04.01.2023. Pagājušā gada decembra sākumā Kuldīgas slimnīca publicēja aicinājumu iesaistīties bērnu nodaļas “Drosmes kastes” satura papildināšanā. Idejai atsaucās aptuveni 30 darba, sporta, skolu, klašu kolektīvi, ģimenes un anonīmi ziedotāji, sarūpējot lietas, kas domātas Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas mazajiem pacientiem. Savukārt Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs sarīkoja sirsnīgu labdarības koncertu, kurā tika saziedoti vairāk kā 500 eiro. Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra popgrupu “Putas un Putiņas” sarīkotais labdarības koncerts “Svēts vakars“ notika 23.decembrī Sv. Katrīnas baznīcā. Koncertā, vokālo skolotāju Dainas Lancmanes – Megnes, Aijas Palmas un Agneses Čīčes vadībā, uzstājās visi septiņi popgrupu sastāvi, sākot no “Mazputiņām”, kurā dzied 3 - 5 gadus veci bērni līdz vecākai jauniešu popgrupai “Putas”. Lai atbalstītu Bērnu nodaļas mazos pacientus, ieeja tika organizēta pret ziedojumiem, kopā savācot 514, 39 eiro. “Jau sen kā nebiju bijusi tik skaistā, sirsnīgā Ziemassvētku koncertā! Tas aizkustināja, sajutu siltas emocijas. Patīkami redzēt jaunus, dziedošus talantus. Esmu ļoti priecīga un pateicīga par saziedoto naudu Bērnu nodaļai! Tā tiks izlietota bērniem draudzīgas vides iekārtošanai nodaļā.”, iespaidos pēc koncerta dalās Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja dr. Ieva Zemarāja. Bērnu un jauniešu centra labdarības koncertu pozitīvi novērtē arī dziedātāju Matildes un Gustava tētis: “ Jebkura veida labdarības akcija ir atbalstāma, ja tās mērķis ir palīdzēt tiem, kuriem šajā brīdī atbalsts ir visnepieciešamākais. Šādas iniciatīvas arī izglīto sabiedrību un rada izpratni par to, ko nozīmē atbalstīt vienam otru. Šis koncerts deva iespēju gan redzēt un dzirdēt bērnu muzikālos priekšnesumus, gan visiem kopā savākt ziedojumus labam mērķim. Labprāt ko tādu vēlētos redzēt biežāk par Ziemassvētku laiku, lai labdarība nebūtu tikai vienreizēja, bet klātesoša arī ikdienā. Jo nepieciešamībai pēc palīdzības nav brīvdienas, tai ir 365 darbīgas dienas gadā!” Kā atzina Bērnu un jauniešu centra vokālā pedagoģe Daina Lancmane - Megne, visi bērni šim koncertam gatavojās ļoti centīgi. Kādai meitenei pašai gadījies nokļūt Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļā tieši pirms uzstāšanās, par ko gauži raudājusi. “Arī mazā Rēzija bijusi slimnīcā un mamma rakstīja, cik ļoti priecīga meita bijusi par saņemto dāvaniņu!” atklāj skolotāja. Solistiem Sofijai Junkerei, Aleksandrai Gebauerei, Markam Karlam Cinim, Heidijai Jēkabsonei, Laumai Dorbei, Ancei Kuršinskai un Edgaram Kristeram Kalniņam koncertā bija īpaši atbildīgs uzdevums, kuru tie paveica, aizkustinot ikvienu atnākušo.

03.01.2022. Jaunais 2023.gads atklāts ar diviem bērniem – puisīti, kurš piedzima Jaungada naktī, un meitenīti, kura pasaulē ieradās 1.janvāra pēcpusdienā. Abi jaundzimušie ir no Kuldīgas novada. Kā pirmais 2023. gada jaundzimušais Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā Jaungada naktī pulksten 3.35 tika sagaidīts zēns Ernests. Viņa vecāki ir no Laidu pagasta, un Ernests ģimenē ir trešais bērns. Brālīti auklēt palīdzēs divas vecākās māsas – divpadsmitgadīgā Monta un sešpadsmitgadīgā Zane. “Pacietību, spēku un mīlestību, mazulīti gaidot un auklējot! Šī laimīte jums uz mūžu tiek dota!” vecākiem, kuri ģimenes pieaugumu vēl tikai gaida, vēl Ernesta vecāki Agrita Cīrule un Vilis Ernstsons. Savukārt 1.janvāra pēcpusdienā dzimusī meitenīte Koleta ir trešais bērniņš alsundznieku Lindas un Rinalda Vainovsku ģimenē. Mazo māsiņu mājās ar nepacietību gaida trīspadsmitgadīgais brālis Renārs un vienpadsmitgadīgā māsa Lizete. Koletas vecāki ģimenes, kuras ir bērniņa gaidībās, aicina nesatraukties un izbaudīt brīnumaino gaidīšanas laiku. “Saticību, mieru un, protams, veselību! Lai visiem veseli bērni!” vēl Koletas māmiņa! Abus jaundzimušos un viņu māmiņas sirsnīgi sveica Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga un galvenais ārsts Edgars Siliņš, paužot prieku un lepnumu par to, ka ģimenes izvēlējušās sagaidīt savus mazulīšus tieši Kuldīgas slimnīcā. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļu izvēlas ne tikai vietējie Kuldīgas novadnieki un ģimenes no tuvākajiem kaimiņu novadiem, bet arī no lielajām Kurzemes pilsētām - Liepājas, Ventspils, kas Kuldīgas slimnīcai ir īpašs pagodinājums. Arī 2022.gadā Kuldīgas slimnīca var lepoties ar vairāk kā pustūkstoti jaundzimušo, jo gads noslēdzies ar 520 mazuļiem – 289 zēniem un 231 meiteni. Gandrīz puse dzimuši ģimenes dzemdībās. 2021.gadā Kuldīgas slimnīcā piedzima 565 bērniņi. Lai arī 2022.gada jaundzimušo skaits ir mazāks, gada otrajā pusē tika sagaidīti četri dvīņu pāri.

02.01.2022. Vecgada vakars un Jaungada diena Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā ir pagājuši intensīvi, tomēr bez ļoti smagām traumām. Pēdējā Vecgada un pirmajā Jaungada dienā pēc medicīniskās palīdzības vērsušies 64 pacienti. Pārsvarā tie ir bijuši pacienti ar hronisku slimību paasinājumiem, bērni ar dažādām infekcijas slimībām. Medicīniskā palīdzība ir sniegta arī pacientiem, kuri piedzīvojuši dažādas traumas- sasitumus, sastiepumus, lūzumus, tomēr smagu, Jaungada naktij raksturīgu traumu no neuzmanīgas apiešanās ar pirotehniku, nav bijušas. Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu Uzņemšanas nodaļas mediķi ir pateicīgi iedzīvotājiem par svētku svinēšanu atbildīgi, vēlot Jaunajā gadā iztikt bez medicīniskām raizēm!

30.12.2022. Lai Jaunais gads, kā teiksmu avots, Ir neizsmeļams, veselīgs un tīrs!

04.01.2022. Ar stiprā dzimuma pārstāvja piedzimšanu, Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā gan noslēdzās 2021.gads, gan iesākās Jaunais 2022.gads. Pagājušogad nodaļā piedzimuši 565 bērni, kas ir par 49 bērniem vairāk kā 2020.gadā. Šī gada pirmais jaundzimušais tika sagaidīts 3.janvāra rītā. Šī gada pirmais bērniņš Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā – zēns Alekss, piedzima 3.janvārī ap pusdesmitiem no rīta. Viņš ģimenē ir otrais bērns, jo brālīti mājās gaida jau vecāka māsa Anete. Alekss piedzima 3,430 kg smags un 54 cm garš, un viņu sagaidīt palīdzēja vecmāte Gunta Cepurīte. Ar zēna piedzimšanu Vecgada dienas priekšpusdienā, Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļa varēja noslēgt 2021.gada jaundzimušo reģistru, žurnālā izdarot 565. ierakstu. 2021.gadā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā sagaidīti 565 bērniņi, mēnesī vidēji piedzimstot ap 47 bērniem. Atskatoties uz 2021.gada jaundzimušo statistiku, visvairāk mazuļu dzimuši jūnijā un septembrī, bet vismazāk februārī un maijā. Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn tika sagaidīti par 49 bērniem vairāk. Gada noslēdzošajā mēnesī – decembrī, Kuldīgā piedzimuši 49 bērni – 24 meitenes un 25 zēni (gada griezumā 283 zēni un 282 meitenes). Mēneša lielākais bērniņš - zēns no Kuldīgas novada piedzimis 5,370 kg smags un 64 cm garš. Visvairāk 2021.gadā Kuldīgas slimnīcā piedzimuši Kuldīgas novadnieki, otrajā vietā skaita ziņā ir Saldus novada mazuļi, bet trešajā Talsu novadnieki. Kuldīgā dzimuši arī vairāk kā pussimts tukumnieku, nedaudz mazāks skaits mazuļu no Dienvidkurzemes, Ventspils un Ventspils apkārtnes. Septiņi bērni ir, Kuldīgā dzimuši, rīdzinieki, bet pieci - liepājnieki. Māmiņu vidējais vecums ir 29 gadi. Par to, ka Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļai piemīt magnētiskas īpašības, ir jāpateicas nodaļas vecmātēm un visam personālam. Profesionāla un tajā pašā laikā iejūtīga, sirsnīga attieksme ir tas, ko jaundzimušo vecāki dēvē par lielisku personālu! Kuldīgas slimnīcas vadība lepojas ar nodaļas darbu, uzticoties un novēlot neapstāties pie sasniegtā!

27.12.2022. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā šajos Ziemassvētkos sagaidīti seši bērniņi. Trīs bērniņi – viena meitenīte un divi puisīši – piedzimuši pašā Ziemassvētku vakarā, viena meitenīte pasaulē ieradusies pirmajos Ziemassvētkos, bet divi puisīši – otrajos Ziemassvētkos. Visi trīs Ziemassvētku vakarā dzimušie bērniņi – Lizete, Klāvs un Krists – ir no Kuldīgas novada. Lizetes ģimene dzīvo Alsungā, Klāva vecāki ir no Padures, bet Krista ģimene ir vārmenieki. Visus trīs bērniņus Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā palīdzēja sagaidīt vecmāte Inga Losāne. Padurnieks Klāvs saviem vecākiem ir īpaša Ziemassvētku dāvana, jo ģimenē ir pirmais bērniņš. Vārmenieku Kristu mājās gaida sešgadīgais brālis Markuss, kurš mazajam brālītim apņēmies būt lielais palīgs, savukārt alsundznieces Lizetes trīsgadīgais brālītis Gustavs māsai sola būt labākais brālis pasaulē. Pirmajos Ziemassvētkos kāda ģimene no Kandavas, ar vecmātes Zanes Japeniņas palīdzību, sagaidīja savu ceturto bērniņu – meitiņu Melāniju, kuru mājās gaida jau divi brāļi un māsa. Savukārt otrajos Ziemassvētkos pasaulē Kuldīgas slimnīcā ieradās divi puisīši – Tomass un Leonards. Viņiem piedzimt palīdzēja vecmāte Gunta Cepurīte. Abas ģimenes ir no Saldus novada. Tomasam ir vecāks brālis vārdā Olivers, bet Leonardu auklēt palīdzēs divas māsas Kristīne un Vika. Ziemassvētku izskaņā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā šogad ir sagaidīti 517 bērni – 286 zēni un 231 meitenes.

27.12.2022. Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā Ziemassvētkos medicīniskā palīdzība sniegta kopumā 120 personām, t.sk. bērniem ar akūtu respiratoru vīrusa infekciju, ausu sāpēm, vēdera sāpēm, gripu. Svētki Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā nav pagājuši bez pacientiem ar nopietnām traumām, t.sk., dūru cīņu sekām un durtām brūcēm sadzīves konfliktos. Daudz cilvēku guvuši traumas sadzīviskos negadījumos un neveiksmīgos kritienos slidenā laika dēļ, piemēram, plecu, elkoņu mežģījumi, roku un kāju lūzumi, muguras, galvas traumas. Kāds apsaldējies, guļot uz ielas. Medicīniskā palīdzība bijusi jāsniedz arī cilvēkiem ar hronisku slimību paasinājumiem. “Paldies NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas personālam. Paldies dakterei Jeļenai Mjasņikovai par iejūtību, rūpīgu izmeklēšanu. Paldies māsiņām par sistēmām, par labu attieksmi. Jūtos labāk. Paldies!”, pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas raksta kāda paciente. Pozitīvā atgriezeniskā saite no pacienta mediķiem ir visgaidītākā dāvana, jo visas svētku dienas uzņemšanas nodaļā pagājušas spraigi. Dažbrīd pat veidojušās pacientu rindas ar gaidīšanas laiku līdz pusotrai stundai, un daži nepacietīgākie gaidītāji devušies prom. “Saprotam pacientu neapmierinātību, tomēr atgādinām, ka pēc valstī noteiktās vienotās pacientu pieņemšanas sistēmas, palīdzības sniegšana un ārstēšanas prioritāte ir tiem pacientiem, kuru veselībai un dzīvībai ir vislielākie draudi,” norāda Kuldīgas slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas vadītāja Svetlana Serpāne, “savukārt pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir nosacīti stabils un dzīvībai briesmas nedraud, izmeklējumus un speciālistu palīdzību var nākties gaidīt ilgāk.” No visiem 120 pacientiem, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība Kuldīgas slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļā, stacionēti 13 pacienti, t.sk., pieci bērni. Pārējiem pacientiem, pēc ārsta apskates un medicīniskās palīdzības sniegšanas, ievietošana slimnīcā nav bijusi nepieciešama.

23.12.2022. 24., 25.,26. decembrī – Ziemassvētkos, Kuldīgas slimnīcas centrālā reģistratūra un Rehabilitācijas nodaļas reģistratūra būs slēgta. Gaidām apmeklētājus pie speciālistiem otrdien, 27.decembrī. Steidzamos gadījumos medicīnisku palīdzību ir iespēja saņemt Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā. Ja trauma vai pēkšņa saslimšana apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113. Atgādinām, ka svētkos un brīvdienās visu diennakti mediķa padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma gadījumos var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Priecīgus svētkus!

19.12.2022. Atsaucoties Kuldīgas slimnīcas aicinājumam papildināt Bērnu nodaļas Drosmes kasti, iesaistījušies gan darba un sporta kolektīvi, gan skolas un privātpersonas. Pirmie uz Kuldīgas slimnīcas aicinājumu papildināt Drosmes kasti mazajiem pacientiem, atsaucās Zemessardzes 45.kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi un profesionālie karavīri. Vispirms kolektīvi savācot naudu, tad ar iepriekš izveidotu sarakstu, organizējot iepirkšanos vairākos Kuldīgas veikalos, sestdien 17.decembrī Kuldīgas slimnīcā tika nogādātas aptuveni desmit kastes ar rotaļlietām, krāsošanas piederumiem, kancelejas precēm un dažādiem brīvā laika pavadīšanas piederumiem. Kā pastāstīja Zemessardzes profesionālā dienesta kaprāle Laura Pētersone, vēlmi iesaistīties kādā labdarības iniciatīvā, palīdzot bērniem, zemessargi izteikuši jau ātrāk. “Ieraugot Facebook ierakstu, kurā Kuldīgas slimnīca aicina papildināt drosmes kastes saturu mazajiem pacientiem, tas mani ļoti uzrunāja. Piedāvāju šo ideju zemessargiem un karavīriem, saņemot ļoti lielu atsaucību. Pirmajās divpadsmit stundās jau tika saziedoti 500 eiro, bet kopumā drosmes kastes satura papildināšanai iztērēti 880 eiro.”, atklāj kaprāle Laura Pētersone. Atrašanās slimnīcā vienmēr ir saistīta ar papildus uztraukumu – prom no ierastās vides, procedūras, izmeklējumi. Drosmes kastes mērķis ir iepriecināt mazo pacientu, lai novērstu uzmanību no veicamajām procedūrām un ar mazu dāvaniņu uzslavētu par pacietību vai nomierinātu, ja procedūra bijusi sāpīga. Kuldīgas slimnīca pateicas ikvienam kolektīvam, ikvienai personai par iesaistīšanos Bērnu nodaļas drosmes kastes satura papildināšanā, lai iepriecinātu mazos pacientus bērnu nodaļā. Mazajiem pacientiem drosmes vajag daudz, tāpēc drosmes kastes satura papildināšana ir labā darba ideja visa gada laikā.

10.12.2022. Ar mērķi Kuldīgas novadam piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, Kuldīgas novada pašvaldība ik gadu piešķir stipendijas noteiktu specialitāšu studentiem, medicīnas rezidentiem. Šogad pašvaldības stipendija piešķirta trim jaunajiem speciālistiem. Viens no tiem ir Kuldīgas slimnīcas dežūrārsts, topošais pneimonologs Ēriks Vidžups. Kuldīgas slimnīcas dežūrārsts Ēriks Vidžups Kuldīgas slimnīcā strādā kopš 2021. gada septembra. Šobrīd viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes rezidents pneimonoloģijā un pēc pieciem gadiem plāno būt plaušu ārsts. Noslēgtais trīspusējais līgums starp Kuldīgas novada pašvaldību, SIA “Kuldīgas slimnīca” un stipendijas saņēmēju Ēriku Vidžupu paredz, ka viņš pēc rezidentūras beigšanas, strādās par pneimonologu Kuldīgas slimnīcā. Specialitātes izvēle jaunajam ārstam sakritusi ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pulmonoloģijas nodaļā bijusi iespēja iegūt pirmo priekšstatu, zināšanas un praktiskās iemaņas akūtajā medicīnā. Motivāciju un pārliecību par pareizo virzienu jaunais ārsts saņēmis arī no Plaušu slimību un Torokālās ķirurģijas centra speciālistiem, pie kuriem jau šobrīd tiek apgūtas zināšanas plaušu slimību specifikā. Savukārt dežūrārsta pieredze Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā un Iekšķīgo slimību nodaļā, devusi pārliecību, ka medicīna nevar pastāvēt tikai lielajās universitātes slimnīcās. “Lai arī tieši tur gūtās zināšanas un sadarbības pieredze dod labāku profesionālo pienesumu pacientu ārstēšanā, ir jādomā, kā attīstīties reģionā, veidojot sadarbības tīklu tuvējām slimnīcām.”, izvēloties turpmāko karjeru saistīt ar Kuldīgas slimnīcu, ir pārliecināts topošais pneimonologs. Jauno speciālistu piesaiste ir viena no Kuldīgas slimnīcas attīstības prioritātēm. Piešķirot stipendiju topošajiem ārstiem - speciālistiem, Kuldīgas novada pašvaldība rūpējas, lai Kuldīgas slimnīca arī nākotnē spētu saglabāt konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem. “Ļoti svarīgi, ka jaunie ārsti tomēr aizvien vairāk izvēlas savu nākotni saistīt ar Latviju. Daudzu novadu iedzīvotāji ar patiesu cieņu, prieku un pietāti sagaida jaunos speciālistus savas dzīvesvietas medicīnas iestādēs. Arī Kuldīgas slimnīcai rūp piesaistīt jaunos ārstus, un viņu izvēle par labu darbam Kuldīgas slimnīcā ir īpaši novērtējama.”, atzīst Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Šobrīd Kuldīgas novada pašvaldības stipendiju, valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā, jau saņem divas rezidentes - anestezioloģe-reanimatoloģe un interniste. Noslēdzot trīspusējo līgumu ar topošo pneimonologu, Kuldīgas slimnīca nākotnē ārstu rindas varēs papildināt ar jaunajiem speciālistiem trīs dažādās specialitātēs.

09.12.2022. Kuldīgas slimnīcas stacionāra, Aizputes aprūpes nodaļā un ilgstošas sociālās aprūpes nodaļās noteikta gripas karantīna. Pacientu apmeklējums var notikt tikai ar nodaļas vadītāja, ārstējošā ārsta, dežūrārsta atļauju. Sūtījumi tiek pieņemti mitrumizturīgā, viegli dezinficējamā iepakojumā, kuru atstāj garderobē vai Uzņemšanas nodaļas reģistratūrā. Grūtnieci dzemdību nodaļā drīkst pavadīt viena persona, kurai nav augšējo elpceļu infekcijas vai gripas simptomu. Šī persona nedrīkst pamest slimnīcas teritoriju līdz izrakstīšanās brīdim, pretējā gadījumā uzturēšanās Dzemdību nodaļā ir aizliegta. Izņēmumi pieļa ujami ar ārstējošā ārsta/ dežūrārsta atļauju. Bērnu nodaļā pie bērna atļauts uzturēties vienam no vecākiem Nodaļu tālruņi uzziņām: Reanimācijas un anestezioloģijas nod.: 63374014 Ķirurģijas un traumatoloģijas nod.: 63374010 Iekšķīgo slim. (terapijas) nod.: 63374016 Bērnu nod.: 63374021 Dzemdību nod.: 63374009 Ginekoloģijas nod.: 63374008 Aprūpes nod. (Aizpute): 26565283 Ilgstošas soc.aprūpes nod. (Kuldīga): 29375433 Ilgstošas soc.aprūpes nod. (Skrunda): 63331471 Ilgstošas soc.aprūpes nod. (Valtaiķi): 63354151

05.12.2022. Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļā ar dažādām saslimšanām, kuras nevar izārstēt mājas apstākļos, šogad ir ārstējušies 427 bērni. RSV vīrusa izplatības dēļ, bērnu skaits nodaļā palielinās ik dienu. Nepatīkamās izjūtas par procedūrām un atrašanos prom no ierastās vides palīdz mazināt pārsteigums no Drosmes kastes. Tās satura papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens, kurš vēlas iepriecināt Kuldīgas slimnīcas mazos pacientus. Atrašanās slimnīcā vienmēr ir saistīta ar papildus uztraukumu – prom no ierastās vides mājās, procedūras, izmeklējumi. Drosmes kastes mērķis ir iepriecināt mazo pacientu, lai novērstu uzmanību no veicamajām procedūrām un ar mazu dāvaniņu uzslavētu par pacietību vai nomierinātu, ja procedūra bijusi sāpīga. Pieaugot bērnu skaitam nodaļā, Drosmes kastes saturs strauji tukšojas. Lai mazajiem pacientiem prieka nepietrūktu, papildināt Drosmes kasti aicināts ikviens. Rotaļlietas, krāsojamie piederumi, materiāli veidošanai, konstruēšanai rotiņas, mīļlietiņas, spēles, ir tas, kas bērnus iepriecina un ļauj interesantāk pavadīt atveseļošanās laiku slimnīcā. Drosmes kastes ideju Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļā laika gaitā ir atbalstījuši gan darba kolektīvi, gan draugu apvienības, gan skolēni, gan bērnu dārza grupiņas. “Šī ir laba ideja ikvienam, kurš vēlas paveikt kaut ko iedvesmojošu un būt pārliecinātam, ka rūpes nav bijušas veltīgas. Jo bērna prieks ir visskaistākā, vispatiesākā pateicība, ko varam saņemt atpakaļ!”, garantē Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja Ieva Zemarāja. Mazajiem pacientiem vienmēr vajag daudz drosmes un lielu izturību, lai pārciestu procedūras un veiksmīgi atveseļotos. Par iespēju piepildīt Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas Drosmes kasti var sazināties, zvanot pa tālruņiem 63374020, 25415165 vai rakstot uz kuldigasslimnica@kuldiga.lv

02.12.2022. Ar mūžiem tāpat kā ar svecēm – Deg, kamēr nenopūš vējš. /V. Kokle – Līviņa/ 26. novembra rītā, kad Adventes gaidās pasauli gaišāku iekrāsoja sniega pārslas, saņēmām skumju ziņu - no mums klusi ir aizgājis Kuldīgas slimnīcas ilggadējais ārsts un kolēģis Ēvalds Upenieks. Dzimis 1950. gada 29. martā Varakļānu novadā. Ārsta izglītību ieguvis Rīgas medicīnas institūtā. Pēc tā pabeigšanas 1975. gadā, ārsts Ēvalds Upenieks savas darba gaitas uzsācis Kuldīgas rajona centrālajā slimnīcā. Strādājis kā iecirkņa terapeits, praktizējis kā reimokardiologs. Ar neizsīkstošu zinātkāri apgūstot jaunākās ārstēšanas un diagnostikas metodes, strādājis par funkcionālās diagnostikas ārstu, specializējies kardioloģijā. 1994. gadā ieguvis tiesības praktizēt par ģimenes ārstu. Paralēli ģimenes ārsta praksei, Kuldīgas slimnīcā turpināja darbu kā ārsts internists iekšķīgo slimību nodaļā. No 2016. gada dr. Upenieks rūpējās par pacientu veselību Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā – vienmēr ieinteresēts, iejūtīgs, cilvēcīgs saskarsmē ar pacientiem un personālu. Kopīgi ar sievu Māru izaudzinājis dēlu Ģirtu un meitu Ievu. Ar ģimeni allaž lepojies. Priecājies par mazbērniem un šajā priekā bieži dalījies arī ar kolēģiem Kuldīgas slimnīcā. Mēs pazinām Ēvaldu kā atsaucīgu, uzmanīgu kolēģi. Viņš bija mīlēts un cienīts gan personāla, gan pacientu vidū. Ieradās darbā ļoti agri no rīta, lai visu paspētu pagūt. Tuvākajām kolēģēm terapijas nodaļā vienmēr sagādāja kādu patīkamu pārsteigumu, pie kā bija tik ļoti pierasts… Sabiedrisks, smaidīgs, vienmēr elegants. Zinātkārs, sportisks. Aizrautīgs kalnu slēpotājs, savas valsts patriots. Ēvald, tādu mēs Tevi atcerēsimies un Tavs gaišums mājos mūsu atmiņās! Kuldīgas slimnīcas kolektīvs

30.11.2022. Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļā pēdējā laikā bieži tiek stacionēti bērni, tostarp zīdaiņi, kuri saslimuši ar RSV vīrusu. Par vīrusa simptomiem plašāk stāsta Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja Ieva Zemarāja un pediatre Ieva Siliņa. RSV jeb respiratori sincitiālais vīruss ir ļoti bieži sastopams elpceļu vīruss, kas skar degunu, kaklu, plaušas un citas elpceļu daļas. RSV ir izplatīts - līdz 2 gadu vecumam gandrīz visi bērni izslimo šo vīrusa infekciju un tas ir biežākais hospitalizācijas iemesls bērniem līdz 1 gada vecumam. Īpaša riska grupa ir priekšlaikus dzimuši bērni un bērni, kas jaunāki par 6 mēnešiem. Kādi ir simptomi un kad nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta? Līdzīgi kā citu elpceļu vīrusu gadījumā (gripa, COVID-19), simptomi RSV gadījumā ir iesnas, klepus, šķaudīšana, drudzis, samazināta apetīte, sēkšana. Zīdaiņiem vienīgie simptomi var būt nemiers, samazināta aktivitāte, elpošanas grūtības. ! Pie ārsta jāvēršas nekavējoties, ja bērnam, īpaši zīdainim ir kāds no šiem simptomiem: klepus, kas pastiprinās bērns izēd mazāk kā pusi sava ierastā ēšanas apjoma vai pilnībā atsakās no ēdiena/dzērieniem bērns izskatās ļoti saguris vai ir miegaināks, nekā parasti esat izteikti noraizējies par bērna veselības stāvokli RSV nav specifiskas ārstēšanas, kā arī, tāpat kā citas vīrusu saslimšanas, to nevar izārstēt ar antibiotikām. Vieglas saslimšanas parasti pāriet pašas, taču smagākos gadījumos var būt nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Ārstēšanās slimnīcā var ietvert: skābekļa nodrošināšanu caur masku vai deguna kanilēm, deguna skalošanu, atsūkšanu, deguna pilienus, šķidruma ievadīšanu caur vēnu (jo sevišķi, ja ir paaugstināta temperatūra vai apgrūtināta šķidruma uzņemšana vai apgrūtināta ēdināšana zīdaiņiem), elpošanas atbalsts ar elpināšanas aparatūru vissmagākajos gadījumos Kad jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jāvēršas slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļā (jebkura vecuma grupa)? ir novērojamas elpošanas grūtības (ļoti strauja vai neregulāra elpošana) elpojot tiek lietota elpošanas palīgmuskulatūra - ievelkas ribstarpas, krūšu kauls

27.01.2021. Fasciju kustību uzlabošanai, kā arī locītavu un cīpslu mazkustīguma, savilktu muskuļu gadījumā Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas masieri veic tā saucamo fasciju un mīksto audu mobilizācijas procedūru ar IASTM (Instrument Assisted Soft Tissue Mobilization) instrumentu palīdzību. Visbiežāk procedūru pielieto cilvēkiem ar savilktu plecu joslu, kakla, lāpstiņu zonu un jostasvietu, piemēram, sēdoša darba veicējiem, kā arī citu savilktu zonu vietās, fiziska aktīva dzīvesveida piekritējiem, sportistiem, kā arī cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, kas radušies pēc traumas, operācijas utt. Kas ir fascija? Tā ir audu tīkls, jeb saistaudi, kas veidojas zem ādas un savieno, aptver un ieskauj orgānus, kaulus, muskuļus un nervu šķiedras un ļauj orgānu sistēmai darboties vienoti. Veselīgas fascijas ir mīkstas, elastīgas, dinamiskas un labi piesātinātas ar mitrumu un uz ikvienu kustību impulsu spēj reaģēt ar neierobežotu elastīgumu. Savukārt mazkustīgums un deģenerācija ietekmē ūdens piesaistīšanas kvalitāti saistaudos, slāņi zaudē slīdāmību un var salipt. Fascijās atrodas daudz vairāk nervu galu, nekā muskuļos, līdz ar to fascija ir viens no organisma spēcīgākajiem uztveres orgāniem. Tas izskaidro, kāpēc sāpju īstais iemesls nereti ir problēmas fascijās, lai gan parasti cilvēki domā, ka sāp muskuļi. Lai uzlabotu kustības un mazinātu sāpes, jāatbrīvo savilktā fascija vietā, kur tā ir salipusi. To masieris panāk, procedūras laikā izmantojot speciālus instrumentus, “skrāpējot” problēmzonu, tādējādi atbrīvojot savilktās fascijas. Fascijām organismā ir būtiska loma. Tā savieno visas ķermeņa daļas, ļauj tām būt kustīgām un elastīgām; tās uzņem un izkliedē trieciena spēku; veicina limfas plūsmu no audiem uz limfmezgliem un atpakaļ asinsritē, tāpēc uzskatāms, ka, jo veselīgākas fascijas, jo labāka limfātiskās sistēmas darbība. Fascijas reaģē uz stresu, kā rezultātā emocionālās spriedzes rezultātā muskuļi tiek savilkti utt. Procedūras nepieciešamību nosaka speciālists, uzklausot pacienta sūdzības un veicot apskati.

21.11.2022. Latvijas dzimšanas dienā Kuldīgas slimnīcā trīs ģimenēs piedzimuši dēli – skrundenieks Olivers, stendenieks Eliass un ventspilnieks Klāvs. Olivera vecāki Elīna un Klāvs Grīnbergi ir Kuldīgas novadnieki no Skrundas. Jautāti, vai sevi uzskata par Latvijas patriotiem, viņi atbild apstiprinoši. Viņu ģimenes vērtības ir būt godīgiem un saprast vienam otru. Latvijas iedzīvotājiem ģimene novēl būt saliedētiem, mīlēt Latviju, novērtēt brīvību. Oliveru mājās gaida māsas sešgadniece Lelde un četrgadniece Kate. Eliasa vecāki Marta Zapacka un Ritas Jasjonis dzīvo Talsu novadā, Stendē. Marta atklāj, ka 7 gadus dzīvojusi ārpus Latvijas, bet vienmēr gribējies atpakaļ mājās. Par ģimenes svarīgākajām vērtībām viņa uzskata uzticību, atbalstu, mīlestību. Latvijas iedzīvotājiem viņa novēl: “Esiet atbalstošāki viens pret otru, izpalīdzīgāki! Un galvenais – mīliet un cieniet savas ģimenes, jo ģimene ir svēta lieta un mūsu valsts nākotne!” Eliasu mājās gaida māsa sešgadīgā Viktorija-Marta. Klāva vecāki Simona un Vents ir ventspilnieki. Viņiem patriotisms nozīmē cieņu pret valsts simboliem un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, un rūpes par apkārtējo vidi. Par savas ģimenes vērtībām viņi uzskata kopā būšanu gan priecīgos, gan skumjos brīžos, savstarpēju atbalstu un mīlestību. Latvijai viņi novēl, lai ir saticība, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts! Klāvu mājās gaida māsas – piecpadsmit gadus vecā Sibilla, septiņgadīgā Vivita un viengadniece Keita. Oliveru un Eliasu sagaidīt palīdzēja vecmāte Inga Losāne, Klāvu – Gunta Cepurīte. Latvijas patriotisko svētku nedēļā no 11. – 18. novembrim Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā piedzimuši 10 bērniņi – piecas meitenītes un pieci zēni. Iepriekšējā gada 18. novembrī Kuldīgas slimnīcā piedzima četras meitenītes. Viena no viņām bija 500.bērniņš. Šogad Kuldīgas slimnīcā 500. bērniņš vēl tiek gaidīts, tomēr rudens bijis dāsns ar vairākiem dvīņu pāriem. #dzimiskuldīgā #mīlamlatviju

18. novembrī – Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Kuldīgas slimnīcas centrālā reģistratūra un Rehabilitācijas nodaļas reģistratūra būs slēgta. Gaidām apmeklētājus pie speciālistiem pirmdien, 21.novembrī. Steidzamos gadījumos medicīnisku palīdzību ir iespēja saņemt Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā. Ja trauma vai pēkšņa saslimšana apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113. Atgādinām, ka svētkos un brīvdienās visu diennakti mediķa padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma gadījumos var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Priecīgus svētkus!

16.11.2022. Novembris ir mēnesis, kad Latvijas Urologu asociācija, sadarbībā ar urologiem un dažādu nozaru speciālistiem, aicina pievērsties vīriešu veselības tēmai. Lai gan valsts apmaksāto konsultāciju pieejamība ir aktuāla problēma arī uroloģijā, iedrošinājums vīriešiem savlaicīgi rūpēties par savu veselību un veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, ir svarīgs. Lai vīriešus iedrošinātu rūpēties par savu veselību un veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, Latvijas Urologu Asociācija arī šogad rīkos forumu vīriešu veselībai "Vīrieti, dzīvo!". Foruma tiešraide būs skatāma 29. un 30. novembrī no plkst. 15.30 līdz 18.00, televīzijas kanālā TV4, kā arī Latvijas Urologu Asociācijas Facebook profilā. Latvijas Urologu Asociacija | Facebook Tiešraides laikā Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti runās par to, kādas pārbaudes jāveic dažādos vecumos, kas signalizē, ka vīrieša ķermenī kaut kas nav kārtībā un kur vērsties pēc palīdzības. Jautāts, kas Latvijā uztrauc urologus, Kuldīgas slimnīcas ārsts Dr. Guntis Smiltāns, kurš urologa konsultācijas nodrošina savā privātpraksē, norāda uz to, ka pēdējo gadu laikā ievērojami pieaug onkoloģisko pacientu skaits: “Prostatas vēzis ir otra biežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem. Lai gan ir pietiekami daudz vīriešu, kas veic profilaktiskās apskates, tomēr vēl joprojām pastāv daudz gadījumu, kad pie urologa atnāk novēloti. Uztrauc arī tas, ka uroloģijā, tāpat kā citās nozarēs, trūkst finansējuma valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kas rada rindas uz izmeklējumiem un operācijām.” Dr.Smiltāns skaidro, ka urologu pamatā apmeklē vīrieši pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas: “50 gadi - tas ir rekomendējamais vecums, kad vērsties pie urologa. Ja ģimenē citiem vīriešu dzimtas pārstāvjiem ir prostatas vēzis, uz profilaktiskajām apskatēm būtu jānāk jau pēc 40 gadu vecuma. Ja ir kādi simptomi, piemēram, apgrūtināta urinēšana, sāpes urinējot, asins piejaukums urīnam, sāpes uroģenitālajā traktā, veidojumi sēkliniekos un citas izmaiņas, kas radušās un traucē, pie ārsta jānāk obligāti jebkurā vecumā.” Latvijas Urologu Asociācija ik gadu novembrī veicina sabiedrības informētību un izglīto par tēmām, kas saistītas ar vīriešu veselību, tai skaitā, prostatas vēzi, kas, savlaicīgi atklāts, ir ārstējama slimība. Forums “Vīrieti, dzīvo!” ir iespēja saņemt būtisku, nozares vadošo speciālistu sniegtu, informāciju un iedrošinājumu veikt profilaktiskās pārbaudes, vairāk rūpēties par savu veselību.

12.11.2022. 12. novembris medicīnā tiek atzīmēts kā Pasaules pneimonijas diena. Pneimonija ir plaušu audu iekaisums, ko izraisa vīrusi, baktērijas, sēnītes. Mikrobi, kas izraisa pneimoniju, nelielos daudzumos dzīvo mūsu augšējos elpošanas ceļos. Mazinoties imunitātei, mikrobi savairojas un izraisa slimību. Parasti pneimonijai raksturīgi saaukstēšanās simptomi - iesnas, klepus, drudzis, elpas trūkums, tomēr pastāv arī atipiska slimības norise. Kuldīgas slimnīcas pulmonoloģe Dr. Vija Rendniece pastāsta, ka atipiskos gadījumos pneimonija var noritēt bez klepus, ar galvassāpēm, nogurumu, vēdera sāpēm. Pneimoniju diagnosticē, izklausot slimnieku, veicot laboratoriskus un rentgenoloģiskus izmeklējumus. Ārste ir novērojusi, ka biežāk kā iepriekš, ir gadījumi, kad pneimoniju neredz parastā rentgenogrammā, un ir jāveic datortomogrāfiskais izmeklējums. Savukārt mikrobi kļūst nejūtīgāki pret parastām antibiotikām, jo mēs pārāk daudz nepamatoti lietojam antibiotikas. “Imunitātes stiprināšanai mums jācenšas pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā, jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, jāēd veselīgi, jāpārtrauc smēķēt. Protams, neaizmirstam arī par dabīgiem līdzekļiem- ingveru, bišu produktiem, dabas tējām, ķiploku. “, iesaka Dr.Rendniece. Biežākais pneimonijas izraisītājs ir pneimokoks. Pret šo mikrobu ir izveidota pneimokoku vakcīna, ko iesaka senioriem virs 65 gadiem un pacientiem ar hroniskām elpošanas sistēmas slimībām. Par vakcīnām jāinteresējas pie ģimenes ārsta. https://www.kuldigasslimnica.lv/pulmonologs

26.10.2022. Rudens Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas ikdienu izkrāsojis ar vairākiem priecīgiem notikumiem. Sagaidīts 400. jaundzimušais, kā arī septembrī un oktobrī katrā mēnesī pa vienam dvīņu pārim. Šogad Kuldīgas slimnīcā piedzimuši 432 bērni, no tiem 194 dzimuši ģimenes dzemdībās. 24.oktobrī, piedaloties vecmātei Ingai Losānei, ģimenes dzemdībās tika sagaidīti dvīņi Katrīna un Kārlis. Dvīņu pāra vecāki ir Sintija Dešina un Kristaps Balsers no Saldus. Pirmā piedzima Katrīna, bet deviņas minūtes vēlāk - Kārlis. Par bērniņu sagaidīšanu ģimenes dzemdībās, tētis Kristaps ar lepnumu saka: “Biju gaidījis, ka man kā tētim, būs grūtāk nekā bija! Māmiņa Sintija pastāsta, ka gan viņas, gan vīra dzimtās jau ir bijuši dvīņi. “Iepriekš par to tikai pajokojām, bet tad pārņēma šoks, pašiem sonogrāfijā ieraugot dvīņus!”, pirmās izjūtas atceras Sintija. Vecākus ar Kārli un Katrīnu mājās jau gaida divas māsiņas - sešgadīgā Loreta un divgadīgā Paula. Lai arī Sintijai un Kristapam ir satraukums par to, cik sarežģīta būs auklēšana, tomēr abi ir laimīgi un tic, ka viss būs labi. Savukārt šī gada pirmais Kuldīgas slimnīcā dzimušais dvīņu pāris Elza un Jēkabs no Tukuma novada piedzima 17. septembrī. “Dvīņu dzemdības vecmātei vienmēr ir saistītas ar dubultstresu un dubultadrenalīnu, bet pēc tam ir dubultprieks un gandarījums, ka visi veseli un laimīgi var doties mājās!”, saka Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte. Katru gadu Kuldīgas slimnīcā tiek sagaidīti vismaz trīs dvīņu pāri. Visražīgākais bijis 2019.gads, kad dvīnīši nākuši pasaulē sešām ģimenēm. Ģimenes uzticas Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas personāla profesionalitātei. Šogad Kuldīgas slimnīcā piedzimuši 432 bērni - 237 zēni un 195 meitenes. 194 bērniņi dzimuši ģimenes dzemdībās.