top of page

Meklēšanas rezultāti

Search this site

726 results found with an empty search

  • Ārsta palīdze Silvija Pulkstene saņēmusi Kuldīgas novada Goda balvu

    20.11.2026. Foto: Ieva Benefelde 18. novembrī Kuldīgas Kultūras centrā svinīgā ceremonijā pasniegti Kuldīgas novada augstākie apbalvojumi – "Goda novadnieks", "Goda balva" un "Atzinības raksts". Lepojamies, ka starp apbalvojumu saņēmējiem ir arī mūsu kolēģe – ārsta palīdze Silvija Pulkstene. Apbalvojumus saņēma novadnieki, kuru profesionālais darbs, sabiedriskā aktivitāte un personīgā iniciatīva devusi īpašu un nozīmīgu ieguldījumu Kuldīgas novada attīstībā un iedzīvotāju dzīvē. Par profesionālu, pašaizliedzīgu un atbildīgu darbu, kā arī nozīmīgu ieguldījumu novada iedzīvotāju veselības aprūpē Goda balva piešķirta ārsta palīdzei Silvijai Pulkstenei. Silvija Pulkstene savu darba mūžu veltījusi novada ļaužu veselībai un labklājībai, strādājot Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā "Skrunda". Izvirzot S. Pulksteni balvai, kolēģi īpaši izcēluši viņas profesionalitāti, augsto atbildības izjūtu un patiesās rūpes par cilvēkiem. Kā ārsta palīgs, viņa ik dienu palīdz ļaudīm dažādās dzīves situācijās, sniedzot ne tikai profesionālu palīdzību, bet arī mierinājumu, sapratni un cilvēcīgu atbalstu. Sirsnīgi sveicam kolēģi ar pelnīto novērtējumu! Vēlam neizsīkstošu sirdsdegsmi un enerģiju turpināt darbu, kas ir tik nozīmīgs sabiedrībai. Lai gandarījums par paveikto un apziņa par sava darba nozīmīgumu pavada arī turpmākajā profesionālajā ceļā!

  • Latvijas dzimšanas dienā piedzimusi meitenīte Hanna

    19.11.2026. Saldenieku Kristīnes un Kristapa ģimenei 18. novembris kļuvis vēl īpašāks – šajā datumā pasaulē nākusi viņu meitiņa Hanna Latvijas dzimšanas dienas vakarā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā sagaidīta mazulīte Hanna – Kristīnes un Kristapa otrā meitiņa. Mājās meitenīti gaida četrgadīgā māsiņa Līna. Vecāki atklāj, ka meitiņas vārdam apsvēruši divus variantus, un gala izvēli izdarījusi tieši lielā māsa. Mazulītes dzimšanas brīdī klāt bijis arī tētis Kristaps. Pieredzi Kuldīgas slimnīcā vecāki vērtē pozitīvi, īpaši izceļot nepiespiesto un sirsnīgo atmosfēru: "Dzemdības notika nepiespiestā atmosfērā, brīžam caur jokiem un smiekliem. Visi darbinieki bija sirsnīgi, jauki un izpalīdzīgi, ko arī novērtējam," stāsta māmiņa Kristīne. Ierasti Lāčplēša dienā ģimene dodas vērot lāpu gājienu, savukārt Latvijas dzimšanas dienā ģimenei ir tradīcija pagatavot kādu īpašu ēdienu un sanākt kopā pie patriotiski rotāta galda. Latvijas iedzīvotājiem ģimene novēl vairāk novērtēt to, kas mums jau ir: "Mēs esam bagāta valsts ar skaistu dabu, īpašām tradīcijām un bagātu kultūras mantojumu, un mūsu vidū ir daudz talantīgu cilvēku – ne katrā valstī tā ir." Paldies vecmātēm Zane Japeniņai un Alisei Muceniecei, ginekoloģei, dzemdību speciālistei Natālijai Gailītei, māsas palīdzei Viktorijai Petrovskai un pārējai Dzemdību nodaļas komandai, kas palīdzēja nākt pasaulē Hannai un ik dienu rūpējas par mazākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

  • Slimnīca starp pacientu vajadzībām un iespējām

    19.11.2026. Kuldīgas slimnīcas vadītājs Andris Aniņš labprāt atbild uz iedzīvotāju jautājumiem: "Man patīk tas, ka cilvēki kaut ko grib darīt – slimnīcu veidot labāku, mūsu kopējo novadu labāku un dzīvi labāku." Teksts un foto: Laila Liepiņa, laikraksts "Kurzemnieks" Kādu medicīnisko palīdzību Kuldīgā var saņemt, kāpēc pie speciālistiem jāgaida, un ko slimnīcai nozīmē valsts naudas samazinājums? To, ko raidierakstā Kurzemnieks runā stāstīja Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš, laikrakstā atspoguļojam nedaudz īsākā pārstāstā. Iedzīvotājus aicinājām iesūtīt jautājumus un pieredzes stāstus. Tie ir gan par palīdzību naktī un konsultāciju maksu, gan ēdienu, stāvvietām un attieksmi. Sarunas beigās – stāsts arī par pašu slimnīcas vadītāju un viņa dzīvi ārpus darba. PAKALPOJUMI Spārni attīstībai tika apgriezti Šo gadu slimnīca bija plānojusi veltīt pakalpojumu paplašināšanai. Taču jau janvārī kļuva zināms, ka valsts finansējums diennakts stacionāram samazināts – gandrīz 700 tūkstoši eiro mazāk, nekā paredzēts. Vienlaikus darbaspēka, energoresursu, transporta un citi izdevumi aug: "Izmaksām pieaugot, esam saņēmuši daudz mazāku budžetu." Vadītājs uzsver, ka pakalpojumu kvalitāti tas nav mazinājis, bet ir ierobežojis iespēju paveikt iecerēto: "Tas ir apgriezis spārnus attīstībai." Arī nākamā gada finansējums radot bažas, tāpēc sarunas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu (NVD) turpinoties. Vēl dienu pirms ieraksta A. Aniņš bijis ministrijā. Viņaprāt, finansējuma lēmumos jāņem vērā arī slimnīcas noslodze un pacientu plūsma. Tā turpina augt, jo ārstēties brauc cilvēki no plašākas apkārtnes. Viņš cer vismaz daļu samazinātās summas atgūt, lai darbu var plānot drošāk. Palīdzība Kurzemes vidū Kuldīgas slimnīcas darbība neaprobežojas ar novada iedzīvotāju ārstēšanu. Aptuveni puse pacientu ir vietējie, bet pārējie brauc no Dienvidkurzemes, Saldus, Talsu, Tukuma novada, Ventspils un citām vietām. Dienvidkurzemes pašvaldība ir viena no kapitāldaļu īpašniecēm, un Aizputē slimnīcai ir aprūpes filiāle. A. Aniņš uzskata, ka reģionālās slimnīcas uzdevumus Kuldīga izpilda jau sen, bet atbilstošs finansējums nav sekojis. Jautāts par kaimiņu slimnīcām, viņš skaidro, ka iespējas atšķiras. Liepājā tā ir ievērojami lielāka, savukārt Ventspilī mērķtiecīgi attīstīta oftalmoloģija (acu ārstēšana) un mugurkaula ķirurģija. Arī Kuldīga meklē virzienus, kuros palīdzību paplašināt un pakalpojumus sniegt tuvāk pacientu dzīvesvietai. Slimnīcu vajadzības A. Aniņš pārstāv arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdē. To viņš raksturo kā papildu platformu sarunām par nozares jautājumiem, īpaši novadu interesēm. Naudas trūkums nav tikai vienas iestādes problēma, un kopā to var skaidrot plašāk. Vārti, pa kuriem ienāk pacienti Jautāts, ar ko slimnīca lepojas, vadītājs runā par nodaļu kolektīviem: "Katrs tiešām ir citādāks." Bet katrā nodaļā ir gan sasniegumi, gan grūtības. Uzņemšanas nodaļu A. Aniņš sauc par slimnīcas vārtiem. Tur gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 12 000 pacientu, un šogad skaits var pārsniegt 13 000. Aptuveni ceturto daļu atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), pārējie ierodas paši vai ar tuviniekiem. Tā ir viena no nemierīgākajām vietām: vienlaikus jāpalīdz gan NMPD atvestajiem, gan tiem, kuri ieradušies saviem spēkiem. Personālam jānovērtē, kuram palīdzība vajadzīga vispirms. Vadītājs novērojis, ka ārstniecības iestādi cilvēki izvēlas arī pēc savas vai tuvinieku pieredzes. Slimnīcas reputāciju viņš salīdzina ar kuģi, kura kursu nevar strauji mainīt. Uzticēšanās veidojas ilgākā laikā, un katra sastapšanās ar personālu to ietekmē. Dzemdību skaits pieaug Dzemdību nodaļu A. Aniņš raksturo gan kā prieka, gan finansiālu rūpju avotu. Valsts finansējums dzemdību aprūpei samazināts, bet ģimeņu interese par Kuldīgu aug. Šogad prognozēts par 5 %–7 % dzemdību vairāk nekā pērn – skaits varētu pārsniegt 400. Kuldīgu izvēlas ne tikai kurzemnieces, bet arī sievietes no tālākām vietām, tostarp Rīgas. Tas var būt saistīts ar ģimeņu pieredzi un nodaļas kolektīvu. Īpaši esot jāizceļ ginekologi, dzemdību speciālisti, vecmātes, bērnu māsas un māsu palīgi. Arī ginekoloģijas nodaļā vadītājs uzteic ārstu darbu, sevišķi operējošos speciālistus. Abas nodaļas saistot iespēja sievietēm šeit saņemt palīdzību gan grūtniecības un dzemdību laikā, gan ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanā. Slodze un jaunie kolēģi Par slimnīcas smagsvariem A. Aniņš sauc iekšķīgo slimību jeb terapijas nodaļu, kā arī ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļu. Terapijā daudziem līdzās ārstēšanai vajadzīga arī paliatīvā aprūpe, tādēļ personāla ikdienā būtiska ir smagi slimu cilvēku aprūpe. Ķirurģijā un traumatoloģijā viņš akcentē pieredzējušo ārstu ieguldījumu. Gadiem ilgi lielu darbu paveikuši daži, tāpēc jauna kolēģa ienākšana ļaujot gan dalīt slodzi, gan nodot zināšanas. Kolektīvs novērtējot traumatoloģijas rezidenta iesaisti. Pacienti uzteicot jaunā kolēģa atsaucību un uzmanību. Sarunas dienā saņemtā ziņa, ka no jaunā gada rezidents plāno Kuldīgā pavadīt vairāk nekā pusgadu, esot būtiska. Pieejamību uzlabojot arī ambulatorā traumatologa darbs sestdienās – palīdzēt brauc novadnieks, kurš strādā Rīgas 2. slimnīcā. A. Aniņš cer, ka abu šo iespēju apvienošana palīdzēs rindu mazināt. Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā divos gados ārstu sastāvs mainījies. Turpinoties nodaļas darba pilnveide un operāciju bloka iekārtošana. Bērnu nodaļā vadītājs uzslavē jaunos ārstus, ģimeņu atsauksmes esot labas. Te strādā arī tādi pediatri, kuri to apvieno ar darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Rehabilitācija un diagnostika Rehabilitācijas nodaļa pēdējos gados paplašinājusies – tajā ir vairāk nekā 40 darbinieku. Izdevies iegūt papildu finansējumu no valsts. Pacienti ierodas no visas Kurzemes, lai gan atkārtoti izbraukāt uz nodarbībām nav viegli. Nodaļai augot, rodoties organizatoriski jautājumi. A. Aniņš atzīst, ka līdzās jaunu speciālistu pieņemšanai jāpilnveido darba kārtība, lai lielāku pakalpojumu apjomu labāk pārvaldītu. Nozīmīgs ieguldījums ir radioloģijas nodaļas atjaunošana. Darbu tā sākusi pērnā gada beigās, šogad strādā pilnā apjomā. Pirms tam bijuši piesardzīgi aprēķini, vai nodaļa spēs strādāt ar peļņu, bet jau pirmā pusgada rezultāti apliecinājuši lēmuma pamatotību. Tagad esot jautājums par valsts samaksāto izmeklējumu daudzumu. Īpaši kvotu trūkstot datortomogrāfijā. Kāpēc ārsts ir, bet jāgaida? Iedzīvotāji jautā par speciālistiem – kādu palīdzību var saņemt tepat un cik no tās maksā valsts. A. Aniņš skaidro, ka ārstu sameklēt – tas ir tikai viens no uzdevumiem. Jānodrošina kabinets un iekārtojums, bet valsts finansētai pieņemšanai vajadzīga arī NVD nauda noteiktam konsultāciju vai izmeklējumu daudzumam jeb kvotas. Piemēram, pediatri Kuldīgā strādājuši, taču ambulatorajām konsultācijām iepriekš valsts naudas nav bijis. Slimnīca atkārtoti vērsusies NVD, līdz šogad nedaudz izdevies saņemt. Papildu kvotas iegūtas arī endokrinologam un gastroenterologam. Nākamgad plānoti valsts samaksāti acu ārsta pakalpojumi, arī kataraktas un glaukomas operācijas. Slimnīca piedalījusies kvotu konkursā. Lai ambulatoro darbu paplašinātu, vajadzīgas telpas. A. Aniņa vērtējumā agrāk tam nav pievērsta pietiekama uzmanība. Tagad ārstu pieņemšanai pielāgotas saimniecības telpas un daļa terapijas telpu, izbūvēti jauni kabineti, šopavasar pabeigti vēl trīs. Plānveida medicīnas attīstību viņš saista gan ar pacientu vajadzībām, gan uzņēmuma saimniecisko stabilitāti. Šajos pakalpojumos var nopelnīt naudu, ko ieguldīt telpās, iekārtās un speciālistos. Tāpēc slimnīca cenšas iegūt vairāk valsts atlīdzināta darba, paplašinot arī maksas piedāvājumu. Kuldīgas slimnīca • Neatliekamā palīdzība un ārstēšana stacionārā: uzņemšanas, iekšķīgo slimību, ķirurģijas un traumatoloģijas, bērnu, ginekoloģijas, dzemdību, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa. • Diagnostika un citi pakalpojumi: radioloģijas, rehabilitācijas, hemodialīzes un patoloģijas nodaļa, ambulatoras speciālistu konsultācijas, dienas stacionārs, ģimenes ārsta prakse un veselības aprūpe mājās. • Operāciju bloks plānveida un neatliekamām operācijām. • Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas Kuldīgā, Skrundā un Valtaiķos. • Aizputes filiālē ir medicīniskās aprūpes un uzraudzības nodaļa un ambulatori pieņem ķirurgs. • Sadarbības partneri: slimnīcas telpās darbojas arī E. Gulbja laboratorija, Gastro centrs (augšējā un apakšējā endoskopija) un SIA "Semigallia" dermatologi. IEDZĪVOTĀJI JAUTĀ Vai palīdzība būs arī naktī? Kāda iedzīvotāja apraksta pieredzi, uz uzņemšanu atvedot tuvinieku ar ļoti augstu asinsspiedienu. Pretī dzirdējusi frāzi "Es nezinu, ko ar viņu darīt" un to, ka ārsta nav. Tas radījis jautājumu, kā palīdzību sniedz naktī. "Ārsta palīdzība naktī tiek sniegta," atbild A. Aniņš. Konkrētajā brīdī tas var būt aizņemts ar tādu pacientu, kuram palīdzība vajadzīga steidzamāk, tādēļ citiem jāgaida. "Katram pacientam savu ārstu nodrošināt nevar." Ja situācija apdraud dzīvību, personāls rīkojoties nekavējoši un tiek iesaistīti speciālisti. Savukārt, ja palīdzība nav vajadzīga tūlīt, var nākties gaidīt ilgāk. Slimnīcas vadītājs aicina būt pacietīgiem un atgādina, ka uzņemšanas nodaļa paredzēta neatliekamai palīdzībai. Ar plānveidā risināmām veselības problēmām vispirms jādodas pie ģimenes ārsta un attiecīgā speciālista. Bet viņš atzīst, ka šo ceļu apgrūtina garās rindas. Tādēļ slimnīca cenšoties ambulatoros pakalpojumus paplašināt, lai vairāk var izdarīt ārsta pieņemšanā. Par ko maksā konsultācijā? Lasītāja jautā par 50 eiro vērtu ārsta vizīti: "Cik ilga konsultācija par to pienākas?" Tas esot saistīts ar ārsta kvalifikāciju un to, ko viņš konsultācijā dara. Lai kļūtu par sertificētu speciālistu, vispirms jāpabeidz medicīnas studijas, pēc tam vairāki gadi jāpavada rezidentūrā. "Lai palīdzētu, ārstam nav obligāti vajadzīga pusstunda vai stunda," viņš uzskata un aicina novērtēt palīdzību pacientam, ne tikai rēķināt minūtes kabinetā. Cenu ietekmējot arī ārstu darba tirgus. Pieaicinot speciālistus, slimnīcai ar to jārēķinās. No konsultācijas maksas jāsedz gan ārsta darbs, gan citas pakalpojuma izmaksas. Slimnīcas attīstībai un jaunu speciālistu iesaistei paliekot 15–20 %. A. Aniņš atzīst, ka maksas konsultācijas nav lētas, taču cenu nosaka izmaksas, speciālista kvalifikācija un situācija darba tirgū. Vai vadība ēdienu pagaršojusi? Lasītāja, kuras vectēvs regulāri ārstējies gan Kuldīgā, gan Stradiņa slimnīcā Rīgā, raksta par atšķirīgu ēdināšanas pieredzi, min ūdenī vārītu mannas putru, biezpienu ar rupjmaizi un jautā: "Vai to, kas tiek pasniegts slimniekiem, no vadības kāds ir pagaršojis?" Jā, A. Aniņš ēdienu esot nogaršojis un aizrādījumus pārbaudot. Garšā nav vīlies, taču slimnīcas ēdienu nevarot tieši salīdzināt ar mājās ierasto. Ja cilvēks pieradis sāls, cukura vai sviesta daudzumu izvēlēties pats, uzturs slimnīcā var šķist citāds. Virtuvei jāievēro noteiktas prasības. Slimnīca uztur savu virtuvi. Aptuveni pirms gada, iesaistot uztura speciālistu, receptes pārskatītas un meklēti veidi, kā garšu uzlabot. A. Aniņš pateicas virtuves darbiniecēm par iesaisti, jo pārmaiņas jāievieš vienlaikus ar ikdienas maltītēm. Bet slimnīca gaida konkrētus ieteikumus. Atbildot lasītājai, vadītājs piebilda: cerams, vectēvam slimnīcā vairs nebūs jānonāk, bet, ja tas tomēr vajadzīgs, būs iespēja novērtēt, vai pārmaiņas ēdināšanā ir jūtamas. Līdz slimnīcai ar autobusu Iedzīvotāji jautā, kad autobuss no Piltenes ielas varētu kursēt līdz slimnīcai. A. Aniņš apliecina – iecere šogad bijusi, taču naudas samazinājuma dēļ nācies atlikt: "Bet tā nav atmesta." Nokļūšanu līdz slimnīcai paredzēts uzlabot, bet konkrētu laiku vadītājs vēl nenosauc. Šogad papildu izdevumus nevarot uzņemties. Pašlaik no pieturas Aizputes ielā līdz slimnīcas kompleksam jāiet kājām. A. Aniņš atzīst, ka slimnīca kalnā daļai pacientu rada grūtības. Tie, kuriem grūti pārvietoties ēkā, var lūgt ratiņkrēslu. Viņš aicina pacientus un tuviniekus to izmantot, lai nokļūt līdz kabinetam ir vieglāk. Kur atstāt automašīnu? Arī stāvvietu jautājums ir aktuāls. Pieaugot ambulatoro un rehabilitācijas pacientu skaitam, šī vajadzība pieaug. A. Aniņš stāsta, ka darbinieku un pacientu transports tiek nodalīts. Ar pašvaldības atbalstu noasfaltēta Kurmāles iela slimnīcai otrā pusē un uzlabotas darbinieku stāvvietas. Viņiem vietas radītas arī saimniecības daļā, lai tuvāk pacientu ieejām būtu vairāk brīvu vietu. Savukārt pie Aizputes ielas kopā ar pašvaldību pārkārtots stāvlaukuma marķējums. Tur automašīnas var novietot tie, kuriem pārvietošanās grūtību nav. Šis laukums parasti neesot pilns. Pacientiem iecerētas papildu stāvvietas pie rehabilitācijas un uzņemšanas nodaļas, kā arī darbiniekiem slimnīcai otrā pusē. Daļa pārmaiņu jau ieviesta, citas vēl jāpaveic. Gatavība krīzēm Jautājumi par elektrības, ūdens un citu pakalpojumu pārtraukumu, kā arī gatavību kara apstākļiem izskan iedzīvotāju sapulcēs. Cik droši tādā situācijā slimnīca varētu darbu turpināt? A. Aniņš stāsta, ka slimnīcai ir savs ģenerators. Pērn vienotajam elektrotīklam pieslēgtas arī agrāk atsevišķi palikušās saimniecības daļas, tostarp virtuve, veļas māja, un pansionāts. Iepriekš visu slimnīcu ar ģeneratoru apgādāt nevarēja. Vēl palikuši pabeidzami darbi, taču galvenie savienojumi izveidoti. Ūdensapgādē slimnīca sadarbojas ar Kuldīgas ūdeni. Tiek apsvērts dziļurbums, kas krīzē dotu papildu iespēju. Šī iecere gan vēl jāizvērtē, tostarp ūdens kvalitātes prasības. Vadītājs ir pārliecināts, ka elektrības pārrāvuma gadījumā slimnīca darbu spēj turpināt. Vienlaikus šādus traucējumus viņš nošķir no smagas, ilgstošas krīzes: "Nekad jau nevaram būt gatavi līdz galam." Reāli var rasties tādas situācijas, kuras pilnībā nevar paredzēt. Privātie pakalpojumi un sadarbība Kuldīgā attīstās arī privātā medicīna. Vai slimnīca to uztver kā konkurentu cīņā par pacientiem un speciālistiem vai kā iespēju sadarboties? A. Aniņš vispirms uzsver iedzīvotāju ieguvumu tad, ja kļūst pieejami tādi pakalpojumi, kuru līdz šim nav bijis. Tādai sadarbībai viņš ir atvērts. Arī ieguldījumus pilsētas ēku atjaunošanā un jaunu ārstniecības vietu izveidē viņš vērtē atzinīgi. Taču būtisks ir sadarbības saturs. Ja tā iznāk personāla pārvilināšana un izdevīgāko pakalpojumu pārņemšana, tad vērtējums ir cits: "Bet pavisam noteikti sadarbība būs tur, kur iegūst abas puses." Viņam svarīgi, lai plašāki pakalpojumi stiprinātu mūsu visu iespējas palīdzību saņemt Kuldīgā un sadarbība būtu abpusēji izdevīga. Attieksme kā daļa no atlabšanas Kurzemnieks līdzās kritikai par veselības aprūpi saņēma arī labas atsauksmes. Kāda liepājniece divreiz izmantojusi Kuldīgas slimnīcas pakalpojumus un abās pie speciālista tikusi ātrāk nekā savā pilsētā. "Veselības jautājumi jau tā ir ar satraukuma devu, bet, ja tādos brīžos administrators vai speciālists darbojas ātri un parāda cilvēcīgu, mierpilnu attieksmi, tā šķiet kā daļa no atlabšanas," viņa raksta. A. Aniņš apliecina, ka ambulatoros pakalpojumus izmanto cilvēki no visas Kurzemes un tālākām vietām. Elektroniskais pieraksts ļauj meklēt, kur palīdzību var saņemt ātrāk, un pacienti ir gatavi braukt. Viņš īpaši uzteic reģistratorus, kuru darbs ietekmē pirmo saskarsmi ar slimnīcu: "Mums viņi ir zelta vērti." Vadītājs labprāt maksātu vairāk, taču atalgojums jāsamēro ar visa uzņēmuma iespējām. CILVĒKS UN KOLEKTĪVS Kā jaunos ārstus Kuldīgā noturēt Rezidentu interese par slimnīcu pēdējos gados aug, stāsta A. Aniņš. Ja izdodas topošu vai jau strādājošu ārstu atvest uz Kuldīgu un iepazīstināt ar darbu šeit, tas bieži pats meklējot iespēju te pavadīt vēl kādu rezidentūras posmu. Jaunie kolēģi novērtējot praktiskā darba iespējas un komandas atbalstu. Daļa viņam stāstījusi, ka te izjutuši citādu sadarbību nekā lielajās slimnīcās, vēl citi priecājas strādāt latviešu valodā. Taču rezidenta iesaiste esot tikai sākums. "Svarīgi ir pēc rezidentūras viņu šeit saglabāt," atzīst vadītājs. Jādomā gan par profesionālajām iespējām, gan dzīvesvietu un citiem apstākļiem, kas ļautu nākotni saistīt ar Kuldīgu. Tas ir slimnīcai un pašvaldībai kopīgs uzdevums. Ar personālu ir saistīta iecere Kuldīgā radīt iespēju māszinību bakalaura studijām. Darbs sācies, un A. Aniņš cer uz nākamo gadu. Kolēģi vēlas mācīties, taču regulārus braucienus uz Rīgu grūti savienot ar darbu slimnīcā un ģimenes dzīvi. Studijas tuvāk mājām šo šķērsli mazinātu. Vesels cilvēks, bagāts novads Runājot par sadarbību ar pašvaldību un valsti, A. Aniņš aicina veselības aprūpi vērtēt kā ieguldījumu darbspējās: "Jo veselāks cilvēks, jo bagātāks novads." Ja palīdzību var saņemt laikus, cilvēks ilgāk var strādāt un piedalīties sabiedrības dzīvē. Smagākas slimības ietekmē arī tuviniekus, kuriem vairāk laika jāvelta aprūpei. Viņš salīdzina ieguldījumu izglītībā un veselībā: pašvaldības velta lielu naudu, lai cilvēki iegūtu zināšanas un prasmes, tādēļ saimnieciski būtu rūpēties arī par spēju šīs prasmes izmantot ilgāk. Īpaši vīrieši smaga darba un veselības problēmu dēļ darbspējas zaudē pāragri. Viņaprāt, savlaicīga palīdzība būtu ieguvums gan pašam un ģimenei, gan darba devējiem un valstij. Tāpēc veselības aprūpei vajadzīgs lielāks finansējums. SPORTS UN BALLES No Sermītes uz komercklasi Vai bērnībā A. Aniņš iedomājies, ka vadīs Kuldīgas slimnīcu? Viņš pasmaida: tolaik bijis kluss un mierīgs puika, vairāk dzīves vērotājs. Uzaudzis Laidu pagasta Sermītē, bet vecāku saknes ir Alsungā un Kazdangā, tāpēc saikne ar Kurzemi ir plaša. Jau no 5. klases sācis mācīties Kuldīgā, jo vecāki piedāvājuši ģimnāzijas komercklasi. Andris vēl atceras vakara sarunu, kurā viņam jautāts, vai gribētu tur mācīties. Īsti nesaprazdams, ko tas nozīmē, piekritis. Tālāk sekojuši astoņi gadi Kuldīgas skolā. Pirmā pieredze prasīt un pamatot Darba pieredze sākusies jau skolas gados – lauku darbos un vasarās zāģētavā. Taču par nozīmīgu posmu viņš uzskata studijas Ventspils Augstskolā, kad nācies atbildību uzņemties pašam. Tur darbojies sporta klubs. Kad tam meklēts vadītājs jeb prezidents, A. Aniņš pieteicies, vēl neapzinoties, ko pienākumi prasīs. Vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru ievēlēts, un atpakaļceļa vairs nav bijis. Lai studenti varētu sportot, nācies doties uz Ventspils domi un pamatot, kāpēc vajag naudu. Tas esot līdzīgi kā tagad sarunas par veselības aprūpi Rīgā: arī toreiz vajadzējis skaidrot un lēmumu pieņēmējus pārliecināt. „Ka tikai kustamies!” Studiju laikā teju katru vakaru Ventspils olimpiskajā centrā Andris spēlējis volejbolu, basketbolu, futbolu, izmēģinājis arī hokeju. Sportā viņš cenšas iesaistīt arī ģimeni – vecākiem jārāda piemērs un jākustas kopā. Līdzīgu pieeju viņš uztur slimnīcā. Kolektīvs jau vairākkārt piedalījies Kuldīgas pusmaratonā, un atsaucība aug, taču daļai kolēģu jāpaliek dežūrā un jāaprūpē pacienti. Kazdangas parkā šogad sarīkotas slimnīcas sporta spēles. A. Aniņš cer uz vēl lielāku līdzdalību nākamgad un pateicas tiem, kuri uzņemas pasākumus organizēt. Nav būtiski, vai cilvēks skrien, nūjo vai izvēlas ko citu: "Ka tikai kustamies!" Slimnīcas balle atdzimusi Pēc ilga pārtraukuma atjaunotas slimnīcas darbinieku balles. Pirmajā bijis nedaudz vairāk par simtu, nākamajā jau tuvu diviem simtiem. Kuldīgā neesot daudz tādu vietu, kur tik lielam pulkam vienlaikus apsēsties pie galdiem, dejot un piedalīties citās aktivitātēs. Vadītājs uzsver kolēģu ieguldījumu – pasākumu resursi ir ierobežoti, un norise atkarīga no tiem, kuri gatavi iesaistīties. Nākamgad slimnīca gatavojas 200. jubilejai, bet jaunajai ēkai apritēs 23 gadi. Iecerēts pulcēt ne tikai darbiniekus, bet arī ģimenes ārstus, citus sadarbības partnerus un viesus. Par ko jārunā Vaicāts par Kurzemnieka raidieraksta tēmām, A. Aniņš iesaka aktīvu, veselīgu dzīvesveidu. Kuldīgas novadā netrūkstot tādu cilvēku, kuru pieredze var rosināt citus brīvo laiku pavadīt veselīgi. Tas ir būtiski gan stresa, gan sēdoša darba un sociālajos medijos pavadītā laika dēļ. Vēl viena tēma ir Zemessardze. Pašam tā nozīmējot gan ieguldījumu valsts aizsardzībā, gan iespēju sevi disciplinēt un no ikdienas rūpēm pārslēgties uz ko citu. Šo laiku viņš uztver kā savdabīgu atvaļinājumu, lai gan tas var nozīmēt dzīvi mežā un fizisku slodzi. Slimnīcas vadītājs pateicās arī par iedzīvotāju vaicāto viņam: "Īpaši man patīk neērtie jautājumi." Tas radot vēlmi problēmas risināt un darba vidi uzlabot. Raidierakstu Kurzemnieks runā var skatīties un klausīties: www.kurzemnieks.lv, vietnēs YouTube, Spotify un Apple Podcasts.

  • Piedzimuši trešie dvīņi šogad – māsiņas Roberta un Reivena

    17.11.2026. 13. novembra pēcpusdienā Kuldīgas slimnīcā pasaulē nākuši trešie dvīņi šogad – māsiņas Roberta un Reivena. Meitenītes pasaulē nāca liepājnieku Renātas un Rūdolfa ģimenē. Ar priecīgo notikumu ģimeni sveica Kuldīgas slimnīcas vadītājs Andris Aniņš. Māmiņai Renātai arī ir dvīņu brālis, tomēr ziņa, ka ģimenē gaidāmi uzreiz divi mazulīši, bijis liels pārsteigums un, protams, arī divkāršs prieks. Reivenas vārdiņu izvēlējies tētis. Pirms vairākiem gadiem viņš bija izdzirdējis šo vārdu, un tas joprojām bija palicis atmiņā kā neparasts un skaists. Dzemdības noritējušas strauji, un tētis nepaspēja būt klāt meitiņu dzimšanas brīdī, taču kopā ar 2,5 gadus veco dēliņu Raienu viņš bija līdzās mazulītēm jau pirmajās dzīves dienās. Ģimene baudīja sirsnīgu kopābūšanu ģimenes palātā, kuru Kuldīgas slimnīca šogad nodrošina bez maksas. Vecāki savu pieredzi Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā vērtē ļoti pozitīvi. "Personāls burvīgs, ļoti mājīga sajūta šeit. Esmu ļoti priecīga un pateicīga par tik sirsnīgu attieksmi vecmātei, dakterim un visam pārejam kolektīvam," saka māmiņa Renāta. Dvīnītes palīdzēja sagaidīt un aprūpēt vecmāte Zane Japeniņa, ginekologs, dzemdību speciālists Sergejs Gurjanovs, neonatoloģe Dace Dzene, pediatre Kristīne Jaudzema, māsa Inga Vēvere un māsas palīdze Viktorija Petrovska. Šogad ģimenei izpalika ierastais valsts svētku lāpu gājiens, jo vecāki jau zināja, ka kuru katru brīdi viņu ģimeni kuplinās divas mazas latvietes. Latvijai un tās iedzīvotājiem ģimene vēl, lai ikvienās mājās valda miers un saticība un cilvēku sirdīs – prieks un mīlestība. Sirsnīgi sveicam ģimeni un novēlam māsiņām augt veselām un mīlestības ieskautām!

  • Darba laika izmaiņas svētkos

    16.11.2026. 17. novembrī Kuldīgas slimnīcas Ambulatorajai nodaļai un reģistratūrai, Rehabilitācijas nodaļai, administrācijai un Aizputes filiāles Ambulatorajai nodaļai ir par vienu stundu īsāks darba laiks – līdz pulksten 16.00. Savukārt 18. novembrī šīs struktūrvienības nestrādās. Ģimenes ārsta prakse 17. novembrī strādās līdz pulksten 15.00, bet 18. novembrī būs slēgta. Atgādinām, kur vērsties, ja svētkos nepieciešama medicīniskā palīdzība: Svētku dienās un brīvdienās mediķu padomus var saņemt visu diennakti, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ja veselības stāvoklis neļauj gaidīt sava ģimenes ārsta apmeklējumu, dažās Latvijas pilsētās ir pieejami dežūrārsti. Tuvākie dežūrārsti – Ventspilī un Liepājā. Neatliekamos gadījumos medicīnisko palīdzību var saņemt Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Dzīvībai bīstamās situācijās nekavējoties jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, zvanot pa tālruni 112 vai 113. Vairāk informācijas Nacionālais veselības dienests tīmekļvietnē: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu Kuldīgas slimnīca vēl sirsnīgus un drošus svētkus!

  • Ārstu Jāni Dimantu pieminot

    16.11.2026. Mūžībā devies ārsts Jānis Dimants (1942–2026) 16. novembra rītā 84 gadu vecumā mūžībā devies Kuldīgas slimnīcas ilggadējais darbinieks – ārsts Jānis Dimants. Vairāk nekā četras desmitgades viņa profesionālais mūžs bija saistīts ar Kuldīgas slimnīcu un Kuldīgas iedzīvotāju veselības aprūpi. J. Dimants dzimis 1942. gadā Viļānos. Pēc ārsta izglītības iegūšanas Rīgas Medicīnas institūtā 1971. gadā nozīmēts darbā Kuldīgas slimnīcā. Ilgus gadus strādājis par ķirurgu, vēlāk praktizējis arī kā ultrasonogrāfijas speciālists. Ar neizsīkstošu zinātkāri viņš apguvis jaunākās ārstēšanas un diagnostikas metodes un savā specialitātē guvis ievērojamus panākumus. 1996. gadā ārsts apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi. Mēs viņu pazinām kā smalkjūtīgu, rūpīgu un izpalīdzīgu kolēģi. Gan personāla, gan pacientu vidū J. Dimants bija mīlēts un cienīts ārsts. Izsakām visdziļāko līdzjūtību J. Dimanta ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visiem, kuri skumst par viņa aiziešanu.

  • Kuldīgas novada pašvaldības stipendija rezidentiem

    12.11.2026. Lai piesaistītu nepieciešamos medicīnas speciālistus un ilgtermiņā stiprinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, Kuldīgas novada pašvaldība izsludinājusi stipendiju konkursu topošajiem ārstiem. Pieteikšanās norisinās līdz 2. decembrim. Konkursā noteiktas piecas atbalstāmās specialitātes: internists, ķirurgs, traumatologs, ortopēds, anesteziologs, reanimatologs, neatliekamās medicīnas ārsts. Kādas ir stipendijas priekšrocības? Uz pašvaldības stipendiju var pretendēt rezidenti, kuri apgūst kādu no atbalstāmajām specialitātēm un atbilst stipendiju piešķiršanas nosacījumiem. Rezidentūrā studējošajiem stipendijas apmērs ir 100 % no minimālās mēneša darba algas stipendijas piešķiršanas brīdī. Stipendiju piešķir uz atlikušo studiju laiku, paredzot saistības pēc studiju pabeigšanas attiecīgajā specialitātē nostrādāt vismaz trīs gadus pie pašvaldības vai tās izraudzīta darba devēja. Kā pieteikties stipendijai? Pieteikumi jāiesniedz līdz 2026. gada 2. decembrim. Pretendentam jāsagatavo iesniegums un nepieciešamie dokumenti, tostarp izziņa par studijām, sekmju izraksts, rekomendācija vai raksturojums, kā arī apliecinājumi par turpmākajām darba attiecībām. Pilns iesniedzamo dokumentu saraksts un konkursa nosacījumi pieejami Kuldīgas novada domes saistošajos noteikumos Nr. 7/2024 "Kuldīgas novada pašvaldības stipendiju piešķiršanas kārtība". Dokumentus iespējams iesniegt: elektroniski – parakstītus ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz dome@kuldiga.lv vai pašvaldības oficiālo e-adresi; klātienē – Kuldīgas novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Baznīcas ielā 1, Kuldīgā. Ja savu profesionālo nākotni redzi Kuldīgas novadā, izmanto iespēju saņemt finansiālu atbalstu rezidentūras laikā un pievienoties Kuldīgas slimnīcas komandai!

  • No 2027. gada Kuldīgas slimnīca sniegs valsts apmaksātus oftalmoloģijas pakalpojumus

    13.11.2026. Dr. Aigars Brencēns pacientei veic redzes pārbaudi No 2027. gada janvāra Kuldīgas slimnīcā būs pieejami valsts apmaksāti ambulatorie oftalmoloģijas pakalpojumi – acu ārsta konsultācijas, operācijas dienas stacionārā un citi pakalpojumi acu veselībai. Lai nodrošinātu vienlīdzīgi pieejamus un kvalitatīvus valsts apmaksātus ambulatoros pakalpojumus visā Latvijā, no 2027. gada 1. janvāra oftalmoloģijas pakalpojumus sniegs jaunas ārstniecības iestādes, tostarp Kuldīgas slimnīca. Kuldīgas slimnīca nodrošinās plaša spektra valsts apmaksātus oftalmoloģijas pakalpojumus – acu ārsta konsultācijas un redzes pārbaudes, operācijas dienas stacionārā kataraktas un glaukomas ārstēšanai, tiks piedāvātas dažādas diagnostikas metodes, kā, piemēram, acu spiediena, radzenes biezuma u. c. mērījumi gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pakalpojumus veiks Dr. Aigars Brencēns. Pašlaik jau sākusies reģistrēšanās gaidītāju rindā. Vairāk informācijas un reģistrēšanās pa tālruni 63374000.

  • Pēdas jāsargā laikus

    12.10.2026. Podoloģe Dace Himiča veic ārstniecisko pēdu aprūpi Teksts: laikraksta "Kurzemnieks" redakcija Foto: Laila Liepiņa Cukura diabēta pacients var tulznu, plaisu vai brūci pēdā nepamanīt, jo slimības dēļ jutība mēdz mazināties. Savukārt asinsrites traucējumu dēļ pat neliels bojājums var dzīt lēni un pārvērsties nopietnā problēmā. Tādēļ šiem cilvēkiem regulāra pēdu pārbaude un ārstnieciskā aprūpe ir nevis skaistumkopšana, bet veids, kā laikus novērst smagas komplikācijas. No 1. augusta Kuldīgas slimnīcas diabētiskās pēdas aprūpes kabinetam palielināts valsts finansējums, paredzot papildu podologa pusslodzi, tādēļ gaidīšanas laiks kļuvis īsāks. Te strādā podoloģes Aija Zirne, Dace Himiča un Anita Meiere-Iļjina. D. Himiča skaidro, kāpēc diabēta gadījumā pēdas vajag īpaši un pareizi kopt. Ja nesāp, tas nenozīmē, ka viss kārtībā "Cukura diabēta pacientiem jušana pēdās var samazināties – to sauc par neiropātiju. Var nejust, ka apavi berž vai kādā pēdas vietā rodas spiediens. Tur var izveidoties varžacs, tulzna vai pat brūce, ko cilvēks nepamana," skaidro podoloģe Dace Himiča. Cukura diabēts var ietekmēt arī asinsriti. Ja pēdas audi netiek pietiekami apasiņoti, brūces dzīst lēnāk un palielinās infekcijas risks. Laikus nepamanīts un neārstēts bojājums var pārvērsties diabētiskā čūlā, un īpaši smagos gadījumos sekas var būt pat amputācija. D. Himiča novērojusi, ka daļa pacientu pirmoreiz atnāk jau ar izteiktām problēmām. Daži pat nav zinājuši, ko šis speciālists dara, tādēļ palīdzību meklējuši pie ķirurga vai traumatologa. Visbiežāk podoloģe redz uzstaigājumus, varžacis, plaisas, sabiezējušus vai sēnītes skartus nagus un citus bojājumus. Dažkārt tie jau traucē staigāt un valkāt apavus. Meklē problēmas cēloni Podologs ir ārstniecības persona, un šāda aprūpe atšķiras no estētiskā pedikīra darba. Šeit ne tikai apstrādā bojājumu, bet arī cenšas noskaidrot cēloni: „Ja gaita mainījusies, tam par iemeslu var būt muguras, gūžu vai ceļu problēmas. Tad mainās slodze uz pēdām un rodas sabiezējumi.” Tiek novērtēts pēdu stāvoklis un notiek pilna aprūpe – tiek apstrādāti nagi, plaisas, varžacis un sabiezējumi, mazināts spiediens problemātiskajās vietās. Ja vajag, podoloģe iesaka ortozes, zolītes, piemērotākus apavus vai zeķes. Ja ar šo palīdzību nepietiek, pacients var doties pie dermatologa, ķirurga, traumatologa ortopēda vai tehniskā ortopēda. „Mēs esam viens posms kopējā aprūpē,” uzsver Dace. No vizītes nav jābaidās – aprūpe parasti nav sāpīga. Sarežģītāk un nepatīkamāk ir tad, ja palīdzība meklēta novēloti, piemēram, ar stipri ieaugušu un jau iekaisušu nagu. Svarīga arī paša līdzdalība Pacients saņem ieteikumus, kā pēdas kopt mājās. Var būt vajadzīgs krēms vai eļļa, ortoze, papildu zolītes, citi apavi vai zeķes. Pārāk šaura zeķe pēdu nospiež līdzīgi kā cieši apavi, bet sintētiskās zeķēs pēdas vairāk svīst. „Ja cilvēks visu ievēro, sadarbība ir veiksmīga. Nākamajā reizē viņš atnāk ar pavisam citu skatu uz dzīvi,” pārliecinājusies podoloģe. Reizēm pacients domā, ka ar pēdu problēmām jāsadzīvo, jo viņam ir cukura diabēts vai citas hroniskas saslimšanas. Taču dažkārt pat neliels ieteikums var ikdienu ievērojami atvieglot. Svarīga ir līdzdarbošanās – jāievēro gan podologa, gan ģimenes ārsta un endokrinologa ieteikumi, jākontrolē cukura diabēts. Īpaši būtiski ir pēdas regulāri apskatīt, jo samazinātas jutības dēļ pārmaiņas var nepamanīt. Ja apakšu grūti saskatīt, var izmantot spoguli vai lūgt tuvinieka palīdzību. Uzmanība jāpievērš apsārtumam, tulznām, plaisām, pušumiem, izdalījumiem, pietūkumam un nagu izmaiņām. Līdz sāpēm negaidīt Pēdas vajag pārbaudīt profilaktiski, nevis gaidīt, līdz sāk sāpēt. Arī cilvēkiem bez cukura diabēta būtu vērts te atnākt, ja mainījusies nagu krāsa vai forma, ir ieaudzis nags, plaisas, varžacis, ādas sabiezējumi, deformācija vai diskomforts. Pēdējā laikā ar ieaugušiem nagiem bieži nāk pusaudži un jaunieši. Nepiemērotos apavos pēdas visu dienu ir saspiestas vai mitras. Sievietes pēc vasaras vēlas atveseļot nagus, kas ilgstoši cietuši no gēla lakas. Arvien biežāk par pēdu veselību interesējas vīrieši. „Matiem, sejai un ķermenim cilvēki velta daudz uzmanības un naudas, bet par pēdām, kas nes visu ķermeni, bieži aizmirst,” saka D. Himiča. „Vajadzētu atnākt ne tikai tad, kad jau sāp. Kaut vai divreiz gadā pārbaudīt, vai viss kārtībā.” Pacientu kļūst vairāk Pērnā gada beigās Latvijā cukura diabēta pacientu reģistrā bija 105 608 cilvēki – par 2131 vairāk nekā gadu iepriekš. Kurzemē skaits pieaudzis par 404, sasniedzot 16 173. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem Kurzemē pēdas pārbaudītas 5568 pacientiem; perifēra neiropātija reģistrēta 474 cilvēkiem; svaiga čūla vai gangrēna – 33; pēdas pirksta amputācija – 11; kājas amputācija zem vai virs ceļa – sešiem pacientiem. Kuldīgas slimnīcā pērn bijis 771 valsts apmaksāts diabēta pacientu apmeklējums. Šogad līdz septembrim – 528. Iepriekš uz vizīti bija jāgaida līdz trim mēnešiem, pašlaik – vienu vai divas nedēļas. Kā pieteikties Pēdu aprūpi par valsts naudu cukura diabēta pacienti var saņemt ar ģimenes ārsta vai endokrinologa nosūtījumu. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Tālrunis 26452416.

  • Noslēdzies projekts ģimenes ārsta prakses infrastruktūras stiprināšanai

    09.10.2026. Kuldīgas slimnīca ir pabeigusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta ""SIA "Kuldīgas slimnīca" ģimenes ārsta prakses stiprināšana, attīstot infrastruktūru" (Nr. 4.1.1.3/2/25/A/063) īstenošanu. Projekta ietvaros īstenotas visas plānotās darbības un iegādātas ģimenes ārsta prakses darbam nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas un iekārtas, mēbeles un datortehnika. Projekta īstenošana ļāvusi pilnveidot ģimenes ārsta prakses materiāltehnisko nodrošinājumu un radīt mūsdienīgāku un funkcionālāku vidi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Diagnostikas iespēju pilnveidošanai iegādāti elektrokardiogrāfi, analizatori, dermatoskops, pulsa oksimetrs, stetoskops, otoskopa un oftalmoskopa diagnostikas komplekts un citas ģimenes ārsta ikdienas darbam nepieciešamās medicīnas iekārtas. Pacientu apskatei un aprūpei prakse papildināta ar kušetēm, procedūru galdu, bērnu pārtinamo galdu, svariem, tonometriem un citu nepieciešamo aprīkojumu. Vienlaikus labiekārtotas arī ģimenes ārsta prakses telpas, iegādājoties funkcionālas mēbeles ārsta un personāla darba vietām, kā arī pacientu vajadzībām. Lai nodrošinātu mūsdienīgu un ērtu ikdienas darbu, prakse aprīkota arī ar portatīvajiem datoriem, monitoriem, printeri un citu nepieciešamo datortehniku. Projekta darbību īstenošanas laikā radītais ietaupījums ļāva papildināt sākotnēji projektā plānoto. Pēc projekta grozījumu apstiprināšanas tika iegādāti arī divi pacientu uzgaidāmās telpas krēsli. Visas projekta ietvaros paredzētās darbības ir pabeigtas, un projektā plānotais aprīkojums ir iegādāts un piegādāts atbilstoši noslēgtā līguma par projekta īstenošanu nosacījumiem. Projekta kopējās izmaksas ir 29 955,51 EUR, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 25 462,18 EUR, valsts budžeta līdzfinansējums 3 651,58 EUR un SIA "Kuldīgas slimnīca" finansējums 841,75 EUR. Projekts Nr. 4.1.1.3/2/25/A/063 "SIA "Kuldīgas slimnīca" ģimenes ārsta prakses stiprināšana, attīstot infrastruktūru" īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.3. pasākuma "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" otrās kārtas ietvaros.

  • Septembrī sagaidīti 42 mazuļi, tostarp 300. bērniņš šogad

    02.10.2026. Septembrī Kuldīgas slimnīcā pasaulē nākuši 42 mazuļi – 26 meitenes un 16 zēni, tostarp 300. mazulis šajā gadā. Septembrī Kuldīgas slimnīcā pasaulē nākuši 42 mazuļi – 26 meitenes un 16 zēni. Tas ir lielākais vienā mēnesī piedzimušo bērniņu skaits šogad. Kuldīgas slimnīcā savas atvases sagaidījušas 13 ģimenes no Kuldīgas un Kuldīgas novada, bet pārējās ģimenes ieradušās no Saldus, Talsu un Tukuma pilsētām un to novadiem, kā arī citām Latvijas vietām. 12 ģimenes ir sagaidījušas pirmdzimto, 14 ģimenēm pievienojies otrais bērns, 12 ģimenēs ienācis trešais mazulis, 4 ģimenēs nu ir 4 un vairāk bērni. Vecāki izvēlējušies neparastus un dažādus vārdus, taču divām meitenītēm dots vārds Elizabete, bet diviem zēniem – Emīls. 24. septembrī sagaidīts 300. mazulis šajā gadā – puisītis Markuss. Puisēns dzimis kuldīdznieku Marutas un Kristapa ģimenē. Mājās mazo brāli jau gaida desmitgadīgais Dominiks. Arī Markusa tētis piedalījās dzemdībās, un vecāki ir pateicīgi Kuldīgas slimnīcas komandai, īpaši ginekoloģei, dzemdību speciālistei Natālijai Gailītei un vecmātei Lindai Jūrmalei par atbalstu: “Pieredze bija lieliska sākot no pirmās vizītes pie dakteres Natālijas Gailītes – liels paldies viņai par rūpēm, beidzot ar drošo sajūtu vecmātes Lindas Jūrmales rokās. No visa personāla bija jūtamas rūpes un milzu atbalsts.” Pirmos mirkļus kopā ar mazuli vecāki baudīja ģimenes palātā, kur uzturēšanos šajā gadā Kuldīgas slimnīca nodrošina bez maksas. Gada pirmajos deviņos mēnešos slimnīcā piedzimuši 309 bērniņi – vairāk nekā pērn šajā laikā. Pateicamies mūsu Dzemdību nodaļas komandai par profesionalitāti un sirsnību, atbalstot ģimenes vienā no dzīves nozīmīgākajiem notikumiem. Sveicam ģimenes ar skaisto notikumu un vēlam stipru veselību!

  • Aicinām topošos vecākus uz lekcijām oktobrī

    28.09.2026. Oktobra ceturtdienās topošie vecāki aicināti uz bezmaksas lekciju ciklu “Rudens māmiņskola”. Kuldīgas slimnīcas speciālisti un pieaicinātie eksperti izglītos par dažādām tēmām, kas aktuālas gatavojoties mazuļa sagaidīšanai, kā arī pēc bērniņa ienākšanas ģimenē. Pēc nodarbībām vecākiem būs iespēja apskatīt Dzemdību nodaļu un iepazīties ar nodaļas personālu. Nodarbības notiks Kuldīgas slimnīcas Administrācijas zālē 3. stāvā (Aizputes iela 22, Kuldīga). Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. 1. oktobris 9.00 Grūtniecības norise un dzemdības Lekciju vada ginekoloģe, dzemdību speciāliste Linda Freiberga 9.30 Rūpes par jaundzimušo. Drošība Lekciju vada pediatre Ieva Siliņa 8. oktobris 8.30 Atsāpināšana dzemdībās Lekciju vada anesteziologs, reanimatologs Oļegs Gologuzovs 9.00 Krūts barošana Lekciju vada vecmāte Klinta Tāfelberga 15. oktobrī 8.30 Gestācijas diabēta riski un profilakse Lekciju vada ginekoloģe, dzemdību speciāliste Natālija Gailīte 9.00 Uzturs grūtniecības laikā Lekciju vada uztura speciāliste Gita Ignace 22. oktobrī 8.30 Ko darīt ar nabassaiti un placentu pēc dzemdībām? Lekciju vada Cilmes šūnu bankas speciāliste Santa Kapustina 9.00 Kas jāzina par dzemdībām? Lekciju vada vecmāte Madara Grosbaha 9.30 Mazuļa handlings Lekciju vada fizioterapeite Patrīcija Diāna Fogele 10.30 Iegurņa pamatnes veselība grūtniecības laikā un pēc dzemdībām Lekciju vada fizioterapeite Māra Laube 29. oktobrī 9.00 Pēcdzemdību periods Lekciju vada vecmāte Linda Jūrmale 10.00 Bērni un vecāki Lekciju vada psiholoģijas maģistrs Agris Ešenvalds

  • Ierobežojumi apmeklējumam nodaļā

    28.09.2026. Palielinoties elpceļu infekciju izplatībai, aicinām būt piesardzīgiem un ievērot noteiktos ierobežojumus! Lai pasargātu slimnīcas pacientus un personālu, aicinām nākamo divu nedēļu laikā neapmeklēt pacientus slimnīcā. Ja pacienta apmeklējums tomēr ir nepieciešams, lūdzam nodaļā lietot sejas masku. Apmeklējot speciālistus ambulatori, aicinām katram pašam izvērtēt sejas maskas nepieciešamību. Ja ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi, lūdzam ārsta vizīti pārcelt, ja tas ir iespējams. Atgādinām par profilaktiskiem pasākumiem, lai sevi pasargātu saaukstēšanās sezonā: rūpīgi un bieži mazgāt rokas, šķaudot un klepojot aizsegt muti un degunu, bieži vēdināt telpas, ievērot veselīgu dzīvesveidu, izvairīties no tuva kontakta ar saslimušajiem, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Vairāk par slimību profilaksi var uzzināt Slimību un profilakses kontroles centra tīmekļvietnē spkc.gov.lv. Ja rodas bažas par savu veselības stāvokli, sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Paldies par sapratni un rūpēm par savu, mūsu pacientu un personāla veselību!

  • Paplašinātas rentgena attēlu uzņemšanas iespējas

    18.09.2026. Septembrī Kuldīgas slimnīcā viesojās piegādātāja pārstāvji no Ķīnas, lai veiktu apkopi un uzlabojumus rentgena iekārtai. Kuldīgas slimnīcā ir pieejami augstas kvalitātes radioloģiskie izmeklējumi, tostarp iespēja iegūt rentgena attēlus pilnā garumā. Radioloģijas nodaļas vadītājs Toms Pērkons skaidro: "Iespēja vienā attēlā redzēt mugurkaulu visā garumā ir nozīmīga fizioterapeitiem, strādājot ar pacientiem, kuriem ir stājas problēmas, piemēram, skolioze. Attēls ar kājām visā garumā ir būtisks traumatologiem precīzākai diagnozes noteikšanai, operāciju plānošanai un tamlīdzīgi." Kuldīgas slimnīca ir vienīgā vieta Kuldīgā, kur pieejams šāds pakalpojums. Rentgena izmeklējumi ir pieejami ātri – gan valsts apmaksāti, gan par maksu. Attēlu aprakstus īsā laikā sagatavo Rīgas radiologi. Darba laiks: P.–Pk. 8.00–17.00 S. 10.00–14.00 (ieeja un norēķini Uzņemšanas nodaļā) Pieraksts pa tālruni 22990029. Vairāk informācijas sadaļā "Radioloģijas nodaļa". Rentgena iekārta ir viena no tehnoloģijām, kas iegādāta projektā “Tehnoloģiju iegāde SIA “Kuldīgas slimnīca”, mūsdienām atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības nodrošināšanai”. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

  • Aicinām iesaistīties un piepildīt Drosmes kasti

    08.09.2026. Drosmes kaste ir labdarības aktivitāte, kurā visa gada garumā var iesaistīties ikviens – skolas, bērnudārzi, uzņēmumi, ģimenes un draugu kompānijas. Maza dāvaniņa uzmundrina, nomierina un ir kā uzslava mazajam pacientam par pacietību un izturību. Drosmes kasti var papildināt ar rotaļlietām, grāmatām, spēlēm, puzlēm, kancelejas precēm un citām bērnu un pusaudžu interesēm atbilstošām lietām. Lūdzam izvēlēties nelietotas un drošas mantas bez magnētiem, viegli pieejamām baterijām un asām detaļām, kā arī neziedot našķus un citus pārtikas produktus. Paldies ikkatram, kurš līdz šim ir palīdzējis piepildīt Drosmes kasti un iepriecināt mūsu mazos pacientus! Ja vēlies iesaistīties, sazinies ar sabiedrisko attiecību speciālisti Vanesu Pirinu pa tālruni 25415165 vai e-pastā vanesa.pirina@kuldigasslimnica.lv.

  • Sveicam kolēģus Pasaules fizioterapijas dienā!

    08.09.2026. “Sāc agri. Esi aktīvs. Kusties visu dzīvi!” – tāds ir šī gada Pasaules fizioterapeitu dienas sauklis. Šogad pievērsta uzmanība fizioterapijas nozīmei sirds un asinsvadu slimību un insulta profilaksē un ārstēšanā. Fizioterapeits palīdz ne tikai atgūt kustības pēc traumas vai slimības, bet arī pamanīt riskus veselībai un ieviest aktīvāku dzīvesveidu. Kustība nav tikai rehabilitācijas sastāvdaļa, bet gan ieguldījums veselībā visa mūža garumā. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, un viens no riska faktoriem ir mazkustīgs dzīvesveids. Pasaules fizioterapijas organizācijas dati rāda, ka ieteicamo fizisko aktivitāšu līmeni nesasniedz 31 % pieaugušo un 80 % pusaudžu. Pēc insulta rehabilitācija ir svarīga atveseļošanās daļa – tā palīdz atgriezties ikdienas aktivitātēs un atgūt patstāvību. Individuāli pielāgoti un droši vingrojumi ir nozīmīgi atkārtota insulta riska mazināšanai. Tikai 30 minūtes fizisko aktivitāšu piecas reizes nedēļā var samazināt insulta risku par 25 %. Kuldīgas slimnīcas fizioterapeitu komandu šobrīd veido 13 speciālisti, vēl 4 fizioterapeiti ir ilgstošā prombūtnē: Patrīcija Diāna Fogele Liene Stepena Māra Laube Kristīne Heinrihsone Baiba Pumpura Santa Alkšņuzariņa Monta Petrika Dana Paiča Līga Sprūde Ieva Valdmane Aigars Strāķis Guntars Strāķis Valdis Devjatņikovs Nadija Strazdiņa Austra Krūmiņa Zane Votēna Agnese Zeidaka-Biksone Sveicam kolēģus Pasaules fizioterapijas dienā! Paldies par jūsu zināšanām un atbalstu ceļā uz labāku pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Latvijas Fizioterapeitu asociācija ir iztulkojusi un saskaņojusi ar World Physiotherapy informatīvo materiālu tulkojumus latviešu valodā, kas lejupielādei pieejami šeit.

  • Septembrī brīvi pieraksta laiki fibrogastroskopijai par maksu

    08.09.2026. Foto: gastrocentrs.lv SIA "Gremošanas slimību centrs "GASTRO"" speciālisti Kuldīgas slimnīcā veic fibrogastroskopiju jeb augšējo gremošanas orgānu endoskopiju. Metodi izmanto barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu izmeklēšanā un ārstēšanā. Visbiežāk šo izmeklējumu veic, ja pacients sūdzas par sāpēm vai dedzināšanas sajūtu vēdera augšdaļā vai krūškurvī, sliktu dūšu, vemšanu, svara zudumu un citiem traucējumiem. Augšējā endoskopija ir viena no precīzākajām metodēm, kas palīdz savlaicīgi diagnosticēt gremošanas sistēmas slimības, iekaisumu, čūlas un audzējus. Izmeklējuma laikā ārsts caur pacienta muti gremošanas sistēmā ievada optisku instrumentu un detalizēti apskata un novērtē gremošanas orgānus no iekšpuses. Fibrogastroskopija tiek veikta anestēzijā un ir pieejama tikai pieaugušajiem. Par sagatavošanos izmeklējumam informēs reģistratūras darbinieki. Lai pieteiktos izmeklējumam un uzzinātu vairāk, jāzvana pa tālruni 63374000. Tuvākie brīvie pieraksta laiki ir 23. septembrī. Izmeklējums ir par maksu. Ar pakalpojumu cenrādi var iepazīties šeit. Ja ir veselības apdrošināšanas polise, nepieciešams ārsta nosūtījums.

  • Dzemdību nodaļas komanda saņēmusi sirsnīgu atsauksmi

    07.09.2026. Dzemdību nodaļas komanda saņēmusi sirsnīgu pateicību no puisēna Armīna vecākiem. Armīns nāca pasaulē 19. augusta rītā tukumnieku Kristīnes un Ilmāra ģimenē. Puisēna vecāki nodaļas personālam dāvājuši skaistu pateicības vēstuli ar īpašu “parakstu” – Armīna pēdiņu nospiedumu. “No visas sirds vēlamies pateikt milzīgu paldies visam Dzemdību nodaļas kolektīvam – ginekologiem, vecmātēm, māsiņām, sanitārēm, bērnu dakteriem un ikvienam, kurš ikdienā rūpējas par māmiņām un mazulīšiem. Paldies par jūsu pacietību, rūpēm, sirds siltumu un neizmērojamo darbu. Paldies par katru labu vārdu, mierinošu skatienu, palīdzīgu roku un tik daudz smaidiem brīžos, kad tas bija īpaši vajadzīgs, kā arī par smieklīgiem brīžiem. Jūsu klātbūtne deva drošības sajūtu un palīdzēja šo tik īpašo nu jau trešo dzīves notikumu piedzīvot ar mieru. Jūs katrs savā veidā esat daļa no stāsta par mūsu dēliņa Armīna nākšanu pasaulē un par to būsim vienmēr pateicīgi. Vairāk tādu cilvēku kā jūs.” Šādas atsauksmes ir vislielākais novērtējums mūsu darbam un apliecinājums, ka līdzās profesionālām rūpēm tikpat svarīga ir arī cilvēcība, sapratne un mierpilna klātbūtne. Ja arī Tu vēlies pateikt "paldies" Kuldīgas slimnīcas komandai, aizpildi elektronisku anketu tīmekļvietnes sadaļā "Pasaki to labo!".

  • Jaunieši veic brīvprātīgo darbu slimnīcā

    04.09.2026. Studentes Gabriēla Bērtulsone un Varvara Kirejeva vasarā papildināja zināšanas ginekologa, dzemdību speciālista Sergeja Gurjanova uzraudzībā. Vasarā Kuldīgas slimnīcā vairāki topošie mediķi un jaunieši, kuri vēl tikai gatavojas sākt studijas, veica brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgais darbs ārstniecības personas vadībā ir iespēja studentiem iegūt praktisku pieredzi, sasaistīt augstskolā apgūto teoriju ar reālo ikdienas darbu un saprast, kura no specialitātēm būs piemērotākā. Gabriēla Bērtulsone un Varvara Kirejeva darbojās ginekologa, dzemdību speciālista Sergeja Gurjanova uzraudzībā, Hugo Teodors Pupiņš un Katrīna Lindenblate papildināja iemaņas Rehabilitācijas nodaļas speciālistu vadībā, savukārt Beāte Taubere sadarbojās ar ginekoloģi, dzemdību speciālisti Natāliju Gailīti. Gabriēla Bērtulsone šajā gadā absolvēja Kuldīgas Centra vidusskolu un septembrī sākusi medicīnas studijas Latvijas Universitātē. Skolas laikā jauniete trīs gadus piedalījās Kuldīgas slimnīcas organizētajos Ēnu dienas pasākumos, iepazīstot pediatra, pneimonologa un ginekologa, dzemdību speciālista darbu. Šogad, ēnojot Dr. S. Gurjanovu, jauniete apliecināja mērķtiecību un izturību operācijas vērošanā, tādēļ ārsts piedāvājis vasarā gūt brīvprātīgā darba pieredzi. Gabriēlu interesē ķirurģija, tāpēc viņa īpaši priecājās par iespēju piedalīties operācijās. Jauniete norāda, ka šī pieredze ir vērtīga, lai saprastu, vai vīzija par profesiju atbilst patiesajai darba ikdienai. Gabriēla ir pārliecinājusies, ka viņu saista tieši ķirurģija un ka ir noturīga pret skatiem, kas citiem nav patīkami: “Mani tas neatbaida, mani tas tieši fascinē, kā to problēmu var izārstēt un kā īsti jādara, lai palīdzētu.” Savukārt rīdziniece Varvara Kirejeva studē par ārsti un vasarās regulāri veic brīvprātīgo darbu. Strādājot par sanitāri, kolēģi ieteikuši mācīties pie Dr. S. Gurjanova, un vairākas reizes nedēļā viņa mēroja ceļu no Rīgas uz Kuldīgu. Jauniešu ikdiena slimnīcā pagājusi piedaloties konsultācijās un operācijās, kur viņas vērojušas ārstu darbu un arī praktiski palīdzējušas. Varvara izceļ konsultāciju vērošanas nozīmi: “Manuprāt, ir ļoti svarīgi pamanīt ikdienišķas lietas, īpaši studiju sākumā, kad teorētisko zināšanu vēl nav tik daudz. Piemēram, kā ārsts komunicē ar pacientiem un kolēģiem, kā rīkojas stresa situācijās, kā plāno savu laiku.” Varvaras galvenā motivācija veikt brīvprātīgo darbu ir pieredze, un tā, viņasprāt, ir daudz vērtīgāka par samaksu. “Medicīnā ar teoriju vien nepietiek, tāpēc ir jāizmanto katra iespēja redzēt un mācīties praktiski. Esmu ieguvusi gan zināšanas un iemaņas, gan lielāku pārliecību par sevi. Citiem jauniešiem noteikti iesaku voluntēt, jo tas ļauj saprast, vai izvēlētā profesija tiešām ir tas, ko vēlies darīt nākotnē.” Topošais fizioterapeits Hugo Teodors Pupiņš brīvlaiku Kuldīgā izmantojis lietderīgi – iegūstot pieredzi un papildinot zināšanas izvēlētajā profesijā. Topošais fizioterapeits Hugo Teodors Pupiņš jau pāris gadus ar ģimeni dzīvo Spānijā, bet vēl aizvien dzimtā Kuldīga ir viņa mīļākā pilsēta, uz kuru atbrauc ik vasaru. Brīvlaiku Kuldīgā viņš izmantojis lietderīgi – iegūstot pieredzi un papildinot zināšanas izvēlētajā profesijā. Pašlaik viņš ir aizvadījis pirmo studiju gadu Madridē. Mācības notiek angļu valodā, bet arī savas spāņu valodas zināšanas viņš vērtē kā ļoti labas, un kopumā studijās valodas grūtības nesagādā. Vaicāts par profesijas izvēli, jaunietis stāsta, ka par fizioterapeitu vēlējies kļūt, jo vienmēr paticis palīdzēt cilvēkiem un vēlējies būt noderīgs. Brīvprātīgais darbs slimnīcā viņam sniedzis vērtīgas atziņas par saskarsmi ar pacientiem. Viņš uzskata, ka šajā darbā svarīga ir pacietība un pozitīva attieksme: „Jābūt pacietīgam, jāpalīdz ar smaidu, un tas pacientam palīdzēs, viņu motivēs. Nākamajā reizē pacients atkal būs priecīgs Tevi satikt.” Katrīnai Lindenblatei ir 21 gads, un viņa studē 3. kursā Rīgas Stradiņa universitātē. Kuldīgas slimnīcu viņa izvēlējusies, jo tā ir tuvu mājām Ventspils novadā, kā arī saņēmusi labas atsauksmes no draudzenes, kura arī šeit veikusi brīvprātīgo darbu. Runājot par brīvprātīgā darba ieguvumiem, Katrīna kā galveno min praktisko pieredzi: “Ja mēs studijās vairāk iegūstam teoriju un tur nav iespējas sastapties ar konkrētiem gadījumiem, tad šeit ir jāiet pie pacientiem, jāsaprot uzreiz, kā ar katru runāt. Tieši tā darba ikdiena ir ļoti svarīga, lai pēc tam studijās būtu vieglāk uztvert informāciju.” Vēl Katrīna ļoti novērtē iegūtos kontaktus un atklāj, ka katru reizi bija prieks ierasties Rehabilitācijas nodaļā – tur ir atsaucīgi kolēģi un valda pozitīva gaisotne. Arī slimnīcas atrašanās vietas dēļ Kurzemes centrā Katrīna pieļauj iespēju pēc absolvēšanas strādāt Kuldīgas slimnīcā. “Daru to, lai iemācītos, redzētu, uzzinātu, nevis samaksas dēļ,” saka ventspilniece Beāte Taubere, kura veic brīvprātīgo darbu ginekoloģes, dzemdību speciālistes Natālijas Gailītes uzraudzībā. Beāte Taubere pašlaik studē Rīgas Stradiņa universitātes 3. kursā, lai kļūtu par ārsti. Kuldīgas slimnīcā viņa ir brīvprātīgā jau kopš pagājušā gada decembra. Vasarā brīvprātīgo darbu sanācis veikt biežāk, bet arī studiju laikā, kad vien mācību grafiks to atļāva, Beāte izmantoja iespēju vērot ārstes darba ikdienu. Ja pacients piekrīt, studente piedalās konsultācijās un operācijās. “Dr. Gailīte dod man iespēju iepazīt ginekoloģijas nozari no visām pusēm. Nezināju, ka man tā tik ļoti iepatiksies. Man ir iespēja aplūkot arī citas nozares – darbu Uzņemšanas, Dzemdību un Bērnu nodaļā. Slimnīcas kolektīvs ir ļoti jauks un atsaucīgs, man vienmēr tiek dota iespēja mācīties, jautāt, uzzināt par ārsta ikdienu un pienākumiem slimnīcā. Gribu pēc iespējas vairāk pieredzēt un iemācīties.” Tā kā jauniete ir tikai studiju sākumā, pieredze ir galvenā motivācija veikt brīvprātīgo darbu: “Voluntēšanas laikā esmu ieguvusi reālu ieskatu ārstu un māsu ikdienā. Esmu atklājusi, kuri medicīnas virzieni mani interesē, guvusi pieredzi, kas papildinās manas studijas un palīdzēs sasniegt mērķi kļūt par labu ārstu.” Beāte iesaka jauniešiem izmantot iespēju voluntēt, lai gūtu ieskatu profesijas ikdienā un saprastu, vai tas tiešām ir tas, ko viņš vēlas. “Manuprāt, no voluntēšanas var gūt tikai labumu. Galvenais, ka daru to sevis un savu mērķu dēļ.” Priecājamies par sadarbību ar ikvienu jaunieti, kurš vasarā iepazina Kuldīgas slimnīcas speciālistu darbu, un vēlam izturību un sparu jaunajā mācību gadā!

  • Slimnīcā pieņem traumatologs, ortopēds Guntis Nimrods

    03.09.2026. Kuldīgas slimnīcas komandai pievienojies pieredzējis speciālists – traumatologs, ortopēds Guntis Nimrods. Dr. Nimrods pacientus konsultē arī Rīgas 2. slimnīcā un Locītavu ķirurģijas privātklīnikā. Aizvadītajā gadā ārsts saņēma Veselības ministrijas apbalvojumu par godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu traumatologa, ortopēda pienākumu izpildē, kā arī ieguldījumu sabiedrības veselībā, slimību profilaksē un jauno speciālistu izglītošanā. Dr. Nimrods ambulatori sniegs maksas konsultācijas katru sestdienu. Pirmie brīvie pieraksta laiki ir jau šajā sestdienā, 5. septembrī. Maksa par konsultāciju – 50 EUR. Pieraksts pa tālruni 63374000.

bottom of page