10.06.2022. Epidemioloģiskajai situācijai stabilizējoties, Veselības ministrijas Valsts operatīvās medicīniskās komisija ir atcēlusi valstī noteikto gatavības režīmu, kas saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tika izsludināts pēc ārkārtas stāvokļa medicīnā atcelšanas. Šis lēmums ļāvis pārskatīt apmeklētāju plūsmas ierobežojumus slimnīcās. Kuldīgas slimnīcā no šī gada 10.jūnija ir atļauts apmeklēt pacientus visās stacionāra nodaļās, t.sk. Aizputes aprūpes nodaļā. Atceļot iepriekš noteikto aizliegumu, Kuldīgas slimnīcā un tās aprūpes nodaļā Aizputes filiālē, no šī gada 10. jūnija pacientus atļauts apmeklēt, ievērojot šādu kārtību: stacionāra pacientu piederīgo apmeklējumi ir atļauti darba dienās no plkst.14:00 līdz plkst. 17:00. reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā (intensīvā terapija) pacienta apmeklējums tiek organizēts laikā no plkst. 17:00 līdz 19:00. pacienta piederīgajiem slimnīcas telpās obligāti lietojamas bahilas un, pareizi pozicionēta, ķirurģiskā sejas maska vai FFP2/FFP3 respirators bez vārsta. pie katra pacienta pieļaujama viena apmeklētāja klātbūtne. Izņēmumi saskaņojami ar pacienta ārstējošo ārstu vai dežūrārstu. Apmeklējuma ilgums, kā arī piederīgo klātbūtne pie pacientiem ārpus noteiktā apmeklējuma laika, tiek saskaņota ar pacienta ārstējošo ārstu vai dežūrārstu. Covid-19 testi apmeklētājiem nav jāveic. Sliktas pašsajūtas vai infekcijas simptomu gadījumā, lūdzam palikt mājās!

01.06.2022. Šodien, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, īpaši aicinām piedomāt par bērnu veselību un drošību! Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas ikdienas darbā bērnu traumatisms ir ļoti aktuāla tēma. Savukārt Bērnu nodaļā šī gada laikā ir nonākuši vairāki bērni ar psihoemocionālās veselības traucējumiem. Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja, pediatre Ieva Zemarāja Bērnu aizsardzības dienā aicina ikvienam bērnam sniegt mīlestību, cieņu, drošību un uzņemties atbildību par katru bērnu mums apkārt! Savukārt pieredzējusī pediatre Dace Dzene ir pārliecināta, ka bērni ir dieva dāvana. “Mīlēsim savus bērnus, bet paturēsim prātā, ka mīlestība nenozīmē visatļautību. Mīlestība izpaužas atrast laiku, kuru pavadīt kopā ar bērnu, lai ieklausītos viņā, viņa problēmās, sāpēs, neziņā vai tieši otrādi - priekā, lai bērnam veidotos drošības un uzticēšanās izjūta. Tikai kopīgi pavadot laiku, vecāki spēj izprast bērnu un bērns uzticēties vecākiem.”, aicina speciāliste. “Katram bērnam esot sargeņģelis, bet arī viņam ir nepieciešama palīdzība ik dienu! Cerot uz sargeņģeli, pats esi sava bērna ikdienas sardzē!”, vecākus aicina Kuldīgas slimnīcas dežūrpediatre Hedija Čupeca. “Vecākiem ir jābūt vanaga redzei, pareģa spējām, astoņām rokām un arī tad no visām nelaimēm nepasargāsi”, aicinot aizdomāties par bērnu traumatisma tēmu, saka Kuldīgas slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas vecākā māsa Sintija Ērcīte. Tomēr katrs vecāks var pārdomāt, vai ir droša apkārtējā vide mājās un pagalmā, vai batutam ir aizsargtīkls, vai tiek lietota aizsargķivere, braucot ar riteni, kā arī pārrunāt drošības jautājumus uz ielas vai ūdenstilpju tuvumā. Mīlēsim un sargāsim savus bērnus! Sveiciens visiem vecākiem un bērniem Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā!

25.05.2022. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļa ir kā magnēts. Lai arī pastāv iespēja bērniņu laist pasaulē savai dzīves vietai tuvākajā slimnīcā, Kuldīgas slimnīcu izvēlas grūtnieces no Liepājas, Ventspils, Rīgas un tās apkārtnes. 23.maijā šeit sagaidīts jau šī gada 200.bērniņš. Maijs ir viens no skaistākajiem gada mēnešiem – visapkārt viss plaukst, zied. Līdz ar pirmajiem ceriņu ziediem, Kuldīgas slimnīcā 23. maijā tika sagaidīts šī gada 200. bērniņš – puisītis Sandars. Lai arī māmiņa publicitāti nevēlējās, abus sveica Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Agate Zīverte un Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Laura Prelgauska. Sandars ir pirmais bērniņš ģimenē. Viņa vecāki nāk no Valdemārpils. Mājās puisīti gaida tētis, vecmāmiņa un kupla radinieku saime. Sandars, piedzimstot svēra 3 kg un bija 50 cm garš, viņu sagaidīt palīdzēja vecmāte Madara Brenča. Jaunā māmiņa priecājas par sava pirmdzimtā sagaidīšanu skaistajā maija ziedonī. “Lai ģimenes priecājas par bērniņa gaidīšanu, vēlu veselību un būt laimīgiem!”, ģimenēm, kas mazo vēl tikai gaida novēl puisīša māmiņa. Jaunās māmiņas vēlējumam pievienojas arī Kuldīgas slimnīca – priecājamies par katru jaundzimušo, kurš tiek sagaidīts Kuldīgas slimnīcā. Sievietes šeit ierodas dzemdēt ne tikai no tuvākās apkārtnes. Lai arī pastāv iespēja bērniņu laist pasaulē savai dzīves vietai tuvākajā slimnīcā, profesionālās un individuālās attieksmes dēļ, Kuldīgas slimnīcu izvēlas grūtnieces no Liepājas, Ventspils, Rīgas un tās apkārtnes.

12.05.2022. 12.maijs – Starptautiskā māsu diena. Ko nozīmē būt māsai? Gadu gaitā māsu profesija ir piedzīvojusi vairākas reformas. Arī no 2022.gada 1. janvāra profesija piedzīvo vairākas būtiskas izmaiņas. Tās skar gan profesijas nosaukumu, gan jaunu pieeju māsu izglītošanai. Kuldīgas slimnīcā strādā 83 māsas - gan pieredzējušas profesionāles, gan jaunās māsas. Šobrīd māsas profesija piedzīvo vairākas būtiskas izmaiņas. Atsakoties no koledžas posma, turpmāk māsas profesiju varēs iegūt, studējot veselības aprūpi bakalaura programmā. Mainīts ir arī profesijas nosaukums - medicīnas māsas vietā LR Profesiju klasifikatorā atradīsim vispārējās aprūpes māsas profesiju ar četrām papildus specializācijas jomām: bērnu aprūpe; anestēzija un intensīvā aprūpe; perioperatīvā aprūpe; psihiatriskā un narkoloģiskā aprūpe. Ar sirsnīgu smaidu, uzmundrinošiem vārdiem, individuālu, bet profesionālu attieksmi – tādu māsu, ārstējoties slimnīcā vēlas sastapt pacienti. Kuldīgas slimnīcā strādā 83 māsas. Lielākā daļa no viņām ir pieredzējušas profesionāles, kuras māsas darbam ir iedvesmojošas arī jaunāko personālu un pat citu profesiju pārstāves. “Māsa ir tā, kas ar cilvēku ir kopā visā tā dzīves ciklā – no vēl nedzimuša bērna, līdz brīdim, kamēr pacients aiziet mūžībā. Māsas misija ir aprūpēt un gādāt ne tikai par sasirgušajiem, bet tās rūpju lokā ir arī veselības veicināšana un slimības profilakse. Māsu profesija ir balstīta zinātnē. Tās ir studijas mūža garumā. Mums ir jāpilnveido zināšanas atbilstoši jaunākajām medicīnas tendencēm, tehnoloģijām. Māsas profesija ir dzīves veids!”, tā šo profesiju raksturo Kuldīgas slimnīcas galvenā māsa Ilze Lude. Kuldīgas slimnīcas galvenai māsai Ilzei Ludei šogad aprit 45 darba gadi māsas profesijā. Paralēli masas darbam bērnu nodaļā, kopš 1993.gada, viņa veic arī galvenās māsas pienākumus, turot rūpi par visām māsām un pacientu veselības aprūpi Kuldīgas slimnīcā. Ko nozīmē būt māsai? “Mīlēt cilvēkus un vēlēties no sirds palīdzēt; spēt sajust pacienta sāpes un ciešanas; būt atsaucīgai, līdzjūtīgai, laipnai, saprotošai; būt nomodā par klienta veselību, remdēt gan fiziskās, gan emocionālās sāpes, nodrošināt pacienta veselības aprūpi pēc vislabākās sirdsapziņas.”, tā par māsas profesijas būtību saka Kuldīgas slimnīcas māsas. Viņas uzskata, ka māsas profesija ir viena no vishumānākajām profesijām - tā ir misija kalpot cilvēcei, izrādot cieņu pret cilvēka dzīvību un veselību. Viņas savu profesiju nemainītu neparko, jo jūtas tajā labi – šodien, šeit un tagad. Māsas profesija nav viegla. Tā prasa intensīvu uzmanību, ātru reakciju, precīzu profesionālo izpildījumu un spēju mīlēt cilvēku. Bez aizspriedumiem, bez vērtējuma, tikai ar neizmērojamu empātiju un rūpēm par pacienta ātrāku atveseļošanos. Paldies visām Kuldīgas slimnīcas māsām par iejūtību, profesionalitāti un rūpēm! Paldies, ka Jūs mums esat!

05.05.2022. 5.maijs ir Starptautiskā vecmāšu diena, kad savus profesionālos svētkus atzīmē vecmātes. Mūsu platuma grādos vecmātes profesijas svētku datumam var piešķirt simbolisku nozīmi - maija sākums, kad dabā viss plaukst, uzzied, piedzimst no jauna. Kuldīgas slimnīcā strādā astoņas vecmātes, kuras šeit katru gadu pasaulē palīdz ierasties gandrīz 600 jaundzimušajiem. Šogad Kuldīgas slimnīcā piedzimuši jau 172 bērniņi, no tiem 81 pasaulē nācis ģimenes dzemdībās. Starptautiskajā vecmāšu dienā sirsnīgi tiek suminātas Kuldīgas slimnīcas vecmātes: Gunta Cepurīte, Gundega Kugelāne, Inga Losāne, Zane Japeniņa, Laura Prelgauska, Madara Brenča, Gunta Smiltniece un Linda Jūrmale. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds vecmātēm saka paldies par gādīgo attieksmi. Pateicoties mūsu vecmātēm un nodaļas darbam, bērniem joprojām ir iespēja piedzimt Kuldīgā, Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā. Mūsu mīļās vecmātes! Sveicot jūs Starptautiskajā vecmāšu dienā, esam gandarīti un lepojamies ar jums!

03.05.2022. Informējam, ka 4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, ambulatorā pieņemšana pie speciālistiem nenotiks un reģistratūra būs slēgta. Svētkos un brīvdienās visu diennakti mediķa padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma gadījumos var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Priecīgus svētku dienu!

26.04.2022. Šodien, Kuldīgas slimnīcā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra organizētajā seminārā “Katastrofu medicīnas sistēmas un civilmilitārā sadarbība” tikās Kurzemes reģiona slimnīcu vadītāji, lai iepazītos ar Valsts Katastrofu medicīnas plāna jauno pielikumu, kā arī prasībām un rekomendācijām Katastrofu medicīnas plāna aktualizēšanai. Šādi semināri ir notikuši arī citos reģionos. Uz NMPD Katastrofu medicīnas centra organizēto semināru Kuldīgas slimnīcā bija ieradušies pārstāvji no Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Priekules slimnīcas un Piejūras slimnīcas. Seminārā tika aktualizēta civilās un militārās medicīnas sadarbība, kā arī sniegts ieskats Valsts Katastrofu medicīnas plāna pielikumā “Gatavība un rīcība kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā”. Kā norāda NMPD Katastrofu medicīnas centra Katastrofu medicīnas gatavības plānošanas un koordinācijas nodaļas vadītāja Ilze Grolle un viņas vietniece Indra Liniņa, šie jautājumi medicīnas sistēmas veidošanas ietvaros tiek risināti jau kopš 2016. gada. Notikumi, kas norisinās Ukrainā, lika papildus aktivizēties un uzsākt sarunas par to, kā sagatavoties šāda veida apdraudējumiem. “Galvenais akcents šoreiz tiek likts uz to, kā civilās veselības aprūpes iestādes var sadarboties ar militārajiem mediķiem – nodrošinot savstarpēju komunikāciju un pasākumu koordinēšanu, lai militārā apdraudējuma situācijā nodrošinātu medicīniskās palīdzības sniegšanu”, semināra mērķi skaidro Katastrofu medicīnas centra pārstāves. Īpaši svarīgi pievērst uzmanību šiem jautājumiem ir slimnīcām, kuru funkcijās ietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana. Katrā slimnīcā ir, pēc vienotiem principiem izstrādāts, Katastrofu medicīnas plāns. Semināra laikā tika sniegtas rekomendācijas plāna aktualizēšanai, evakuācijas pasākumu organizēšanai slimnīcās, kā arī diskutēts par nozarē identificēto risku pārvaldību. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pozitīvi novērtē NMPD Katastrofu medicīnas centra darbu, veicinot slimnīcu gatavību militāro draudu gadījumā. Vienlaikus viņš uzsver, ka vairākus praktiskus jautājumus ārstniecības iestādes vienas pašas nevar atrisināt. Tam ir nepieciešama cieša sadarbība ar valsts un pašvaldību civilās aizsardzības struktūrām. Jautātas, kā NMPD Katastrofu medicīnas centra pārstāves kopumā vērtē slimnīcu gatavību nodrošināt medicīnisko palīdzību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, semināra vadītājas secina, ka: “Ņemot vērā Covid pieredzi, var uzskatīt, ka slimnīcas ir spējīgas mobilizēties, operatīvi pārorganizēt savu darbu un rīkoties atbilstoši noteiktajiem pasākumiem. Ja iepriekš bijām pieraduši pie ikdienas darba un sākumā bija grūtības pārorganizēties, tad Covid-19 mums ļoti labi parādīja, ka tas mums ir jādara un ka ar to var tikt galā. Mobilizācija divu gadu garumā, kas bija Covid-19 pandēmijas laikā, ir devusi spēku un pārliecību pašām ārstniecības iestādēm, ka ierasto ikdienas darbu var pārorganizēt un atbilstoši reaģēt!” NMPD funkcijas katastrofu medicīnas jomā ir plānot katastrofu medicīnas sistēmas darbību, organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās, organizēt apmācības neatliekamās medicīniskās palīdzības, pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī katastrofu medicīnā. Katastrofu medicīnas sistēma ir valsts koordinētu pasākumu kopums, ko veic ārstniecības iestādes un citas veselības aprūpes nozares institūcijas neatkarīgi no īpašuma formas, lai ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās glābtu cilvēku dzīvību un mazinātu postošo ietekmi uz sabiedrības veselību.

13.01.2022. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā izmanto vienu no jaunākās paaudzes tehnoloģijām STAN S41, kas iegādāts ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros. Iekārta ir svarīgs ieguldījums rūpēs par sievietes un bērna veselību. Tai ir vairākas svarīgas funkcijas, kas speciālistam ļauj savlaicīgi diagnosticēt un novērst sarežģījumus dzemdību laikā. Lai gan dzemdības ir dabīgs process, dažkārt bērniņa dzimšana ir sarežģīts pārbaudījums gan māmiņai, gan bērnam. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā iegādātā ierīce STAN S41 ir daudzfunkcionāla ierīce, ar kuras palīdzību ir iespējams uzraudzīt gan pašas grūtnieces vitālās funkcijas (pulsu, asinsspiedienu, skābekļa piesātinājumu), gan izvērtēt augļa labsajūtu dzemdību laikā. Augļa stāvoklis dzemdību laikā ar STAN S41 iekārtu tiek vērtēts vienlaicīgi gan ar jau pierasto kardiotokogrāfijas metodi, gan izmantojot elektrokardiogrammas (EKG) analīzi. Tas palīdz objektīvāk novērtēt bērna veselības stāvokli dzemdību laikā. Kardiotokogrāfiju iespējams veikt arī vienlaicīgi diviem augļiem dvīņu grūtniecības gadījumā. Lai veiktu augļa EKG pierakstu, pie bērna galviņas tiek piestiprināts elektrods, kuru pievieno STAN S41 aparātam. Tas tiek darīts dzemdībās, kurās paredzami bērniņa veselības pasliktināšanās riski, piemēram, grūtniecēm ar vēlīno toksikozi, hipertenziju, gestācijas diabētu. STAN aparāts pats analizē augļa elektrokardiogrammu un signalizē par novirzēm. Tas ļauj samazināt gan nevajadzīgu ķeizargriezienu skaitu, gan bērnu ar zemiem Apgares rādītājiem dzimšanu. Ierīci ir paredzēts izmantot tikai apmācītam un kvalificētam personālam pirmsdzemdību izmeklēšanas un dzemdību telpās veselības aprūpes iestādēs. STAN S41 Ierīce tika iegādāta par 40 498.80 eiro, to piegādāja SIA GenMedica Baltic. Tā ir iegādāta ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu ES projekta „Tehnoloģiju iegāde SIA „Kuldīgas slimnīca” un SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem” (Nr.9.3.2.0/18/I/011), ietvaros. Projekta ilgums ir 48 mēneši (02.01.2019. – 30.12.2022.) Projekta kopējās izmaksas 1 487 488,50 EUR (t.sk. PVN). 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums.

13.04.2022. Turpinot īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu „Tehnoloģiju iegāde SIA „Kuldīgas slimnīca” un SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem”(Nr.9.3.2.0/18/I/011), Kuldīgas slimnīca ir labiekārtojusi Centrālās sterilizācijas nodaļu. Tā aprīkota ar jauniem sterilizācijas konteineriem un tvaika ierīci ķirurģisko instrumentu tīrīšanai. Lai nodrošinātu pacientu veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību un drošību, liela nozīme ir ne tikai mūsdienīgam aprīkojumam diagnostikas un ķirurģisko operāciju veikšanai, bet arī instrumentu sagatavošanai. Vidēji gadā Kuldīgas slimnīcā pacientiem tiek veiktas ap diviem tūkstošiem akūtu un plānveida operāciju. Tās nebūtu pieļaujamas bez rūpīgas un kvalitatīvas ķirurģisko instrumentu sagatavošanas un sterilizācijas. Šis process ir Kuldīgas slimnīcas Centrālās sterilizācijas nodaļas pārziņā, kas nodrošina atkārtoti izmantojamā medicīniskā inventāra dezinfekciju un sterilizāciju. Pateicoties ERAF līdzfinansējumam, nodaļa ir tikusi pie desmit jauniem sterilizācijas konteineriem, kā arī iegādāta jauna tvaika ierīce ķirurģisko instrumentu tīrīšanai. Demonstrējot nesen piegādāto tvaika ierīci, centrālās sterilizācijas nodaļas vecākā māsa Egita Neimane, skaidro, ka svarīgākais ieguvums no jaunās tvaika ierīces ir tas, ka tā nodrošina ātrāku un mūsdienīgāku pieeju instrumentu sagatavošanai tālākam mazgāšanas un dezinfekcijas procesam. Karstais tvaiks ātri un precīzi attīra operācijā izmantotos instrumentus, noņemot nost visu lieko pirms tos tālāk liek instrumentu mazgāšanas ierīcē. Pirms tam instrumentu pirmsapstrāde prasīja daudz vairāk laika un process bija garāks. Līgumi par aprīkojuma piegādi noslēgti iepirkumu rezultātā. Sterilizācijas konteineri, kurus piegādāja SIA B. Braun Medical, iegādāti par 9684.84 EUR. Tvaika ierīce, kuru piegādāja SIA “AB Medical Group”, iegādāta par 3915.18 EUR. Nodaļas labiekārtošanai projekta ietvaros, vēl paredzēts iegādāties tvaika sterilizatoru (autoklāvu). Kuldīgas slimnīcas sadarbības partneris šajā projektā ir Liepājas Reģionālā slimnīca, kas savu centrālās sterilizācijas nodaļu projekta ietvaros aprīkoja ar caurplūdes tipa piesātināta ūdens tvaika sterilizatoru, kā arī instrumentu mazgāšanas un dezinfekcijas iekārtu. http://liepajasslimnica.lv/index.php/projekti/137-infrastrukturas-attistibas-projektu-istenosana-sadarbibas-partnera-ietvaros Projekta „Tehnoloģiju iegāde SIA „Kuldīgas slimnīca” un SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” (Nr.9.3.2.0/18/I/011) mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, iegādājoties tehnoloģiskās iekārtas SIA “Kuldīgas slimnīca un SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”. Projekta ilgums ir 48 mēneši (02.01.2019. – 30.12.2022.) Projekta kopējās izmaksas ir 1 487 488,50 EUR (t.sk. PVN). 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums. Video: īss ieskats ķirurģisko instrumentu dezinfekcijas priekšapstrādē ar tvaika ierīci Kuldīgas slimnīcas Centrālās sterilizācijas nodaļā.

20.04.2022. Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā Lieldienu brīvdienās kopumā pēc mediķu palīdzības vērsušies 132 cilvēki- gan pieaugušie, gan bērni. Sūdzības pārsvarā ir bijušas saistītas ar akūtām vīrusa saslimšanām bērniem, gremošanas trakta traucējumiem, kā arī hroniskām kaitēm. Nav izpalikušas arī traumas. Kuldīgas slimnīcas NMP un Uzņemšanas nodaļā svētku brīvdienas ir pagājušas darbīgi – gandrīz katru dienu pēc palīdzības vērsušies vidēji 33 cilvēku. Lai arī izteiktu Lieldienu traumu no šūpolēm nav bijušas daudz, vairāki cilvēki guvuši atslēgas kaulu lūzumus, krītot no velosipēda, kā arī traumējuši plecus, rokas, galvu dažādās āra aktivitātēs. Vecāki vērsušies pēc mediķu palīdzības bērniem, kurus piemeklējušas akūtas vīrusa saslimšanas un gremošanas trakta traucējumi. Palīdzība sniegta arī pacientiem, kuriem veselības problēmas sākušās smagā reibuma stāvoklī, t.sk., vienam nepilngadīgajam, kurš ticis stacionēts. Intensīva dežūra Kuldīgas slimnīcas NMP un uzņemšanas nodaļas mediķiem turpinājusies arī pēc Lieldienām, kad 19.aprīlī ar dažādām sūdzībām un traumām, t.sk. apdegumiem, vērsušies 43 cilvēki. Ļaujoties aktīvai atpūtai, iestājoties siltajam laikam un grillēšanas sezonai, aicinām nebūt pārgalvīgiem, lai izvairītos no nevajadzīgām traumām. Tomēr, ja nelaime notikusi, Kuldīgas slimnīcas NMP un uzņemšanas nodaļas mediķi sniegs palīdzību jebkurā diennakts laikā.

09.03.2022. Lai palīdzētu pacientiem, kuri saskaras ar mutes-sejas-žokļu muskulatūras traucējumiem (orofaciālie-miofunkcionālie traucējumi) un to izraisītajām negatīvajām sekām, Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas audiologopēde Eva Balode praktizē orofaciālo miofunkcionālo terapiju. Tā ir piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem. Orofaciālā miofunkcionālā terapija – metode, kuras pamatā izmanto vingrinājumus sejas, lūpu, žokļu, mēles muskulatūrai. Terapijas mērķis ir palielināt muskuļu tonusu, spēku, koordināciju, veidot jaunus neiromuskulārus modeļus un koriģēt nepareizas muskuļu funkcijas un miera pozīcijas. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas audiologopēde Eva Balode skaidro, kā atpazīt būtiskākos orofaciāli - miofunkcionālos traucējumus, to cēloņus un sekas. Tie ir: novērojamas bieži pavērtas lūpas, grūtības elpot caur degunu, mutes elpošana; mēle miera stāvoklī (neēdot, nerunājot) tiek turēta starp zobiem vai pie mutes pamatnes; košļāšanas, rīšanas traucējumi; nepareizs sakodiens, kuru vizbiežāk konstatēs zobārsts, ortodonts vai higiēnists; dažādi skaņu izrunas traucējumi, kurus izraisījis, piemēram, nepareizs mēles miera stāvoklis vai ilgstoša knupīša/pirksta zīšana; anatomiskas izmaiņas, piem.,cieša zemmēles saitīte; pārlieka aizraušanās ar īkšķa zīšanu bērniem pēc pusotra gada vecuma; grūtības koncentrēties, ja ir novērota mutes elpošana; elpošanas grūtības miegā, krākšana. Audiologopēde uzsver, ka orofaciālo – miofunkcionālo traucējumu cēloņus un pirmos simptomus ir ļoti būtiski pamanīt laikus, jo traucējumi mēdz attīstīties pakāpeniski. Piemēram, bērnam turot visu laiku vaļā muti, lai elpotu, var pakāpeniski izveidoties nepareizs sakodiens, kas radīs izrunas, košļāšanas vai rīšanas traucējumus. Traucējumu dēļ var sašaurināties augšējie elpceļi, kas vēl vairāk apgrūtinās elpošanu caur degunu. Savukārt cieša zemmēles saitīte var ietekmēt runas attīstību- izmainoties mēles miera stāvoklim (mēle nav piespiesta pie aukslējām), var mainīties ar izruna. Visbiežāk tie ir, piemēram, starpzobu izrunas traucējumi vai grūtības izrunāt skaņas, kur nepieciešams mēli pacelt uz augšu, piemēram, skaņa L. Miofunkcionālā terapija ir piemērota kā bērniem, tā pieaugušajiem. Pieaugušiem pacientiem terapija pārsvarā tiek piedāvāta pēc mutes, žokļa traumām, tomēr var palīdzēt arī cilvēkiem, kuri cieš no elpošanas grūtībām miegā, krākšanas. Bērniem terapiju uzsāk no piecu gadu vecuma. Atsevišķas metodes, vingrinājumus pielāgojot bērna vecumam, var izmantot arī agrākā vecumā. Problēmu nerisinot savlaicīgi, orofaciālie – miofunkcionālie traucējumi var negatīvi ietekmēt bērna attīstību un dzīves kvalitāti pusaudža un pieaugušā vecumā. Piemēram, elpojot caur muti, ļoti samazinās skābekļa koncentrācija asinīs, līdz ar to samazinās uzmanības noturība, palielinās hiperaktivitāte. Miofuncionālās terapijas ietvaros, bērnu vingrinot elpot caur degunu un samazinot hiperventilāciju, var mazināt uzmanības deficīta sindroma simptomus. “Terapijas procesā liela nozīme ir vecāku iesaistei-visi nodarbības laikā apgūtie vingrinājumi un uzdevumi ir jāturpina veikt mājās, jo tikai tā var mainīt ieradumus – “iemācīt” CNS jauno funkciju.”, norāda audiologopēde Eva Balode. Miofunkcionālā terapija Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā ir pieejama gan par maksu, gan kā valsts apmaksāts pakalpojums ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu. Pirms miofunkcionālās terapijas uzsākšanas, audiologopēds noskaidros, vai ir bijuši sarežģījumi grūtniecības un dzemdību laikā, kādas ir iepriekš pārslimotās slimības, kad traucējumi sākušies. Pēc tam tiek veikti dažādi mērījumi, piemēram, lūpu spēka mērījums, rīšanas funkciju izvērtēšana. Kad ir izvērtētas artikulācijā, elpošanā, košļāšanā un rīšanā iesaistītās struktūras, tiek secināts miofunkcionālo traucējumu cēlonis un katram pacientam tiek pielāgoti tieši viņam neieciešamie vingrinājumi. Nereti, lai uzlabotu rehabilitācijas procesu, ir jāpiesaista ortodonts, ausu-deguna-kakla ārsts, neirologs vai fizioterapeits.

14.03.2022. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite Selga Kancāne atzīta par gada funkcionālo speciālistu Latvijas Ārstu biedrības organizētajā balsojumā - Gada balva medicīnā 2021. Balvas pasniegšana ir Latvijā nozīmīgākais pasākums veselības aprūpes nozarē, kuru Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šogad rīkoja jau divpadsmito reizi. Gada balvu medicīnā, kā nozīmīgu profesionālo novērtējumu, ik gadu svinīgā ceremonijā vairākās nominācijās pasniedz sabiedrības izvirzītajiem ārstiem māsām, ārstu vai māsu palīgiem, vecmātēm un citiem medicīnas nozares speciālistiem. Šogad balvu nominācijā “Gada funkcionālais speciālists 2021”, ir ieguvusi Kuldīgas slimnīcas ergoterapeite Selga Kancāne. Selga Kancāne ir profesionālis, uz kuru var paļauties gan kolēģi gan pacienti. Ikdienā viņa palīdz atlabt cilvēkiem ar dažāda rakstura un smaguma funkcionālajiem traucējumiem, kā arī konsultē jautājumos par vides pieejamību, tehnisko palīglīdzekļu izvēli un ergonomijas principu ieviešanu darba vidē vai sadzīvē. Selgas profesionālās zināšanas bija neatsverams ieguldījumus arī Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas izveidē un aprīkojuma iegādē. Pēc LĀB informācijas, pacienti savā balsojumā vairākkārt minējuši, ka Selga ar savu neatlaidību un spēju iedvesmot, ir spējusi ikdienā atgriezt daudzus, kaut arī sākumā tas licies neiespējami. Zinoša, neatlaidīga un saprotoša. “Labākā ergoterapeite šaipus Daugavas!, tā īsti kurzemnieciskā garā Selgu raksturojis kāds pacients. “Es gūstu gandarījumu no tā, ka es redzu klienta izaugsmi, atgriešanos viņa ierastajā dzīvē. Ja tas ir bērns, tad jebkurš sasniegtais mērķis ir mans gandarījums! Paldies visiem, kuri novērtēja manu darbu!”, par saņemto atzinību ir aizkustināta ergoterapeite. Saņemot balvu LĀB svinīgajā ceremonijā, Selga teica lielu paldies gan pacientiem, gan Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas kolēģiem par atbalstu, par sapratni, par līdzdalību. Paldies tika teikts arī Latvijas Ergoterapeitu asociācijai un pasniedzējām Inārai Kalniņai, Signei Tomsonei un Lolitai Cibulei, kuras ergoterapiju Selgai ielikušas sirdī. Pasakoties ģimenei, Selga atzina: “Tā, kā darbs ir mana sirdslieta, tad mazliet nākas nozagt laiku viņiem, bet paldies par atbalstu!” Kuldīgas slimnīca ar ergoterapeiti Selgu Kancāni lepojas jau sen. Tas, ka LĀB piešķirtās gada balvas pretendenti ir sabiedrības izvirzīti un iebalsoti, šo balvu padara īpaši nozīmīgu. Balvas tika pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 500 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 8 tūkstošus.

31.03.2022. No 1. aprīļa epidemioloģiskās drošības prasības lielākoties tiek atceltas, tomēr ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs daļa ierobežojumu saglabāsies arī turpmāk. Joprojām būs jālieto medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta, kā arī jādezinficē rokas un jāievēro distance. Atsevišķiem pakalpojumiem saglabājas arī prasība uzrādīt Covid-19 sertifikātu laboratoriski apstiprinātu PĶR testu. Ārstniecības un sociālās aprūpes iestādes ir vieta, kur Covid-19 izplatības risks saglabājas īpaši augsts. Tamdēļ, uzturoties slimnīcas telpās vai apciemojot Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas iemītniekus, joprojām būs jālieto medicīniskā maska vai FFP2 respirators bez vārsta. Nedrīkstēs aizmirst par roku dezinficēšanu un distances ievērošanu. Kas jāņem vērā slimnīcas apmeklētājiem un pacientiem: jālieto medicīniskā maska vai FFP2 respirators bez vārsta arī pēc 01.04.2022. jādezinficē rokas un jāievēro distance; saņemot ambulatoros pakalpojumus, pa slimnīcas telpām jāpārvietojas bez virsdrēbēm un jālieto bahilas; pieraksts noteikti ir jāatceļ, ja ir pozitīvs Covid- 19 tests, persona ir noteikta, kā kontaktpersona vai ir novērojami Covid-19 klīniskie simptomi: https://covid19.gov.lv/covid-19/par-covid-19/simptomi vai elpceļu infekcijas slimības pazīmes; plānveida pakalpojumiem dienas stacionārā, rehabilitācijas nodaļas pakalpojumiem, kā arī pavadošajām personām ģimenes dzemdībās, saglabājas iepriekš noteiktā prasība uzrādīt Covid-19 sertifikātu un laboratoriski pastiprinātu PĶR testu. pacientu apmeklējums slimnīcas stacionāra nodaļās joprojām ir aizliegts. Sūtījumus pacientiem var nodot slimnīcas garderobē. Tie tiek pieņemti mitrumizturīgā, viegli dezinficējamā iepakojumā. Izplatoties infekcijai stacionārā vai sociālās aprūpes nodaļā, tiek apdraudēti pacienti un arī medicīnas personāls. Tā rezultātā var nākties slēgt nodaļas un pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Kuldīgas slimnīca aicina būt atbildīgiem un neaizmirst par Covid- 19 vīrusa infekcijas riskiem arī pēc ierobežojumu atcelšanas!

14.04.2022. Kuldīgas slimnīca informē, ka Lieldienu brīvdienās ambulatorās pieņemšanas pie speciālistiem nenotiks un reģistratūra, t.sk. centrālā ieeja 15. un 18. aprīlī būs slēgta. Pārliktās konsultācijas notiks pēc individuāli sniegtās informācijas. Apmeklētājus ierastajā kārtībā gaidīsim atkal trešdien 19.aprīlī. Atgādinām, ka svētkos un brīvdienās visu diennakti mediķa padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma gadījumos var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Steidzamos gadījumos medicīnisku palīdzību ir iespēja saņemt Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā. Ja trauma vai pēkšņa saslimšana apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113. Lai Lieldienu šūpošanās būtu droša, atceries: pirms svētkiem pārliecinies par savu piemājas šūpoļu konstrukciju izturību pēc ziemas sezonas. neļauj maziem bērniem šūpoties bez pieaugušo klātbūtnes. Seko, lai bērns šūpošanās laikā turētos pie šūpolēm. neļauj bērniem tuvoties šūpolēm, ja tajās kāds jau šūpojas, jo īpaši ja tās ir koka vai dzelzs konstrukcijas. atceries, ka šūpoles domātas, lai tajās šūpotos, nevis lai no tām pēc uzšūpošanās augstumā izlēktu. bērni atdarina pieaugušos, tādēļ ar savu rīcību rādi bērnam pareizu piemēru. Neesi pārgalvīgs šūpojoties! Ja svinēsi ārpus mājas, vienmēr noskaidro precīzu adresi vai vietu, kurp dosies (īpaši, ja ciemosies mazāk zināmā vietu vai izbrauksi pie dabas) – ja būs vajadzīga dienestu palīdzība, varēsi dispečeriem labāk izskaidrot savu atrašanos. Jāatceras arī par piesardzību, rīkojoties ar grilu vai iekurot ugunskuru. Neļauj bērniem spēlēties grila vai ugunskura tuvumā, lai pasargātu no apdegumu traumām, un neatstāj atvērtu degmaisījuma pudeli viņiem brīvi pieejamā vietā. Ja degmaisījumu iedzers bērns, tas var apdraudēt viņa dzīvību. Svinam droši un atbildīgi!

14.04.2022. Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža piedāvā iespēju pieteikties ESF profesionālās pilnveides izglītības programmas “Māsas ( vispārējās aprūpes māsas) specializācijai- bērnu aprūpē ( n41). Mācības sāksies jau 22.aprīlī. Latvijas Universitātes P.Stradiņa koledža ( Jūrmalā, Bulduros – Vidus prospekts 38) aicina pieteikties vispārējās aprūpes māsas Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.6.0/17/1/001“Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” profesionālās pilnveides izglītības programmas ”Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācijā: BĒRNU APRŪPĒ ( n41) Mērķauditorija – māsas Mācības notiks laika periodā – 22.04.2022. – 08.08.2022. Mācības plānot uzsākt – 22.04.2022. Mācību ilgums – 480 stundas (no tām 336 stundas ir prakse)/ 5 mēneši Mācību TEORĒTISKĀ DAĻA – tiks organizēta katrā otrajā piektdienā, sestdienā klātienē koledžā – Vidus prospekts 38, Bulduros, Jūrmalā. Mācību PRAKTISKĀ DAĻA norisināsies klīniskajā vidē ārstniecības iestādēs. Pēc profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves dalībnieki iegūs apliecību 480 akadēmisko stundu apjomā. Pieteikšanās koledžas mājas lapā www.psk.lu.lv Plašāka informācija šeit: Masas-specializacija-bernu-aprupe-2.pdf (masuasociacija.lv)

14.04.2022. Šonedēļ Kuldīgas slimnīcā tika veikta sarežģīta krūškurvja operācija, lai novērstu dzīvības apdraudējumu kādam pacientam, kurš krītot bija guvis šķembainu ribu lūzumu un traumējis plaušas. Operācijas veikšanai tika piesaistīts torokālais ķirurgs no Rīgas. Šī gada 12.aprīlī Kuldīgas slimnīcā tika nogādāts kāds pacients, kurš krītot bija traumējis krūškurvi. Traumas rezultātā, pacients bija guvis šķembainu ribas lūzumu, kas bija skāris starpribu artēriju un bojājis plaušu pleiru. Lai glābtu pacienta dzīvību, apturētu asiņošanu un slēgtu plaušu pleiras bojājuma vietu, tika veikta komplicēta operācija. Tās laikā, operatīvi piesaistot torokālo ķirurgu, tika atvērts pacienta krūškurvis, veikta tā sanācija un novērsts plaušas pleiras bojājums. Operāciju veica torokālais ķirurgs, P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torokālās ķirurģijas centra virsārsts Dr.med. Artjoms Špaks un Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste, neiroķirurģe Dr. Agate Zīverte. Operācija noritēja veiksmīgi un pašlaik pacients turpina ārstēties intensīvajā terapijā Kuldīgas slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā. Vēlam pacientam drīzu atveseļošanos!

11.04.2022. Sestdien, 9. aprīlī nozīmīgu dzīves jubileju atzīmēja Dr. Laima Briška. Daudziem viņa ir pazīstama kā ģimenes ārste, tomēr lielāko daļu savas darba dzīves, daktere ir saistījusi ar Kuldīgas slimnīcu. Dzīvē viņa ir aizrautīga ceļotāja, patīk aktīvs dzīvesveids, aizrauj viss jaunais. Kuldīgas novadniekiem pazīstamā ārste Laima Briška dzimusi Tukuma novadā. Uz Kuldīgu pārcēlusies pēc Rīgas medicīnas institūta beigšanas. Savu karjeru toreizējā Kuldīgas rajona Centrālajā slimnīcā, Dr. Briška 1978. gadā sākusi kā ārsts – anesteziologs. Vienmēr interesējoties par novitātēm medicīnā, padziļināti apguvusi un praktizējusi vairākās specialitātēs. No 1982.gada slimnīcā strādājusi par ārstu – terapeitu, praktizējusi arī kā reimatologs. No 1994. gada līdz 2020. gadam bijusi ģimenes ārste. Šobrīd Kuldīgas slimnīcā, Dr. Briška ir funkcionālās diagnostikas ārste, elektrokardiogrāfijas speciāliste. Dakteres padziļinātās zināšanas un pieredze, izvērtējot pacientu kardiogrammas un sniedzot slēdzienu, Kuldīgas slimnīcai ir būtisks pienesums. Savukārt ārste šo darbu dara ar prieku, labprāt tiekas ar kolēģiem un jūtas labi savā pašreizējā specialitātē. Kolēģu vidū Dr. Laima Briška vienmēr novērtēta kā ļoti labs speciālists. Tuvākie kolēģi viņu raksturo kā ātru un uzņēmīgu personību, kas nekad nav baidījusies aizstāvēt savu viedokli. Sportiska, mīl dabu un vienkāršas, dabiskas lietas. “Liela ceļotāja, mīl klasisko mūziku un savu ģimeni”, tā Dr. Brišku raksturo viņas ilggadējā kolēģe, Kuldīgas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja Dr. Rendience. To apliecina arī pati jubilāre, kurai jau ir ieplānots ceļojums uz Peru: “Ikdienā man ir svarīgs ritms, aktīvs dzīves veids! Mani aizrauj viss jaunais, nezināmais. Atskatoties uz saviem gadiem, es priecājos par mūsu bērniem, kas izauguši par ļoti labiem cilvēkiem, neskatoties uz mūsu aizņemtību darbā! Dzīvē es visvairāk novērtēju savu ģimeni, dzimtu un tās turpinājumu – mazbērnus. Mans dzīves moto ir mīlēt un aizsargāt visu dzīvo. Dzīvība – man joprojām ir brīnums!” Sveicam Dr.Laimu Brišku nozīmīgajā dzīves jubilejā! Vēlam laimi, veselību un dzīvesprieku gan dzīvē, gan darbā!

31.03.2022. Saglabājoties augstam inficēšanās riskam ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, atsevišķi ierobežojumi saglabāti arī pēc 1.aprīļa, kad lielākā daļa Covid-19 ierobežojumi sabiedrībā tiek atcelti. Apciemojot Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas iemītniekus ir jāņem vērā, ka no 01.04.2022. vairs netiek prasīts sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, tomēr tiek saglabātas šādas prasības: apmeklējums iepriekš jāsaskaņo; visi apmeklētāji tiek reģistrēti; apmeklējuma laikā jālieto medicīniskā maska vai FFP2 respirators bez vārsta; jādezinficē rokas un jāievēro distance; vienā apmeklējuma reizē drīkst ciemoties ne vairāk kā viena persona, izņemot, ja apmeklētāji ir vairāki vienā mājsaimniecībā dzīvojoši vienas ģimenes locekļi. Apmeklējums Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā nedrīkst notikt, ja: apmeklētājam ir noteikta izolācija, ir bijis kontakts ar Covid-19 infekcijas slimnieku vai cilvēku, kurš atrodas mājas karantīnā; apmeklētājam ir Covid-19 raksturīgie klīniskie simptomi - https://covid19.gov.lv/covid-19/par-covid-19/simptomi un elpceļu infekcijas slimības pazīmes; apmeklētājs pēdējo10 dienu laikā ir bijis valstī, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi:https://www.spkc.gov.lv/lv/valstu-saslimstibas-raditaji-ar-covid-19-0 Kuldīgas slimnīca atgādina, ka sociālās aprūpes nodaļu iemītnieki gan Aizputē, gan Kuldīgā, pārsvarā ir seniori, kuri pieder pie Covid-19 saslimstības augsta riska grupas. Būsim atbildīgi, jo Covid-19 vīruss nav atcelts!

06.04.2022. Šodien, Ēnu dienā, Kuldīgas slimnīcā bija pieteikušies piecpadsmit ēnotāji, kuri vēroja galvenās ārstes, nenoatologa, ginekologa, bērnu māsas, pediatra, ergoterapeita un fizioterapeita ikdienu. Ēnu dienas aktivitātēm Kuldīgas slimnīcā ļoti atbildīgi bija gatavojušies gan ēnotāji, gan speciālisti, lai pastāstītu, parādītu savu profesionālo ikdienu un motivētu jauniešus turpināt ceļu uz izvēlēto profesiju medicīnas nozarē. Ēnotāji bija ieradušies no Kuldīgas, Talsiem, Jelgavas, Ventspils, Tukuma. Kādu ēnotāju medicīna saista jau no bērnības, kādam tā ir kā otrā izvēle vai vēl svārstās starp vairākām profesijām. Citam interese par profesiju ir radusies pēc saskarsmes personīgajā pieredzē, bet vēl kāds vēlējās gūt vispārīgu priekšstatu par šo nozari un saprast, ko nozīmē būt ārstam, kā notiek darbs slimnīcā. Drosme, spēja strādāt komandā, pārliecība par sevi un savām spējām, pacietība, sadarbības prasmes, laba komunikācija, pozitīvisms, atsaucība, gribasspēks, prasme uzklausīt, prasme kritiski domāt, atbildība, jābūt izpalīdzīgam un nedrīkst padoties – galvenās, jauniešu minētās, rakstura iezīmes, kas vajadzīgas, strādājot medicīnā. “Nekad nepadoties un neapstāties pie mazuma!” “Lai arī cik grūti var iet procesā, nevajag profesiju atstāt novārtā.” “Šodien vēlreiz pārliecinājos, ka vēlos nodarboties ar medicīnu, jo šajā profesijā ir daudz interesanta, ko uzzināt. Ārstam ir jāuzņemas liela atbildība visam izsekot līdzi, kā arī jābūt lielai neatlaidībai, lai nepadotos un turpinātu apgūt ko jaunu. “Labs ārsts būs tad, ja viņam blakus būs laba medmāsa!“ Šī ir tikai daļa no atziņām, ko Ēnu dienas noslēgumā pauda jaunieši. Ēnotāju nopietno attieksmi un atziņas par iegūto pieredzi, atzinīgi novērtēja Kuldīgas slimnīcas vadība. Galvenā ārste Agate Zīverte bija gandarīta par to, ka ēnotāji bija patiesi ieinteresēti mediķu darbā un izteica atzinību par jauniešu pārliecību savā profesijas izvēlē. Savukārt, valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda cerību, ka jaunieši nākotnē par savu prakses, rezidentūras un darba vietu izvelēsies Kuldīgas slimnīcu. #ĒnuDiena ir atpazīstama un atzīta karjeras izglītības programma skolēniem. Latvijā Ēnu diena ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvia (JA Latvia) reģistrēta preču zīme. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un sagatavotos darba tirgum.

25.03.2022. Šogad biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvia (JA Latvia) ieviestā ēnu diena Latvijā notiks 6.aprīlī. Kuldīgas slimnīca piedāvā 14 vakances pie astoņiem speciālistiem. Ar vakancēm var iepazīties, meklējot SIA Kuldīgas slimnīca profilu www.enudiena.lv Izmantojot biedrības Junior Achievement Latvia mājaslapu www.enudiena.lv Kuldīgas slimnīca ir atvērusi 14 vakances pie šādiem Kuldīgas slimnīcas speciālistiem: Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste – 2 ēnas Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmāte – 1 ēna Kuldīgas slimnīcas ginekoloģe - dzemdību speciāliste – 3 ēnas Kuldīgas slimnīcas neonatoloģe – 1 ēna Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas māsa – 2 ēnas Ārsts stažieris Kuldīgas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļā – 2 ēnas Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite – 1 ēna Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas sociālā aprūpētāja – 2 ēnas Vakancēm var pieteikties www.enudiena.lv. Piesakoties uz vakanci, ēnotājam ir jāraksta motivācijas vēstule, kurā jāpamato sava vēlme ēnot izvēlēto profesiju. Vēlams norādīt arī savu telefona numuru, lai ir iespēja sazināties un pārrunāt pieteikumu. Veselības aprūpe ir specifiska nozare un mediķu ikdiena prasa ievērot īpašu režīmu un stingras prasības gan pret epidemioloģisko drošību, gan datu aizsardzību. Dodot iespēju ēnot Kuldīgas slimnīcā, speciālisti no ēnotāja sagaida nopietnu attieksmi pret mediķa profesiju. Tamdēļ Kuldīgas slimnīca nepiedāvā nejaušā ēnotāja iespēju. Ēnojot mediķa darbu, jaunietim ir jābūt augstai motivācijai, jāpārdomā izturēšanās pacienta klātbūtnē, kā arī ir jāievēro ētikas un konfidencialitātes prasības. Šī iemesla dēļ, Kuldīgas slimnīca savām vakancēm noteikusi prasību, ka ēnotājam ir jābūt vidusskolniekam. Lai novērstu epidemioloģiskos riskus, ēnotājiem būs jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Vairākiem speciālistiem, darba specifikā iespējama arī operāciju veikšana. Ja ēnotājs speciālistu vēlas ēnot operācijas laikā, būs jāuzrāda 48 h derīgs, laboratoriski veikts Covid-19 PĶR testa rezultāts. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un sagatavotos darba tirgum. Tās laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ar ēnu dienas nolikumu un dažiem noderīgiem padomiem, vairāk var iepazīties šeit: https://enudiena.lv/informacija/enotaji/