Meklēšanas rezultāti
Search this site
813 results found with an empty search
Aktualitātes (726)
- Ārsta palīdze Silvija Pulkstene saņēmusi Kuldīgas novada Goda balvu
20.11.2026. Foto: Ieva Benefelde 18. novembrī Kuldīgas Kultūras centrā svinīgā ceremonijā pasniegti Kuldīgas novada augstākie apbalvojumi – "Goda novadnieks", "Goda balva" un "Atzinības raksts". Lepojamies, ka starp apbalvojumu saņēmējiem ir arī mūsu kolēģe – ārsta palīdze Silvija Pulkstene. Apbalvojumus saņēma novadnieki, kuru profesionālais darbs, sabiedriskā aktivitāte un personīgā iniciatīva devusi īpašu un nozīmīgu ieguldījumu Kuldīgas novada attīstībā un iedzīvotāju dzīvē. Par profesionālu, pašaizliedzīgu un atbildīgu darbu, kā arī nozīmīgu ieguldījumu novada iedzīvotāju veselības aprūpē Goda balva piešķirta ārsta palīdzei Silvijai Pulkstenei. Silvija Pulkstene savu darba mūžu veltījusi novada ļaužu veselībai un labklājībai, strādājot Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā "Skrunda". Izvirzot S. Pulksteni balvai, kolēģi īpaši izcēluši viņas profesionalitāti, augsto atbildības izjūtu un patiesās rūpes par cilvēkiem. Kā ārsta palīgs, viņa ik dienu palīdz ļaudīm dažādās dzīves situācijās, sniedzot ne tikai profesionālu palīdzību, bet arī mierinājumu, sapratni un cilvēcīgu atbalstu. Sirsnīgi sveicam kolēģi ar pelnīto novērtējumu! Vēlam neizsīkstošu sirdsdegsmi un enerģiju turpināt darbu, kas ir tik nozīmīgs sabiedrībai. Lai gandarījums par paveikto un apziņa par sava darba nozīmīgumu pavada arī turpmākajā profesionālajā ceļā!
- Latvijas dzimšanas dienā piedzimusi meitenīte Hanna
19.11.2026. Saldenieku Kristīnes un Kristapa ģimenei 18. novembris kļuvis vēl īpašāks – šajā datumā pasaulē nākusi viņu meitiņa Hanna Latvijas dzimšanas dienas vakarā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā sagaidīta mazulīte Hanna – Kristīnes un Kristapa otrā meitiņa. Mājās meitenīti gaida četrgadīgā māsiņa Līna. Vecāki atklāj, ka meitiņas vārdam apsvēruši divus variantus, un gala izvēli izdarījusi tieši lielā māsa. Mazulītes dzimšanas brīdī klāt bijis arī tētis Kristaps. Pieredzi Kuldīgas slimnīcā vecāki vērtē pozitīvi, īpaši izceļot nepiespiesto un sirsnīgo atmosfēru: "Dzemdības notika nepiespiestā atmosfērā, brīžam caur jokiem un smiekliem. Visi darbinieki bija sirsnīgi, jauki un izpalīdzīgi, ko arī novērtējam," stāsta māmiņa Kristīne. Ierasti Lāčplēša dienā ģimene dodas vērot lāpu gājienu, savukārt Latvijas dzimšanas dienā ģimenei ir tradīcija pagatavot kādu īpašu ēdienu un sanākt kopā pie patriotiski rotāta galda. Latvijas iedzīvotājiem ģimene novēl vairāk novērtēt to, kas mums jau ir: "Mēs esam bagāta valsts ar skaistu dabu, īpašām tradīcijām un bagātu kultūras mantojumu, un mūsu vidū ir daudz talantīgu cilvēku – ne katrā valstī tā ir." Paldies vecmātēm Zane Japeniņai un Alisei Muceniecei, ginekoloģei, dzemdību speciālistei Natālijai Gailītei, māsas palīdzei Viktorijai Petrovskai un pārējai Dzemdību nodaļas komandai, kas palīdzēja nākt pasaulē Hannai un ik dienu rūpējas par mazākajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- Slimnīca starp pacientu vajadzībām un iespējām
19.11.2026. Kuldīgas slimnīcas vadītājs Andris Aniņš labprāt atbild uz iedzīvotāju jautājumiem: "Man patīk tas, ka cilvēki kaut ko grib darīt – slimnīcu veidot labāku, mūsu kopējo novadu labāku un dzīvi labāku." Teksts un foto: Laila Liepiņa, laikraksts "Kurzemnieks" Kādu medicīnisko palīdzību Kuldīgā var saņemt, kāpēc pie speciālistiem jāgaida, un ko slimnīcai nozīmē valsts naudas samazinājums? To, ko raidierakstā Kurzemnieks runā stāstīja Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš, laikrakstā atspoguļojam nedaudz īsākā pārstāstā. Iedzīvotājus aicinājām iesūtīt jautājumus un pieredzes stāstus. Tie ir gan par palīdzību naktī un konsultāciju maksu, gan ēdienu, stāvvietām un attieksmi. Sarunas beigās – stāsts arī par pašu slimnīcas vadītāju un viņa dzīvi ārpus darba. PAKALPOJUMI Spārni attīstībai tika apgriezti Šo gadu slimnīca bija plānojusi veltīt pakalpojumu paplašināšanai. Taču jau janvārī kļuva zināms, ka valsts finansējums diennakts stacionāram samazināts – gandrīz 700 tūkstoši eiro mazāk, nekā paredzēts. Vienlaikus darbaspēka, energoresursu, transporta un citi izdevumi aug: "Izmaksām pieaugot, esam saņēmuši daudz mazāku budžetu." Vadītājs uzsver, ka pakalpojumu kvalitāti tas nav mazinājis, bet ir ierobežojis iespēju paveikt iecerēto: "Tas ir apgriezis spārnus attīstībai." Arī nākamā gada finansējums radot bažas, tāpēc sarunas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu (NVD) turpinoties. Vēl dienu pirms ieraksta A. Aniņš bijis ministrijā. Viņaprāt, finansējuma lēmumos jāņem vērā arī slimnīcas noslodze un pacientu plūsma. Tā turpina augt, jo ārstēties brauc cilvēki no plašākas apkārtnes. Viņš cer vismaz daļu samazinātās summas atgūt, lai darbu var plānot drošāk. Palīdzība Kurzemes vidū Kuldīgas slimnīcas darbība neaprobežojas ar novada iedzīvotāju ārstēšanu. Aptuveni puse pacientu ir vietējie, bet pārējie brauc no Dienvidkurzemes, Saldus, Talsu, Tukuma novada, Ventspils un citām vietām. Dienvidkurzemes pašvaldība ir viena no kapitāldaļu īpašniecēm, un Aizputē slimnīcai ir aprūpes filiāle. A. Aniņš uzskata, ka reģionālās slimnīcas uzdevumus Kuldīga izpilda jau sen, bet atbilstošs finansējums nav sekojis. Jautāts par kaimiņu slimnīcām, viņš skaidro, ka iespējas atšķiras. Liepājā tā ir ievērojami lielāka, savukārt Ventspilī mērķtiecīgi attīstīta oftalmoloģija (acu ārstēšana) un mugurkaula ķirurģija. Arī Kuldīga meklē virzienus, kuros palīdzību paplašināt un pakalpojumus sniegt tuvāk pacientu dzīvesvietai. Slimnīcu vajadzības A. Aniņš pārstāv arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdē. To viņš raksturo kā papildu platformu sarunām par nozares jautājumiem, īpaši novadu interesēm. Naudas trūkums nav tikai vienas iestādes problēma, un kopā to var skaidrot plašāk. Vārti, pa kuriem ienāk pacienti Jautāts, ar ko slimnīca lepojas, vadītājs runā par nodaļu kolektīviem: "Katrs tiešām ir citādāks." Bet katrā nodaļā ir gan sasniegumi, gan grūtības. Uzņemšanas nodaļu A. Aniņš sauc par slimnīcas vārtiem. Tur gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 12 000 pacientu, un šogad skaits var pārsniegt 13 000. Aptuveni ceturto daļu atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), pārējie ierodas paši vai ar tuviniekiem. Tā ir viena no nemierīgākajām vietām: vienlaikus jāpalīdz gan NMPD atvestajiem, gan tiem, kuri ieradušies saviem spēkiem. Personālam jānovērtē, kuram palīdzība vajadzīga vispirms. Vadītājs novērojis, ka ārstniecības iestādi cilvēki izvēlas arī pēc savas vai tuvinieku pieredzes. Slimnīcas reputāciju viņš salīdzina ar kuģi, kura kursu nevar strauji mainīt. Uzticēšanās veidojas ilgākā laikā, un katra sastapšanās ar personālu to ietekmē. Dzemdību skaits pieaug Dzemdību nodaļu A. Aniņš raksturo gan kā prieka, gan finansiālu rūpju avotu. Valsts finansējums dzemdību aprūpei samazināts, bet ģimeņu interese par Kuldīgu aug. Šogad prognozēts par 5 %–7 % dzemdību vairāk nekā pērn – skaits varētu pārsniegt 400. Kuldīgu izvēlas ne tikai kurzemnieces, bet arī sievietes no tālākām vietām, tostarp Rīgas. Tas var būt saistīts ar ģimeņu pieredzi un nodaļas kolektīvu. Īpaši esot jāizceļ ginekologi, dzemdību speciālisti, vecmātes, bērnu māsas un māsu palīgi. Arī ginekoloģijas nodaļā vadītājs uzteic ārstu darbu, sevišķi operējošos speciālistus. Abas nodaļas saistot iespēja sievietēm šeit saņemt palīdzību gan grūtniecības un dzemdību laikā, gan ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanā. Slodze un jaunie kolēģi Par slimnīcas smagsvariem A. Aniņš sauc iekšķīgo slimību jeb terapijas nodaļu, kā arī ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļu. Terapijā daudziem līdzās ārstēšanai vajadzīga arī paliatīvā aprūpe, tādēļ personāla ikdienā būtiska ir smagi slimu cilvēku aprūpe. Ķirurģijā un traumatoloģijā viņš akcentē pieredzējušo ārstu ieguldījumu. Gadiem ilgi lielu darbu paveikuši daži, tāpēc jauna kolēģa ienākšana ļaujot gan dalīt slodzi, gan nodot zināšanas. Kolektīvs novērtējot traumatoloģijas rezidenta iesaisti. Pacienti uzteicot jaunā kolēģa atsaucību un uzmanību. Sarunas dienā saņemtā ziņa, ka no jaunā gada rezidents plāno Kuldīgā pavadīt vairāk nekā pusgadu, esot būtiska. Pieejamību uzlabojot arī ambulatorā traumatologa darbs sestdienās – palīdzēt brauc novadnieks, kurš strādā Rīgas 2. slimnīcā. A. Aniņš cer, ka abu šo iespēju apvienošana palīdzēs rindu mazināt. Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā divos gados ārstu sastāvs mainījies. Turpinoties nodaļas darba pilnveide un operāciju bloka iekārtošana. Bērnu nodaļā vadītājs uzslavē jaunos ārstus, ģimeņu atsauksmes esot labas. Te strādā arī tādi pediatri, kuri to apvieno ar darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Rehabilitācija un diagnostika Rehabilitācijas nodaļa pēdējos gados paplašinājusies – tajā ir vairāk nekā 40 darbinieku. Izdevies iegūt papildu finansējumu no valsts. Pacienti ierodas no visas Kurzemes, lai gan atkārtoti izbraukāt uz nodarbībām nav viegli. Nodaļai augot, rodoties organizatoriski jautājumi. A. Aniņš atzīst, ka līdzās jaunu speciālistu pieņemšanai jāpilnveido darba kārtība, lai lielāku pakalpojumu apjomu labāk pārvaldītu. Nozīmīgs ieguldījums ir radioloģijas nodaļas atjaunošana. Darbu tā sākusi pērnā gada beigās, šogad strādā pilnā apjomā. Pirms tam bijuši piesardzīgi aprēķini, vai nodaļa spēs strādāt ar peļņu, bet jau pirmā pusgada rezultāti apliecinājuši lēmuma pamatotību. Tagad esot jautājums par valsts samaksāto izmeklējumu daudzumu. Īpaši kvotu trūkstot datortomogrāfijā. Kāpēc ārsts ir, bet jāgaida? Iedzīvotāji jautā par speciālistiem – kādu palīdzību var saņemt tepat un cik no tās maksā valsts. A. Aniņš skaidro, ka ārstu sameklēt – tas ir tikai viens no uzdevumiem. Jānodrošina kabinets un iekārtojums, bet valsts finansētai pieņemšanai vajadzīga arī NVD nauda noteiktam konsultāciju vai izmeklējumu daudzumam jeb kvotas. Piemēram, pediatri Kuldīgā strādājuši, taču ambulatorajām konsultācijām iepriekš valsts naudas nav bijis. Slimnīca atkārtoti vērsusies NVD, līdz šogad nedaudz izdevies saņemt. Papildu kvotas iegūtas arī endokrinologam un gastroenterologam. Nākamgad plānoti valsts samaksāti acu ārsta pakalpojumi, arī kataraktas un glaukomas operācijas. Slimnīca piedalījusies kvotu konkursā. Lai ambulatoro darbu paplašinātu, vajadzīgas telpas. A. Aniņa vērtējumā agrāk tam nav pievērsta pietiekama uzmanība. Tagad ārstu pieņemšanai pielāgotas saimniecības telpas un daļa terapijas telpu, izbūvēti jauni kabineti, šopavasar pabeigti vēl trīs. Plānveida medicīnas attīstību viņš saista gan ar pacientu vajadzībām, gan uzņēmuma saimniecisko stabilitāti. Šajos pakalpojumos var nopelnīt naudu, ko ieguldīt telpās, iekārtās un speciālistos. Tāpēc slimnīca cenšas iegūt vairāk valsts atlīdzināta darba, paplašinot arī maksas piedāvājumu. Kuldīgas slimnīca • Neatliekamā palīdzība un ārstēšana stacionārā: uzņemšanas, iekšķīgo slimību, ķirurģijas un traumatoloģijas, bērnu, ginekoloģijas, dzemdību, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa. • Diagnostika un citi pakalpojumi: radioloģijas, rehabilitācijas, hemodialīzes un patoloģijas nodaļa, ambulatoras speciālistu konsultācijas, dienas stacionārs, ģimenes ārsta prakse un veselības aprūpe mājās. • Operāciju bloks plānveida un neatliekamām operācijām. • Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas Kuldīgā, Skrundā un Valtaiķos. • Aizputes filiālē ir medicīniskās aprūpes un uzraudzības nodaļa un ambulatori pieņem ķirurgs. • Sadarbības partneri: slimnīcas telpās darbojas arī E. Gulbja laboratorija, Gastro centrs (augšējā un apakšējā endoskopija) un SIA "Semigallia" dermatologi. IEDZĪVOTĀJI JAUTĀ Vai palīdzība būs arī naktī? Kāda iedzīvotāja apraksta pieredzi, uz uzņemšanu atvedot tuvinieku ar ļoti augstu asinsspiedienu. Pretī dzirdējusi frāzi "Es nezinu, ko ar viņu darīt" un to, ka ārsta nav. Tas radījis jautājumu, kā palīdzību sniedz naktī. "Ārsta palīdzība naktī tiek sniegta," atbild A. Aniņš. Konkrētajā brīdī tas var būt aizņemts ar tādu pacientu, kuram palīdzība vajadzīga steidzamāk, tādēļ citiem jāgaida. "Katram pacientam savu ārstu nodrošināt nevar." Ja situācija apdraud dzīvību, personāls rīkojoties nekavējoši un tiek iesaistīti speciālisti. Savukārt, ja palīdzība nav vajadzīga tūlīt, var nākties gaidīt ilgāk. Slimnīcas vadītājs aicina būt pacietīgiem un atgādina, ka uzņemšanas nodaļa paredzēta neatliekamai palīdzībai. Ar plānveidā risināmām veselības problēmām vispirms jādodas pie ģimenes ārsta un attiecīgā speciālista. Bet viņš atzīst, ka šo ceļu apgrūtina garās rindas. Tādēļ slimnīca cenšoties ambulatoros pakalpojumus paplašināt, lai vairāk var izdarīt ārsta pieņemšanā. Par ko maksā konsultācijā? Lasītāja jautā par 50 eiro vērtu ārsta vizīti: "Cik ilga konsultācija par to pienākas?" Tas esot saistīts ar ārsta kvalifikāciju un to, ko viņš konsultācijā dara. Lai kļūtu par sertificētu speciālistu, vispirms jāpabeidz medicīnas studijas, pēc tam vairāki gadi jāpavada rezidentūrā. "Lai palīdzētu, ārstam nav obligāti vajadzīga pusstunda vai stunda," viņš uzskata un aicina novērtēt palīdzību pacientam, ne tikai rēķināt minūtes kabinetā. Cenu ietekmējot arī ārstu darba tirgus. Pieaicinot speciālistus, slimnīcai ar to jārēķinās. No konsultācijas maksas jāsedz gan ārsta darbs, gan citas pakalpojuma izmaksas. Slimnīcas attīstībai un jaunu speciālistu iesaistei paliekot 15–20 %. A. Aniņš atzīst, ka maksas konsultācijas nav lētas, taču cenu nosaka izmaksas, speciālista kvalifikācija un situācija darba tirgū. Vai vadība ēdienu pagaršojusi? Lasītāja, kuras vectēvs regulāri ārstējies gan Kuldīgā, gan Stradiņa slimnīcā Rīgā, raksta par atšķirīgu ēdināšanas pieredzi, min ūdenī vārītu mannas putru, biezpienu ar rupjmaizi un jautā: "Vai to, kas tiek pasniegts slimniekiem, no vadības kāds ir pagaršojis?" Jā, A. Aniņš ēdienu esot nogaršojis un aizrādījumus pārbaudot. Garšā nav vīlies, taču slimnīcas ēdienu nevarot tieši salīdzināt ar mājās ierasto. Ja cilvēks pieradis sāls, cukura vai sviesta daudzumu izvēlēties pats, uzturs slimnīcā var šķist citāds. Virtuvei jāievēro noteiktas prasības. Slimnīca uztur savu virtuvi. Aptuveni pirms gada, iesaistot uztura speciālistu, receptes pārskatītas un meklēti veidi, kā garšu uzlabot. A. Aniņš pateicas virtuves darbiniecēm par iesaisti, jo pārmaiņas jāievieš vienlaikus ar ikdienas maltītēm. Bet slimnīca gaida konkrētus ieteikumus. Atbildot lasītājai, vadītājs piebilda: cerams, vectēvam slimnīcā vairs nebūs jānonāk, bet, ja tas tomēr vajadzīgs, būs iespēja novērtēt, vai pārmaiņas ēdināšanā ir jūtamas. Līdz slimnīcai ar autobusu Iedzīvotāji jautā, kad autobuss no Piltenes ielas varētu kursēt līdz slimnīcai. A. Aniņš apliecina – iecere šogad bijusi, taču naudas samazinājuma dēļ nācies atlikt: "Bet tā nav atmesta." Nokļūšanu līdz slimnīcai paredzēts uzlabot, bet konkrētu laiku vadītājs vēl nenosauc. Šogad papildu izdevumus nevarot uzņemties. Pašlaik no pieturas Aizputes ielā līdz slimnīcas kompleksam jāiet kājām. A. Aniņš atzīst, ka slimnīca kalnā daļai pacientu rada grūtības. Tie, kuriem grūti pārvietoties ēkā, var lūgt ratiņkrēslu. Viņš aicina pacientus un tuviniekus to izmantot, lai nokļūt līdz kabinetam ir vieglāk. Kur atstāt automašīnu? Arī stāvvietu jautājums ir aktuāls. Pieaugot ambulatoro un rehabilitācijas pacientu skaitam, šī vajadzība pieaug. A. Aniņš stāsta, ka darbinieku un pacientu transports tiek nodalīts. Ar pašvaldības atbalstu noasfaltēta Kurmāles iela slimnīcai otrā pusē un uzlabotas darbinieku stāvvietas. Viņiem vietas radītas arī saimniecības daļā, lai tuvāk pacientu ieejām būtu vairāk brīvu vietu. Savukārt pie Aizputes ielas kopā ar pašvaldību pārkārtots stāvlaukuma marķējums. Tur automašīnas var novietot tie, kuriem pārvietošanās grūtību nav. Šis laukums parasti neesot pilns. Pacientiem iecerētas papildu stāvvietas pie rehabilitācijas un uzņemšanas nodaļas, kā arī darbiniekiem slimnīcai otrā pusē. Daļa pārmaiņu jau ieviesta, citas vēl jāpaveic. Gatavība krīzēm Jautājumi par elektrības, ūdens un citu pakalpojumu pārtraukumu, kā arī gatavību kara apstākļiem izskan iedzīvotāju sapulcēs. Cik droši tādā situācijā slimnīca varētu darbu turpināt? A. Aniņš stāsta, ka slimnīcai ir savs ģenerators. Pērn vienotajam elektrotīklam pieslēgtas arī agrāk atsevišķi palikušās saimniecības daļas, tostarp virtuve, veļas māja, un pansionāts. Iepriekš visu slimnīcu ar ģeneratoru apgādāt nevarēja. Vēl palikuši pabeidzami darbi, taču galvenie savienojumi izveidoti. Ūdensapgādē slimnīca sadarbojas ar Kuldīgas ūdeni. Tiek apsvērts dziļurbums, kas krīzē dotu papildu iespēju. Šī iecere gan vēl jāizvērtē, tostarp ūdens kvalitātes prasības. Vadītājs ir pārliecināts, ka elektrības pārrāvuma gadījumā slimnīca darbu spēj turpināt. Vienlaikus šādus traucējumus viņš nošķir no smagas, ilgstošas krīzes: "Nekad jau nevaram būt gatavi līdz galam." Reāli var rasties tādas situācijas, kuras pilnībā nevar paredzēt. Privātie pakalpojumi un sadarbība Kuldīgā attīstās arī privātā medicīna. Vai slimnīca to uztver kā konkurentu cīņā par pacientiem un speciālistiem vai kā iespēju sadarboties? A. Aniņš vispirms uzsver iedzīvotāju ieguvumu tad, ja kļūst pieejami tādi pakalpojumi, kuru līdz šim nav bijis. Tādai sadarbībai viņš ir atvērts. Arī ieguldījumus pilsētas ēku atjaunošanā un jaunu ārstniecības vietu izveidē viņš vērtē atzinīgi. Taču būtisks ir sadarbības saturs. Ja tā iznāk personāla pārvilināšana un izdevīgāko pakalpojumu pārņemšana, tad vērtējums ir cits: "Bet pavisam noteikti sadarbība būs tur, kur iegūst abas puses." Viņam svarīgi, lai plašāki pakalpojumi stiprinātu mūsu visu iespējas palīdzību saņemt Kuldīgā un sadarbība būtu abpusēji izdevīga. Attieksme kā daļa no atlabšanas Kurzemnieks līdzās kritikai par veselības aprūpi saņēma arī labas atsauksmes. Kāda liepājniece divreiz izmantojusi Kuldīgas slimnīcas pakalpojumus un abās pie speciālista tikusi ātrāk nekā savā pilsētā. "Veselības jautājumi jau tā ir ar satraukuma devu, bet, ja tādos brīžos administrators vai speciālists darbojas ātri un parāda cilvēcīgu, mierpilnu attieksmi, tā šķiet kā daļa no atlabšanas," viņa raksta. A. Aniņš apliecina, ka ambulatoros pakalpojumus izmanto cilvēki no visas Kurzemes un tālākām vietām. Elektroniskais pieraksts ļauj meklēt, kur palīdzību var saņemt ātrāk, un pacienti ir gatavi braukt. Viņš īpaši uzteic reģistratorus, kuru darbs ietekmē pirmo saskarsmi ar slimnīcu: "Mums viņi ir zelta vērti." Vadītājs labprāt maksātu vairāk, taču atalgojums jāsamēro ar visa uzņēmuma iespējām. CILVĒKS UN KOLEKTĪVS Kā jaunos ārstus Kuldīgā noturēt Rezidentu interese par slimnīcu pēdējos gados aug, stāsta A. Aniņš. Ja izdodas topošu vai jau strādājošu ārstu atvest uz Kuldīgu un iepazīstināt ar darbu šeit, tas bieži pats meklējot iespēju te pavadīt vēl kādu rezidentūras posmu. Jaunie kolēģi novērtējot praktiskā darba iespējas un komandas atbalstu. Daļa viņam stāstījusi, ka te izjutuši citādu sadarbību nekā lielajās slimnīcās, vēl citi priecājas strādāt latviešu valodā. Taču rezidenta iesaiste esot tikai sākums. "Svarīgi ir pēc rezidentūras viņu šeit saglabāt," atzīst vadītājs. Jādomā gan par profesionālajām iespējām, gan dzīvesvietu un citiem apstākļiem, kas ļautu nākotni saistīt ar Kuldīgu. Tas ir slimnīcai un pašvaldībai kopīgs uzdevums. Ar personālu ir saistīta iecere Kuldīgā radīt iespēju māszinību bakalaura studijām. Darbs sācies, un A. Aniņš cer uz nākamo gadu. Kolēģi vēlas mācīties, taču regulārus braucienus uz Rīgu grūti savienot ar darbu slimnīcā un ģimenes dzīvi. Studijas tuvāk mājām šo šķērsli mazinātu. Vesels cilvēks, bagāts novads Runājot par sadarbību ar pašvaldību un valsti, A. Aniņš aicina veselības aprūpi vērtēt kā ieguldījumu darbspējās: "Jo veselāks cilvēks, jo bagātāks novads." Ja palīdzību var saņemt laikus, cilvēks ilgāk var strādāt un piedalīties sabiedrības dzīvē. Smagākas slimības ietekmē arī tuviniekus, kuriem vairāk laika jāvelta aprūpei. Viņš salīdzina ieguldījumu izglītībā un veselībā: pašvaldības velta lielu naudu, lai cilvēki iegūtu zināšanas un prasmes, tādēļ saimnieciski būtu rūpēties arī par spēju šīs prasmes izmantot ilgāk. Īpaši vīrieši smaga darba un veselības problēmu dēļ darbspējas zaudē pāragri. Viņaprāt, savlaicīga palīdzība būtu ieguvums gan pašam un ģimenei, gan darba devējiem un valstij. Tāpēc veselības aprūpei vajadzīgs lielāks finansējums. SPORTS UN BALLES No Sermītes uz komercklasi Vai bērnībā A. Aniņš iedomājies, ka vadīs Kuldīgas slimnīcu? Viņš pasmaida: tolaik bijis kluss un mierīgs puika, vairāk dzīves vērotājs. Uzaudzis Laidu pagasta Sermītē, bet vecāku saknes ir Alsungā un Kazdangā, tāpēc saikne ar Kurzemi ir plaša. Jau no 5. klases sācis mācīties Kuldīgā, jo vecāki piedāvājuši ģimnāzijas komercklasi. Andris vēl atceras vakara sarunu, kurā viņam jautāts, vai gribētu tur mācīties. Īsti nesaprazdams, ko tas nozīmē, piekritis. Tālāk sekojuši astoņi gadi Kuldīgas skolā. Pirmā pieredze prasīt un pamatot Darba pieredze sākusies jau skolas gados – lauku darbos un vasarās zāģētavā. Taču par nozīmīgu posmu viņš uzskata studijas Ventspils Augstskolā, kad nācies atbildību uzņemties pašam. Tur darbojies sporta klubs. Kad tam meklēts vadītājs jeb prezidents, A. Aniņš pieteicies, vēl neapzinoties, ko pienākumi prasīs. Vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru ievēlēts, un atpakaļceļa vairs nav bijis. Lai studenti varētu sportot, nācies doties uz Ventspils domi un pamatot, kāpēc vajag naudu. Tas esot līdzīgi kā tagad sarunas par veselības aprūpi Rīgā: arī toreiz vajadzējis skaidrot un lēmumu pieņēmējus pārliecināt. „Ka tikai kustamies!” Studiju laikā teju katru vakaru Ventspils olimpiskajā centrā Andris spēlējis volejbolu, basketbolu, futbolu, izmēģinājis arī hokeju. Sportā viņš cenšas iesaistīt arī ģimeni – vecākiem jārāda piemērs un jākustas kopā. Līdzīgu pieeju viņš uztur slimnīcā. Kolektīvs jau vairākkārt piedalījies Kuldīgas pusmaratonā, un atsaucība aug, taču daļai kolēģu jāpaliek dežūrā un jāaprūpē pacienti. Kazdangas parkā šogad sarīkotas slimnīcas sporta spēles. A. Aniņš cer uz vēl lielāku līdzdalību nākamgad un pateicas tiem, kuri uzņemas pasākumus organizēt. Nav būtiski, vai cilvēks skrien, nūjo vai izvēlas ko citu: "Ka tikai kustamies!" Slimnīcas balle atdzimusi Pēc ilga pārtraukuma atjaunotas slimnīcas darbinieku balles. Pirmajā bijis nedaudz vairāk par simtu, nākamajā jau tuvu diviem simtiem. Kuldīgā neesot daudz tādu vietu, kur tik lielam pulkam vienlaikus apsēsties pie galdiem, dejot un piedalīties citās aktivitātēs. Vadītājs uzsver kolēģu ieguldījumu – pasākumu resursi ir ierobežoti, un norise atkarīga no tiem, kuri gatavi iesaistīties. Nākamgad slimnīca gatavojas 200. jubilejai, bet jaunajai ēkai apritēs 23 gadi. Iecerēts pulcēt ne tikai darbiniekus, bet arī ģimenes ārstus, citus sadarbības partnerus un viesus. Par ko jārunā Vaicāts par Kurzemnieka raidieraksta tēmām, A. Aniņš iesaka aktīvu, veselīgu dzīvesveidu. Kuldīgas novadā netrūkstot tādu cilvēku, kuru pieredze var rosināt citus brīvo laiku pavadīt veselīgi. Tas ir būtiski gan stresa, gan sēdoša darba un sociālajos medijos pavadītā laika dēļ. Vēl viena tēma ir Zemessardze. Pašam tā nozīmējot gan ieguldījumu valsts aizsardzībā, gan iespēju sevi disciplinēt un no ikdienas rūpēm pārslēgties uz ko citu. Šo laiku viņš uztver kā savdabīgu atvaļinājumu, lai gan tas var nozīmēt dzīvi mežā un fizisku slodzi. Slimnīcas vadītājs pateicās arī par iedzīvotāju vaicāto viņam: "Īpaši man patīk neērtie jautājumi." Tas radot vēlmi problēmas risināt un darba vidi uzlabot. Raidierakstu Kurzemnieks runā var skatīties un klausīties: www.kurzemnieks.lv, vietnēs YouTube, Spotify un Apple Podcasts.
Citas lapas (87)
- Pacientiem | Kuldīgas slimnīca
Būtiskākā informācija pacientiem par pakalpojumiem, ārsta apmeklējumu u. c. ATPAKAĻ PACIENTIEM Centrālā reģistratūra Location Darbdienās 8.00–17.00 +371 63 374 000 +371 29 257 192 Mail pasts@kuldigasslimnica.lv Pakalpojumi Kuldīgas slimnīcā Diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība Ambulatorie pakalpojumi Ģimenes ārsta prakse Medicīniskā rehabilitācija Dienas stacionārs Diennakts stacionārs Urologa privātprakse Radioloģiskie izmeklējumi Laboratorijas pakalpojumi (sadarbībā ar E. Gulbja laboratoriju un Akadēmisko histoloģijas laboratoriju) Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumi Ambulatorie pakalpojumi un Aprūpes nodaļa Aizputes filiālē Par speciālista kabineta atrašanās vietu informēs reģistrēšanās brīdī. Nepieciešamie dokumenti, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus Personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība (eID karte) Ārsta nosūtījums Veselības apdrošināšanas polise (ja tāda ir) Dokuments, kas apliecina piederību no pacientu iemaksas atbrīvoto iedzīvotāju grupai No pacienta līdzmaksājumiem atbrīvotās iedzīvotāju grupas Par personu apliecinošu dokumentu nav uzskatāma autovadītāja apliecība, apdrošināšanas polise u. c. Arī patstāvīgi ierodoties Uzņemšanas nodaļā, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam. Bērns no 14 gadu vecuma ārsta konsultācijas un izmeklējumus drīkst apmeklēt patstāvīgi vai kopā ar vecāku, ja tāda ir bērna izvēle. Bērns savu izmeklējumu rezultātus var saņemt tikai personīgi vai ar vecāku, ja tāda ir bērna izvēle. Ja pakalpojumus saņem bērns līdz 14 gadu vecumam Nepieciešams uzrādīt kādu no šiem dokumentiem: Bērna dzimšanas apliecību un vecāka pasi vai personas apliecību Bērna pasi un vecāka pasi ar ierakstu par bērnu Bērna personas apliecību un vecāka pasi ar ierakstu par bērnu Ja bērnu pavada cita persona, nepieciešama vecāka iepriekš parakstīta pilnvara , kas ļauj šai personai pavadīt bērnu, ļauj bērnam veikt ārstēšanu un izmeklējumus un saņemt to rezultātus. Lūdzam būt saprotošiem un ievērot minētās prasības. Iebildumus, ja tādi ir, adresēt Latvijas likumdevējam. Slimnīcas personāls ir tikai likuma prasību izpildītāji. Apmeklējot ārstu, vēlams ņemt līdzi arī jaunākos iepriekšējo izmeklējumu rezultātus, izrakstus, slēdzienus u. tml. Lūdzam informēt, ja uz vizīti tomēr neieradīsieties! Savlaicīgi atceļot pierakstu, varam to piedāvāt citam pacientam, un kādam tiks dota iespēja tikt pie vajadzīgā speciālista, lai ātrāk uzsāktu ārstēšanos. Norēķinu iespējas Skaidrā naudā Ar maksājumu karti Ar veselības apdrošināšanas polisi (nepieciešams ārsta nosūtījums) Valstī noteiktie pacienta līdzmaksājumi un no tiem atbrīvotās iedzīvotāju grupas Ja čeku nepieciešams pievienot Valsts ieņēmumu dienesta gada ienākumu deklarācijai, lūdzam par to informēt darbiniekus pirms maksājuma veikšanas. ERGO un Gjensidige apvienošanās Baltijā neietekmēs esošo veselības apdrošināšanas karšu derīgumu vai funkcionalitāti. Mēs arī turpmāk apkalposim klientus ar spēkā esošām Gjensidige veselības apdrošināšanas polisēm . Kases darba laiks No pirmdienas līdz piektdienai 8.00–17.00 Maksājumus visu diennakti, arī brīvdienās var veikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā 1. stāvā. Pieteikšanās pakalpojumiem pie sadarbības partneriem (pieņemšana Kuldīgas slimnīcas telpās) Dermatologs/venerologs SIA "Semigallia" Tālrunis: 23271857 Tehniskais ortopēds T ālrunis: 23378456, 27767170 Apmeklētāju ievērībai Pacientu apmeklējums nodaļās atļauts plkst. 8.00–21.00. Apmeklējums ir aizliegts : reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā (izņemot ar ārstējošā ārsta anesteziologa, reanimatologa atļauju), operāciju zālēs, ārsta vizītes laikā, diagnostisko un ārstniecisko procedūru laikā, infekciju slimību karantīnas laikā. Autostāvvietas pieejamas visā slimnīcas teritorijā. Autostāvvietai pie slimnīcas ambulatorās reģistratūras noteikts stāvēšanas laika ierobežojums – 30 minūtes. Automašīnas salonā pie priekšējā stikla jānovieto pulkstenis. 1. stāvā atrodas kafejnīca, kas atvērta darbdienās 7.30–15.30. Slimnīcā pieejams Wi-Fi. Slimnīcas teritorijas plāns
- Kuldīgas slimnīca
SIA "Kuldīgas slimnīca" ir lokālā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca. Tās pamatuzdevums ir novērst dzīvībai un veselībai bīstamās akūtās situācijas iekšķīgo slimību, ķirurģijas, traumu, ginekoloģisko slimību gadījumā, kā arī sniegt dzemdību palīdzību. 1/9 AKTUĀLI No 2027. gada būs pieejami valsts apmaksāti oftalmoloģijas pakalpojumi Paplašinātas rentgena attēlu uzņemšanas iespējas Aktuālās vakances Kuldīgas slimnīcā Šogad uzturēšanās Dzemdību nodaļas ģimenes palātās ir bez maksas SPECIĀLISTI KONTAKTI JAUNUMI No 2027. gada Kuldīgas slimnīca sniegs valsts apmaksātus oftalmoloģijas pakalpojumus Kuldīgas novada pašvaldības stipendija rezidentiem Pēdas jāsargā laikus Noslēdzies projekts ģimenes ārsta prakses infrastruktūras stiprināšanai Septembrī sagaidīti 42 mazuļi, tostarp 300. bērniņš šogad Aicinām topošos vecākus uz lekcijām oktobrī SKATĪT VISUS JAUNUMUS PASAKI TO LABO! "Īpaši no visas sirds vēlos izcelt vecmāti GUNDEGU KUGELANI . Cilvēks ar plašu sirdi, patiesu iejūtību, siltumu un mīlestību. Gundega, Jūs ne tikai pieņēmāt manas dzemdības – Jūs padarījāt tās par skaistu, drošu un neaizmirstamu notikumu. Jūsu klātbūtne deva mieru, spēku un pārliecību, ka viss būs labi. Tādu attieksmi nevar iemācīties – tā nāk no sirds." Sindija SADARBĪBAS PARTNERI
- Traumatologs | Kuldīgas slimnīca
ATPAKAĻ Traumatologs Traumatoloģija ir medicīnas nozare, kas saistīta ar dažādu traumu un savainojumu ārstēšanu, tai skaitā ķirurģisku iejaukšanos. Traumatologs, ortopēds diagnosticē un ārstē kustību un balsta aparāta traumas un slimības. Pie traumatologa pacienti dodas, ja ir artroze vai problēmas ar kaulu deformāciju, pēc traumas ir aizdomas par kaulu lūzumiem, sastiepumiem, sasitumiem vai izmežģījumiem, vai nepieciešams ārstēt traumu sekas, sāpes pēdās, ceļos, gūžā, plecos, plaukstās un citās locītavās, kā arī, ja ir balsta un kustību aparāta hroniskas slimības vai nestabilitāte ceļu locītavās. ! Pacientiem, kuri pie traumatologa vēršas, lai risinātu tādas problēmas kā hroniski sāpošas locītavas, kaulu deformācija, ieilgušas sāpes pēc sasitumiem, mežģījumiem u.tml., uz konsultāciju jānāk ar iepriekš veiktiem rentgena izmeklējumiem. Speciālistu pieņemšanas laiki Dr. Jānis Jansons T. 9.00-11.30 C. 10.00-12.00* Dr. Ervīns Gudēvičs P. 11.00-13.00* O. 11.00-13.00 Dr. Evita Rumba Pk. 8.00-10.00 10.00-11.00* Dr. Guntis Nimrods Pieņem sestdienās * *maksas konsultācija Pārsiešana T. 11.00-11.15 C. 11.00-11.15 Traumatologa kabinets atrodas 1. stāvā. Pierakstu var veikt pa tālruni 63374000 . Valsts apmaksātai konsultācijai nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Pakalpojumu cenrādis VALSTS NOTEIKTIE PACIENTA LĪDZMAKSĀJUMI MAKSAS PAKALPOJUMI




