka darbinieku un pacientu transports tiek nodalīts. Ar pašvaldības atbalstu noasfaltēta Kurmāles iela slimnīcai otrā pusē un uzlabotas darbinieku stāvvietas. Viņiem vietas radītas arī saimniecības daļā, lai tuvāk pacientu ieejām būtu vairāk brīvu vietu. Savukārt pie Aizputes ielas kopā ar pašvaldību pārkārtots stāvlaukuma marķējums. Tur automašīnas var novietot tie, kuriem pārvietošanās grūtību nav. Šis laukums parasti neesot pilns. Pacientiem iecerētas papildu stāvvietas pie rehabilitācijas un uzņemšanas nodaļas, kā arī darbiniekiem slimnīcai otrā pusē. Daļa pārmaiņu jau ieviesta, citas vēl jāpaveic.


Gatavība krīzēm


Jautājumi par elektrības, ūdens un citu pakalpojumu pārtraukumu, kā arī gatavību kara apstākļiem izskan iedzīvotāju sapulcēs. Cik droši tādā situācijā slimnīca varētu darbu turpināt?


A. Aniņš stāsta, ka slimnīcai ir savs ģenerators. Pērn vienotajam elektrotīklam pieslēgtas arī agrāk atsevišķi palikušās saimniecības daļas, tostarp virtuve, veļas māja, un pansionāts. Iepriekš visu slimnīcu ar ģeneratoru apgādāt nevarēja. Vēl palikuši pabeidzami darbi, taču galvenie savienojumi izveidoti. Ūdensapgādē slimnīca sadarbojas ar Kuldīgas ūdeni. Tiek apsvērts dziļurbums, kas krīzē dotu papildu iespēju. Šī iecere gan vēl jāizvērtē, tostarp ūdens kvalitātes prasības.


Vadītājs ir pārliecināts, ka elektrības pārrāvuma gadījumā slimnīca darbu spēj turpināt. Vienlaikus šādus traucējumus viņš nošķir no smagas, ilgstošas krīzes: "Nekad jau nevaram būt gatavi līdz galam." Reāli var rasties tādas situācijas, kuras pilnībā nevar paredzēt.


Privātie pakalpojumi un sadarbība


Kuldīgā attīstās arī privātā medicīna. Vai slimnīca to uztver kā konkurentu cīņā par pacientiem un speciālistiem vai kā iespēju sadarboties?


A. Aniņš vispirms uzsver iedzīvotāju ieguvumu tad, ja kļūst pieejami tādi pakalpojumi, kuru līdz šim nav bijis. Tādai sadarbībai viņš ir atvērts. Arī ieguldījumus pilsētas ēku atjaunošanā un jaunu ārstniecības vietu izveidē viņš vērtē atzinīgi. Taču būtisks ir sadarbības saturs. Ja tā iznāk personāla pārvilināšana un izdevīgāko pakalpojumu pārņemšana, tad vērtējums ir cits: "Bet pavisam noteikti sadarbība būs tur, kur iegūst abas puses." Viņam svarīgi, lai plašāki pakalpojumi stiprinātu mūsu visu iespējas palīdzību saņemt Kuldīgā un sadarbība būtu abpusēji izdevīga.


Attieksme kā daļa no atlabšanas


Kurzemnieks līdzās kritikai par veselības aprūpi saņēma arī labas atsauksmes. Kāda liepājniece divreiz izmantojusi Kuldīgas slimnīcas pakalpojumus un abās pie speciālista tikusi ātrāk nekā savā pilsētā. "Veselības jautājumi jau tā ir ar satraukuma devu, bet, ja tādos brīžos administrators vai speciālists darbojas ātri un parāda cilvēcīgu, mierpilnu attieksmi, tā šķiet kā daļa no atlabšanas," viņa raksta.


A. Aniņš apliecina, ka ambulatoros pakalpojumus izmanto cilvēki no visas Kurzemes un tālākām vietām. Elektroniskais pieraksts ļauj meklēt, kur palīdzību var saņemt ātrāk, un pacienti ir gatavi braukt. Viņš īpaši uzteic reģistratorus, kuru darbs ietekmē pirmo saskarsmi ar slimnīcu: "Mums viņi ir zelta vērti." Vadītājs labprāt maksātu vairāk, taču atalgojums jāsamēro ar visa uzņēmuma iespējām.



CILVĒKS UN KOLEKTĪVS

Kā jaunos ārstus Kuldīgā noturēt


Rezidentu interese par slimnīcu pēdējos gados aug, stāsta A. Aniņš. Ja izdodas topošu vai jau strādājošu ārstu atvest uz Kuldīgu un iepazīstināt ar darbu šeit, tas bieži pats meklējot iespēju te pavadīt vēl kādu rezidentūras posmu. Jaunie kolēģi novērtējot praktiskā darba iespējas un komandas atbalstu. Daļa viņam stāstījusi, ka te izjutuši citādu sadarbību nekā lielajās slimnīcās, vēl citi priecājas strādāt latviešu valodā.


Taču rezidenta iesaiste esot tikai sākums. "Svarīgi ir pēc rezidentūras viņu šeit saglabāt," atzīst vadītājs. Jādomā gan par profesionālajām iespējām, gan dzīvesvietu un citiem apstākļiem, kas ļautu nākotni saistīt ar Kuldīgu. Tas ir slimnīcai un pašvaldībai kopīgs uzdevums.


Ar personālu ir saistīta iecere Kuldīgā radīt iespēju māszinību bakalaura studijām. Darbs sācies, un A. Aniņš cer uz nākamo gadu. Kolēģi vēlas mācīties, taču regulārus braucienus uz Rīgu grūti savienot ar darbu slimnīcā un ģimenes dzīvi. Studijas tuvāk mājām šo šķērsli mazinātu.


Vesels cilvēks, bagāts novads


Runājot par sadarbību ar pašvaldību un valsti, A. Aniņš aicina veselības aprūpi vērtēt kā ieguldījumu darbspējās: "Jo veselāks cilvēks, jo bagātāks novads." Ja palīdzību var saņemt laikus, cilvēks ilgāk var strādāt un piedalīties sabiedrības dzīvē. Smagākas slimības ietekmē arī tuviniekus, kuriem vairāk laika jāvelta aprūpei.


Viņš salīdzina ieguldījumu izglītībā un veselībā: pašvaldības velta lielu naudu, lai cilvēki iegūtu zināšanas un prasmes, tādēļ saimnieciski būtu rūpēties arī par spēju šīs prasmes izmantot ilgāk. Īpaši vīrieši smaga darba un veselības problēmu dēļ darbspējas zaudē pāragri. Viņaprāt, savlaicīga palīdzība būtu ieguvums gan pašam un ģimenei, gan darba devējiem un valstij. Tāpēc veselības aprūpei vajadzīgs lielāks finansējums.



SPORTS UN BALLES

No Sermītes uz komercklasi


Vai bērnībā A. Aniņš iedomājies, ka vadīs Kuldīgas slimnīcu? Viņš pasmaida: tolaik bijis kluss un mierīgs puika, vairāk dzīves vērotājs. Uzaudzis Laidu pagasta Sermītē, bet vecāku saknes ir Alsungā un Kazdangā, tāpēc saikne ar Kurzemi ir plaša. Jau no 5. klases sācis mācīties Kuldīgā, jo vecāki piedāvājuši ģimnāzijas komercklasi. Andris vēl atceras vakara sarunu, kurā viņam jautāts, vai gribētu tur mācīties. Īsti nesaprazdams, ko tas nozīmē, piekritis. Tālāk sekojuši astoņi gadi Kuldīgas skolā.


Pirmā pieredze prasīt un pamatot


Darba pieredze sākusies jau skolas gados – lauku darbos un vasarās zāģētavā. Taču par nozīmīgu posmu viņš uzskata studijas Ventspils Augstskolā, kad nācies atbildību uzņemties pašam. Tur darbojies sporta klubs. Kad tam meklēts vadītājs jeb prezidents, A. Aniņš pieteicies, vēl neapzinoties, ko pienākumi prasīs. Vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru ievēlēts, un atpakaļceļa vairs nav bijis. Lai studenti varētu sportot, nācies doties uz Ventspils domi un pamatot, kāpēc vajag naudu. Tas esot līdzīgi kā tagad sarunas par veselības aprūpi Rīgā: arī toreiz vajadzējis skaidrot un lēmumu pieņēmējus pārliecināt.


„Ka tikai kustamies!”


Studiju laikā teju katru vakaru Ventspils olimpiskajā centrā Andris spēlējis volejbolu, basketbolu, futbolu, izmēģinājis arī hokeju. Sportā viņš cenšas iesaistīt arī ģimeni – vecākiem jārāda piemērs un jākustas kopā. Līdzīgu pieeju viņš uztur slimnīcā. Kolektīvs jau vairākkārt piedalījies Kuldīgas pusmaratonā, un atsaucība aug, taču daļai kolēģu jāpaliek dežūrā un jāaprūpē pacienti. Kazdangas parkā šogad sarīkotas slimnīcas sporta spēles. A. Aniņš cer uz vēl lielāku līdzdalību nākamgad un pateicas tiem, kuri uzņemas pasākumus organizēt. Nav būtiski, vai cilvēks skrien, nūjo vai izvēlas ko citu: "Ka tikai kustamies!"


Slimnīcas balle atdzimusi


Pēc ilga pārtraukuma atjaunotas slimnīcas darbinieku balles. Pirmajā bijis nedaudz vairāk par simtu, nākamajā jau tuvu diviem simtiem. Kuldīgā neesot daudz tādu vietu, kur tik lielam pulkam vienlaikus apsēsties pie galdiem, dejot un piedalīties citās aktivitātēs. Vadītājs uzsver kolēģu ieguldījumu – pasākumu resursi ir ierobežoti, un norise atkarīga no tiem, kuri gatavi iesaistīties.


Nākamgad slimnīca gatavojas 200. jubilejai, bet jaunajai ēkai apritēs 23 gadi. Iecerēts pulcēt ne tikai darbiniekus, bet arī ģimenes ārstus, citus sadarbības partnerus un viesus.


Par ko jārunā


Vaicāts par Kurzemnieka raidieraksta tēmām, A. Aniņš iesaka aktīvu, veselīgu dzīvesveidu. Kuldīgas novadā netrūkstot tādu cilvēku, kuru pieredze var rosināt citus brīvo laiku pavadīt veselīgi. Tas ir būtiski gan stresa, gan sēdoša darba un sociālajos medijos pavadītā laika dēļ.


Vēl viena tēma ir Zemessardze. Pašam tā nozīmējot gan ieguldījumu valsts aizsardzībā, gan iespēju sevi disciplinēt un no ikdienas rūpēm pārslēgties uz ko citu. Šo laiku viņš uztver kā savdabīgu atvaļinājumu, lai gan tas var nozīmēt dzīvi mežā un fizisku slodzi.


Slimnīcas vadītājs pateicās arī par iedzīvotāju vaicāto viņam: "Īpaši man patīk neērtie jautājumi." Tas radot vēlmi problēmas risināt un darba vidi uzlabot.



Raidierakstu Kurzemnieks runā var skatīties un klausīties: www.kurzemnieks.lv, vietnēs YouTube, Spotify un Apple Podcasts.



 
 
bottom of page