top of page

Meklēšanas rezultāti

Search this site

726 results found with an empty search

  • Moderns aprīkojums - drošība sarežģītās dzemdībās

    13.01.2022. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā izmanto vienu no jaunākās paaudzes tehnoloģijām STAN S41, kas iegādāts ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros. Iekārta ir svarīgs ieguldījums rūpēs par sievietes un bērna veselību. Tai ir vairākas svarīgas funkcijas, kas speciālistam ļauj savlaicīgi diagnosticēt un novērst sarežģījumus dzemdību laikā. Lai gan dzemdības ir dabīgs process, dažkārt bērniņa dzimšana ir sarežģīts pārbaudījums gan māmiņai, gan bērnam. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā iegādātā ierīce STAN S41 ir daudzfunkcionāla ierīce, ar kuras palīdzību ir iespējams uzraudzīt gan pašas grūtnieces vitālās funkcijas (pulsu, asinsspiedienu, skābekļa piesātinājumu), gan izvērtēt augļa labsajūtu dzemdību laikā. Augļa stāvoklis dzemdību laikā ar STAN S41 iekārtu tiek vērtēts vienlaicīgi gan ar jau pierasto kardiotokogrāfijas metodi, gan izmantojot elektrokardiogrammas (EKG) analīzi. Tas palīdz objektīvāk novērtēt bērna veselības stāvokli dzemdību laikā. Kardiotokogrāfiju iespējams veikt arī vienlaicīgi diviem augļiem dvīņu grūtniecības gadījumā. Lai veiktu augļa EKG pierakstu, pie bērna galviņas tiek piestiprināts elektrods, kuru pievieno STAN S41 aparātam. Tas tiek darīts dzemdībās, kurās paredzami bērniņa veselības pasliktināšanās riski, piemēram, grūtniecēm ar vēlīno toksikozi, hipertenziju, gestācijas diabētu. STAN aparāts pats analizē augļa elektrokardiogrammu un signalizē par novirzēm. Tas ļauj samazināt gan nevajadzīgu ķeizargriezienu skaitu, gan bērnu ar zemiem Apgares rādītājiem dzimšanu. Ierīci ir paredzēts izmantot tikai apmācītam un kvalificētam personālam pirmsdzemdību izmeklēšanas un dzemdību telpās veselības aprūpes iestādēs. STAN S41 Ierīce tika iegādāta par 40 498.80 eiro, to piegādāja SIA GenMedica Baltic. Tā ir iegādāta ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu ES projekta „Tehnoloģiju iegāde SIA „Kuldīgas slimnīca” un SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem” (Nr.9.3.2.0/18/I/011), ietvaros. Projekta ilgums ir 48 mēneši (02.01.2019. – 30.12.2022.) Projekta kopējās izmaksas 1 487 488,50 EUR (t.sk. PVN). 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums.

  • Par ERAF līdzekļiem labiekārto Kuldīgas slimnīcas Centrālās sterilizācijas nodaļu

    13.04.2022. Turpinot īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu „Tehnoloģiju iegāde SIA „Kuldīgas slimnīca” un SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem”(Nr.9.3.2.0/18/I/011), Kuldīgas slimnīca ir labiekārtojusi Centrālās sterilizācijas nodaļu. Tā aprīkota ar jauniem sterilizācijas konteineriem un tvaika ierīci ķirurģisko instrumentu tīrīšanai. Lai nodrošinātu pacientu veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību un drošību, liela nozīme ir ne tikai mūsdienīgam aprīkojumam diagnostikas un ķirurģisko operāciju veikšanai, bet arī instrumentu sagatavošanai. Vidēji gadā Kuldīgas slimnīcā pacientiem tiek veiktas ap diviem tūkstošiem akūtu un plānveida operāciju. Tās nebūtu pieļaujamas bez rūpīgas un kvalitatīvas ķirurģisko instrumentu sagatavošanas un sterilizācijas. Šis process ir Kuldīgas slimnīcas Centrālās sterilizācijas nodaļas pārziņā, kas nodrošina atkārtoti izmantojamā medicīniskā inventāra dezinfekciju un sterilizāciju. Pateicoties ERAF līdzfinansējumam, nodaļa ir tikusi pie desmit jauniem sterilizācijas konteineriem, kā arī iegādāta jauna tvaika ierīce ķirurģisko instrumentu tīrīšanai. Demonstrējot nesen piegādāto tvaika ierīci, centrālās sterilizācijas nodaļas vecākā māsa Egita Neimane, skaidro, ka svarīgākais ieguvums no jaunās tvaika ierīces ir tas, ka tā nodrošina ātrāku un mūsdienīgāku pieeju instrumentu sagatavošanai tālākam mazgāšanas un dezinfekcijas procesam. Karstais tvaiks ātri un precīzi attīra operācijā izmantotos instrumentus, noņemot nost visu lieko pirms tos tālāk liek instrumentu mazgāšanas ierīcē. Pirms tam instrumentu pirmsapstrāde prasīja daudz vairāk laika un process bija garāks. Līgumi par aprīkojuma piegādi noslēgti iepirkumu rezultātā. Sterilizācijas konteineri, kurus piegādāja SIA B. Braun Medical, iegādāti par 9684.84 EUR. Tvaika ierīce, kuru piegādāja SIA “AB Medical Group”, iegādāta par 3915.18 EUR. Nodaļas labiekārtošanai projekta ietvaros, vēl paredzēts iegādāties tvaika sterilizatoru (autoklāvu). Kuldīgas slimnīcas sadarbības partneris šajā projektā ir Liepājas Reģionālā slimnīca, kas savu centrālās sterilizācijas nodaļu projekta ietvaros aprīkoja ar caurplūdes tipa piesātināta ūdens tvaika sterilizatoru, kā arī instrumentu mazgāšanas un dezinfekcijas iekārtu. http://liepajasslimnica.lv/index.php/projekti/137-infrastrukturas-attistibas-projektu-istenosana-sadarbibas-partnera-ietvaros Projekta „Tehnoloģiju iegāde SIA „Kuldīgas slimnīca” un SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” (Nr.9.3.2.0/18/I/011) mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, iegādājoties tehnoloģiskās iekārtas SIA “Kuldīgas slimnīca un SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”. Projekta ilgums ir 48 mēneši (02.01.2019. – 30.12.2022.) Projekta kopējās izmaksas ir 1 487 488,50 EUR (t.sk. PVN). 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums. Video: īss ieskats ķirurģisko instrumentu dezinfekcijas priekšapstrādē ar tvaika ierīci Kuldīgas slimnīcas Centrālās sterilizācijas nodaļā.

  • NMP un uzņemšanas nodaļā dežūras intensīvas

    20.04.2022. Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā Lieldienu brīvdienās kopumā pēc mediķu palīdzības vērsušies 132 cilvēki- gan pieaugušie, gan bērni. Sūdzības pārsvarā ir bijušas saistītas ar akūtām vīrusa saslimšanām bērniem, gremošanas trakta traucējumiem, kā arī hroniskām kaitēm. Nav izpalikušas arī traumas. Kuldīgas slimnīcas NMP un Uzņemšanas nodaļā svētku brīvdienas ir pagājušas darbīgi – gandrīz katru dienu pēc palīdzības vērsušies vidēji 33 cilvēku. Lai arī izteiktu Lieldienu traumu no šūpolēm nav bijušas daudz, vairāki cilvēki guvuši atslēgas kaulu lūzumus, krītot no velosipēda, kā arī traumējuši plecus, rokas, galvu dažādās āra aktivitātēs. Vecāki vērsušies pēc mediķu palīdzības bērniem, kurus piemeklējušas akūtas vīrusa saslimšanas un gremošanas trakta traucējumi. Palīdzība sniegta arī pacientiem, kuriem veselības problēmas sākušās smagā reibuma stāvoklī, t.sk., vienam nepilngadīgajam, kurš ticis stacionēts. Intensīva dežūra Kuldīgas slimnīcas NMP un uzņemšanas nodaļas mediķiem turpinājusies arī pēc Lieldienām, kad 19.aprīlī ar dažādām sūdzībām un traumām, t.sk. apdegumiem, vērsušies 43 cilvēki. Ļaujoties aktīvai atpūtai, iestājoties siltajam laikam un grillēšanas sezonai, aicinām nebūt pārgalvīgiem, lai izvairītos no nevajadzīgām traumām. Tomēr, ja nelaime notikusi, Kuldīgas slimnīcas NMP un uzņemšanas nodaļas mediķi sniegs palīdzību jebkurā diennakts laikā.

  • Ergoterapeite Selga Kancāne – gada funkcionālais speciālists 2021

    14.03.2022. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite Selga Kancāne atzīta par gada funkcionālo speciālistu Latvijas Ārstu biedrības organizētajā balsojumā - Gada balva medicīnā 2021. Balvas pasniegšana ir Latvijā nozīmīgākais pasākums veselības aprūpes nozarē, kuru Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šogad rīkoja jau divpadsmito reizi. Gada balvu medicīnā, kā nozīmīgu profesionālo novērtējumu, ik gadu svinīgā ceremonijā vairākās nominācijās pasniedz sabiedrības izvirzītajiem ārstiem māsām, ārstu vai māsu palīgiem, vecmātēm un citiem medicīnas nozares speciālistiem. Šogad balvu nominācijā “Gada funkcionālais speciālists 2021”, ir ieguvusi Kuldīgas slimnīcas ergoterapeite Selga Kancāne. Selga Kancāne ir profesionālis, uz kuru var paļauties gan kolēģi gan pacienti. Ikdienā viņa palīdz atlabt cilvēkiem ar dažāda rakstura un smaguma funkcionālajiem traucējumiem, kā arī konsultē jautājumos par vides pieejamību, tehnisko palīglīdzekļu izvēli un ergonomijas principu ieviešanu darba vidē vai sadzīvē. Selgas profesionālās zināšanas bija neatsverams ieguldījumus arī Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas izveidē un aprīkojuma iegādē. Pēc LĀB informācijas, pacienti savā balsojumā vairākkārt minējuši, ka Selga ar savu neatlaidību un spēju iedvesmot, ir spējusi ikdienā atgriezt daudzus, kaut arī sākumā tas licies neiespējami. Zinoša, neatlaidīga un saprotoša. “Labākā ergoterapeite šaipus Daugavas!, tā īsti kurzemnieciskā garā Selgu raksturojis kāds pacients. “Es gūstu gandarījumu no tā, ka es redzu klienta izaugsmi, atgriešanos viņa ierastajā dzīvē. Ja tas ir bērns, tad jebkurš sasniegtais mērķis ir mans gandarījums! Paldies visiem, kuri novērtēja manu darbu!”, par saņemto atzinību ir aizkustināta ergoterapeite. Saņemot balvu LĀB svinīgajā ceremonijā, Selga teica lielu paldies gan pacientiem, gan Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas kolēģiem par atbalstu, par sapratni, par līdzdalību. Paldies tika teikts arī Latvijas Ergoterapeitu asociācijai un pasniedzējām Inārai Kalniņai, Signei Tomsonei un Lolitai Cibulei, kuras ergoterapiju Selgai ielikušas sirdī. Pasakoties ģimenei, Selga atzina: “Tā, kā darbs ir mana sirdslieta, tad mazliet nākas nozagt laiku viņiem, bet paldies par atbalstu!” Kuldīgas slimnīca ar ergoterapeiti Selgu Kancāni lepojas jau sen. Tas, ka LĀB piešķirtās gada balvas pretendenti ir sabiedrības izvirzīti un iebalsoti, šo balvu padara īpaši nozīmīgu. Balvas tika pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 500 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 8 tūkstošus.

  • Ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs maska arī pēc 01.04.2022

    31.03.2022. No 1. aprīļa epidemioloģiskās drošības prasības lielākoties tiek atceltas, tomēr ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs daļa ierobežojumu saglabāsies arī turpmāk. Joprojām būs jālieto medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta, kā arī jādezinficē rokas un jāievēro distance. Atsevišķiem pakalpojumiem saglabājas arī prasība uzrādīt Covid-19 sertifikātu laboratoriski apstiprinātu PĶR testu. Ārstniecības un sociālās aprūpes iestādes ir vieta, kur Covid-19 izplatības risks saglabājas īpaši augsts. Tamdēļ, uzturoties slimnīcas telpās vai apciemojot Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas iemītniekus, joprojām būs jālieto medicīniskā maska vai FFP2 respirators bez vārsta. Nedrīkstēs aizmirst par roku dezinficēšanu un distances ievērošanu. Kas jāņem vērā slimnīcas apmeklētājiem un pacientiem: jālieto medicīniskā maska vai FFP2 respirators bez vārsta arī pēc 01.04.2022. jādezinficē rokas un jāievēro distance; saņemot ambulatoros pakalpojumus, pa slimnīcas telpām jāpārvietojas bez virsdrēbēm un jālieto bahilas; pieraksts noteikti ir jāatceļ, ja ir pozitīvs Covid- 19 tests, persona ir noteikta, kā kontaktpersona vai ir novērojami Covid-19 klīniskie simptomi: https://covid19.gov.lv/covid-19/par-covid-19/simptomi vai elpceļu infekcijas slimības pazīmes; plānveida pakalpojumiem dienas stacionārā, rehabilitācijas nodaļas pakalpojumiem, kā arī pavadošajām personām ģimenes dzemdībās, saglabājas iepriekš noteiktā prasība uzrādīt Covid-19 sertifikātu un laboratoriski pastiprinātu PĶR testu. pacientu apmeklējums slimnīcas stacionāra nodaļās joprojām ir aizliegts. Sūtījumus pacientiem var nodot slimnīcas garderobē. Tie tiek pieņemti mitrumizturīgā, viegli dezinficējamā iepakojumā. Izplatoties infekcijai stacionārā vai sociālās aprūpes nodaļā, tiek apdraudēti pacienti un arī medicīnas personāls. Tā rezultātā var nākties slēgt nodaļas un pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Kuldīgas slimnīca aicina būt atbildīgiem un neaizmirst par Covid- 19 vīrusa infekcijas riskiem arī pēc ierobežojumu atcelšanas!

  • Par svētku brīvdienām

    14.04.2022. Kuldīgas slimnīca informē, ka Lieldienu brīvdienās ambulatorās pieņemšanas pie speciālistiem nenotiks un reģistratūra, t.sk. centrālā ieeja 15. un 18. aprīlī būs slēgta. Pārliktās konsultācijas notiks pēc individuāli sniegtās informācijas. Apmeklētājus ierastajā kārtībā gaidīsim atkal trešdien 19.aprīlī. Atgādinām, ka svētkos un brīvdienās visu diennakti mediķa padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma gadījumos var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Steidzamos gadījumos medicīnisku palīdzību ir iespēja saņemt Kuldīgas slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā. Ja trauma vai pēkšņa saslimšana apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113. Lai Lieldienu šūpošanās būtu droša, atceries: pirms svētkiem pārliecinies par savu piemājas šūpoļu konstrukciju izturību pēc ziemas sezonas. neļauj maziem bērniem šūpoties bez pieaugušo klātbūtnes. Seko, lai bērns šūpošanās laikā turētos pie šūpolēm. neļauj bērniem tuvoties šūpolēm, ja tajās kāds jau šūpojas, jo īpaši ja tās ir koka vai dzelzs konstrukcijas. atceries, ka šūpoles domātas, lai tajās šūpotos, nevis lai no tām pēc uzšūpošanās augstumā izlēktu. bērni atdarina pieaugušos, tādēļ ar savu rīcību rādi bērnam pareizu piemēru. Neesi pārgalvīgs šūpojoties! Ja svinēsi ārpus mājas, vienmēr noskaidro precīzu adresi vai vietu, kurp dosies (īpaši, ja ciemosies mazāk zināmā vietu vai izbrauksi pie dabas) – ja būs vajadzīga dienestu palīdzība, varēsi dispečeriem labāk izskaidrot savu atrašanos. Jāatceras arī par piesardzību, rīkojoties ar grilu vai iekurot ugunskuru. Neļauj bērniem spēlēties grila vai ugunskura tuvumā, lai pasargātu no apdegumu traumām, un neatstāj atvērtu degmaisījuma pudeli viņiem brīvi pieejamā vietā. Ja degmaisījumu iedzers bērns, tas var apdraudēt viņa dzīvību. Svinam droši un atbildīgi!

  • Māsām piedāvā specializēties bērnu aprūpē bezmaksas programmā

    14.04.2022. Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža piedāvā iespēju pieteikties ESF profesionālās pilnveides izglītības programmas “Māsas ( vispārējās aprūpes māsas) specializācijai- bērnu aprūpē ( n41). Mācības sāksies jau 22.aprīlī. Latvijas Universitātes P.Stradiņa koledža ( Jūrmalā, Bulduros – Vidus prospekts 38) aicina pieteikties vispārējās aprūpes māsas Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.6.0/17/1/001“Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” profesionālās pilnveides izglītības programmas ”Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācijā: BĒRNU APRŪPĒ ( n41) Mērķauditorija – māsas Mācības notiks laika periodā – 22.04.2022. – 08.08.2022. Mācības plānot uzsākt – 22.04.2022. Mācību ilgums – 480 stundas (no tām 336 stundas ir prakse)/ 5 mēneši Mācību TEORĒTISKĀ DAĻA – tiks organizēta katrā otrajā piektdienā, sestdienā klātienē koledžā – Vidus prospekts 38, Bulduros, Jūrmalā. Mācību PRAKTISKĀ DAĻA norisināsies klīniskajā vidē ārstniecības iestādēs. Pēc profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves dalībnieki iegūs apliecību 480 akadēmisko stundu apjomā. Pieteikšanās koledžas mājas lapā www.psk.lu.lv Plašāka informācija šeit: Masas-specializacija-bernu-aprupe-2.pdf (masuasociacija.lv)

  • Kuldīgas slimnīcā veikta sarežģīta krūškurvja operācija

    14.04.2022. Šonedēļ Kuldīgas slimnīcā tika veikta sarežģīta krūškurvja operācija, lai novērstu dzīvības apdraudējumu kādam pacientam, kurš krītot bija guvis šķembainu ribu lūzumu un traumējis plaušas. Operācijas veikšanai tika piesaistīts torokālais ķirurgs no Rīgas. Šī gada 12.aprīlī Kuldīgas slimnīcā tika nogādāts kāds pacients, kurš krītot bija traumējis krūškurvi. Traumas rezultātā, pacients bija guvis šķembainu ribas lūzumu, kas bija skāris starpribu artēriju un bojājis plaušu pleiru. Lai glābtu pacienta dzīvību, apturētu asiņošanu un slēgtu plaušu pleiras bojājuma vietu, tika veikta komplicēta operācija. Tās laikā, operatīvi piesaistot torokālo ķirurgu, tika atvērts pacienta krūškurvis, veikta tā sanācija un novērsts plaušas pleiras bojājums. Operāciju veica torokālais ķirurgs, P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torokālās ķirurģijas centra virsārsts Dr.med. Artjoms Špaks un Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste, neiroķirurģe Dr. Agate Zīverte. Operācija noritēja veiksmīgi un pašlaik pacients turpina ārstēties intensīvajā terapijā Kuldīgas slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā. Vēlam pacientam drīzu atveseļošanos!

  • Sveicam Dr. Laimu Brišku nozīmīgajā dzīves jubilejā!

    11.04.2022. Sestdien, 9. aprīlī nozīmīgu dzīves jubileju atzīmēja Dr. Laima Briška. Daudziem viņa ir pazīstama kā ģimenes ārste, tomēr lielāko daļu savas darba dzīves, daktere ir saistījusi ar Kuldīgas slimnīcu. Dzīvē viņa ir aizrautīga ceļotāja, patīk aktīvs dzīvesveids, aizrauj viss jaunais. Kuldīgas novadniekiem pazīstamā ārste Laima Briška dzimusi Tukuma novadā. Uz Kuldīgu pārcēlusies pēc Rīgas medicīnas institūta beigšanas. Savu karjeru toreizējā Kuldīgas rajona Centrālajā slimnīcā, Dr. Briška 1978. gadā sākusi kā ārsts – anesteziologs. Vienmēr interesējoties par novitātēm medicīnā, padziļināti apguvusi un praktizējusi vairākās specialitātēs. No 1982.gada slimnīcā strādājusi par ārstu – terapeitu, praktizējusi arī kā reimatologs. No 1994. gada līdz 2020. gadam bijusi ģimenes ārste. Šobrīd Kuldīgas slimnīcā, Dr. Briška ir funkcionālās diagnostikas ārste, elektrokardiogrāfijas speciāliste. Dakteres padziļinātās zināšanas un pieredze, izvērtējot pacientu kardiogrammas un sniedzot slēdzienu, Kuldīgas slimnīcai ir būtisks pienesums. Savukārt ārste šo darbu dara ar prieku, labprāt tiekas ar kolēģiem un jūtas labi savā pašreizējā specialitātē. Kolēģu vidū Dr. Laima Briška vienmēr novērtēta kā ļoti labs speciālists. Tuvākie kolēģi viņu raksturo kā ātru un uzņēmīgu personību, kas nekad nav baidījusies aizstāvēt savu viedokli. Sportiska, mīl dabu un vienkāršas, dabiskas lietas. “Liela ceļotāja, mīl klasisko mūziku un savu ģimeni”, tā Dr. Brišku raksturo viņas ilggadējā kolēģe, Kuldīgas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja Dr. Rendience. To apliecina arī pati jubilāre, kurai jau ir ieplānots ceļojums uz Peru: “Ikdienā man ir svarīgs ritms, aktīvs dzīves veids! Mani aizrauj viss jaunais, nezināmais. Atskatoties uz saviem gadiem, es priecājos par mūsu bērniem, kas izauguši par ļoti labiem cilvēkiem, neskatoties uz mūsu aizņemtību darbā! Dzīvē es visvairāk novērtēju savu ģimeni, dzimtu un tās turpinājumu – mazbērnus. Mans dzīves moto ir mīlēt un aizsargāt visu dzīvo. Dzīvība – man joprojām ir brīnums!” Sveicam Dr.Laimu Brišku nozīmīgajā dzīves jubilejā! Vēlam laimi, veselību un dzīvesprieku gan dzīvē, gan darbā!

  • Daļa Covid-19 ierobežojumu sociālās aprūpes iestādēs saglabājas arī pēc 01.04.2022

    31.03.2022. Saglabājoties augstam inficēšanās riskam ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, atsevišķi ierobežojumi saglabāti arī pēc 1.aprīļa, kad lielākā daļa Covid-19 ierobežojumi sabiedrībā tiek atcelti. Apciemojot Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas iemītniekus ir jāņem vērā, ka no 01.04.2022. vairs netiek prasīts sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, tomēr tiek saglabātas šādas prasības: apmeklējums iepriekš jāsaskaņo; visi apmeklētāji tiek reģistrēti; apmeklējuma laikā jālieto medicīniskā maska vai FFP2 respirators bez vārsta; jādezinficē rokas un jāievēro distance; vienā apmeklējuma reizē drīkst ciemoties ne vairāk kā viena persona, izņemot, ja apmeklētāji ir vairāki vienā mājsaimniecībā dzīvojoši vienas ģimenes locekļi. Apmeklējums Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā nedrīkst notikt, ja: apmeklētājam ir noteikta izolācija, ir bijis kontakts ar Covid-19 infekcijas slimnieku vai cilvēku, kurš atrodas mājas karantīnā; apmeklētājam ir Covid-19 raksturīgie klīniskie simptomi - https://covid19.gov.lv/covid-19/par-covid-19/simptomi un elpceļu infekcijas slimības pazīmes; apmeklētājs pēdējo10 dienu laikā ir bijis valstī, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi:https://www.spkc.gov.lv/lv/valstu-saslimstibas-raditaji-ar-covid-19-0 Kuldīgas slimnīca atgādina, ka sociālās aprūpes nodaļu iemītnieki gan Aizputē, gan Kuldīgā, pārsvarā ir seniori, kuri pieder pie Covid-19 saslimstības augsta riska grupas. Būsim atbildīgi, jo Covid-19 vīruss nav atcelts!

  • Ēnu diena Kuldīgas slimnīcā

    06.04.2022. Šodien, Ēnu dienā, Kuldīgas slimnīcā bija pieteikušies piecpadsmit ēnotāji, kuri vēroja galvenās ārstes, nenoatologa, ginekologa, bērnu māsas, pediatra, ergoterapeita un fizioterapeita ikdienu. Ēnu dienas aktivitātēm Kuldīgas slimnīcā ļoti atbildīgi bija gatavojušies gan ēnotāji, gan speciālisti, lai pastāstītu, parādītu savu profesionālo ikdienu un motivētu jauniešus turpināt ceļu uz izvēlēto profesiju medicīnas nozarē. Ēnotāji bija ieradušies no Kuldīgas, Talsiem, Jelgavas, Ventspils, Tukuma. Kādu ēnotāju medicīna saista jau no bērnības, kādam tā ir kā otrā izvēle vai vēl svārstās starp vairākām profesijām. Citam interese par profesiju ir radusies pēc saskarsmes personīgajā pieredzē, bet vēl kāds vēlējās gūt vispārīgu priekšstatu par šo nozari un saprast, ko nozīmē būt ārstam, kā notiek darbs slimnīcā. Drosme, spēja strādāt komandā, pārliecība par sevi un savām spējām, pacietība, sadarbības prasmes, laba komunikācija, pozitīvisms, atsaucība, gribasspēks, prasme uzklausīt, prasme kritiski domāt, atbildība, jābūt izpalīdzīgam un nedrīkst padoties – galvenās, jauniešu minētās, rakstura iezīmes, kas vajadzīgas, strādājot medicīnā. “Nekad nepadoties un neapstāties pie mazuma!” “Lai arī cik grūti var iet procesā, nevajag profesiju atstāt novārtā.” “Šodien vēlreiz pārliecinājos, ka vēlos nodarboties ar medicīnu, jo šajā profesijā ir daudz interesanta, ko uzzināt. Ārstam ir jāuzņemas liela atbildība visam izsekot līdzi, kā arī jābūt lielai neatlaidībai, lai nepadotos un turpinātu apgūt ko jaunu. “Labs ārsts būs tad, ja viņam blakus būs laba medmāsa!“ Šī ir tikai daļa no atziņām, ko Ēnu dienas noslēgumā pauda jaunieši. Ēnotāju nopietno attieksmi un atziņas par iegūto pieredzi, atzinīgi novērtēja Kuldīgas slimnīcas vadība. Galvenā ārste Agate Zīverte bija gandarīta par to, ka ēnotāji bija patiesi ieinteresēti mediķu darbā un izteica atzinību par jauniešu pārliecību savā profesijas izvēlē. Savukārt, valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda cerību, ka jaunieši nākotnē par savu prakses, rezidentūras un darba vietu izvelēsies Kuldīgas slimnīcu. #ĒnuDiena ir atpazīstama un atzīta karjeras izglītības programma skolēniem. Latvijā Ēnu diena ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvia (JA Latvia) reģistrēta preču zīme. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un sagatavotos darba tirgum.

  • 25.03.22.-28.03.22. piesakies ēnot Kuldīgas slimnīcā!

    25.03.2022. Šogad biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvia (JA Latvia) ieviestā ēnu diena Latvijā notiks 6.aprīlī. Kuldīgas slimnīca piedāvā 14 vakances pie astoņiem speciālistiem. Ar vakancēm var iepazīties, meklējot SIA Kuldīgas slimnīca profilu www.enudiena.lv Izmantojot biedrības Junior Achievement Latvia mājaslapu www.enudiena.lv Kuldīgas slimnīca ir atvērusi 14 vakances pie šādiem Kuldīgas slimnīcas speciālistiem: Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste – 2 ēnas Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmāte – 1 ēna Kuldīgas slimnīcas ginekoloģe - dzemdību speciāliste – 3 ēnas Kuldīgas slimnīcas neonatoloģe – 1 ēna Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas māsa – 2 ēnas Ārsts stažieris Kuldīgas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļā – 2 ēnas Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite – 1 ēna Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas sociālā aprūpētāja – 2 ēnas Vakancēm var pieteikties www.enudiena.lv. Piesakoties uz vakanci, ēnotājam ir jāraksta motivācijas vēstule, kurā jāpamato sava vēlme ēnot izvēlēto profesiju. Vēlams norādīt arī savu telefona numuru, lai ir iespēja sazināties un pārrunāt pieteikumu. Veselības aprūpe ir specifiska nozare un mediķu ikdiena prasa ievērot īpašu režīmu un stingras prasības gan pret epidemioloģisko drošību, gan datu aizsardzību. Dodot iespēju ēnot Kuldīgas slimnīcā, speciālisti no ēnotāja sagaida nopietnu attieksmi pret mediķa profesiju. Tamdēļ Kuldīgas slimnīca nepiedāvā nejaušā ēnotāja iespēju. Ēnojot mediķa darbu, jaunietim ir jābūt augstai motivācijai, jāpārdomā izturēšanās pacienta klātbūtnē, kā arī ir jāievēro ētikas un konfidencialitātes prasības. Šī iemesla dēļ, Kuldīgas slimnīca savām vakancēm noteikusi prasību, ka ēnotājam ir jābūt vidusskolniekam. Lai novērstu epidemioloģiskos riskus, ēnotājiem būs jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Vairākiem speciālistiem, darba specifikā iespējama arī operāciju veikšana. Ja ēnotājs speciālistu vēlas ēnot operācijas laikā, būs jāuzrāda 48 h derīgs, laboratoriski veikts Covid-19 PĶR testa rezultāts. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un sagatavotos darba tirgum. Tās laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ar ēnu dienas nolikumu un dažiem noderīgiem padomiem, vairāk var iepazīties šeit: https://enudiena.lv/informacija/enotaji/

  • Lai tuberkuloze nepaliek nepamanīta

    24.03.2022. Šodien Pasaules tuberkulozes dienā Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrs pateicas ikvienam par ieguldījumu tuberkulozes ierobežošanas darbā, kā arī aktualizē nepieciešamību pievērst uzmanību tuberkulozes riska grupu izmeklēšanai un regulārai pārbaudei. Nozares speciālisti ir noraizējušies par faktu, ka tuberkulozes slimības diagnostika pēdējos divos gados ir ievērojami samazinājusies, vai pat dažos novados vispār netiek konstatēta. 2019.gadā Latvijā bija reģistrēti 386 saslimšanas gadījumi, 2020.gadā - 292, bet 2021.gadā – 184. Arī Kuldīgas slimnīcas pulmonoloģe Dr. Vija Rendniece ir novērojusi, ka Covid – 19 pandēmijas laikā ir samazinājies jaunatklāto tuberkulozes gadījumu skaits: Ja 2020.gadā Kuldīgas slimnīcas Pulmonoloģijas kabinetā tuberkulozes pacientu uzskaitē tika uzņemti seši pacienti, tad 2021.gadā tikai divi. Šogad diagnoze uzstādīta vienam pacientam. Aicinu cilvēkus pievērst uzmanību simptomiem un lūgt ģimenes ārstu nosūtīt uz pārbaudēm. Savlaicīgi atklāta, slimība ir ārstējama, turklāt tiek pētīti un meklēti risinājumi jaunu medikamentu ieviešanai, kas ievērojami var samazināt tuberkulozes ārstēšanas laiku. Lai gan varētu domāt, ka atklāto gadījumu skaita samazināšanās ir pozitīva tendence, tomēr speciālistiem pastāv bažas, ka Covid – 19 pandēmijas un ierobežojumu ietekmē, ir samazinājusies nevis slimības izplatība, bet savlaicīga tās diagnosticēšana. Tas noved pie novēlotas tuberkulozes diagnozes, smagas un ielaistas slimības, kas veicina tālāku slimības izplatību. Tuberkulozes izplatības ierobežošanai svarīga nozīme ir ikgadējam plaušu rentgenogrāfiskajam izmeklējumam, kā arī krēpu izmeklējumam, ja novērojami tuberkulozei raksturīgie simptomi: klepus, kas nepāriet trīs nedēļas un ilgāk, ar vai bez krēpām, asiņu vai asiņainu krēpu atkrēpošana, ilgstošs nogurums, nespēks, svīšana naktīs, nepamatota krišanās svarā, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tuberkuloze ir infekcijas slimība. Tās izraisītājs ir TB mikobaktērijas – mazi, elastīgi organismi, kas medicīniski tiek saukti par Mycobacterium tuberculosis. Inficēties ar TB var ieelpojot mikobaktērijas, kuras gaisa pilienu veidā izplata ar plaušu TB slims cilvēks, klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Kuldīgas slimnīcas Pulmonoloģijas kabineta tālrunis pierakstam: 63374037 Pulmonoloģijas kabineta darba laiks: šeit

  • Kuldīgas slimnīca uzņem terapeiti no Ukrainas

    21.03.2022. Atbalstot mediķus, kas patvērumu no Ukrainas kara atraduši Kuldīgā, Kuldīgas slimnīca ir gatava uzņemt savā kolektīvā pirmo mediķi no Ukrainas. Tā ir terapeite Valērija Žaļilo no Kijivas. Valērija Žaļilo Kuldīgā ieradusies, pateicoties zobārstes Dzintras Ozoliņas atbalstam. Atsaucoties Latvijas Zobārstu Asociācijas aicinājumam, Dr. Ozoliņa vispirms pie sevis uzņēmusi Valērijas māsu Irinu, kura ir zobārste. Noskaidrojot darba iespējas Kuldīgas slimnīcā, pēc nedēļas šurp devās arī Valērija. Dr. Valērija Žaļilo ir iekšķīgo slimību ārste. Ukrainā praktizējusi gan slimnīcā, gan kā ģimenes ārsts. Kuldīgas slimnīcā viņa strādās Iekšķīgo slimību nodaļā, tās vadītājas Dr.Rendnieces uzraudzībā. Kamēr tiek nokārtotas formalitātes saistībā ar uzturēšanos Latvijā, kvalifikācijas atzīšanu un reģistrēšanos Ārstniecības personu reģistrā, Dr.Žaļilo voluntēs un pakāpeniski iepazīs Kuldīgas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas darbu. Ukraiņu ārstei sākotnēji jāiegūst priekšstats par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, jāiepazīst pacientu uzņemšanas un ārstēšanas procesi slimnīcā, izmeklējumu veikšanas un medikamentu nozīmēšanas kārtība, nepieciešamā dokumentācija utml. Tas notiks ciešā sadarbībā ar nodaļas un slimnīcas personālu. Dr.Žaļilo ir gatava apgūt latviešu valodu, tomēr pagaidām ar pacientiem komunicēs ar kolēģu starpniecību. Ukraiņu ārste nodaļas kolēģiem dosies līdzi vizītēs, iepazīsies ar pacientu slimības vēsturēm, veiks manipulācijas, kas neprasa tiešu saziņu ar pacientu. Novēlam Dr. Žaļilo veiksmīgu iejušanos kolektīvā un mediķu darbā Kuldīgas slimnīcā! Бажаэмо доктору В. Жалiло вдалого впровадження в колективi, успiхiв у медицинi та роботi в Кулдiжськiй лiкарнi! Informatīvais materiāls par ukraiņu mediķu nodarbinātību LV Працевлаштування українських лікарів у Латві (pdf) Vairāk par atbalsta iespējām ukraiņu nodarbinātībai https://www.nva.gov.lv/lv/ukrainski-civilno-naselennya-yaki-shukayut-robochi-miscya

  • Kuldīgas slimnīcā sveikts šī gada 100.mazulis

    16.03.2022. Šī gada 14.martā, ar vecmātes Guntas Cepurītes palīdzību, Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā tika sagaidīts šī gada 100.bērniņš – puisītis Darens. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas 2022. gada simtais bērniņš Darens ir piedzimis kuldīdznieku Olgas Bārzdes un Kaspara Zvidriņa ģimenē. Šodien ģimeni sveica Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds un galvenā ārste Agate Zīverte, vēlot Darenam un visai ģimenei veiksmi, spēku, dzīvesprieku! Māmiņai tika pasniegti ziedi, savukārt dēliņš tika pie elegantām dāvanām, t.sk., simts latviešu tautas pasakām. Mājās Darenu gaida divas vecākās māsas Aleksandra (12 g.) un Nikola (10 g.), kā arī divi lielie brāļi Sebastians (9) un Marks (7). Kā atzina māmiņa Olga, visi ir mazliet satraukušies, bet tomēr priecīgi par brālīša piedzimšanu. Jautāta, kā jūtas kā daudzbērnu ģimene, Olga dzīvespriecīgi atbild: “Ļoti labi, jo tā ir draudzīgāk un foršāk! Vietas mājās ir daudz, ir arī apkārtne, kur bērniem izskrieties. Visi ir draudzīgi, viss ir labi un mazajam brālītim pieskatītāju daudz!” Arī pagājušogad, 14.martā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā tika sagaidīts 100.bērniņš – meitenīte Emīlija, kura šogad šajā datumā svinēja jau savu pirmo dzimšanas dienu! Kuldīgas slimnīca priecājas par visiem mūsu dzemdību nodaļā dzimušajiem bērniem un novēl augt skaistiem, gudriem un stipriem!

  • Kuldīgas slimnīcas struktūrā iekļaus divus sociālās aprūpes centrus

    03.03.2022. Šodien, sanākot Kuldīgas novada pašvaldības izveidotajai darba grupai, uzsākts darbs pie divu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju pievienošanas Kuldīgas slimnīcai. Kuldīgas slimnīcas struktūrā jau piecus gadus sociālās aprūpes pakalpojumu sniedz Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļa un turpmāk par savām struktūrvienībām, Kuldīgas slimnīca sauks arī: Skrundas veselības un sociālās aprūpes centru, kas atrodas Skrundā Kuldīgas novada sociālās aprūpes namu “Valtaiķi”, kas atrodas Rudbāržu pagastā Pirmajā tikšanās reizē, darba grupa apsprieda un vienojās par turpmākām darbībām, kas pārsvarā ir saistītas ar finansējumu un administratīviem procesiem. Sociālās aprūpes pakalpojumi arī turpmāk tiks nodrošināti esošajās adresēs, nodrošinot pakalpojumu sniedzēju darba nepārtrauktību. Šo centru sniegto ilgstošas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu uzticēt Kuldīgas slimnīcai, 24.02.2022. konceptuāli atbalstījusi Kuldīgas novada dome. Lēmums paredz, racionālu un lietderīgu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomas funkciju izpildi, attīstot vienotu pakalpojuma kvalitātes standartu Kuldīgas novadā.

  • Par atbalstu Ukrainas bēgļiem

    04.03.2022. Kuldīgas slimnīca ir vienota ar Latvijas veselības nozari, atbalstot Ukrainas valstspiederīgos, kuri patvērumu meklēs Latvijā. Slimnīca, savas kompetences ietvaros, sniegs medicīniskos pakalpojumus Ukrainas bēgļiem vai ievainotajiem karavīriem. Medicīniskā atbalsta un veselības aprūpes nodrošināšanu Ukrainas iedzīvotājiem, Latvijā vienoti koordinē Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests. Pēc Veselības ministrijas norādījumiem, bēgļiem un ievainotajiem nepieciešamie medicīnas materiāli un medikamenti, arī tiek gādāti centralizēti. Paužot gatavību iesaistīties atbalsta sniegšanā, Kuldīgas slimnīca ir sniegusi atbildīgo iestāžu pieprasīto informāciju par saviem resursiem – gultas vietu skaitu stacionārā un speciālistiem, kas var nodrošināt veselības aprūpi, t.sk., ambulatoros pakalpojumus. Tas nozīmē, ka Kuldīgas slimnīca nodrošinās gan stacionāro, gan ambulatoro medicīnisko palīdzību ikvienam Ukrainas bēglim vai karavīram, kuram tā būs nepieciešama. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, Ukrainas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā, kā tas ir paredzēts Latvijas pilsoņiem. Turklāt Ukrainas iedzīvotāji, kuri Latvijā negūst ienākumus un nav sociāli apdrošināti, medicīnisko palīdzību un veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt bez pacienta iemaksas. Tas nozīmē, ka Ukrainas pilsoņiem, kuri Latvijā nestrādā, bez maksas būs pieejami visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. “Esam gatavi sniegt visa veida atbalstu Ukrainas bēgļiem un ievainotajiem kareivjiem. Mēs vienmēr esam gatavi sniegt veselības aprūpes palīdzību visiem, kam tā ir nepieciešama. Darīsim to vienoti un koordinēti, sekojot Veselības ministrijas norādēm.”, Kuldīgas slimnīcas nostāju pauž valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds. Turklāt Kuldīgas slimnīca arī kā darba devējs, iespēju robežās, ir gatava dot iespēju ukraiņu mediķiem veikt profesionālo darbību savā profesijā. To pieļauj pieņemtais Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likums. Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu ir izstrādājusi informatīvos materiālus ukraiņu un angļu valodā. Tajos ir informācija par pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību un informatīvajiem tālruņiem, kā arī psihoemocionālā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir gatavi sniegt bezmaksas palīdzību no Ukrainas bēgošajiem bērniem un viņu ģimenēm, kā arī pieaugušajiem. LV_info Informācija par psihoemocionālo atbalstu bērniem, pusaudžiem un viņu ģimenēm Informācija par psihoemocionālo atbalstu pieaugušajiem No Ukrainas uz Latviju (ukraine-latvia.com) UA_info Інформація про можливості державної психоемоційної підтримки дітей-біженців та їх сімей. Інформація про можливості психоемоційної підтримки біженців. з України в Латвію (ukraine-latvia.com) Centralizēta informācija par pieejamo palīdzību un atbalstu Latvijā, (nodarbinātība, piemēram, psiholoģiskā palīdzība, juridiskais atbalsts, tulks, veselības aprūpe, sociālais atbalsts, u.c.) pieejama pa informatīvo tālruni “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” - 27 380 380 Latvijas iedzīvotāji, zvanot uz šo tālruni, var saņemt informāciju par iespējām veikt ziedojumus un sniegt atbalstu, piemēram, iesaistoties brīvprātīgajā darbā.

  • Februārī vairāk jaundzimušo

    01.03.2022. Februārī Kuldīgas slimnīcā piedzimuši 38 bērni – 18 puisīši un 20 meitenītes. Lai arī februāris ir īsais mēnesis, šogad tas ir bijis par četriem bērniņiem bagātāks nekā iepriekšējā gadā. Teju puse dzimuši ģimenes dzemdībās. Kopā ar saviem vecākiem savu pirmo pavasari sagaidīs: Kadrija, Mia (2), Alise, Artūrs, Miķelis (2), Izabella, Katrīna, Krišs,Terēze, Roberts, Anna, Noa, Undīne, Adele, Mareks-Zigmunds, Oskars(dzimis Visu mīlētāju dienā), Mairis, Uvis, Aleksandrs, Adele, Ričards, Sabīne, Aleksandra, Matīss, Jānis, Jēkabs, Lindija, Emīls, Emma, Aurora, Keita, Ralfs, Beāte, Kristofers, Elza. 17 bērniņi piedzimuši ģimenes dzemdībās, kas liecina par arvien pieaugošo sabiedrības izpratni par par abu vecāku lomu ģimenes plānošanā un jaundzimušā aprūpē. Tiek novērots, ka arvien vairāk jauno tēvu izrāda interesi gan par to, kā jūtas un kas notiek ar sievieti gan bērniņa gaidīšanas laikā, gan pašā dzemdību procesā. Neskatoties uz papildus Covid-19 ierobežojumiem, jaunajām ģimenēm ir svarīgi, ka bērniņa sagaidīšanas brīdī, piedalās arī tētis. Pavadošās personas loma ģimenes dzemdībās, galvenokārt, ir sniegt emocionālo atbalstu sievietei. Pavadošā persona var būt jebkura persona, kuru sieviete ir izvēlējusies – mamma, māsa, draudzene vai cita persona, kurai sieviete uzticas un ir pārliecināta, ka tās sniegtais emocionālais atbalsts dzemdību procesā būs palīdzošs.

  • Dāvina D vitamīnu jaundzimušajiem

    28.02.2022. Rūpējoties par jaundzimušo un viņu vecāku veselību, Latvijas farmācijas uzņēmums Sagitus šī gada 28. februārī Kuldīgas slimnīcai dāvina D vitamīnu. Tas tiks visiem mazuļiem, kas šī gada martā un aprīlī piedzims Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā. Rūpējoties par zīdaini, ir nepieciešams ļoti rūpīgi sekot D vitamīna pareizai un pietiekamai uzņemšanai. D vitamīns ir vajadzīgs bērna kaulu un zobu normālai attīstībai un augšanai, normālas imūnsistēmas darbībai un muskuļu darbības uzturēšanai. Lai arī mammas piens ir pats labākais mazulim, dažkārt objektīvu iemeslu dēļ, D vitamīna daudzums tajā var nebūt pietiekams. SIA Sagitus pārstāve Ieva Pelīte skaidro, ka vispasaules pandēmija, ko ir izraisījis Covid-19 vīruss, apliecina, ka patlaban īpaši būtiski ir uzņemt D vitamīnu pietiekamā daudzumā – gan jaundzimušajiem, gan jaunajiem vecākiem. Tamdēļ SIA Sagitus, sadarbībā ar Latvijas slimnīcu dzemdību nodaļām, ir nolēmuši jaundzimušajiem dāvināt D vitamīnu. Dāvinājumu jau ir saņēmusi Vidzemes slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Daugavpils Reģionālā slimnīca.” 28. februārī SIA Sagitus dāvinājums – gandrīz simts D vitamīna iepakojumi – sasniedza Kuldīgas slimnīcu. To saņēma Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Agate Zīverte un neonatoloģe Dr.Ramona Irbe. Pateicoties SIA Sagitus idejai, martā un aprīlī dzimušie bērni, saņems katrs pa iepakojumam. Tos, dodoties mājās no dzemdību nodaļas, jaundzimušā vecākiem, iedos nodaļas personāls. Kuldīgas slimnīcas neonatoloģe Dr.Ramona Irbe uzņēmuma labās gribas žestu un rūpes novērtē atzinīgi: “Lai arī D vitamīnu bērnam parasti nozīmē pediatrs vai ģimenes ārsts, mēs jau dzemdību nodaļā varam pievērst vecāku uzmanību D vitamīna lietošanas nozīmei. Pēc bērniņa piedzimšanas, vecākiem dažu dienu laikā ir jāapgūst un jāuztver ļoti daudz svarīgas informācijas. Uzdāvinātais D vitamīns vecākiem atgādinās arī par šo aspektu bērna pareizai attīstībai!” D vitamīns ir svarīgs visos vecumos. To mēdz dēvēt arī par saules vitamīnu, jo saules UV B starojums ir tas, kam būtu jānodorošina apmēram 90% no cilvēkam nepieciešamā D vitamīna daudzumu. Otrs D vitamīna avots ir uzturs. Mūsu platuma grādos saules gaisma un uzturs bieži nav pietiekams D vitamīna avots un apmēram 85% Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna nepietiekamība. Tāpēc D vitamīns papildus jāuzņem D vitamīnu saturošu preparāta veidā. Plašāka informācija www.Dvitamins.lv, tomēr Kuldīgas slimnīca atgādina, ka vislabākais konsultants Jums būs pediatrs vai ģimenes ārsts.

  • Atveseļošanās pēc vēdera dobuma operācijām būs vieglāka

    24.02.2022. Šī gada 23.februārī Kuldīgas slimnīcā tika organizētas mācības/meistarklase, kuru laikā Kuldīgas slimnīcas anesteziologi – reanimatologi apguva perifērās reģionālās anestēzijas metodes, kas dod iespēju ievērojami mazināt sāpes pacientiem pēc vēdera dobuma operācijām. Pacientiem atveseļošanās būs vieglāka, samazināsies spēcīgo pretsāpju medikamentu nepieciešamība. Mācības Kuldīgas slimnīcas anesteziologiem-reanimatologiem noritēja visas dienas garumā. Meistarklasi vadīja Rīgas Austrumu Kīniskās Universitātes slimnīcas (RAKUS) Anestezioloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asociētā profesore Agnese Ozoliņa un viņas kolēģis, RAKUS Anestezioloģijas klīnikas anesteziologs – reanimatologs, Dr. Oļegs Gutņikovs kopā ar klīnikas ārsti stažieri Andu Meikališu. Teorētiskajā daļā Kuldīgas slimnīcas speciālisti klausījās par vēdera priekšējās sienas un muguras atliecējmuskuļa perifērajiem blokiem, to anatomiju, indikācijām un manipulāciju tehniku ultrasonoskopijas kontrolē. Savukārt otrajā daļā operāciju zālē notika šo perifēro reģionālo tehniku demonstrācijas un hands-on apmācība, kuras laikā Kuldīgas slimnīcas anesteziologi-reanimatologi apguva praktiskās iemaņas. Manipulāciju veic pacientam, kad viņš atrodas jau anestēzijā. Līdz ar to šī manipulācija nav pacientam sāpīga. To var veikt operācijas sākumā vai beigās. Pacients tiek atbilstoši pozicionēts, tad anesteziologs ultrasonoskopijas kontrolē atrod anatomisko vietu un caur adatas dūrienu ievada tajā lokālo anestētiķi, kas veic savu atsāpinošo darbību līdz 24 h pēc operācijas. Nepieļaut sāpju intensitāti tieši šajā laika posmā ir vissvarīgāk, jo tad tā ir visaugstākā. Kā skaidroja profesore Agnese Ozoliņa: “Latvijā šos vēdera priekšējās sienas un muguras atliecējmuskuļa blokus RAKUS sākām veikt salīdzinoši nesen, jo sākotnēji perifērie reģionālie bloki galvenokārt tika veikti augšējām un apakšējām ekstremitātēm ortopēdijā un traumatoloģijā. Metode nāk no Eiropas lielākajām klīnikām, kad tika izpētīts, ka pacientam daudz drošāk ir veikt šos blokus, lai anestēzija būtu pēc iespējas vieglāka, nekaitīgāka un lai pacientam pēc operācijas nesāpētu. Pati agrāk daudz praktizēju perifēros nervu blokus ortopēdiskajā ķirurģijā un muguras fiksācijas operācijās. Savukārt kolēģis Dr.Oļegs Gutņikovs ir daudz veicis vēdera priekšējās sienas blokus, kas aizsākās ar rezidentūras pētnieciskā darba izstrādi. Šobrīd Dr.Gutņikovs jau 3 gadus ar labiem rezultātiem šos blokus veic patstāvīgi, kā arī kopā ar citiem mūsu klīnikas kolēģiem.” Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste, neiroķirurģe Dr. Agate Zīverte uzsver, ka rūpēs par pacientu, šīs atsāpināšanas metodes apguve Kuldīgas slimnīcas anesteziologiem-reanimatologiem ir ļoti būtiska: “Pirmkārt, mēs pacientam varēsim nodrošināt kvalitatīvāku veselības aprūpi pēcoperācijas periodā. Speciālistam veicot perifēro reģionālo anestēziju jau vēdera dobuma operācijas laikā, mums pacientam nav jādod papildus spēcīgi pretsāpju medikamenti, un viņš var izvairīties no to blaknēm, dažādām alerģiskām reakcijām. Otrkārt, mēs varēsim samazināt invazīvo manipulāciju skaitu, tādejādi novēršot diskomfortu un iespējamo infekciju risku. Treškārt, ja sāp mazāk, tad pacients jūtas komfortablāk, vieglāk noris atveseļošanās process un cilvēks ātrāk var atgriezties ikdienā. To turpmāk varēs nodrošināt mūsu anesteziologi-reanimatologi! “ Jautāti, kā iespēju, apgūt šo metodi vērtē paši speciālisti, Kuldīgas slimnīcas anesteziologs-reanimatologs Dr.Gologuzovs atzīst: “Jebkurai jaunai metodei vai manipulācijas tehnikai ir nepieciešams praktizēšanās laiks. Labprāt gribētu sazināties ar profesori Ozoliņu, lai metodi apgūtu padziļināti. Anesteziologa – reanimatologa galvenais pienākums ir panākt pacienta atsāpināšanu operācijas laikā un ir labi, ka pastāv alternatīva medikamentozai atsāpināšanai arī agrīnā pēcoperācijas periodā! “ Perifērās reģionālās anestēzijas metodes var pielietot tādās vēdera dobuma operācijās, kā cirkšņa trūces, nabas trūces, pēcoperācijas trūces, žultspūšļa operācijas u.c., arī ginekoloģiskajā ķirurģijā un muguras ķirurģijā. Kuldīgas slimnīcā 2021. gadā veiktas kopā 1748 operācijas, no tām 361 pacientam operēti vēdera dobuma orgāni, bet 330 pacientēm veiktas ginekoloģiskās operācijas.

bottom of page