top of page

Meklēšanas rezultāti

Search this site

726 results found with an empty search

  • 1.oktobris - Starptautiskā senioru diena

    01.10.2023. Kuldīgas slimnīca nu jau septīto gadu bez veselības aprūpes nodrošina arī sociālo aprūpi tiem cilvēkiem, kuri bez speciālistu atbalsta savas vajadzības nodrošināt nevar. Lielākoties šie cilvēki ir seniori un Starptautiskā senioru diena ir mazie svētki visās trīs Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļās. Šogad, atzīmējot Starptautisko senioru dienu, sveicām ne tikai Kuldīgas slimnīcas ilgstošas sociālās aprūpes nodaļu seniorus, bet arī aktīvos Kuldīgas pensionāru apvienības “Rumbiņa” dalībniekus, kas bija ieradušies ciemos ar īpaši veidotu apsveikuma programmu. Seniori ir kā dzīvās grāmatas, kas mums atklāj vērtīgas zināšanas. Cieņa pret viņiem ir kā zieds, kas plaukst mūsu sirdīs, atzīstot viņu vērtību un iegūtās mācības. “Seniori senioriem” – ar tādu devīzi aktīvā Rumbiņa iepriecināja Kuldīgas slimnīcas ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas seniorus, radot prieku un svinīgu noskaņojumu. “Prieks, ka mūsu iemītnieki varēja izbaudīt svētku sajūtu koncertā, ko sagatavojuši aktīvie seniori, īpaši piedomājot par repertuāru. Liels paldies visu vārdā!” pateicas Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes Kuldīgas nodaļas vadītāja Dace Upleja. Un kas gan ir svētki bez gardumiem! Kā saldu sveicienu svētkos, gan “Rumbiņa”, gan visu trīs nodaļu seniori saņēma arī Kuldīgas slimnīcas meistarīgās konditores Ilzes ceptās “Vecrīgas” . Veselību un dzīvesprieku visiem senioriem!

  • Sirds veselībai svarīga profilakse

    29.09.2023. 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules sirds diena, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par sirds un asinsvadu slimībām, apvienot cilvēkus cīņā pret sirds un asinsvadu slimību radīto slogu, kā arī veicināt veselīgu dzīvesveidu. Arī Kuldīgas slimnīcas kardioloģe Anita Sirenko, atbildot uz pacientu jautājumiem, vērš uzmanību uz sirds veselības profilaksi un savlaicīgu vēršanos pie ārsta. Kas ir sinusa aritmija un vai par to jāsatraucas? Saprotu, ka bērniem tā var būt, bet pieaugušajiem? Kas to var izraisīt un vai jāpievērš uzmanība un jāiet pie kardiologa? Sinusa aritmija ir neregulārs sinusa ritms. Tā ir norma bērniem un jauniem, veseliem pieaugušajiem, un ir saistīta ar elpošanu. Tā liecina par veselu sirdi. Ieelpojot sirdsdarbības frekvence pieaug, izelpojot – samazinās. Cilvēks parasti to nejūt. Retāk sinusa aritmija veselam cilvēkam var nebūt saistīta ar elpošanu. Vecāka gada gājuma cilvēkiem, parasti pēc 50 gadu vecuma, šāda sinusa aritmija, kas nav saistīta ar elpošanu, pati par sevi nav bīstama, taču jāpievērš uzmanība sirds veselībai, sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, asinsspiedienam, holesterīnam, cukura līmenim asinīs un citiem rādītājiem. Šāda sinusa aritmija var norādīt uz sinusa mezgla elektriskās aktivitātes izmaiņām, kas laika gaitā var sākt izpausties un radīt sūdzības. Ja rodas šaubas, vienmēr iespējams vērsties gan pie ģimenes ārsta, gan pie kardiologa. "Lai profilaktiski rūpētos par savu veselību, jāsāk ar veselības mācību ne tikai skolās, bet arī ģimenēs. Bērniem jau no mazotnes jāredz labais piemērs mājās no sev tuvajiem, mīļajiem cilvēkiem. Ne vienmēr jāpērk dārgi produkti vai jātērē nauda sporta zālēs. Neviena sporta zāle nevar būt labāka par fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā. Tie paši pilngraudu produkti, kas nav pārāk dārgi, ir daudz labāki par slēptos taukus saturošajām kūpinātajām, žāvētajām desām. Pie tam, daudziem šķiet, ka bez gaļas paēst nevar. Bet gaļa tiešām nav jāēd katru dienu. Manuprāt, svarīgākā ir izglītība. Un vēl kas – ja runājam par kardiovaskulāro profilaksi, tad pie ģimenes ārsta noteikti jāaiziet reizi gadā, pat ja nav sūdzību par veselību. Un cik daudzi zina savu holesterīna līmeni? Tam nav vajadzīgi lieli finansu līdzekļi, bet gan jāsaņemas un jāiet pie sava ģimenes ārsta. Piekrītu, ka medikamenti Latvijā nav tie lētākie, taču profilaktiskos pasākumus katrs savas veselības labā var realizēt jau tagad," norāda Dr. Sirenko. Man ik pa laikam ir epizodes, kad sirds it kā aiztur asinis, iepauzē, un tad “blurkš” – ar švunku sāk strādāt. Kā tikt pie kardiologa, ja ģimenes ārsts neuzskata, ka šī iemesla dēļ vajag pārbaudīties (vai tiešām tas nav pamatots iemesls?)? Šī iemesla dēļ pirms pāris gadiem ir veikta kardiogramma (viss bija kārtībā) un likts Holtera aparāts – bet toreiz šis “blurkš” bija tieši divas minūtes pēc tam, kad aparātu noņēma... Atbildot uz šo jautājumu, pirmkārt, būtu jāzina cilvēka vecums, dzimums, hroniskās slimības, asins analīžu rādītāji, tajā skaitā vairogdziedzera hormoni, hemoglobīns u.c. Domāju, ka ģimenes ārsts konkrēto cilvēku zina. Ģimenes ārsts zina visu anamnēzi un uztraukumam tiešām nav pamata. Turklāt šķiet, ka problēma nav akūta, ja pirms pāris gadiem jau veikts Holtera izmeklējums. Ja šīs izjūtas ir tiešām ļoti traucējošas, tad var apsvērt Holtera izmeklējumu 72 stundas ilgi vai pat ilgāk ar domu, ka izdosies piefiksēt minētās sajūtas izraisītāju. Kāds var būt iemesls sajūtai, ka sirds ir nogurusi brīžiem? Tiešām stress? Kardigramma normāla. Atbildot uz šo jautājumu, atkal jāsaka, ka būtu jāzina cilvēka vecums, dzimums, hroniskās slimības, asins analīžu rādītāji un citi izmeklējumi. Nav īsti skaidrs, ko nozīmē “sirds ir nogurusi brīžiem” - vai tas būtu vispārējs vājums vai pārāk lēna sirdsdarbība, vai kādas citas konkrētas sūdzības, to vajadzētu izrunāt ar ārstu. Kā jūs vērtējat keto diētu no sirds veselības viedokļa? Keto diēta ir zema ogļhidrātu daudzuma diēta, kur galvenokārt tiek lietoti tauki, piemēram, trekna gaļa un zivis, dažādas eļļas, olas, trekni piena produkti u.c.. Tauki keto diētā sastāda 75%, olbaltumvielas 15%, bet ogļhidrāti tikai 5%. Sākotnēji keto diētu pielietoja epilepsijas pacientiem. Nu jau kādu laiku šī diēta tiek lietota arī liekā svara zaudēšanai. Ja runājam tieši par sirds veselību, tad jāteic, ka sirds muskulis spēj baroties un dabūt enerģiju no ketonvielām. Tomēr ievērojot šādu diētu, asinīs palielinās, gan augsta blīvuma holesterīns, gan zema blīvuma holesterīns, ko esam pieraduši saukt par slikto, jo tas ir tas holesterīns, kas paaugstina kardiovaskulāro risku. Noteikti neieteiktu šādu diētu pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām vai augstu kardiovaskulāro risku. Taču šīs diētas ilgtermiņa ietekme joprojām nav zināma. Un vajadzētu atcerēties zelta mērenības likumu, jo ēdienam jābūt pilnvērtīgam, sabalansētam, mērenā daudzumā. Ja ir vēlme atbrīvoties no liekiem kilogramiem, tad priekšroku dotu mazākām porcijām, vairāk fiziskām aktivitātēm un labam miegam. Cik sevi atceros, man bijis paātrināts pulss – 75 līdz 90 sitieni minūtē. Asinsspiediens ir normāls vai nedaudz pazemināts. Ar ko tas var būt saistīts un vai kaut kas jādara, lai to mainītu? Ja pulss mierīgi sēžot, bez satraukuma ir 75-90 sitieni minūtē, ieteiktu aiziet pie ģimenes ārsta. Gribētos zināt, vai ir kādas citas sūdzības. Būtu jāveic elektrokardiogramma, iespējams ehokardiogrāfija, noteikti jāpārbauda vairogdziedzera funkcija, jānosaka hemoglobīna līmenis asinīs. Jānoskaidro, vai ir kādi slikti ieradumi, vai cilvēks nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Mēdz būt gadījumi, kad jaunām, citādi veselām sievietēm, ir paātrināts pulss un objektīvu iemeslu tam tiešām nevar atrast. Iespējams, to varētu saistīt ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivitātes izmaiņām.

  • Plašākas fizikālās terapijas iespējas Rehabilitācijas nodaļā

    28.09.2023. Fizikālās terapijas iespēju paplašināšanai Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā iegādāta jauna magnetoterapijas iekārta mugurkaula, iegurņa un visa ķermeņa magnētiskā lauka terapijai. Iekārta sniedz gan iespēju apkalpot divus pacientus vienlaicīgi, gan vienā terapijas reizē vienam pacientam ārstēt divas problēmzonas. Iekārta tika pasūtīta jau gada sākumā un bija ļoti gaidīta, lai risinātu arvien pieaugošo pacientu pieprasījumu pēc fizikālās terapijas procedūrām. Magnetoterapija ir fizikālās terapijas procedūra, kurā izmanto pastāvīgu vai zemas frekfences mainīgu magnētisko lauku. Iekārta nodrošina divu kanālu magnetoterapiju, kas vienlaicīgi ļauj ārstēt divas slimās vietas vienlaicīgi ar divām pilnīgi neatkarīgām apstrādes intensitātēm. Iekārtas aplikators ir mobils, nodrošinot iespēju to brīvi pārvietot, lai tas varētu iedarboties precīzi uz vajadzīgo vietu. Iespēja apkalpot pacientus ar jauno iekārtu ir ieguvums arī procedūras gaidīšanas laika samazināšanai. Iepriekš procedūru varēja veikt vispirms vienam, tad otram pacientam. Jaunā iekārta sniedz iespēju apkalpot vienlaicīgi divus pacientus. Magnētiskā lauka terapija var radīt šādus efektus: sāpju, tūskas mazināšana, iekaisuma mazināšana, dzīšanas procesu paātrināšana, asinsrites stimulēšana un audu atjaunošanos. Ar magnetoterapiju bieži tiek ārstētas gan iekaisīgas un deģeneratīvas kaulu un locītavu slimības, sasitumi. Ļoti pozitīvi rezultāti tiek iegūti attiecībā uz roku un ceļgalu reimatoīdo artrītu, ankilozējošo spondilītu, gonartrozi un jostas artrozi. Jaunā iekārta pacientiem var tikt pielietota arī atveseļošanās laikā pēc lūzumiem, kā arī pseidoartrozes un osteoporozes ārstēšanā. Magnetoterapija pacientiem tiek veikta, pamatojoties uz ārsta nosūtījumu.

  • Kļūt par mediķi

    22.09.2023. “Vēlies studēt medicīnu?” ar šādu jautājumu Kuldīgas novada Bērnu jauniešu centrs šodien gaidīja uz tikšanos tos jauniešus, kuri jebkad ir aizdomājušies par to, kā būtu kļūt par mediķi. Tikšanās laikā par savu izvēli un pieredzi studijās dalījās māszinību studentes Krista Bērtulsone un Beāte Zviedre, kā arī Kuldīgas slimnīcas ārste pediatre Ieva Siliņa. Pediatre Ieva Siliņa Kuldīgas slimnīcā strādā nepilnus divus gadus. Sākumā kā dežūrpediatre, bet vēlāk, kopā ar ģimeni no Rīgas pārceļoties uz Kuldīgu, jau patstāvīgā darbā Bērnu nodaļā. Viņa jauniešiem ieskicēja ārsta studiju ilgumu un atklāti pastāstīja gan par to, kā nonāca līdz izvēlei kļūt par ārstu, gan savu studiju un ārsta darba pieredzi. Dr. Siliņa nāk no Rīgas, pati ir dzimusi mediķu ģimenē, tomēr pirmā doma par profesiju nav bijusi kļūt par ārsti. Ārsta izglītību un specialitāti ieguvusi, desmit gadus studējot Rīgas Stradiņa universitātē. Stāstot par savu vidusskolas un studiju pirmo gadu pieredzi, Dr. Siliņa aicināja jauniešus nepadoties pie pirmajām grūtībām, kā arī neatteikties no sava sapņa arī tad, ja vidusskolā kāds priekšmets nepadodas tik veiksmīgi, kā gribētos, vai arī saskarsmi ar kādu no pedagogiem negribas saukt par iedvesmojošu. Savukārt abas māszinību studentes Beāte un Krista prezentēja un sniedza plašu ieskatu par studiju un prakses iespējām tiem jauniešiem, kuri medicīnā saredz sevi tieši pacientu aprūpē. Sarunas laikā tika iztirzāta arī tēma par medicīnā noderīgām rakstura īpašībām, prasmēm, nepieciešamību tās trenēt. Gan topošās māsas, gan ārste uzsvēra, ka medicīnā ir svarīgi visas karjeras laikā sekot līdzi jaunākajām tendencēm un nepārtraukti papildināt zināšanas. Tika aizskartas arī profesijas ēnas puses, svarīgu nozīmi piešķirot spējai kontrolēt profesionālās izdegšanas riskus. Paldies Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centram par šādu tikšanos organizēšanu. Vienojošā atziņa pēc tikšanās – jauniešiem mūsdienās karjeras izvēlē ir paveicies, jo ir informācija, ir iespējas, ir atbalsts, atliek tikai pašiem spert soli un neatlaidīgi īstenot savus sapņus par nākotnes profesiju!

  • Ne vienmēr neatliekamā palīdzība

    20.09.2023. Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas galvenās funkcijas ir neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana un pacientu reģistrēšana plānveida ārstēšanai vai stājoties slimnīcā. Konsultācijas un ārstēšana, kas nepārsniedz ģimenes ārsta iespējas un kompetenci un kuras tūlītēja nesniegšana neapdraud cilvēka dzīvību un veselību, nodaļā ir maksas pakalpojums. Arī ārsta apskates gaidīšanas laiks ir atkarīgs no tā, vai palīdzība ir neatliekama. Ārstniecības persona slimnīcas uzņemšanas nodaļā novērtē personas veselības stāvokli, izvērtējot, vai tas atbilst neatliekamai medicīniskajai palīdzībai noteiktiem kritērijiem. Šie kritēriji iedalās vairākos līmeņos, ko raksturo noteikti klīniskie stāvokļi. Lai arī pacientam pašam savs veselības stāvoklis nereti šķiet visneatliekamākais, ne vienmēr uzņemšanas nodaļā sniegtie pakalpojumi būs uzskatāmi par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Piemēram, rentgena izmeklējums pacientiem ar vairākas dienas vecām traumām, vai medikamentu ievade pacientiem ar hroniskiem asinsspiediena, sirds ritma vai muguras veselības problēmu saasinājumiem, ne vienmēr būs uzskatāma par akūtiem veselības traucējumiem vai neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tas nozīmē, ka no pacientiem ar hronisku slimību paasinājumiem, par pakalpojumiem slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā, iespējams, tiks prasīta maksa saskaņā ar slimnīcas cenrādi. “Jāatceras, ka neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa nav ģimenes ārsta pieņemšanas ambulatorais kabinets. Pat, ja pacientam ir kāda hroniska kaite, kas prasa intravenozu, intramuskulāru ārstēšanu, ko savā praksē nevar nodrošināt ģimenes ārsts, tad ir nepieciešams nosūtījums, norādot nepieciešamos medikamentus, kurus pacientam būtu vēlams saņemt. Bet tā, kā tā nebūs neatliekamā palīdzība, tas būs maksas pakalpojums atbilstoši slimnīcas cenrādim,“ norāda Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas vadītāja Līga Vaģele. Ja pacienta veselības stāvoklis atbilst neatliekamās palīdzības saņemšanai, cilvēkam būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa. Ja palīdzība vairāk saistīta ar hronisku kaišu atvieglošanu, ko tikpat labi var risināt ambulatori, būs jāmaksā atbilstoši Kuldīgas slimnīcas cenrādim. Arī gaidīšanas laiks pacientiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā ir atkarīgs no pacienta veselības un dzīvības apdraudējuma. Ar uzskatāmu valstī vienotu pacientu triāžas kārtību, kā arī pacientiem noderīgu informāciju var iepazīties šeit.

  • Ar izpratni par Kuldīgas slimnīcas stratēģisko un teritoriālo nozīmi

    15.09.2023. Kuldīgas slimnīcas un Kuldīgas novada pašvaldības vadība ir tikusies ar valsts sekretāra vietniekiem, veselības ministri un Nacionālā veselības dienesta direktoru, lai Kuldīgas slimnīca, kā stratēģiski svarīga ārstniecības iestāde Kurzemes reģionā, konstruktīvi un nepastarpināti risinātu jautājumus, kas skar Kuldīgas slimnīcas iespējas nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus veselības nozarei sarežģītajā laikā. Uz tikšanos devās Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš, galvenais ārsts Edgars Siliņš, medicīnas konsultants/datu eksperts Āris Pētersons un Kuldīgas novada pašvaldības priekšsēdes pirmais vietnieks Artis Roberts. Tikšanās laikā ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, valsts sekretāra vietnieku finanšu jautājumos Borisu Kņiginu, valsts sekretāra vietnieci veselības politikas jautājumos Antru Valdmani, Nacionālā veselības dienesta direktoru Āri Kasparānu un Veselības ministrijas amatpersonām, pārrunātas zaudējumu kompensēšanas iespējas, kā arī Kurzemes reģionā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu plānošana, nodrošināšana un finansēšana. Kā norāda Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš, Kuldīgas slimnīcai līdz gada beigām ir nepieciešami papildus 500 tūkstoši, no kuriem ar lēmumu par papildus finanšu līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes nozarei, valsts daļēji jau ir atrisinājusi. Zaudējumi galvenokārt radušies medicīnisko pakalpojumu faktisko izmaksu un valsts noteikto tarifu starpības dēļ. Pieauguši ēdināšanas, elektroenerģijas, medikamentu, medicīnisko materiālu izmaksas, turpretim pamattarifu pozīcijas nav pārskatītas vairāk kā desmit gadus. “Lai arī tikšanās notika laikā, kad mainās par nozari atbildīgie ministri, mēs to nevēlējāmies atlikt. Ja runa ir par veselības aprūpi lielai daļai Kurzemes iedzīvotāju, tad jautājumi ir jārisina apņēmīgi,“ uzskata A. Aniņš, “saruna izdevās konstruktīva, jo uz Kuldīgas slimnīcas lomu reģionā gan esošajā situācijā, gan nākotnes risinājumos mums un Veselības ministrijas pārstāvjiem bija vienots redzējums – Kuldīgas slimnīcai, atrodoties Kurzemes reģiona viduspunktā, kā neatliekamās palīdzības slimnīcai, ir jāturpina strādāt visos esošajos profilos, jo nodaļu darbs ir savstarpēji cieši saistīts,” pārliecināts tās vadītājs. Kuldīgas novada pašvaldība ir gandarīta par iespēju kapitālsabiedrības aktuālos jautājumus izrunāt klātienē un ar ministrijas pārstāvjiem vienoties par izpratni, ka Kuldīgas slimnīcas loma ir stratēģiski svarīga veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai ne tikai Kuldīgas novada iedzīvotājiem, bet arī lielai daļai Kurzemes reģiona iedzīvotāju. Slimnīcas attīstība ir būtisks jautājums saistībā ar Veselības ministrijas uzsākto slimnīcu tīkla reformu. Kuldīgas slimnīcas vadība un kapitāldaļu turētāji, t.sk. Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Veselības ministrijas izpratni par Kuldīgas slimnīcas pamatprofilu saglabāšanu un finansēšanu, sagaida arī turpmāk, jaunā veselības ministra vadībā. Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā šogad ir vērsušies 8285 pacienti, no kuriem 1868 personas atveduši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

  • Pieejama jauna vakcīna pret Covid-19

    14.09.2023. Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinets informē, ka pieejama jauna vakcīna pret Covid – 19. Tā ir Comirnaty Omicron XBB.1.5 (Reģistrācijas Nr. EU/1/20/1528/019), kas paredzēta personām no 12 gadu vecuma. Vakcīnas tiek pasūtītas atbilstoši pieprasījumam. Pieraksts un informācija pa tālruni: 29469816 Vakcīna ir pielāgota pret Covid-19 omikrona apakšpaveidu XBB.1.5. Tā kā omikrona XBB.1.5 apakšpaveidam ir cieša radniecība ar citiem pašlaik cirkulējošajiem vīrusa paveidiem, sagaidāms, ka šī vakcīna palīdzēs saglabāt optimālu aizsardzību pret Covid-19 infekciju, ko ierosina šie cirkulējošie vīrusa paveidi, kā arī omikrona XBB.1.5 apakšpaveids, informē Zāļu valsts aģentūra. Lai saskaņā ar vakcīnu uzglabāšanas prasībām, varētu plānot devu izlietošanu, vakcīnas Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinetā, atbilstoši pierakstam, tiek pasūtītas divas reizes mēnesī. Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinets atrodas Aizputes ielā 22, Kuldīgas slimnīcas telpās blakus E. Gulbja laboratorijai. Pieraksts un informācija pa tālruni: 29469816

  • Uzmanāmies no čūskām

    13.09.2023. Kuldīgas slimnīcā ārstējas paciente, kurai atpūta pie jūras beigusies ar čūskas kodumu pēdā. Parasti no čūskām mēdzam uzmanīties mežā vai brienot pa aizaugušām vietām, bet šajā gadījumā tā netika pamanīta uz takas, kas vijas cauri jūras kāpām. Paciente dalās ar pieredzi, lai cilvēki vairāk uzmanītos. Ejot cauri kāpām Bernātu pludmalē, sieviete čūsku pamanījusi tikai tad, kad jau bija tai uzkāpusi. Par nelaimi, čūska noreaģēja ātrāk, paspēdama iekost. “Es nekad nebiju domājusi, ka ejot uz jūru, varētu uzkāpt čūskai. Mēs tur gājām vairāki cilvēki un neviens nepamanīja. Es kā spēru soli, tā jutu asu dūrienu kājā. Sākumā neaptvēru kas notiek, pacēlu kāju no zemes, čūska bija vēl klāt. Instinktīvi aizsitu prom, neatpazinu, kas tieši tā ir par čūsku, biju šokā un pārbijusies,” atceras paciente. No koduma pacientei pietūkusi pēda, strauji pasliktinājusies vispārējā pašsajūta. Neatliekamā medicīniskā palīdzība saņemta Liepājas Reģionālajā slimnīcā, tomēr vakarā tūska palikusi lielāka, izplatoties augstāk pa kāju. Pēc Saindēšanās un zāļu informācijas centra konsultantu ieteikuma, sieviete devusies uz Kuldīgas slimnīcu, kur nekavējoties stacionēta. Pacientei uzsākta terapija tromba šķīdināšanai, tūskas novēršanai. Ārstējoša ārste Dr. Čera norāda, ka terapija rit pareizā virzienā, tomēr pacientei vēl vismaz nedēļu jāpavada slimnīcā gultas režīmā. Kuldīgas slimnīcā pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti četri gadījumi, kad palīdzība sniegta čūsku sakostiem pacientiem. Šos pacientus nav bijis nepieciešams stacionēt. Mediķi norāda, ka pretindes serums reģionālajās un lokālajās slimnīcās netiek uzglabāts. Turklāt sabiedrības viedoklis par to, ka čūskas kodumiem vienmēr ir vajadzīga pretinde, ir maldīgs. Katrs gadījums ir individuāls un serums ne vienmēr nepieciešams. Ja pacientu sakodusi čūska, mediķi parasti konsultējas ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas kolēģiem vai Saindēšanās un zāļu informācijas centra speciālistiem. Saindēšanās un zāļu informācijas centrs ir Latvijā vienīgais specializētais toksikoloģiskās informācijas sniegšanas centrs, kas ikvienam iedzīvotājam vai ārstniecības personai sniedz konsultāciju, kā rīkoties situācijās, kad notikusi saindēšanās. Tas darbojas 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētku dienās. Tālruņa numurs: 67042473

  • Pneimonologs Kuldīgas slimnīcā

    12.09.2023. Pie pneimonologa pacients vēršas gadījumā, kad radušās dažādas elpceļu un plaušu slimības vai ārējo faktoru izraisīti plaušu un elpceļu bojājumi, astma. Biežākās sūdzības: klepus, sāpes krūtīs, aizdusa un elpas trūkums, krēpas, ilgstoši paaugstināta temperatūra. Nepieciešams ārsta nosūtījums. Pierakstu pie Kuldīgas slimnīcas plaušu slimību speciālistes Dr. Vijas Rendnieces iespējams veikt Kuldīgas slimnīcas Pneimonoloģijas kabineta darba laikā pa tālruni 63374037. Pneimonoloģijas kabineta darba laiks: 15.00-17.00 pirmdienās 9.00-12.00 otrdienās, ceturtdienās, piektdienās. Kabinets atrodas Kuldīgas slimnīcas 1. stāvā, blakus E. Gulbja laboratorijas telpām. Tuberkulozes pacientus vai pacientus, kuriem ir aizdomas par tuberkulozi, pieņem darba laikā bez rindas. #ārstikurzemē

  • Pasaules fizioterapijas diena jau 15. gadu

    08.09.2023. Jau 15 gadus pēc kārtas 8. septembrī Latvijā tiek atzīmēta Vispasaules fizioterapijas diena. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā, kura šogad svinēja desmito darbības gadu, strādā trīspadsmit fizioterapeiti. Profesionālie svētki šodien ir trīspadsmit Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas fizioterapeitiem. Tie ir Santa Zauere, Guntars Strāķis, Dana Paiča, Aigars Strāķis, Liene Stepena, Valdis Devjatņikovs, Māra Laube, Kristīne Mālniece, Baiba Pumpura, Nadija Strazdiņa, Zane Votēna un Agnese Zeidaka - Biksone un Patrīcija Diāna Fogele, kura Rehabilitācijas nodaļai pievienojusies šogad. Viņi kopā ar fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārstiem un citiem nodaļas speciālistiem, ikdienā cīnās par pacientu kustību brīvību. Bez dažādu fizioterapijas metožu realizēšanu saviem pacientiem, viņi motivē, atbalsta, ir neatlaidīgi un nekad nezaudē ticību pacienta spēkiem. Jo viņi paši ir pārliecināti, ka KUSTĪBĀ IR SPĒKS! Sveiciens fizioterapeitiem Pasaules fizioterapijas dienā!

  • Tiem, kam vajag vairāk prieka ikdienā!

    07.09.2023. Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes Skrundas nodaļas saņēmusi jauku ziedojumu - gleznas un plecu lakatus - no Iecavas sieviešu kluba “Liepas” dalībniecēm Agitas Haukas un Līgas Bosko. Dzīvespriecīgās gleznas rotās sienas klientu istabās, bet siltie lakati ļaus klientēm sapucēties drēgnajos rudens vakaros. Abas kundzes ir biedrības "Iecavas sieviešu klubs "Liepas"" biedres. Biedrība darbojas jau 25 gadus un viens no tās darbības virzieniem ir labdarības pasākumi. “Vasaras izskaņā ar mani sazinājās kolēģe un iepazīstināja ar divām jaukām kundzēm, kuras ieradās ar dāvinājumu Skrundas aprūpes nodaļai. Agita Hauka ar gleznām un Līga Bosko ar plecu lakatiem. Esmu ļoti pateicīga par šo dāvinājumu! Dzīvespriecīgās gleznas būs emocionāls lādiņš klientiem garajos rudens vakaros, bet košie un siltie lakati palīdzēs pārvarēt vēsumu un sapucēties pasākumiem! Labais vairo labo! “ priecājas nodaļas vadītāja Sigita Picule. Idejas autore ir biedrības valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, kura pati ir cieši saistīta ar medicīnu. Savam priekam sākusi pievērsties zīmēšanas un gleznošanas prasmju apguvei un jau septiņus gadus, mākslinieces, pasniedzējas Intas Paulsones vadībā, glezno. Agita pastāsta, ka pasniedzēja pamanījusi, Agitas gleznojumiem raksturīgo dzīvesprieku, ko pauž košas krāsas, un ieteikusi dāvināt tās cilvēkiem, kuriem ikdienā vajag vairāk prieku. Zinot, cik ļoti svarīgi ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējiem ir radīt mājīgu un patīkamu vidi, nolēmusi savus gleznojumus atdāvināt Skrundas aprūpes centram. Kolekcijā ir arī pašas pasniedzējas Intas Paulsones darbs “Par smilgām šis aizlūgums”. Agita ir pārliecināta, ka viņas darbi noteikti iepriecinās ne tikai klientus, bet arī nodaļas personālu. Visu mūžu strādājot medicīnā, viņa zina, ka palīdzošo profesiju pārstāvjiem, arī pašiem ir svarīgi ikdienā gūt pozitīvas emocijas. Savukārt Līga Bosko, kuras hobijs ir rokdarbi, dāvinājumam pievienojusi vairākus pašdarinātus plecu lakatus. Tie noderēs, lai nodaļas klientes sapucētos un drēgnajos rudens vakaros justos omulīgāk. Sirsnīgu paldies un sveicienus gādīgajām iecavniecēm sūta gan Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes Skrundas nodaļas klienti, gan personāls!

  • Rehabilitācijas komandu papildina audiologopēde Marta Šteinberga

    06.09.2023. Sākot ar septembri, Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas komandai ir pievienojusies audiologopēde Marta Šteinberga. Šovasar pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot profesionālā bakalaura grādu veselības aprūpē un audiologopēda kvalifikāciju. Studiju laikā ieguvusi klīnisko praksi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, arī Kuldīgas slimnīcā. Lūdzu pastāstiet par sevi! Mani sauc Marta Šteinberga, man ir 22 gadi un nāku no Kandavas. Savu ikdienu pavadu gan Kandavā, gan Rīgā. 2023. gada vasarā pabeidzu studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Esmu aktīva un atvērta, ar vēlmi izzināt jaunas vietas, sadarboties ar cilvēkiem, gūt jaunu pieredzi. Vienmēr esmu gatava pieņemt jaunus izaicinājumus, spert soli pretī nezināmajam. Man patīk mācīties un pilnveidoties, jo vienmēr šķiet, ka ir vēl tik daudz kā neatklāta un nezināma. Kāpēc tieši audiologopēds? Vislielākā dāvana, ko kādam vari sniegt, ir spēja izteikties. Vidusskolas laikā atklāju, ka redzu sevi medicīnas nozarē. Domas un sajūtas aizveda līdz rehabilitācijai. Tā kā man vienmēr ir patīkami un viegli komunicēt ar cilvēkiem, tad zināju, ka vēlos strādāt ar pacientiem un palīdzēt viņiem apgūt jaunas prasmes. Kad zināju, ka vēlos nākotnē būt funkcionālais speciālists, tad jau audiologopēdija pati pie manis atnāca. Šajā profesijā varu savienot gan komunikāciju ar cilvēkiem, savu radošo un māksliniecisko pusi ar iespēju palīdzēt apgūt runas/valodas/komunikācijas prasmes bērniem un pieaugušajiem. Kas Jūs aizrauj, strādājot ar pacientiem šajā specialitātē? Audiolopēds strādā ar pacientiem, kuriem ir runas un valodas traucējumi, taču patiesībā mēs darām daudz vairāk. Mēs novērtējam un īstenojam terapiju gan pacientiem ar rīšanas traucējumiem, balss traucējumiem, lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem, runas tempa un ritma traucējumiem, stostīšanos, dzirdes traucējumiem u.c. Pacientiem, kuri nespēj sazināties verbāli, audiologopēds palīdz apgūt alternatīvas komunikācijas metodes, piemēram, attēlu vai simbolu izmantošanu. Manuprāt, tas arī šajā specialitātē ir visinteresantākais un vissvarīgākais – varam palīdzēt dažādiem pacientiem ar dažādām grūtībām un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Daudzi jaunie speciālisti pēc studiju beigšana un kvalifikācijas iegūšanas paliek dzīvot un strādāt Rīgā. Kā Jūs raksturotu savu izvēli strādāt Kuldīgas slimnīcā? Šī ir lieliska iespēja strādāt tieši Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā. Kuldīga vienmēr manā sirdī ir bijusi īpaša pilsēta, kur vienmēr gribas atgriezties. Man ir bijusi iespēja studiju gados realizēt klīnisko praksi dažādās medicīnas un ārstniecības iestādēs Latvijā, ieskaitot arī Kuldīgas slimnīcu. Pilnīgi noteikti varu teikt, ka prakse Kuldīgas slimnīcā ir bijusi viena no patīkamākajām pieredzēm visu studiju gadu laikā. Rehabilitācijas nodaļa ir īpaša ar atsaucīgiem un profesionāliem speciālistiem, rehabilitācijas komandu. Tā ir vieta, kurā gribas strādāt un profesionāli pilnveidoties. Vai Jums ir vēl kāda darba vieta, kurā praktizējat? Strādāju arī bērnudārzā Rīgā, kur ikdienu pavadu kopā ar bērniem, vadot nodarbības, lai palīdzētu apgūt nepieciešamās runas/valodas vai komunikācijas prasmes. Jūsu dzīves vai profesionālais moto ir..... Vislielākā dāvana, ko kādam vari sniegt, ir spēja izteikties. Audiologopēde Marta Šteinberga Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā pieņems divas dienas nedēļā, nodrošinot gan valsts finansētās konsultācijas ar ārsta nosūtījumu, gan par maksu. Pieraksts pa tālruni: 26452416

  • Aicinām iepazīties ar Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļu

    04.09.2023. Izprotot grūtnieču vēlmi emocionāli sagatavoties un apskatīt vietu, kurā pasaulē nāks gaidāmais mazulis, sākot ar 4. septembri sniedzam iespēju iepazīties ar Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļu Apmeklēt Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļu topošajām māmiņām un tētiem būs divas reizes nedēļā - pirmdienās un ceturtdienās plkst.12.00. Vecmātes pavadībā topošie vecāki tiks iepazīstināti ar nodaļas telpām un sniegta informācija par stāšanos nodaļā. Iepazīšanās ar nodaļu būs iespējama arī svētdienās, iepriekš vienojoties ar vecmāti Ingu Losāni pa tālruni 63374009!

  • Lai grūtnieces justos droši

    29.08.2023. Kuldīgas slimnīcā ir pieejami kvalitatīvi dzemdību pakalpojumi, kurus nodrošina profesionāla, pieredzējusi komanda. Pieejamas arī jaunākās paaudzes iekārtas, kas dod iespēju sekot bērniņa veselībai un sniegt medicīnisko palīdzību, ja mazulim pēc piedzimšanas nepieciešamas papildus rūpes. Lai gan bērniem pasaulē paredzēts nākt dabiskās dzemdībās, dažkārt ārstiem jāpieņem lēmums par ķeizargrieziena operāciju. Ginekologi – dzemdību speciālisti arvien uzsver, ka bērniņam pasaulē būtu jānāk dabiskās dzemdībās. Lielākoties tā tas arī notiek, tomēr dažkārt gadās neplānotas situācijas un speciālistiem nākas izšķirties par ķeizargrieziena operāciju. Kuldīgas slimnīcā strādā profesionāli un pieredzējuši speciālisti un nepieciešamības gadījumā ķeizargrieziens tiek veikts jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā. Lēmumu par operāciju pieņem ginekologs – dzemdību speciālists un, sadarbībā ar anesteziologu-reanimatologu un medicīniskā personāla komandu, pats to arī veic. Jaundzimušā veselību novērtē un uzrauga neonatologs. “Ķeizargrieziena operāciju veic caur horizontālu griezienu vēdera sienā un dzemdē. Ķeizargrieziens varbūt akūts un plānots. Akūts ķeizargrieziens visbiežāk tiek veiks bērniņa interesēs, kad mainās sirdstoņi. Otrs biežākais iemesls ir bērna galviņas un iegurņa iekšējo izmēru nesaderība, kad pat pie pilna dzemdes kakla atvēruma nenotiek tālāka bērniņa virzība pa dzemdību ceļiem. Vēl pie indikācijām var minēt nabassaites izkrišanu, asiņošanu priekšguļošas placentas gadījumā, normāli novietotas placentas priekšlaicīgu atslāņošanos, dzemdes plīsuma un citus riskus, “ skaidro Kuldīgas slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja ginekoloģe – dzemdību speciāliste Iveta Bāliņa. Atkarībā no operācijas steidzamības, akūto ķeizargriezienu iedala kritiskā, neatliekamā un iepriekš neplānotā. Plānots ķeizargrieziens tiek veikts iepriekš noteiktā laikā. Visbiežāk ķeizargrieziens tiek veikts spinālajā anestēzijā, bet kritiskā ķeizargrieziena gadījumā - intubācijas narkozē. Dr. Bāliņa uzsver, ka Kuldīgas slimnīca ir neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca, kurā diennakts režīmā strādā gan vecmāte, gan ginekologs – dzemdību speciālists, gan pediatrs vai neonatologs, bērnu māsa, gan anesteziologs un dežūrpersonāls reanimācijas un anesteziolģijas nodaļā, garantējot palīdzību arī tad, ja dzemdību laikā nākas izšķirties par akūtu ķeizargrieziena operāciju. Visu diennakti ir pieejama arī valsts apmaksāta epidurālā atsāpināšana dzemdībās. Kuldīgas slimnīcā tiek veiktas arī plānveida ķeizargrieziena operācijas tām sievietēm, kurām jau grūtniecības laikā ir konstatētas medicīniskās indikācijas. Tās var būt maksts vai dzemdes patoloģijas, sašaurināts iegurnis, primāra ģenitālā herpesvīrusa infekcija pirms dzemdībām. Ķeizargrieziens tiek plānots arī pie nepareizas augļa guļas, kā arī ,ja sievietei anamnēzē ir divi vai vairāk ķeizargriezieni, citas operācijas uz dzemdes (miomas mezglu lobīšana). “Sievietes var izvēlēties ķeizargriezienu kā alternatīvu dabiskajām dzemdībām bez medicīniskām indikācijām, tomēr tas ir dārgs maksas pakalpojums, un ginekologi – dzemdību speciālisti cenšas no šāda soļa atturēt, uzsverot, ka ķeizargrieziens tomēr ir operācija, kas ir saistīts ar zināmu atveseļošanās periodu, komplikāciju riskiem, “ norāda Dr. Bāliņa. Kuldīgas slimnīcā ir pieejama arī valsts apmaksāta grūtnieču aprūpe. Grūtniecības uzraudzību veic Dr. Iveta Bāliņa, Dr. Ilze Smiltāne, Dr. Natālija Gailīte, Dr. Alise Vigule kopā ar vecmātēm Gundegu Kugelani un Lindu Jūrmali. Līdz ar to konsultāciju laikā var jautāt un kliedēt bažas par grūtniecības norisi un dzemdību pakalpojumu Kuldīgas slimnīcā. Sazinoties ar Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas vecāko vecmāti Ingu Losāni pa tālruni 63374009 un vienojoties par laiku, ir iespēja apmeklēt Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļu. Lai arī jaundzimušo skaits visā Latvijā ir ar lejupejošu tendenci, Kuldīgas slimnīcā vidēji gadā pasaulē nāk vairāk kā 500 jaundzimušo. 2020. gadā tie bija 516 jaundzimušie, 2021. gadā tika sagaidīti 565 bērniņi, 2022. gadā 520 bērnu, bet šogad līdz augusta beigām sagaidīti jau 335 bērniņi.

  • Kuldīgas slimnīcā pirmo reizi veic pēdas īkšķa un pleznas kaula locītavas endoprotezēšanu

    25.08.2023. Kad ārsts ir patiesi ieinteresēts palīdzēt pacientam, tad risinājumu var atrast arī tad, ja tas prasa nedaudz iziet ārpus savas profesionālās komforta zonas, ikdienas operāciju rutīnas. Pēdas īkšķa endoprotezēšanu, lai ārstētu hallux rigidus, Kuldīgas slimnīca savā operāciju klāstā līdz šim nebija paredzējusi. Šovasar Kuldīgas slimnīcas traumatologi - ortopēdi to veiksmīgi īstenojuši kādai pacientei. Pacientes pēdas īkšķa problēma nu ir atrisināta, pateicoties Kuldīgas slimnīcas traumatoloģes - ortopēdes Dr. Evitas Rumbas ieinteresētībai un uzņēmībai. Paciente pie traumatologa - ortopēda bija vērsusies ar sūdzībām par to, ka ļoti sāp pēdas īkšķis un nevar paiet. Rentgenā atklājies, ka pirksta locītava pavisam nodilusi, diagnoze - hallux rigidus. “Hallux rigidus sauc arī par stīvo īkšķi. Tā ir kājas īkšķa pamata locītavas deformējošā artroze, kad pēdas īkšķis ir mazkustīgs, sāpīgs, ap locītavu parasti rodas kaula izaugumi. Pacientiem ar hallux rigidus ir ļoti ierobežots pirksta kustību apjoms un paradās stipras sāpes pie slodzes, “ skaidro Dr. Evita Rumba, “Pastāv vairākas ārstēšanas iespējas, tomēr operācija, kurā tika ievietota pēdas īkšķa locītavas protēze, pacientei noņem sāpes, pēc trīs mēnešiem īkšķis ir kustīgs. Tas ir līdzīgi, kā ceļu un gūžu locītavas endoprotezēšana. ” Par iespēju veikt šāda veida operāciju Dr. Rumba jau bija interesējusies agrāk, informāciju ieguvusi traumatoloģijas – ortopēdijas kongresos, kā arī pieredzes apmaiņā ar kolēģiem. Esot ieinteresētai pēc iespējas ātrāk novērst problēmu, Dr. Rumba sadarbojās ar pacienti vajadzīgās pēdas īkšķa locītavas endoprotēzes iegādē un, piedaloties kolēģim Dr. Jānim Jansonam, Kuldīgas slimnīcā veiksmīgi veica pašu operāciju. Dr. Rumba skaidro, ka pacientiem, kuriem saslimšana ir tikai sākuma stadijā, pastāv ari konservatīvas ārstēšanas iespējas, ikdienā lietojot individuāli izgatavotas ortopēdiskās zolītes vai valkājot speciālos apavus. Tomēr endoprotezēšana pacientam pēc aptuveni trīs mēnešu pakāpeniska atveseļošanās perioda dod iespēju atgūt dabiskās īkšķa locītavas kustības un ļauj aizmirst par sāpēm. Dr. Rumba operāciju vērtē kā veiksmīgu, par ko ir pateicīga arī kolēģim Dr. Jānim Jansonam un visai operācijas komandai Kuldīgas slimnīcā. Lai pacientiem ar hallux rigidus saslimšanu arī turpmāk palīdzētu atgūt dzīves kvalitāti, ārste ir gatava šāda veida operācijas praktizēt Kuldīgas slimnīcā. Operāciju var veikt dienas stacionārā un pacients pavisam drīz var doties mājās. Atveseļošanās notiek aptuveni trīs mēnešus kāju saudzējošā režīmā, neizslēdzot konsultācijas pie fizikālās terapijas un rehabilitācijas ārsta.

  • Gūst pieredzi par jaunākajām hemodialīzes tehnoloģijām

    23.08.2023. Kuldīgas slimnīcas Hemodialīzes nodaļas ārste nefroloģe Aiga Vasiļvolfa un māsas Inita Pudāne un Egita Heinrihsone apmeklējušas Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles Hemodialīzes nodaļu, lai iepazītos ar jaunāko hemodialīzes iekārtu priekšrocībām. 2022. gadā tika veikta Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles Hemodialīzes nodaļas pārbūve, radot nieru mazspējas pacientiem piemērotākus apstākļus, kā arī aprīkojot ar jaunākās paaudzes hemodialīzes iekārtām. Šogad Talsu kolēģi nozares speciālistus aicināja uz semināru “Hemodialīzes tehnoloģiju jaunumi”. Kuldīgas slimnīcas Hemodialīzes nodaļas speciālisti ir gandarīti par uzaicinājumu un atzīst, ka tikšanās ar nozares kolēģiem un dalīšanās savstarpējā pieredzē bija vērtīga. “Seminārā iepazināmies ar jaunākajiem Latvijas un ārvalstu pētījumiem, kuros analizēta hemodialīzes kvalitāte. To mērķis ir nodrošināt pacientam drošu dialīzi. Nieru saslimstība pieaug, tomēr mūsdienīgas un inovatīvas tehnoloģijas šobrīd spēj nodrošināt daudz kvalitatīvāku asins attīrīšanas procedūru un palīdz izvairīties no papildu riskiem un komplikācijām. Līdz ar to uzlabo pacienta dzīvildzi un kopējo veselības stāvokli,“ stāsta Kuldīgas slimnīcas hemodialīzes māsa Egita Heinrihsone. Talsu Hemodialīzes centra kolēģi strādā ar jaunākās paaudzes aparatūru, kuriem ir uzlaboti hemodialīzes filtri. Tie ir atšķirīgi ar dažādām caurlaidības membrānām. Tas ļauj procedūru piemērot katram pacientam individuāli, atkarībā no indikācijām. “Arī Kuldīgas slimnīcā tiek izmantoti šādi filtri. Šomēnes Kuldīgas slimnīcas Hemodialīzes nodaļā ir uzsākta jauna procedūra – asins attīrīšana ar diviem filtriem. Šo procedūru gan neveic visiem dialīzes pacientiem, procedūras nepieciešamību izvērtē ārsts nefrologs, skaidro nodaļas māsa Inita Pudāne. Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, asins filtrēšana ar mākslīgās nieres palīdzību ir jāveic trīs reizes nedēļā. Hemodialīzes procedūra ilgst četras stundas. Līdz šī gada 1.augustam Kuldīgas slimnīcas Hemodialīzes nodaļā veiktas 499 asins attīrīšanas procedūras. 156 no tām bijusi akūta nepieciešamība reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas pacientiem.

  • Dalībnieku sapulce

    21.08.2023. SIA "Kuldīgas slimnīca" valde paziņo, ka 2023. gada 5. septembrī plkst. 13.00 tiek sasaukta SIA “Kuldīgas slimnīca” dalībnieku sapulce. Darba kārtībā: Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas slimnīca” 2023. gada budžeta plāna grozījumi. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas slimnīca” 2023. gada 1. pusgada operatīvā finanšu pārskata izskatīšana un aktivitāšu plāns finanšu stāvokļa uzlabošanai. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kuldīgas slimnīca” revidenta apstiprināšana. Citi jautājumi. Norises vieta: SIA “Kuldīgas slimnīca” (administrācijas telpās), Aizputes iela 22, Kuldīga, Kuldīgas novads. Informācija publiskota SIA "Kuldīgas slimnīca" tīmekļa vietnē - https://www.kuldigasslimnica.lv/publiskie-dokumenti

  • Mazos pacientus iepriecina ar paša gatavotiem saldumiem

    17.08.2023. Lai veicas biznesā! Tā, sakot mīļu paldies, Kuldīgas slimnīcas mazie pacienti un viņu vecāki novēl kuldīdzniekam Ernestam Baumanim, kurš Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļai bija atnesis paša gatavotus cukurgailīšus. Īsajā tikšanās brīdī varēja novērot, ka Ernestam jau tagad ir ķēriens uzņēmējdarbībā, nav sveši biznesa pamati, kā arī piemīt izpratne par labdarības nozīmi. Kā stāsta viņa mamma, Ernestam ir savi mērķi un viņš arvien izdomā veidus, kā piepelnīties. Šovasar viņš kopā ar mammu gatavo karameles - cukurgailīšus, kurus tirgo netālu no savām mājām Valciņu ielā. Pamanot zēna aktivitāti, uzradies kāds sponsors, ieteikdams neaizmirst arī par labdarību. Tā nu mazais uzņēmējs Ernests, nolēmis ar savu produkciju iepriecināt mazos pacientus, kuriem jāārstējas Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļā. Ļoti novērtējam Ernesta neatlaidību savu mērķu realizēšanā un vēlam panākumus ieceru īstenošanā! #labiedarbi #drosmeskaste

  • Lai bērnu pasargātu no pārkaršanas

    16.08.2023. Šodien un tuvākajās dienās sinoptiķi Latvijā sola, ka gaisa temperatūra pārsniegs pat 30 grādu robežu. Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļas pediatri vērš uzmanību, ka šādos laika apstākļos bērnu pārkaršanas risks dubultojas. Nekādā gadījumā nelikt bērnu aizklātos ratiņos un neatstāt automašīnā! Vislielākais risks pārkarst saglabājas mazākiem bērniem. Jo mazāks bērniņš, jo pārkaršanas risks, nemaz nerunājot par aizklātiem ratiņiem un nekondicionētu automašīnu, ir augstāks un sekas bīstamākas. Tomēr Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļā mēdz nonākt arī pusaudži, kuru pārkaršanas iemesli visbiežāk ir sportošana vai darbs. Visbiežākais pārkaršanas cēlonis gan bērniem, gan pieaugušajiem ir nepietiekama šķidruma lietošana. Vecākiem bērni jāaicina padzerties biežāk, bet aktivitātes izvēlēties mierīgākas. Pašā karstākajā dienas laikā uz rotaļu laukumu vai garās pastaigās bez īpašas vajadzības labāk nedoties, jāparūpējas par vieglu, gaisa caurlaidīgu apģērbu, galvas segu. Īpaša piesardzība jāievēro zīdainīšu un pavisam mazu bērnu vecākiem, kuri tiek pārvietoti ratiņos. Bieži vien vecāki maldīgi domā, ka aizklājot ratus, mazulis tiek pasargāts no saules, tomēr slēgtajā vidē izveidojas siltumnīcas efekts, radot bīstamu pārkaršanas risku. Atstāt bērnus bez uzraudzības automašīnā – kategoriski aizliegts! Arī braucot, jāpievērš uzmanība, lai bērniņš autokrēsliņā nav par daudz sakarsis. Savukārt pusaudži un paši pieaugušie nedrīkst aizstrādāties vai aizsportoties, aizmirstot par šķidruma uzņemšanu. Ja nav iespējams izvairīties no uzturēšanās tiešajos saules staros, noteikti ir jālieto galvas sega. Izvairīties no telpām, kurās nav iespējams nodrošināt gaisa apmaiņu. Ko darīt, ja ir aizdomas, ka bērns varētu būt pārkarsis? Bērnu nogulda vēsā telpā vai ēnā. Uz pieres, skausta vai roku locītavām liek mitras, vēsas dvieļu kompreses. Bērnam dod padzerties. Svarīgi, lai viņš uzņem pietiekoši daudz šķidruma. Zīdainītis nepieciešamo šķidruma daudzumu uzņem ar mātes pienu, kamēr tas viņam ir vienīgais ēdiens un dzēriens. Kad bērns jau saņem citu ēdienu, ja viņš negrib dzert, ūdeni jādod vismaz pa malciņam ik pēc 5 minūtēm. Ja bērnam ir paātrināta elpošana un sirdsdarbība, sākas muskuļu krampji, vemšana, samaņas zudums – nekavējoties jāzvana neatliekamajai palīdzībai!

  • Sporta svētki ilgstošas sociālās aprūpes saņēmējiem

    15.08.2023. Valdot dzīvespriecīgai atmosfērai, Valtaiķu Aprūpes namā noritējuši sporta svētki ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējiem. Tajā piedalījās 47 klienti no trim Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļām. Dalībniekiem bija sagatavotas dažādas atraktīvas disciplīnas, kuras bija piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kamēr vieni piedalījās aktivitātēs, citi baudīja zaļumballes atmosfēru ar dzīvo mūziku. Kuldīgas slimnīcas struktūrā ir trīs ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas – Kuldīgā, Skrundā un Valtaiķos. Sporta svētki bija vērsti uz ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmēju socializēšanos, vienlaicīgi motivējot viņus kustību priekam un laužot stereotipus par senioru un cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem iespējām ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs. “Pulcēt kopā Kuldīgas slimnīcas trīs aprūpes nodaļu iedzīvotājus uz sporta spēlēm brieda jau kādu laiku. Kopā būšana, smiekli, spēles, mūzika, kopīgas pusdienas – tās ir jebkura cilvēka vajadzības ikdienas dzīvē,” par pasākuma ideju stāsta Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas “Valtaiķi” vadītāja Gunita Bivbāne. Viņa uzsver, ka pasākumu bijis iespējams tikai pateicoties kolēģiem, kuri iesaistījās gan organizēšanā, gan īstenošanā. Katrs darbinieks bija atbildīgs par noteiktām sporta spēļu disciplīnām, palīdzot cilvēkiem pārvietoties, paceļot izmestās šautriņas, padodot bumbiņu vai smilšu maisiņu, uzmundrinot emocionāli vai atbalstot fiziski. Aptuveni divu stundu ilgajā pasākumā, dalībniekiem tika piedāvāta baranku vēršana, šautriņu mešana, krikets, ābolu mešana pa bundžām, smilšu maisiņu trāpīšana mērķī, bumbiņu mešana ūdens glāzēs, bumbiņu trāpīšana figūrās, kā arī lielformāta spēles - cirks, riču raču un tornis. Sporta svētku īstenošanā piesaistīti arī pazīstami jaunieši, kuri brīvprātīgi uzņēmās sniegt praktisku palīdzību disciplīnu veikšanā. “Sporta svētki senioriem bija īsts energijas lādiņš viņu ikdienai. Sākotnēji jau mazliet šaubījāmies, vai varam viņiem teikt, ka braucam uz sporta svētkiem, jo domājām, ka nosaukums viņos varētu raisīt satraukumu, liekot domāt, kas nu mēs par sportistiem. Bet pasākumā piedzīvotais bija pārsteigums viņiem pašiem. Tik daudz enerģijas, prieka, jaunu emociju un izraušanās no ikdienas bija tieši tas, kas bija vajadzīgs. Tas prieks viņu sejās un entuziasms, ar kādu viņi piedalījās visās disciplīnās bija pierādījums, ka pasākums ir sasniedzis savu mērķi un izdevies uz visiem 100 procentiem!” atzīst Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas “Skrunda” sociālā rehabilitētāja Anda Brūdere. Kamēr vieni piedalījās aktivitātēs, citi baudīja dzīvo mūziku, kuru bija sarūpējuši Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi Ainars Arums un Ainis Beiers. Sadarbība ar dziedošajiem zemessargiem, Valtaiķu aprūpes namam ir jau piekto gadu. Arī šoreiz vīri neatteica pamuzicēt, radot sporta spēļu dalībniekiem lieliskas zaļumballes atmosfēru. Noslēgumā visi sporta spēļu dalībnieki saņēma SIA “Kuldīgas slimnīca” valdes priekšsēdētāja Andra Aniņa pateicību par piedalīšanos, kā arī svaigā gaisā iestiprinājās ar SIA “Cepliņi” gatavotajām pusdienām. Sakot paldies Valtaiķu komandai par pasākuma organizēšanu, gandarīta par aizvadītajām sporta spēlēm, ir arī ilgstošas sociālās aprūpes Kuldīgas nodaļas sociālā darbiniece Kristīne Dzintare. Nedaudz iedrošināti, aktīvākie Kuldīgas nodaļas iemītnieki labprāt devās uz sporta spēlēm, pēc kurām paši jutušies gandarīti. Izskanējusi doma līdzīgu pasākumu rīkot uz vietas Kuldīgā. Kuldīgas slimnīca ilgstošas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošina 118 cilvēkiem, kuri vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj par sevi parūpēties. Ne tikai fiziski aprūpēt, bet nodrošināt dzīves kvalitāti kopumā visās trīs nodaļās palīdz profesionāļu komanda – aprūpētāji, sociālā darba speciālisti, mediķi. Aicinām noskatīties Skrunda TV veidoto sižetu: https://www.youtube.com/watch?v=fPbNHdKFWV4

bottom of page