24.03.2022. Šodien Pasaules tuberkulozes dienā Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrs pateicas ikvienam par ieguldījumu tuberkulozes ierobežošanas darbā, kā arī aktualizē nepieciešamību pievērst uzmanību tuberkulozes riska grupu izmeklēšanai un regulārai pārbaudei. Nozares speciālisti ir noraizējušies par faktu, ka tuberkulozes slimības diagnostika pēdējos divos gados ir ievērojami samazinājusies, vai pat dažos novados vispār netiek konstatēta. 2019.gadā Latvijā bija reģistrēti 386 saslimšanas gadījumi, 2020.gadā - 292, bet 2021.gadā – 184. Arī Kuldīgas slimnīcas pulmonoloģe Dr. Vija Rendniece ir novērojusi, ka Covid – 19 pandēmijas laikā ir samazinājies jaunatklāto tuberkulozes gadījumu skaits: Ja 2020.gadā Kuldīgas slimnīcas Pulmonoloģijas kabinetā tuberkulozes pacientu uzskaitē tika uzņemti seši pacienti, tad 2021.gadā tikai divi. Šogad diagnoze uzstādīta vienam pacientam. Aicinu cilvēkus pievērst uzmanību simptomiem un lūgt ģimenes ārstu nosūtīt uz pārbaudēm. Savlaicīgi atklāta, slimība ir ārstējama, turklāt tiek pētīti un meklēti risinājumi jaunu medikamentu ieviešanai, kas ievērojami var samazināt tuberkulozes ārstēšanas laiku. Lai gan varētu domāt, ka atklāto gadījumu skaita samazināšanās ir pozitīva tendence, tomēr speciālistiem pastāv bažas, ka Covid – 19 pandēmijas un ierobežojumu ietekmē, ir samazinājusies nevis slimības izplatība, bet savlaicīga tās diagnosticēšana. Tas noved pie novēlotas tuberkulozes diagnozes, smagas un ielaistas slimības, kas veicina tālāku slimības izplatību. Tuberkulozes izplatības ierobežošanai svarīga nozīme ir ikgadējam plaušu rentgenogrāfiskajam izmeklējumam, kā arī krēpu izmeklējumam, ja novērojami tuberkulozei raksturīgie simptomi: klepus, kas nepāriet trīs nedēļas un ilgāk, ar vai bez krēpām, asiņu vai asiņainu krēpu atkrēpošana, ilgstošs nogurums, nespēks, svīšana naktīs, nepamatota krišanās svarā, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tuberkuloze ir infekcijas slimība. Tās izraisītājs ir TB mikobaktērijas – mazi, elastīgi organismi, kas medicīniski tiek saukti par Mycobacterium tuberculosis. Inficēties ar TB var ieelpojot mikobaktērijas, kuras gaisa pilienu veidā izplata ar plaušu TB slims cilvēks, klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Kuldīgas slimnīcas Pulmonoloģijas kabineta tālrunis pierakstam: 63374037 Pulmonoloģijas kabineta darba laiks: šeit

21.03.2022. Atbalstot mediķus, kas patvērumu no Ukrainas kara atraduši Kuldīgā, Kuldīgas slimnīca ir gatava uzņemt savā kolektīvā pirmo mediķi no Ukrainas. Tā ir terapeite Valērija Žaļilo no Kijivas. Valērija Žaļilo Kuldīgā ieradusies, pateicoties zobārstes Dzintras Ozoliņas atbalstam. Atsaucoties Latvijas Zobārstu Asociācijas aicinājumam, Dr. Ozoliņa vispirms pie sevis uzņēmusi Valērijas māsu Irinu, kura ir zobārste. Noskaidrojot darba iespējas Kuldīgas slimnīcā, pēc nedēļas šurp devās arī Valērija. Dr. Valērija Žaļilo ir iekšķīgo slimību ārste. Ukrainā praktizējusi gan slimnīcā, gan kā ģimenes ārsts. Kuldīgas slimnīcā viņa strādās Iekšķīgo slimību nodaļā, tās vadītājas Dr.Rendnieces uzraudzībā. Kamēr tiek nokārtotas formalitātes saistībā ar uzturēšanos Latvijā, kvalifikācijas atzīšanu un reģistrēšanos Ārstniecības personu reģistrā, Dr.Žaļilo voluntēs un pakāpeniski iepazīs Kuldīgas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas darbu. Ukraiņu ārstei sākotnēji jāiegūst priekšstats par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, jāiepazīst pacientu uzņemšanas un ārstēšanas procesi slimnīcā, izmeklējumu veikšanas un medikamentu nozīmēšanas kārtība, nepieciešamā dokumentācija utml. Tas notiks ciešā sadarbībā ar nodaļas un slimnīcas personālu. Dr.Žaļilo ir gatava apgūt latviešu valodu, tomēr pagaidām ar pacientiem komunicēs ar kolēģu starpniecību. Ukraiņu ārste nodaļas kolēģiem dosies līdzi vizītēs, iepazīsies ar pacientu slimības vēsturēm, veiks manipulācijas, kas neprasa tiešu saziņu ar pacientu. Novēlam Dr. Žaļilo veiksmīgu iejušanos kolektīvā un mediķu darbā Kuldīgas slimnīcā! Бажаэмо доктору В. Жалiло вдалого впровадження в колективi, успiхiв у медицинi та роботi в Кулдiжськiй лiкарнi! Informatīvais materiāls par ukraiņu mediķu nodarbinātību LV Працевлаштування українських лікарів у Латві (pdf) Vairāk par atbalsta iespējām ukraiņu nodarbinātībai https://www.nva.gov.lv/lv/ukrainski-civilno-naselennya-yaki-shukayut-robochi-miscya

16.03.2022. Šī gada 14.martā, ar vecmātes Guntas Cepurītes palīdzību, Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā tika sagaidīts šī gada 100.bērniņš – puisītis Darens. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas 2022. gada simtais bērniņš Darens ir piedzimis kuldīdznieku Olgas Bārzdes un Kaspara Zvidriņa ģimenē. Šodien ģimeni sveica Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds un galvenā ārste Agate Zīverte, vēlot Darenam un visai ģimenei veiksmi, spēku, dzīvesprieku! Māmiņai tika pasniegti ziedi, savukārt dēliņš tika pie elegantām dāvanām, t.sk., simts latviešu tautas pasakām. Mājās Darenu gaida divas vecākās māsas Aleksandra (12 g.) un Nikola (10 g.), kā arī divi lielie brāļi Sebastians (9) un Marks (7). Kā atzina māmiņa Olga, visi ir mazliet satraukušies, bet tomēr priecīgi par brālīša piedzimšanu. Jautāta, kā jūtas kā daudzbērnu ģimene, Olga dzīvespriecīgi atbild: “Ļoti labi, jo tā ir draudzīgāk un foršāk! Vietas mājās ir daudz, ir arī apkārtne, kur bērniem izskrieties. Visi ir draudzīgi, viss ir labi un mazajam brālītim pieskatītāju daudz!” Arī pagājušogad, 14.martā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā tika sagaidīts 100.bērniņš – meitenīte Emīlija, kura šogad šajā datumā svinēja jau savu pirmo dzimšanas dienu! Kuldīgas slimnīca priecājas par visiem mūsu dzemdību nodaļā dzimušajiem bērniem un novēl augt skaistiem, gudriem un stipriem!

03.03.2022. Šodien, sanākot Kuldīgas novada pašvaldības izveidotajai darba grupai, uzsākts darbs pie divu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju pievienošanas Kuldīgas slimnīcai. Kuldīgas slimnīcas struktūrā jau piecus gadus sociālās aprūpes pakalpojumu sniedz Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļa un turpmāk par savām struktūrvienībām, Kuldīgas slimnīca sauks arī: Skrundas veselības un sociālās aprūpes centru, kas atrodas Skrundā Kuldīgas novada sociālās aprūpes namu “Valtaiķi”, kas atrodas Rudbāržu pagastā Pirmajā tikšanās reizē, darba grupa apsprieda un vienojās par turpmākām darbībām, kas pārsvarā ir saistītas ar finansējumu un administratīviem procesiem. Sociālās aprūpes pakalpojumi arī turpmāk tiks nodrošināti esošajās adresēs, nodrošinot pakalpojumu sniedzēju darba nepārtrauktību. Šo centru sniegto ilgstošas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu uzticēt Kuldīgas slimnīcai, 24.02.2022. konceptuāli atbalstījusi Kuldīgas novada dome. Lēmums paredz, racionālu un lietderīgu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomas funkciju izpildi, attīstot vienotu pakalpojuma kvalitātes standartu Kuldīgas novadā.

04.03.2022. Kuldīgas slimnīca ir vienota ar Latvijas veselības nozari, atbalstot Ukrainas valstspiederīgos, kuri patvērumu meklēs Latvijā. Slimnīca, savas kompetences ietvaros, sniegs medicīniskos pakalpojumus Ukrainas bēgļiem vai ievainotajiem karavīriem. Medicīniskā atbalsta un veselības aprūpes nodrošināšanu Ukrainas iedzīvotājiem, Latvijā vienoti koordinē Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests. Pēc Veselības ministrijas norādījumiem, bēgļiem un ievainotajiem nepieciešamie medicīnas materiāli un medikamenti, arī tiek gādāti centralizēti. Paužot gatavību iesaistīties atbalsta sniegšanā, Kuldīgas slimnīca ir sniegusi atbildīgo iestāžu pieprasīto informāciju par saviem resursiem – gultas vietu skaitu stacionārā un speciālistiem, kas var nodrošināt veselības aprūpi, t.sk., ambulatoros pakalpojumus. Tas nozīmē, ka Kuldīgas slimnīca nodrošinās gan stacionāro, gan ambulatoro medicīnisko palīdzību ikvienam Ukrainas bēglim vai karavīram, kuram tā būs nepieciešama. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, Ukrainas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā, kā tas ir paredzēts Latvijas pilsoņiem. Turklāt Ukrainas iedzīvotāji, kuri Latvijā negūst ienākumus un nav sociāli apdrošināti, medicīnisko palīdzību un veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt bez pacienta iemaksas. Tas nozīmē, ka Ukrainas pilsoņiem, kuri Latvijā nestrādā, bez maksas būs pieejami visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. “Esam gatavi sniegt visa veida atbalstu Ukrainas bēgļiem un ievainotajiem kareivjiem. Mēs vienmēr esam gatavi sniegt veselības aprūpes palīdzību visiem, kam tā ir nepieciešama. Darīsim to vienoti un koordinēti, sekojot Veselības ministrijas norādēm.”, Kuldīgas slimnīcas nostāju pauž valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds. Turklāt Kuldīgas slimnīca arī kā darba devējs, iespēju robežās, ir gatava dot iespēju ukraiņu mediķiem veikt profesionālo darbību savā profesijā. To pieļauj pieņemtais Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likums. Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu ir izstrādājusi informatīvos materiālus ukraiņu un angļu valodā. Tajos ir informācija par pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību un informatīvajiem tālruņiem, kā arī psihoemocionālā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir gatavi sniegt bezmaksas palīdzību no Ukrainas bēgošajiem bērniem un viņu ģimenēm, kā arī pieaugušajiem. LV_info Informācija par psihoemocionālo atbalstu bērniem, pusaudžiem un viņu ģimenēm Informācija par psihoemocionālo atbalstu pieaugušajiem No Ukrainas uz Latviju (ukraine-latvia.com) UA_info Інформація про можливості державної психоемоційної підтримки дітей-біженців та їх сімей. Інформація про можливості психоемоційної підтримки біженців. з України в Латвію (ukraine-latvia.com) Centralizēta informācija par pieejamo palīdzību un atbalstu Latvijā, (nodarbinātība, piemēram, psiholoģiskā palīdzība, juridiskais atbalsts, tulks, veselības aprūpe, sociālais atbalsts, u.c.) pieejama pa informatīvo tālruni “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” - 27 380 380 Latvijas iedzīvotāji, zvanot uz šo tālruni, var saņemt informāciju par iespējām veikt ziedojumus un sniegt atbalstu, piemēram, iesaistoties brīvprātīgajā darbā.

01.03.2022. Februārī Kuldīgas slimnīcā piedzimuši 38 bērni – 18 puisīši un 20 meitenītes. Lai arī februāris ir īsais mēnesis, šogad tas ir bijis par četriem bērniņiem bagātāks nekā iepriekšējā gadā. Teju puse dzimuši ģimenes dzemdībās. Kopā ar saviem vecākiem savu pirmo pavasari sagaidīs: Kadrija, Mia (2), Alise, Artūrs, Miķelis (2), Izabella, Katrīna, Krišs,Terēze, Roberts, Anna, Noa, Undīne, Adele, Mareks-Zigmunds, Oskars(dzimis Visu mīlētāju dienā), Mairis, Uvis, Aleksandrs, Adele, Ričards, Sabīne, Aleksandra, Matīss, Jānis, Jēkabs, Lindija, Emīls, Emma, Aurora, Keita, Ralfs, Beāte, Kristofers, Elza. 17 bērniņi piedzimuši ģimenes dzemdībās, kas liecina par arvien pieaugošo sabiedrības izpratni par par abu vecāku lomu ģimenes plānošanā un jaundzimušā aprūpē. Tiek novērots, ka arvien vairāk jauno tēvu izrāda interesi gan par to, kā jūtas un kas notiek ar sievieti gan bērniņa gaidīšanas laikā, gan pašā dzemdību procesā. Neskatoties uz papildus Covid-19 ierobežojumiem, jaunajām ģimenēm ir svarīgi, ka bērniņa sagaidīšanas brīdī, piedalās arī tētis. Pavadošās personas loma ģimenes dzemdībās, galvenokārt, ir sniegt emocionālo atbalstu sievietei. Pavadošā persona var būt jebkura persona, kuru sieviete ir izvēlējusies – mamma, māsa, draudzene vai cita persona, kurai sieviete uzticas un ir pārliecināta, ka tās sniegtais emocionālais atbalsts dzemdību procesā būs palīdzošs.

28.02.2022. Rūpējoties par jaundzimušo un viņu vecāku veselību, Latvijas farmācijas uzņēmums Sagitus šī gada 28. februārī Kuldīgas slimnīcai dāvina D vitamīnu. Tas tiks visiem mazuļiem, kas šī gada martā un aprīlī piedzims Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā. Rūpējoties par zīdaini, ir nepieciešams ļoti rūpīgi sekot D vitamīna pareizai un pietiekamai uzņemšanai. D vitamīns ir vajadzīgs bērna kaulu un zobu normālai attīstībai un augšanai, normālas imūnsistēmas darbībai un muskuļu darbības uzturēšanai. Lai arī mammas piens ir pats labākais mazulim, dažkārt objektīvu iemeslu dēļ, D vitamīna daudzums tajā var nebūt pietiekams. SIA Sagitus pārstāve Ieva Pelīte skaidro, ka vispasaules pandēmija, ko ir izraisījis Covid-19 vīruss, apliecina, ka patlaban īpaši būtiski ir uzņemt D vitamīnu pietiekamā daudzumā – gan jaundzimušajiem, gan jaunajiem vecākiem. Tamdēļ SIA Sagitus, sadarbībā ar Latvijas slimnīcu dzemdību nodaļām, ir nolēmuši jaundzimušajiem dāvināt D vitamīnu. Dāvinājumu jau ir saņēmusi Vidzemes slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Daugavpils Reģionālā slimnīca.” 28. februārī SIA Sagitus dāvinājums – gandrīz simts D vitamīna iepakojumi – sasniedza Kuldīgas slimnīcu. To saņēma Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Agate Zīverte un neonatoloģe Dr.Ramona Irbe. Pateicoties SIA Sagitus idejai, martā un aprīlī dzimušie bērni, saņems katrs pa iepakojumam. Tos, dodoties mājās no dzemdību nodaļas, jaundzimušā vecākiem, iedos nodaļas personāls. Kuldīgas slimnīcas neonatoloģe Dr.Ramona Irbe uzņēmuma labās gribas žestu un rūpes novērtē atzinīgi: “Lai arī D vitamīnu bērnam parasti nozīmē pediatrs vai ģimenes ārsts, mēs jau dzemdību nodaļā varam pievērst vecāku uzmanību D vitamīna lietošanas nozīmei. Pēc bērniņa piedzimšanas, vecākiem dažu dienu laikā ir jāapgūst un jāuztver ļoti daudz svarīgas informācijas. Uzdāvinātais D vitamīns vecākiem atgādinās arī par šo aspektu bērna pareizai attīstībai!” D vitamīns ir svarīgs visos vecumos. To mēdz dēvēt arī par saules vitamīnu, jo saules UV B starojums ir tas, kam būtu jānodorošina apmēram 90% no cilvēkam nepieciešamā D vitamīna daudzumu. Otrs D vitamīna avots ir uzturs. Mūsu platuma grādos saules gaisma un uzturs bieži nav pietiekams D vitamīna avots un apmēram 85% Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna nepietiekamība. Tāpēc D vitamīns papildus jāuzņem D vitamīnu saturošu preparāta veidā. Plašāka informācija www.Dvitamins.lv, tomēr Kuldīgas slimnīca atgādina, ka vislabākais konsultants Jums būs pediatrs vai ģimenes ārsts.

24.02.2022. Šī gada 23.februārī Kuldīgas slimnīcā tika organizētas mācības/meistarklase, kuru laikā Kuldīgas slimnīcas anesteziologi – reanimatologi apguva perifērās reģionālās anestēzijas metodes, kas dod iespēju ievērojami mazināt sāpes pacientiem pēc vēdera dobuma operācijām. Pacientiem atveseļošanās būs vieglāka, samazināsies spēcīgo pretsāpju medikamentu nepieciešamība. Mācības Kuldīgas slimnīcas anesteziologiem-reanimatologiem noritēja visas dienas garumā. Meistarklasi vadīja Rīgas Austrumu Kīniskās Universitātes slimnīcas (RAKUS) Anestezioloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asociētā profesore Agnese Ozoliņa un viņas kolēģis, RAKUS Anestezioloģijas klīnikas anesteziologs – reanimatologs, Dr. Oļegs Gutņikovs kopā ar klīnikas ārsti stažieri Andu Meikališu. Teorētiskajā daļā Kuldīgas slimnīcas speciālisti klausījās par vēdera priekšējās sienas un muguras atliecējmuskuļa perifērajiem blokiem, to anatomiju, indikācijām un manipulāciju tehniku ultrasonoskopijas kontrolē. Savukārt otrajā daļā operāciju zālē notika šo perifēro reģionālo tehniku demonstrācijas un hands-on apmācība, kuras laikā Kuldīgas slimnīcas anesteziologi-reanimatologi apguva praktiskās iemaņas. Manipulāciju veic pacientam, kad viņš atrodas jau anestēzijā. Līdz ar to šī manipulācija nav pacientam sāpīga. To var veikt operācijas sākumā vai beigās. Pacients tiek atbilstoši pozicionēts, tad anesteziologs ultrasonoskopijas kontrolē atrod anatomisko vietu un caur adatas dūrienu ievada tajā lokālo anestētiķi, kas veic savu atsāpinošo darbību līdz 24 h pēc operācijas. Nepieļaut sāpju intensitāti tieši šajā laika posmā ir vissvarīgāk, jo tad tā ir visaugstākā. Kā skaidroja profesore Agnese Ozoliņa: “Latvijā šos vēdera priekšējās sienas un muguras atliecējmuskuļa blokus RAKUS sākām veikt salīdzinoši nesen, jo sākotnēji perifērie reģionālie bloki galvenokārt tika veikti augšējām un apakšējām ekstremitātēm ortopēdijā un traumatoloģijā. Metode nāk no Eiropas lielākajām klīnikām, kad tika izpētīts, ka pacientam daudz drošāk ir veikt šos blokus, lai anestēzija būtu pēc iespējas vieglāka, nekaitīgāka un lai pacientam pēc operācijas nesāpētu. Pati agrāk daudz praktizēju perifēros nervu blokus ortopēdiskajā ķirurģijā un muguras fiksācijas operācijās. Savukārt kolēģis Dr.Oļegs Gutņikovs ir daudz veicis vēdera priekšējās sienas blokus, kas aizsākās ar rezidentūras pētnieciskā darba izstrādi. Šobrīd Dr.Gutņikovs jau 3 gadus ar labiem rezultātiem šos blokus veic patstāvīgi, kā arī kopā ar citiem mūsu klīnikas kolēģiem.” Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste, neiroķirurģe Dr. Agate Zīverte uzsver, ka rūpēs par pacientu, šīs atsāpināšanas metodes apguve Kuldīgas slimnīcas anesteziologiem-reanimatologiem ir ļoti būtiska: “Pirmkārt, mēs pacientam varēsim nodrošināt kvalitatīvāku veselības aprūpi pēcoperācijas periodā. Speciālistam veicot perifēro reģionālo anestēziju jau vēdera dobuma operācijas laikā, mums pacientam nav jādod papildus spēcīgi pretsāpju medikamenti, un viņš var izvairīties no to blaknēm, dažādām alerģiskām reakcijām. Otrkārt, mēs varēsim samazināt invazīvo manipulāciju skaitu, tādejādi novēršot diskomfortu un iespējamo infekciju risku. Treškārt, ja sāp mazāk, tad pacients jūtas komfortablāk, vieglāk noris atveseļošanās process un cilvēks ātrāk var atgriezties ikdienā. To turpmāk varēs nodrošināt mūsu anesteziologi-reanimatologi! “ Jautāti, kā iespēju, apgūt šo metodi vērtē paši speciālisti, Kuldīgas slimnīcas anesteziologs-reanimatologs Dr.Gologuzovs atzīst: “Jebkurai jaunai metodei vai manipulācijas tehnikai ir nepieciešams praktizēšanās laiks. Labprāt gribētu sazināties ar profesori Ozoliņu, lai metodi apgūtu padziļināti. Anesteziologa – reanimatologa galvenais pienākums ir panākt pacienta atsāpināšanu operācijas laikā un ir labi, ka pastāv alternatīva medikamentozai atsāpināšanai arī agrīnā pēcoperācijas periodā! “ Perifērās reģionālās anestēzijas metodes var pielietot tādās vēdera dobuma operācijās, kā cirkšņa trūces, nabas trūces, pēcoperācijas trūces, žultspūšļa operācijas u.c., arī ginekoloģiskajā ķirurģijā un muguras ķirurģijā. Kuldīgas slimnīcā 2021. gadā veiktas kopā 1748 operācijas, no tām 361 pacientam operēti vēdera dobuma orgāni, bet 330 pacientēm veiktas ginekoloģiskās operācijas.

23.02.2022. Šī gada 22.februārī valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos paredz, ka valsts apmaksāto pretgripas vakcīnu šajā gripas sezonā var saņemt ikviens iedzīvotājs. Iepriekš bija noteiktas atsevišķas iedzīvotāju grupas. Vēl nav par vēlu- aizsardzība izstrādājas pēc 10 dienām un organisms būs sagatavots, sākoties lielākai gripas izplatībai. Ņemot vērā, ka gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat aprīļa beigām, un imunitāte izveidojas 10 dienu laikā pēc vakcinācijas, Veselības ministrija iesaka neatlikt vakcināciju pret gripu. Vakcīnu var saņemt kopā ar Covid-19 vakcīnu, kas nozīmē, ka nav vajadzīgs plānot intervālu starp abām vakcīnām ne primārajā, ne balstvakcinācijā. Par valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas pieejamību var interesēties pie sava ģimenes ārsta vai Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinetā tā darba laikā. Vakcinācijas kabineta darba laiks gan ir mainīgs – tas tiek plānots atbilstoši pieprasījumam pēc Covid-19 vakcīnas. Šobrīd, samazinoties iedzīvotāju Covid-19 vakcinācijas aktivitātei, Kuldīgas slimnīcas vakcinācijas kabinets ir atvērts vienu reizi nedēļā. Aktuālā informācija par Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabineta darba laiku pieejama slimnīcas mājas lapā www.kuldigasslimnica.lv. Kuldīgas Slimnīcas Vakcinācijas kabinets atrodas Kuldīgas novada Sporta skolas Vieglatlētikas manēžas telpās, Dzirnavu ielā-13, Kuldīgā. Covid-19 vakcinācija tiek organizēta pēc pieraksta. Pieteikšanās: www.manavakcina.lv , pa tālruni - 8989. Bērniem no 5-11 g.v. - 29469816 Valsts apmaksātā pretgripas vakcīna iedzīvotājiem pieejama Covid-19 vakcīnas pieraksta laikā vai Vakcinācijas kabineta darba laikā. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra apkopotās informācijas, ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām slimībām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa īpaši bīstama ir maziem bērniem un grūtniecēm. Vienlaikus vakcinēties pret gripu ir būtiski arī citām iedzīvotāju grupām, it īpaši, ja ikdienā ir cieša saskare ar citiem cilvēkiem.

18.02.2022. Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs no 15. līdz 18.februārim organizēja karjeras dienas “Iepazīsti profesiju”, kuru laikā vairāku nozaru pārstāvji bija aicināti pastāstīt par savu profesiju. Vienā no attālinātās tikšanās reizēm jauniešus ar savu profesiju iepazīstināja Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste, neiroķirurģe Dr. Agate Zīverte. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste, neiroķirurģe Dr.Agate Zīverte bija uzaicināta pastāstīt par neiroķirurga profesiju. Kā jauniešiem skaidroja Dr.Zīverte, neiroķirurgs ir ķirurgs, kurš operē galvas un muguras smadzenes. Daloties ar fotoattēliem, ārste uzskatāmi parādīja operāciju norises procesu, pastāstot par speciālo papildus aprīkojumu un to pielietojumu operācijas laikā. Jauniešiem tika parādīti attēli no dažādiem neiroķirurģisko operāciju veidiem, izskaidrots, kā tiek operēts caur mikroskopu un uzsvērts, cik svarīga šādās operācijās ir precizitāte. Dr.Zīvertei garākā operācija ilgusi 12 stundas. Lai kļūtu par neiroķirurgu, vispirms sešus gadus ir jāapgūst ārsta profesija, bet pēc tam sešus gadus jāstudē rezidentūrā, apgūstot specialitāti. Turklāt, jau studiju procesā, ir svarīgi iegūt praktisko pieredzi, strādājot ārstniecības iestādē kopā ar pieredzējušiem speciālistiem. Jauniešiem tika uzsvērts, ka ar Latvijā iegūto izglītību vien nepietiks - zināšanas nepieciešams papildināt un praktizēt, studējot arī citās valstīs. Dr.Zīverte atklāja, ka profesijas īstenošanai, kopumā viņai ir bijuši vajadzīgi 15 gadi. Jaunieši interesējās arī par to, kādas svarīgākās rakstura iezīmes ir nepieciešamas neiroķirurgam, kā tikt galā ar emocijām, kā ārstei norit darba ikdiena Kuldīgas slimnīcā, kāpēc nolēma atgriezties Kuldīgā, vai viņa vienmēr ir gribējusi kļūt par ārstu un vai ilgais mācību process ir to vērts? “Pašdisciplīna, augsta motivācija, spēcīga griba, mērķtiecība ir tās svarīgākās rakstura īpašības, kas nepieciešamas neiroķirurgam. Ja esi sācis, tad atpakaļceļa vairs nav, ir jāiet līdz galam!”, stāstot par studiju gaitām, motivāciju un sākotnējo nedrošību profesijas izvēlē, savu ceļu neiroķirurga profesijā jauniešiem raksturo Agate Zīverte. Jautāta, ko daktere jūt, kad operācija ir izdevusies veiksmīga, un ir izdevies cilvēku izglābt no nāves, Dr.Zīverte atbild: “Sajūtu pēc ļoti veiksmīgām operācijām, gadījumiem, kad pacients pēc ilgstošas ārstēšanās pieceļas un aiziet ar savām kājām no slimnīcas, var raksturot kā neaprakstāmu gandarījuma sajūtu, bet glābējeņģeļa vai dieva statusā sevi nekad nelieku. Mēs nevaram izlemt šos jautājumus, jo ir kādi augstāki spēki, kas tomēr diktē dzīvē kādus noteikumus.” Dr.Zīverte izstāstīja arī profesionālos veiksmes stāstus un parādīja fotoattēlus no starptautiskajiem kongresiem, kuros savā pieredzē ir dalījusies ar kolēģiem, t.sk., ar vadošajiem neiroķirurgiem no visas pasaules. Neiroķirurģiju viņa dēvē par vīrišķīgu nozari, jo sievietes – neiroķiruģes ir sastopamas reti. Atkāpei no neiroķirurga profesijas niansēm, ārste labprāt atklāja arī savas aizraušanās un pastāstīja par to, cik svarīga viņai ir Latvija, Kuldīga un māju sajūta, smejot, ka “Latviju viņa pametīšot tikai tad, ja Latvijā nebūs neviena slimnīca!” Cerot, ka šī saruna iedvesmos apgūt ārsta profesiju, Dr.Zīverte jauniešus aicināja būt mērķtiecīgiem, pārliecinātiem par sevi un, izvēloties profesiju, noticēt savām spējām.

17.02.2022. Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļa sniedz mājas 49 cilvēkiem. Šodien tajā valda svinīga gaisotne, jo 102. dzimšanas dienā tiek sumināta viena no iemītniecēm – Alma Firstas kundze. Alma Firsta, Kuldīgas slimnīcas Ilgstošās sociālās aprūpes nodaļā dzīvo, kopš 2019.gada un šeit ir sagaidījusi gan 100., gan 101.dzimšanas dienu. 102. dzimšanas dienā Almas kundzi sveica gan nodaļas kolektīvs, gan Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds un galvenā ārste Agate Zīverte, vēlot veselību, mundrumu un piedzīvot vēl daudz priecīgus mirkļus! Lai vienmēr būtu silti, dāvanā no Kuldīgas slimnīcas vadības, jubilāre saņēma košu mohēras plecu lakatu, kas noderēs vēsākos brīžos. Patīkamu pārsteigumu un pagodinājumu Almas kundzei sagādāja Kuldīgas novada mēre Inga Bērziņa, vēlot stipru veselību un pakavējoties sirsnīgā sarunā. Kundze labprāt pastāstīja par savu dzimto pusi, dalījās iespaidos par savu ikdienu un jutās patiesi aizkustināta. Alma tika sveikta ar ziediem un dāvanā skaistajos svētkos saņēma Kuldīgas novada pašvaldības svētku pabalstu nozīmīgās dzīves jubilejās 150 eiro apmērā. Rūpējoties par svinīgo atmosfēru, nodaļas kolektīvs Almai bija uzklājis svētku galdu un sagādājis dzimšanas dienas torti. Pati jubilāre jutās mundra, labprāt dalījās stāstos un jokoja par savu gadu skaitu. Lai arī ikdienā, Alma labprātāk laiku pavada savā istabā, klausoties radio, šodien viņa bija iepriecināta par sirsnīgajiem apsveikumiem un izrādīto cieņu. Almas kundzes mūžs nav bijis viegls – piedzīvoti dažādi laiki, arī smagi zaudējumi, tomēr viņas gaišā seja aizvien pauž dzīvesprieku! Kuldīgas slimnīca un Ilgstošās sociālās aprūpes nodaļas saime kundzei vēl možu garu, stipru veselību un daudz košu brīžu, gaidot pavasari! Kuldīgas slimnīca ir viena no astoņām slimnīcām Latvijā, kuras struktūrā ir sociālais pakalpojums, kas reģistrēts Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Nodaļa sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Tajā mājvieta ir paredzēta 50 pensijas vecuma personām un personām ar fiziskiem funkcionālajiem traucējumiem. Par nodaļas iemītniekiem ikdienā rūpējas 17 darbinieki – vadītājs/sociālais darbinieks, sociālais aprūpētājs, aprūpētāji, medmāsas un nodaļai piesaistītais ārsts. Iemītnieki ir nodrošināti ar visu sadzīvei nepieciešamo, saņem aprūpētāju sniegto atbalstu un veselības aprūpi. Nodaļā ir moderna, mājīga vide, kas atbilst iemītnieku vajadzībām. “Šeit ir viņu mājas un mēs rūpējamies, lai viņi šeit justos, kā mājās!”, uzsver nodaļas darbinieki.

11.02.2022. No 24.februāra Kuldīgas slimnīcā, pēc ilgāka pārtraukuma, būs pieejami gremošanas trakta endoskopiskie izmeklējumi – gastroskopija un kolonoskopija. Tos veiks pieredzējusī gastroenteroloģijas speciāliste Dr. Diāna Zandere. Izmeklējumi būs pieejami gan par maksu, gan kā valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Gremošanas trakta endoskopija ir augstas precizitātes kuņģa – zarnu trakta diagnostikas metode, kas ļauj savlaicīgi konstatēt dažādas kuņģa, barības vada un zarnu saslimšanas. Izvērtējot pacienta sūdzības, izmeklējuma nepieciešamību nosaka ārsts. Kuldīgas slimnīcā darbojas kvalitatatīvi aprīkots endoskopijas kabinets, kurā no šī gada 24. februāra, būs pieejami gan augšējās (gastroskopija), gan apakšējās (kolonoskopija) endoskopijas izmeklējumi ar iespēju tos veikt vietējā un vispārējā anestēzijā. Gastroskopija ir augšējā gremošanas trakta izmeklēšanas metode, ko veic caur muti. To veic, lai savlaicīgi atklātu izmaiņas barības vadā, kuņģī, divpadsmit pirkstu zarnā. Endoskopijas laikā var paņemt audu paraugu tālākai izmeklēšanai (biopsija), kā arī veikt nelielas operācijas. Kolonoskopija ir izmeklējums, ko veic caur resno zarnu un tas palīdz noteikt un ārstēt resnās un taisnās zarnas slimības, atklāt zarnu gļotādas izmaiņas un iegūt audu paraugus morfoloģiskai izmeklēšanai. Lai pieteiktos izmeklējumam, pacientiem jāzvana uz Kuldīgas slimnīcas reģistratūru pa tālruni 63374000. Ja pacients pretendē uz valsts apmaksāto izmeklējumu, tad nepieciešams ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījums. Izmeklējumi, saskaņā ar SIA Kuldīgas slimnīcas cenrādi, ir pieejami arī par maksu. Šie izmeklējumi tiek veikti dienas stacionārā, iestājoties caur slimnīcas NMP un Uzņemšanas nodaļu. Mājās var doties neilgi pēc izmeklējuma. Tomēr, ja procedūra notiek vispārējā anestēzijā, pacients vismaz 12 h pēc tās nedrīkst pats vadīt automašīnu vai veikt paaugstinātas bīstamības darbus, kur nepieciešamas augstas koncentrēšanās spējas. ​Kas nepieciešams un kā sagatavoties? Nākot uz izmeklējumu, nepieciešams: ārsta nosūtījums, ja persona pierakstījusies uz valsts apmaksāto izmeklējumu; asins analīžu un elektrokardiogrammas rezultāti, kas nav vecāki par divām nedēļām. Gastroskopijai – pilna asins aina, koagulogramma; kolonoskopijai - pilna asins aina, asinsbioķīmija, koagulogramma, asinsgrupa un rēzus faktors; laboratoriski veikta Covid-19 PĶR (RNS) testa rezultāti, kas derīgi 72 h personām, kurām ir sadarbspējīgs Covid – 19 sertifikāts. laboratoriski veikta Covid-19 PĶR (RNS) testa rezultāti, kas derīgi 48 h personām, kurām nav sadarbspējīgs Covid – 19 sertifikāts. !Lai sagatavotos gremošanas trakta endoskopiskajiem izmeklējumiem, nepieciešams ievērot vairākus ārsta norādījumus. Sagatavošanās pasākumi īpaši rūpīgi ir jāveic pirms kolonoskopijas. Ja pacients pietiekami atbildīgi nebūs veicis zarnu attīrīšanu, izmeklējumu var nākties pārtraukt. Uzsāktā procedūra pacientam būs jāapmaksā un jāieplāno atkārtoti. Informācija, kā sagatavoties gastroskopijai vai kolonoskopijai, atrodama šeit. Nepilngadīgām personām uz izmeklējumu jāierodas kopā ar kādu no vecākiem (vai aizbildni), lai sniegtu atļauju procedūrai un anestēzijai.

09.02.2022. Lai suminātu un informētu ģimenes, kuras sagaidot trešo bērniņu, kļūst par daudzbērnu ģimeni, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība šogad izveidojusi kampaņu “Sveicam un informējam jaunās daudzbērnu māmiņas!” Tajā iesaistījusies arī Kuldīgas slimnīca. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības veidotās kampaņas laikā, visa 2022. gada garumā, daudzās Latvijas dzemdību nodaļās katra māmiņa, kura pasaulē sagaidīs trešo bērniņu, saņems organizācijas un uzņēmēju - kampaņas atbalstītāju - dāvanu, kā arī īpaši apkopotu informāciju par atbalsta iespējām. Kampaņa janvārī uzsākta Jēkabpils Valmieras reģionālajās slimnīcās, savukārt, 9.februārī tajā iesaistījusies arī Kuldīgas slimnīca. Apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija ir noskaidrojusi, ka Latvijā, kā trešie savām māmiņām, piedzimst 18% no visiem jaundzimušajiem. “Vēlme uzsākt jauno daudzbērnu ģimeņu sveikšanu radusies tāpēc, ka Latvijā arvien sarūk vidējais bērnu skaits ģimenē. Šobrīd summārais dzimstības koeficients Latvijā ir 1,6. Tas stipri atpaliek no minimālā nepieciešamā dzimstības līmeņa - 2,1 bērns uz vienu sievieti, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu. Tādēļ katra māmiņa, kas uzdrošinās laist pasaulē trešo vai ceturto mazuli, ir īpaši atbalstāma”, skaidro Elīna Treija. Pēc viņas aprēķiniem, Kuldīgas slimnīcā, vidēji mēnesī, tās varētu būt 8 māmiņas, kuras sagaida trešo bērnu. Šodien pirmo apsveikumu saņēma – Evita un Jurģis Kalniņi, kuri 7.februārī Kuldīgas slimnīcā sagaidīja trešo bērniņu, dēlu Robertu. Viņš nu ir brālītis savām vecākajām māsām Evelīnai (7.g.) un Elizabetei (1,4 g.). Jautāti, kā raksturojat savas izjūtas, kļūstot par daudzbērnu ģimeni, mamma Evita atzīst, ka to vēl nav priekš sevis nodefinējusi. Savukārt tētis Jurģis uzskata, ka priekš viņa daudzbērnu ģimenes statuss pienāktos tad, ja būtu jau ceturtais! Citām ģimenēm viņi novēl baudīt vecāku statusu, mīlēt un lolot savus acuraugus un, ja gribas ģimenes papildinājumu, ļauties tam! Kampaņa “Sveicam un informējam jaunās daudzbērnu māmiņas!” noritēs visu šo gadu. Turpmāk jauno daudzbērnu māmiņu sveikšana un Apvienības sarūpētie apsveikumi pirmajiem kampaņas mēnešiem, tiek uzticēti mūsu lieliskajam Dzemdību nodaļas personālam. Apvienības vadītāju sagaidīja Kuldīgas slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Dr.I.Bāliņa, vecākā vecmāte L. Prelgauska un ginekoloģe Dr. I.Smiltāne. Katrā dāvaniņā ir atrodama informācija par pieejamo valsts un pašvaldības atbalstu, Apvienības suvenīrs (krūzīte, tēja) un vairākas citas noderīgas lietas. Apvienība ir piesaistījusi Somijas farmācijas uzņēmumu “Vitabalans” un Lietuvas aromproduktu uzņēmumu “Aromama”. Kampaņu atbalsta arī Centrālā laboratorija. Apvienības aktivitāti līdzfinansē Eiropas Ekonomiskās Zonas un Norvēģijas grantu programmai “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

04.02.2022. Ievērojot stingrus epidemioloģiskos nosacījumus Covid-19 nevakcinētajām personām un ieviešot papildus maksu par Covid-19 laboratorisko testēšanu pavadošajām personām, Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā joprojām tiek saglabāta iespēja mazulim piedzimt ģimenes dzemdībās. Šī gada janvārī piedzimis 41 bērns, no tiem 20 ir sagaidīti, piedaloties abiem vecākiem. Sabiedrībā arvien biežāk tiek lauzti stereotipi par to, ka dzemdības un bērnu auklēšana, ir tikai sievietes ziņā. Arvien vairāk jauno tēvu, apzinoties savu lomu, izrāda interesi, kas ar sievieti un bērniņu notiek gaidību laikā, piedalās bērna dzimšanas brīdī, vēlas būt iesaistīti visā, rūpēties un atbalstīt. Kā novērojusi Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Laura Prelgauska: “Vienoties par ģimenes dzemdībām, pārim vajadzētu jau iepriekš, saprotot, vai vīrietis vēlas būt klātesošs šajā svarīgajā dzīves brīdī. Ja abi vecāki ir vienojušies, ka vīrietis piedalīsies dzemdībās, tad vīrietis spēj būt svarīga atbalsta persona. Jo tas, ko sieviete no vīrieša gaida tieši dzemdībās, ir vīrieša klātbūtne. Tā viņai dod spēku, drošības sajūtu, pārliecību, ka viņai līdzās ir kāds, kurš viņu mīl un ir gatavs aizsargāt viņu un gaidāmo mazuli. Tieši drošības sajūta un mīlestība, ko ģimenes dzemdībās sniedz vīrietis, bieži vien pārvēršas par savstarpēji ciešu emocionālo saikni, sagaidot abu kopīgo bērniņu.” Janvārī Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā piedzimis 41 bērniņš – 24 zēni un 17 meitenes. No visiem, gada pirmajā mēnesī jaundzimušajiem, gandrīz puse nākuši pasaulē, piedaloties abiem vecākiem. Ģimenes dzemdības Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā atbalsta un tiek darīts viss iespējamais, lai arī Covid-19 vīrusa pandēmijas laikā varētu tās nodrošināt. Turklāt grūtnieces pavadošā persona var būt arī māsa, mamma, draudzene, dūla – jebkura tuva atbalsta persona, kurai sieviete uzticas. Nodaļā tiek uzņemtas gan vakcinētas, gan nevakcinētas pavadošās personas, tikai jārēķinās ar noteiktu epidemioloģisko kārtību un papildus ierobežojumiem: stājoties nodaļā, vakcinētām personām jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts, nevakcinētām - 48 h derīgs laboratoriski apstiprināts PĶR (RNS) tests; atrodoties nodaļā gan vakcinētai, gan nevakcinētai personai tiks veikti kā ātrais Covid-19 antigēna tests, tā arī lēnais PĶR (RNS) tests, kuram ir noteikta maksa – 40.00 eiro par vienu testu; pavadošā persona dzemdību nodaļā var ieiet tikai vienu reizi un drīkst atrasties kopā ar grūtnieci pirms un pēc dzemdībām, neatstājot nodaļu. Ja grūtniece plāno dzemdēt viena, tad pavadošā persona drīkst grūtnieci pavadīt līdz Dzemdību nodaļas uzņemšanas durvīm un tāpat viņu sagaidīt kopā ar mazuli, dodoties mājās no Dzemdību nodaļas. Ciemiņi pēc mazuļa piedzimšanas Dzemdību nodaļā nākt nedrīkst. Sūtījumus, ja nepieciešams, var nodot mitrumizturīgā, viegli dezinficējamā iepakojumā. Kuldīgu, kā bērna dzimšanas vietu, janvārī izvēlējušies ne tikai Kuldīgas novadnieki un ģimenes no tuvākajiem novadiem -Saldus, Talsiem, bet arī no Rīgas, Mārupes novada un Liepājas. Janvārī dzimušajiem bērniem doti šādi vārdiņi: Alekss, Marks, Olivers, Marsels, Henrijs, Oskars, Maikls, Harijs, Rūdolfs, Marģeris, Patriks, Mārcis, Mārcis, Edvards, Lūkass, Gustavs, Hugo, Kurts, Martins, Kristaps, Deniels, Lūkass, Ričards, Rūta, Nellija, Emma, Ennija, Hanna, Adrija, Emma, Sofija, Amēlija, Karlīna, Kate, Līva, Aivija, Laura, Rēzija, Gabriela, Keita. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas personāls priecājas par veseliem bērniem, mīlošām ģimenēm un cer, ka arvien vairāk bērnu tiks sagaidīti ģimenes dzemdībās!

01.02.2022. Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinets šī gada janvārī pret Covid-19 vīrusu ir savakcinējis 830 personas. Kopumā Kuldīgas novadā vakcināciju ir pabeiguši 17 500 iedzīvotāju, no kurām 6067 ir saņēmuši balstvakcīnu. Janvārī Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinetā, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējiem trim mēnešiem, Covid-19 vakcinācijas aktivitāte nedaudz ir mazinājusies. Ja decembrī pēc Covid-19 potes atnāca 1225 personas, tad janvārī tika savakcinētas vien 830 personas. No tām vakcināciju uzsāka 88 personas, pabeidza 100, bet balstvakcīnu saņēma 642 personas. 2021.gadā Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinetā vakcināciju uzsāka 4729 personas, pabeidza 4932 personas, t.sk., 228 bērni vecumā no 12 - 18 gadiem. Balstvakcīnu gada nogalē saņēma 1110 personas. Iedzīvotāju vakcināciju, t.sk., bērniem, nodrošina arī ģimenes ārsti. Tā, kā pandēmijas ietekme – gan vīrusa izplatība, gan iedzīvotāju vakcinēšana, medicīnas personālam joprojām uzliek nopietnu papildus slodzi, iedzīvotāju vakcinēšanā iesaistās arī Kuldīgas novada pašvaldība, organizējot izbraukuma vakcināciju. Kopumā uz 2022.gada februāri, Kuldīgas novadā vakcināciju ir pabeiguši 17 500 jeb 63% iedzīvotāju, no kurām 6067 jeb 22% jau ir saņēmuši balstvakcīnu. Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinets atrodas Dzirnavu ielā -13, Kuldīgas novada Sporta skolas Vieglatlētikas manēžā. Tas, sadarbībā ar Kuldīgas novada sporta skolu, tika izveidots 2021.gada martā, lai Kuldīgas novadā būtu pieejama iedzīvotāju vakcinācija. Sākotnēji tika vakcinētas personas no valstī noteiktajām prioritārajām iedzīvotāju grupām. Vakcīnām kļūstot pieejamākām, tās tika nodrošinātas visām iedzīvotāju grupām, kurām vakcīna paredzēta. Neskatoties uz iedzīvotāju dažādo attieksmi pret Covid-19 vakcināciju, Kuldīgas slimnīca aicina izmantot iespēju vakcinēties pret Covid- 19 vīrusu, kā arī saņemt balstvakcīnu. Pietiekami sarežģītais vakcinācijas plānošanas un organizēšanas process, tiek veikts, lai cilvēki ar vakcīnas palīdzību paaugstinātu imunitāti pret Covid-19 vīrusu. Vakcīnai Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinetā var pieteikties www.manavakcina.lv vai zvanot uz 8989.

26.01.2022. Pavadošā persona, visbiežāk bērna tēvs, ir grūtnieces izvēlēta persona ģimenes dzemdībās, kas dodas līdzi dzemdību nodaļā, lai atbalstītu sievieti. Covid-19 pandēmijas laikā, ģimenes dzemdības Kuldīgas slimnīcā ir atļautas, ja pavadošai personai, pēc Covid – 19 laboratoriskā PĶR (RNS) testa veikšanas, neapstiprinās vīrusa klātbūtne. Turpmāk šī testa veikšana Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā, pavadošajai personai būs par maksu. Stājoties un uzturoties Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā, grūtniecei un viņas pavadošajai personai ģimenes dzemdībās, tiek veikts gan ātrais Covid-19 antigēna noteikšanas tests, gan lēnais Covid -19 PĶR (RNS) tests, kurš tiek pārbaudīts laboratorijā. Šo Covid-19 testu veikšana ir obligāta, lai novērstu Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības risku stacionārā. Pavadošajām personām par Covid-19 laboratorisko PĶR testu, turpmāk tiek noteikta maksa - 40.00 eiro par vienu testu. Maksa par dzemdību nodaļā veiktajiem Covid-19 testiem, neattiecas uz grūtniecēm, jo dzemdības ir valsts apmaksāts pakalpojums. Nodaļā tiek uzņemtas gan vakcinētas, gan nevakcinētas grūtnieces. Gandrīz puse grūtnieču, kas izvēlas sagaidīt bērniņu Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā, izvēlas ģimenes dzemdības. Pavadošās personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vīrusu, dzemdību nodaļā tiek uzņemtas, ja tās, iestāšanās brīdī var uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu. Savukārt, lai nodaļā drīkstētu ienākt nevakcinētas pavadošās personas, tām ir jāuzrāda negatīvi,laboratorijā veikta Covid-19 PĶR testa rezultāti, kas ir derīgi 48 stundas no analīžu veikšanas brīža. Tā, kā šis tests ir jāveic arī, atrodoties dzemdību nodaļā, tad nevakcinētām personām jārēķinās, ka tests par maksu būs jāveic atkārtoti.

17.01.2022. Šī gada 13. un 14. janvārī, Kuldīgas slimnīcā notika tālākizglītības kursi, kuros māsas pilnveidoja savas profesionālās zināšanas un praktiskās iemaņas ilgtermiņa pacientu aprūpē. Mācībās piedalījās dažādu Kuldīgas slimnīcas stacionāro nodaļu māsas. Viņas savas profesionālās zināšanas papildināja par tādām tēmām, kā: hronisko slimību grupas, diagnostiskie kritēriji un metodes, hronisko slimību ietekme uz pacientu psihoemocionālo stāvokli, uz pacientu centrēta ilgtermiņa aprūpe visos vecumposmos, aprūpes procesa īpatnības, saskarsmes nianses, pacienta motivācijas un līdzestības veicināšana. Kā skaidroja mācību otrās dienas vadītāja, viena no mācību programmas “Māsas darbība ilgtermiņa pacientu aprūpē” izstrādātājām, veselības zinātņu maģistre Anete Kurklete: Mūsdienās pieaug tādu pacientu skaits, kas slimo ar hroniskām slimībām. To ietekmē gan dzīvesveids, gan arī tas, ka, pateicoties modernām diagnostikas iespējām, slimības var atklāt un uzsākt to ārstēšanu daudz ātrāk. Līdz ar to pacientu dzīvildze kļūst lielāka, bet slimība fonā paliek visu laiku. Ja kādreiz pacients ar noteiktām diagnozēm varēja nodzīvot piecus gadus, tad tagad dzīvo divdesmit un vairāk gadus. Jo medicīnā ir lielāka attīstība un vairāk iespējas ārstēt, jo pacienti dzīvo ilgāk. Tas aktualizē tieši māsu kompetences darbā ar ilgtermiņa pacientiem. Katrai slimnīcas stacionārajai nodaļai ir atšķirīga pacientu medicīniskās aprūpes specifika, bet visu māsu apmācībā vienojošais ir pielāgošanās, komunikācijas spēju un empātijas attīstīšana. Māsas ir atbildīgas par aprūpes vajadzību novērtēšanu un pacientu aprūpes praktisko īstenošanu – atbalstu, aprūpes procesu pārraudzību, pacienta un viņa tuvinieku informēšanu/izglītošanu. Māsas profesijas attīstību būtiski ir ietekmējušas izmaiņas, kas gadu gaitā tiek ieviestas veselības aprūpes sistēmās. Māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt medicīniskās aprūpes nepieciešamību, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt. Kā atzina Kuldīgas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas māsa Iveta Krišjāne, tad viņai visnoderīgākās šajās mācībās likās diskusijas, piemēri no dzīves un ikdienas darba. Savukārt nodaļas vecākā māsa Nataļja Gruzde atzina, ka kursos bija iespēja atjaunot jau esošās un iegūt papildus zināšanas, kā arī dalīties ar savu un uzklausīt citu kolēģu praktisko pieredzi. Iegūta arī izpratne par pacientu izglītošanas nozīmi, kas kalpos kā pamats turpmākajai profesionālajai pilnveidei. Noderīgas atziņas šajos divu dienu kursos ieguva arī Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļas māsa Inta Rudene un Līga Vera. Viņas atzinīgi novērtēja pasniedzējas Anetes Kurkletes sniegtās praktiskās zināšanas par saskarsmes niansēm māsu darba ikdienā. Neformālās izglītības programmu “Māsas darbība ilgtermiņa pacientu aprūpē” 16 akadēmisko stundu apjomā, iesaistot savus mācībspēkus, izstrādājusi Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža. Mācības tika organizētas, Veselības ministrijas īstenotā, ESF projekta “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” (Nr.9.2.6.0/17/I/001) ietvaros.

12.01.2022. Kuldīgas novadā primāro Covid-19 vakcinācijas kursu ir pabeiguši 17286 iedzīvotāji jeb 62% no kopējā iedzīvotāju skaita. Kuldīgas slimnīca aicina saņemt balstvakcīnu pret Covid-19, atgādinot, ka vakcinēšanās ievērojami samazina smagas saslimšanas risku. Turklāt balstvakcīnas saņēmējiem nav jāuztraucas par Covid-19 sertifikāta termiņu. Slimību profilakses un kontroles centrs, apkopojot un analizējot Covid- 19 saslimšanas rādītājus secinājis, ka decembrī Latvijā cilvēkiem ar primāro vakcināciju Covid-19 infekcija konstatēta 1,7 reizes retāk nekā nevakcinētajiem vai daļēji vakcinētiem, salīdzinot saslimstības intensitāti (uz 100 000 iedzīvotajiem) vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, bet tie, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju, saslimstība tika reģistrēta 5,5 reizes retāk. Turklāt no šī gada 15.februāra stājas spēkā nosacījums par Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu. Vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš tiek skaitīts no nākamās dienas pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas datuma. Sertifikāts ir derīgs: 9 mēnešus, ja ir saņemta Vaxzevria (Astra Zeneca), Spikevax (Moderna), Corminaty (Pfizer) vakcīnas; 5 mēnešus, ja ir saņemta Janssen (Johnson &Johnson) vakcīna. Ja nevēlaties uztraukties par Covid-19 sertifikāta termiņu – saņemiet balstvakcīnu! Balstvakcinācijas sertifikātam derīguma termiņš nav noteikts un tas kļūst derīgs izmantošanai pēc tam, kad vakcinācijas iestāde 48 h laikā ir ievadījusi datus par vakcinācijas faktu e veselībā. Vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš netiek attiecināts uz bērniem līdz 18 gadiem, jo bērniem pašlaik nav pieejama balstvakcinācija. Balstvakcināciju pret Covid-19 var saņemt visas personas no 18 gadu vecuma: trīs mēnešus pēc 2. devas Vaxzevria (Astra Zeneca), Spikevax (Moderna), Corminaty (Pfizer) vakcīnām; divus mēnešus pēc Janssen (Johnson &Johnson) vakcīnas. Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinetā, kopš balstvakcinācijas uzsākšanas pagājušā gada oktobrī, balstvakcīnu ir saņēmušas jau 1320 personas, bet Kuldīgas novadā kopumā - 2232 personas. Kuldīgas slimnīcas Vakcinācijas kabinets aicina iedzīvotājus nevilcināties un pieteikties balstvakcīnai, tiklīdz ir pagājis noteiktais intervāls no primārās vakcinācijas pabeigšanas. Pieteikties balstvakcīnai var zvanot pa bezmaksas tālruni 8989 vai portālā www.manavakcina.lv

07.01.2022. No 11.janvāra Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā cukura diabēta pacientiem atkal ir pieejami, bezmaksas sertificēta podologa (pēdu aprūpes speciālista) pakalpojumi. Podologs diabēta pacientus pieņems otrdienās un piektdienās. Pieteikšanās, zvanot uz Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas tālruņiem: 26452416 vai 63374035. Podologs jeb pēdu aprūpes speciālists ir ārstniecības persona, kura veic pacientu ārstniecību un izglītošanu pēdas aprūpē. Galvenās pēdu problēmas, kuras var risināt ārstnieciskā pēdu aprūpe ir: ādas sabiezējumi, plaisas pēdas priekšējā daļā un papēžos, ieauguši nagi, nagu formas un krāsas izmaiņas, varžacis, kārpas, čūlas, ādas un nagu sēnītes u.c. Pēdu izmeklējumi un aprūpe cukura diabēta slimniekiem ir īpaši svarīga, jo pārmērīgi augsts glikozes līmenis organismā izmaina vielmaiņu, kas neatgriezeniski bojā nervu apvalkus, asinsvadus un asinsriti ilgtermiņā. Tā ietekmē var samazināties pēdu jutīgums, un cilvēks var nejust audu bojājumus, kas ļauj attīstīties infekcijai. Tāpat tiek izmainīta pēdas forma, kas veicina sabiezējumus uz pēdām un kāju pirkstiem. Neveicot regulāru pēdu aprūpi, diabēta slimniekiem ir lielāks risks attīstīties čūlām, kas slikti dzīst un var rezultēties pat ar pēdas amputāciju. Ārstniecisko pēdu aprūpi par valsts finansējumu sniedz tikai diabēta slimniekiem, bet par maksu šis pakalpojums ir pieejams jebkuram, kurš saskaras ar pēdu, t.sk., kāju nagu veselības problēmām. Plašāka informācija par pēdu aprūpes pakalpojumiem šeit .

03.01.2022. Jaunā gada sagaidīšana un pirmās dienas Kuldīgas slimnīcas NMP un Uzņemšanas nodaļai ir bijušas darbīgas, tomēr situācijas, kad lūgta palīdzība, pieredzējušie mediķi paši raksturo vairāk kā ikdienišķu darbu bez īpašiem izaicinājumiem. Kā jau slidenajā laikā – cilvēki guvuši dažādas traumas, bijuši arī sadzīviski negadījumi. Nedēļā no 27.12.2021. līdz 2.01.2022. kopā ir reģistrētas 46 traumas – kāju ceļu sasitumi, roku sasitumi, plecu sasitumi, apakšdelmu lūzumi, apakšstilbu lūzumi, potīšu lūzumi, gūžas kaula lūzumi, krūškurvja sasitumi. Vecgada pēdējā dienā un jaunā gada pirmajā dienā Kuldīgas slimnīcas NMP un Uzņemšanas nodaļā vērsušies 53 cilvēki – gan ar traumām, gan dažādām citām veselības problēmām. 1. janvārī 14 cilvēki medicīnisko palīdzību meklējuši gan slideno ietvju, gan sadzīves traumu dēļ. Cietušie guvuši ekstremitāšu sasitumus, sastiepumus, lūzumus, galvas traumas. 2. janvārī Uzņemšanas nodaļā vērsušies 11 cilvēki. Trīs gadījumos palīdzība bijusi jāsniedz pēc ceļu satiksmes negadījumiem. Mediķu palīdzība meklēta arī saistībā ar apdegumu, sejas brūci un vaļēju pēdas brūci. 3.janvārī Kuldīgas slimnīcas NMP un Uzņemšanas nodaļas mediķi palīdzējuši pieciem cilvēkiem, kas guvuši dažādus smagus sasitumus, gūžas lūzumu un atslēgas kaulu lūzumu.