Meklēšanas rezultāti
Search this site
726 results found with an empty search
- Augustā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā meitenes dzimušas vairākumā
03.09.2021. Augustā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā piedzimuši kopā 44 bērni, no kuriem 26 ir meitenes un 18 zēni. Arī kopumā no gada sākuma meitenes skaita ziņā pārspējušas zēnus - 183 meitenes un 174 zēni. Svara ziņā no augustā dzimušajiem bērniņiem, dūšīgāki bija zēni, lai gan dzima arī brašas meitenes. Smagākais zēns no Saldus, piedzimstot svēra 4,520 kg, bet smagākā meitenīte no Tukuma - 4,395 kg. Otrs smagākais zēns bija no Dienvidkurzemes novada un piedzimstot svēra 4,450 kg, bet smagākā meitene – saldiniece – svēra 4,285 kg. Vieglākais bērniņš, piedzimstot svēra 2,740 kg. Īsākie bērniņi – divi puisīši, augumā bija 47 cm, bet garākā, bērniņa tituls pienākas zēnam no Saldus. Viņš piedzimstot bija 57 cm garš. No meitenēm augumā īsākā bija 50 cm, bet garākā – 56 cm. Augustā dzimušie bērniņi no Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas devās mājās uz Saldus novadu (11), Talsu novadu (6), Dienvidkurzemes novadu (5), Tukuma novadu (4), Ventspils novadu (1), Baldones novadu (1), Rīgu (1). Vietējie – Kuldīgas novadnieki – bija 15. Māmiņu vidējais vecums bija 30 gadi. Bērnu vārdiņi: Renārs, Krišs, Naidžels, Justs, Emīls, Kārlis, Hugo, Martins, Markuss, Kristofers, Raitis, Krista, Beāte, Kate, Jasmīna, Ance, Marta, Dženifera, Keitija, Amēlija, Sofija, Late, Maija, Rebeka, Dārta, Odrija, Džesika – Līga, Ambera, Loreta – Mia, Vendija. Lai laba veselība mazuļiem un izturība viņu vecākiem!
- Kuldīgas novads veicina jauno medicīnas speciālistu piesaisti
01.09.2021. Lai piesaistītu jaunos speciālistus, Kuldīgas novada pašvaldība arī šogad izsludina pieteikšanos uz pašvaldības stipendiju. Medicīnas jomā studējošajiem un rezidentiem noteikts plašs atbalstāmo specialitāšu loks. Uz pašvaldības stipendiju var pretendēt pilna laika augstākās izglītības studiju programmas pēdējā kursa students, kurš studē Latvijas valsts akreditētā izglītības iestādē, apgūstot akreditētu izglītības programmu. Uz stipendiju tiesīgs pretendēt arī rezidents, kurš iegūst izglītību saskaņā ar akreditētām rezidentūras izglītības programmām medicīnā, kādā no pašvaldības noteiktajām atbalstāmajām specialitātēm un ir noslēdzis līgumu ar Kuldīgas slimnīcu. Medicīnas jomā 2021. gadā ir noteiktas šādas atbalstāmās specialitātes: ārsti - internists; gastroenterologs un/vai endoskopists; pediatrs/neonatologs; ķirurgs; traumatologs; ginekologs-dzemdību speciālists; kardiologs; anesteziologs-reanimatologs; fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts; otorinolaringologs; medicīnas māsas - visas specialitātēs. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds atzīmē, ka: “Jauno mediķu piesaistīšana Kuldīgas slimnīcai ir svarīgs stratēģiskais mērķis. Tā sasniegšanai, slimnīca nodrošina gan prakšu vietas studentiem, gan rezidentūru, gan ir pretimnākoša jaunajiem ārstiem, kuri pēc studiju beigšanas ir ieguvuši ārsta grādu, bet pašreiz nav iespējas studēt rezidentūrā. Kuldīgas slimnīcai ir kvalificēti pieredzējuši speciālisti, kas jaunajiem var sniegt praktiskās zināšanas un sagatavot ārsta darbam. Pašvaldības stipendija ir papildus materiālais stimuls, kas dod cerības turpināt sadarbību ar jauno speciālistu vēl vismaz trīs gadus pēc augstskolas vai rezidentūras beigšanas. Savukārt, jaunajiem speciālistiem tiek dota iespēja ievirzīt savu ārsta vai māsas karjeru, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus Kurzemes reģiona iedzīvotājiem. Pilna laika augstākās izglītības programmās studējošie Kuldīgas novada pašvaldības stipendiju mēnesī saņems 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt rezidentūrā studējošie – 100 % no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Pretendents nevar saņemt pašvaldības stipendiju, ja viņš jau saņem Kuldīgas novada pašvaldības finansējumu studiju maksas segšanai, taču pašvaldības stipendiju var saņemt, ja pretendents jau saņem valsts piešķirto stipendiju. Stipendiju pretendentam piešķirs uz visu atlikušo studiju laiku. Par stipendijas piešķiršanu pretendents slēgs trīspusēju līgumu ar Kuldīgas novada pašvaldību un SIA Kuldīgas slimnīca, paredzot nostrādāt iestādē vismaz trīs gadus pēc studiju pabeigšanas. 2020. gadā šādu līgumu par stipendijas piešķiršanu parakstīja topošā ginekoloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dzemdniecības un ginekoloģijas rezidente Linda Freiberga. Pieteikums Kuldīgas novada pašvaldības stipendijas, līdz šī gada 19.oktobrim, iesniedzams personīgi Kuldīgas novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā (Baznīcas ielā 1, Kuldīgā) vai elektroniska dokumenta veidā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz e-pasta adresi dome@kuldiga.lv Vairāk par nosacījumiem Kuldīgas novada pašvaldības stipendijas saņemšanai šeit. Aicinām izmantot iespēju pretendēt uz stipendiju un veidot profesionālo karjeru Kuldīgas slimnīcā!
- Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļa atsāk pacientu uzņemšanu
31.08.2021. Kuldīgas slimnīcas Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļa no 1.septembra atkal ir gatava uzņemt pacientus, nodrošinot gan plānveida operācijas, gan veselības aprūpi pacientiem ar akūtām veselības problēmām. Pacientiem, kas gaidīja uz plānveida operācijām, informācija par pārcelto operācijas laiku tiek sniegta, sazvanot katru pacientu individuāli. Reaģējot uz epidemioloģisko situāciju, Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļa no 20.augusta pārtrauca jaunu pacientu uzņemšanu, nodrošinot veselības aprūpi nodaļā esošajiem pacientiem, kas atveseļojās pēc operācijām vai stacionēšanas ar akūtiem veselības traucējumiem. Lēmums neuzņemt pacientus tika pieņemts, lai savlaicīgi novērstu Covid -19 draudus plašākiem ierobežojumiem slimnīcā. Kuldīgas slimnīca vērš uzmanību, ka situācijas, kad Covid- 19 infekcijas riska dēļ ir jāpārtrauc vai jāierobežo veselības aprūpes pakalpojumi, ir ārkārtas veids, kā risināt infekcijas izplatīšanās draudus ārstniecības iestādē. Tā nav idienišķa situācija - tas ir slogs medicīnas sistēmai kopumā un cilvēkiem, kas infekcijas riska dēļ nevar savlaicīgi saņemt veselības aprūpi, rada veselības pasliktināšanās risku, dažkārt pat apdraud dzīvību. Iedzīvotāji tiek aicināti šādas situācijas uztvert nopietni, vienlaikus atgādinot, ka pašlaik vienīgais veids, kā iegūt kolektīvo imunitāti pret Covid - 19, ir vakcinēšanās.
- Viss notiek raitāk, ja pacients ir informēts
30.08.2021. Kuldīgas slimnīca priecājas, ka cilvēki seko līdzi slimnīcas notikumiem, aktualitātēm un izmanto iespēju uzdot jautājumus mājaslapā un oficiālajā Facebook lapā, tomēr pierakstu pie ārsta ir svarīgi veikt pacientam pašam. Sazinoties ar reģistratūru, ir iespēja vienoties par pieejamo un pacientam vēlamo pieraksta laiku. Savukārt, pacientu reģistratorēm ir iespēja noskaidrot un atgādināt par pakalpojuma saņemšanai nepieciešamo nosūtījumu vai pakalpojuma sniegšanas kārtību. Lai saņemtu pierakstu pie ārsta (ambulatoros pakalpojumus) Kuldīgas slimnīcā, ir jāzvana reģistratūrai pa tālruni 63374000 vai jāvēršas tās centrālajā reģistratūrā 1.stāvā (galvenā ieeja). Reģistratūrā Jums sniegs informāciju un veiks pierakstu pie vajadzīgā speciālista, pasakot apmeklējuma laiku. Kuldīgas slimnīcas speciālistu pieņemšanas laiki ir atrodami šeit. Ieplānotajā datumā, ierodoties pie speciālista, vispirms jāvēršas reģistratūrā, jāuzrāda pase vai ID karte, bērna dzimšanas apliecība vai ID, ārsta nosūtījums, apdrošināšanas polise vai dokumenti, kas pierāda pacienta maksas atvieglojumus. Par pakalpojumu jānorēķinās jau reģistrēšanās brīdī. Apmeklējot ārstu, vēlams ņemt līdzi arī jaunākos iepriekšējo izmeklējumu rezultātus, izrakstus, slēdzienus utml. Speciālista kabineta atrašanās vieta tiks izskaidrota reģistrēšanās brīdī. Kuldīgas slimnīcas speciālisti ir pieprasīti un konsultāciju pieraksts parasti veidojas ļoti blīvs. Tāpēc pacientu reģistratores aicina: "Savlaicīgi atceļot pierakstu, mēs to varam paspēt piedāvāt citam pacientam un Jūs kādam dosiet iespēju tikt pie vajadzīgā speciālista, lai ātrāk uzsāktu ārstēšanos!” Lai nodrošinātu atsevišķu ambulatoro pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai, Kuldīgas slimnīca sadarbojas ar SIA Veselības centrs-4, SIA Semigallia un SIA Tehniskā ortopēdija. Līdz ar to Kuldīgas slimnīcas ambolatorajā pieņemšanā ir pieejami arī šādi speciālisti: Dermatologs – SIA Veselības centrs 4, tālrunis 27866655 Dermatologs/ venerologs – SIA Semigallia, tālrunis 23271857 Flebologs – SIA Veselības centrs 4, tālrunis 27866655 Tehniskais ortopēds – SIA Tehniskā ortopēdija, tālrunis 23378456, 27767171 ! Kuldīgas slimnīca atgādina: vēršoties veselības aprūpes iestādē, joprojām svarīgi ir ievērot Covid – 19 piesardzības pasākumus – lietot sejas maskas, dezinficēt rokas, ievērot 2m distanci no citiem apmeklētājiem. Ārsta apmeklējums noteikti ir jāatceļ, ja ir novērojami vīrusa saslimšanas simptomi: paaugstināta temperatūra (drudzis); iekaisuša rīkle, sāpes kaklā; sauss klepus; stipras galvassāpes; nogurums; grūtības elpot, sāpes muskuļos, caureja, slikta dūša, iesnas. Lai pierakstītos un saņemtu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, jāvēršas Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas reģistratūrā, tālrunis: 63374035, 26452416. Plašāka informācija par pakalpojumu saņemšanu šeit. Stājoties stacionārā, ierodoties uz plānveida operāciju vai akūti vēršoties Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā, reģistrēšanās notiek šīs nodaļas reģistratūrā, tālrunis 63374029. Plašāka informācija par pacientu uzņemšanas kārtību šeit.
- Uz laiku pārtrauc pacientu uzņemšanu un plānveida operācijas Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā
20.08.2021. Kuldīgas slimnīca informē, ka reaģējot uz epidemioloģisko situāciju, no šodienas, 20.augusta līdz 1.septembrim, tiek pārtraukta jaunu pacientu uzņemšana Kuldīgas slimnīcas Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā. No 20.08.2021. līdz 01.09.2021. Kuldīgas slimnīcas Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā pacienti netiks uzņemti un plānveida ķirurģiskās un traumatoloģiskās operācijas tiek atliktas. Akūto saslimšanu vai traumu gadījumos, pacientu izmeklēs un palīdzību sniegs dežurējošais ķirurgs vai traumatologs. Ja pacientu būs nepieciešams stacionēt, tas tiks darīts sadarbībā ar citām ārstniecības iestādēm. Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļa pavisam slēgta netiek un pacientiem, kas nodaļā jau ārstējas, veselības aprūpe tiek nodrošināta. Jaunu pacientu uzņemšana un plānveida operācijas uz laiku tiek pārtrauktas, lai novērstu iespējamo Covid-19 infekcijas izplatības risku. Aktuālā informācija par pacientu uzņemšanas atjaunošanu pēc 01.09.2021., tiks ievietota Kuldīgas slimnīcas mājaslapā un sociālo tīklu Facebook lapā kuldigasslimnica.lv. Par plānveida operāciju atjaunošanu, katrs pacients tiks informēts individuāli. Šādi lēmumi – ierobežot jaunu pacientu uzņemšanu stacionārā – jau ir bijuši un tas tiek darīts, lai savlaicīgi novērstu Covid -19 draudus plašākiem veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumiem. ! Kuldīgas slimnīca atgādina, ka vienīgais veids, kā sabiedrībā var mazināt Covid-19 infekcijas risku un nepieļaut šādu situāciju rašanos, kad jāpārtrauc veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, ir vakcinēšanās pret Covid-19 un kolektīvās imunitātes iegūšana.
- Kuldīgas slimnīca atbalsta pirmās emocionālās palīdzības vajadzību māmiņām
18.08.2021. Kuldīgas slimnīca atbalsta Latvijas SOS bērnu ciemata asociācijas iniciatīvu projektā “Preventīvā atbalsta pieejamības veicināšana ģimenēm ar jaundzimušajiem un pirmsskolas vecuma bērniem Latvijā”, Nr.2021LV/NVOF/MAC/056/26 Projekta ietvaros sadarbībā ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju, vēl līdz septembrim ir iespēja iesaistīties bezmaksas programmā “Piedzimstot bērniņam” un saņemt PEP mammas konsultācijas. Pirmās emocionālās palīdzības mamma (PEP mamma) ir speciāli apmācīta atbalsta persona, kas sniedz gan praktisku, gan izglītojošu, gan emocionālu atbalstu māmiņām pēc bērna piedzimšanas līdz pat 3 gadu vecumam. Lai arī dzemdību nodaļu galvenā funkcija ir nodrošināt kvalitatīvu pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību palīdzību sievietei un jaundzimušā aprūpi, Kuldīgas slimnīcai ir mazulim draudzīgas slimnīcas statuss. Tas nozīmē, ka Kuldīgas slimnīca iesaistās un atbalsta dažādas iniciatīvas, kas sievietes, bērna un visas ģimenes dzīvi pēc mazuļa ienākšanas pasaulē, var padarīt labāku. Pirmā emocionālā palīdzība vecākiem īpaši svarīga ir laikā pēc mazuļa piedzimšanas, kad ne tikai jaunās māmiņas ar pirmo mazuli, bet dažkārt arī pieredzējušas māmiņas, piedzīvo satraukumu un neziņu par mazuļa aprūpi. Vai manam bērniņam viss būs labi? Vai būšu laba mamma? Vai nenodarīšu mazulim pāri? Vai nekļūdīšos viņa aprūpē un audzināšanā? Šie ir tikai daži jautājumi kas satrauc vecākus, mazulim ienākot ģimenē. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā ir lieliskas vecmātes, kuras izglīto un atbalsta māmiņas, kamēr tās uzturas dzemdību nodaļā. Tomēr atgriežoties mājās, drošības izjūta vecākiem nereti mazinās un parādās iepriekšminētā trauksme, kas negatīvi var ietekmēt bērna aprūpi un attīstību. Tāpat, savlaicīgi nerisinot grūtības, māmiņas pašas var iedzīvoties emocionālajās problēmās, kas var pāraugt pēcdzemdību depresijā un negatīvi ietekmēt mātes un bērna veselību, kā arī radīt dažādus sociālos riskus ģimenei kopumā. Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar biedrību “PEP mammu apvienība” ir saskatījusi iespēju, kā preventīvi risināt šos jautājumus, projekta laikā piedāvājot bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu mazuļa pirmajos 4 dzīves mēnešos. Programmas “Piedzimstot bērniņam” ietvaros, vecāki var saņemt bezmaksas PEP mammas konsultācijas gan pie jaunās ģimenes dzīvesvietā, gan izmantojot kādu no attālinātās saziņas rīkiem: skype, zoom, video zvanu utml. Atbalstot šo iniciatīvu, Kuldīgas slimnīca aicina gan māmiņas, gan tētus - Nešaustiet sevi un bērnu - jautājiet PEP mammai! Pieteikties bezmaksas PEP mammas konsultācijai var, zvanot pa tālruni 27333100 vai rakstot: piedzimstotberninam@sosbca.lv Vairāk par programmu: www.piedzimstotberninam.lv Vairāk par PEP mammām: www.pep.lv Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar biedrību “PEP mammu apvienība” projektu realizē ar Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds”, finansiālu atbalstu, ko pārvalda Sabiedrības integrācijas fonds. Projekta galvenais mērķis – preventīva atbalsta pieejamības veicināšana ģimenēm ar jaundzimušajiem un pirmsskolas vecuma bērniem, lai pēc iespējas novērstu nopietnu sociālo problēmu rašanos vēlākā nākotnē.
- Kuldīgas slimnīca atvērta jauniem speciālistiem
17.08.2021. Kuldīgas slimnīca ir vērsta uz attīstību un ieinteresēta jaunu speciālistu piesaistē. Lai arī Covid-19 pandēmija arī Kuldīgas slimnīcai prasījusi pārorientēt darbu atbilstoši Covid-19 situācijai un ieviest stratēģiski neplānotus pasākumus, virzība uz attīstību turpinās un speciālistu piesaiste joprojām ir aktuāla. Kuldīgas slimnīca ir III līmeņa Neatliekamās Medicīniskās palīdzības slimnīca, kuras pamatfunkcija ir nodrošināt valsts apmaksātus stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus diennakts režīmā vispārējos medicīniskos profilos – iekšķīgo, ķirurģisko, traumu, ginekoloģisko, bērnu slimību, dzemdību palīdzības. Paralēli veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, turpinās gan moderna aprīkojuma iegāde, gan jaunu speciālistu piesaiste Kuldīgas slimnīcas nodaļās, t.sk., ambulatoro pakalpojumu sektorā. Viens no Kuldīgas slimnīcas stratēģiskajiem mērķiem ir piesaistīt visu līmeņu ārstniecības personālu, nodrošinot paaudžu maiņu, paplašinot sniegto ambulatoro medicīnisko pakalpojumu klāstu. Laika posmā no 2020. gada līdz šī gada augustam, sadarbība uzsākta ar 27 speciālistiem, kas vēlējušies praktizēt Kuldīgas slimnīcā. Viņu vidū ir gan pieredzējuši profesionāļi, gan rezidenti, gan jaunie speciālisti pēc studiju beigšanas. Lielākā daļa no piesaistītajiem speciālistiem praktizē arī citās medicīnas iestādēs, bet sešiem mediķiem Kuldīgas slimnīca ir pamata darba vieta, no tiem trīs jaunajiem mediķiem, katram savā specialitātē, tā ir pirmā darba vieta. Kuldīgas slimnīca labprāt aicina darbā jaunos speciālistus, kas pēc studiju beigšanas meklē savu pirmo darba vietu, kurā praktizēties un veidot karjeru. Šeit tiek augstu vērtēti gan pieredzējušie speciālisti, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, gan jaunie profesionāļi, kuriem ir iespēja praktizēties pieredzējušo profesionāļu vadībā, un vienlaikus sniegt jaunu redzējumu slimnīcas darba pilnveidē un attīstībā. Neskatoties uz pozitīvajām attīstības tendencēm un jaunu speciālistu piesaisti, Kuldīgas slimnīcā ir brīvas vairākas vakances – galvenais ārsts, ķirurgs, traumatologs, māsu palīgs/sanitārs operāciju blokā, vecākā māsa Iekšķīgo slimību (terapijas) nodaļā, māsas Ķirurģijas nodaļā, māsa Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā, ergoterapeits Rehabilitācijas nodaļā, sociālais rehabilitētājs Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā. Kuldīgas slimnīca ar darbiniekiem labprāt veido pastāvīga darba attiecības uz nenoteiktu laiku. Tāpēc tiem jaunajiem speciālistiem, kas darba dēļ grasās pārcelties uz Kuldīgu, tiek piedāvāta palīdzība dzīvesvietas, bērnudārza un skolas, kā arī dzīvesbiedra nodarbinātības jautājuma risināšanā. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds no jaunajiem speciālistiem sagaida galvenokārt vēlmi strādāt un iniciatīvu: “Kuldīgas slimnīcai ir jāturpina attīstīties līdzi jaunākajām veselības aprūpes tendencēm. Ja jaunie speciālisti saskata iespēju ieviest jauninājumus, pilnveidot darba vidi un uzlabot ārstniecības procesu, slimnīcas valde vienmēr ir gatava uzklausīt un atbalstīt jebkādus centienus, kas vērsti uz attīstību.” Kuldīgas slimnīcā tiek atbalstīta arī darbinieku tālākizglītība, karjeras izaugsme. Valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds ir gandarīts, ka Kuldīgas slimnīcas darbinieki jūt motivāciju paaugstināt kvalifikāciju, kas īpaši aktuāli ir jaunākajam medicīnas personālam. Tā piemēram, sešas sanitāres šo divu gadu laikā ir kļuvušas par māsu palīgiem, bet divi māsu palīgi ieguvuši māsas kvalifikāciju, kas ļauj sevi ierindot pie vidējā medicīniskā personāla. Profesionālas māsas un māsu palīgi pacientiem ir tikpat svarīgas kā ārsti. Savukārt Kuldīgas slimnīcas ārsti, sekojot līdzi jaunākajiem medicīnas pētījumiem, slimnīcas attīstību sekmē ne tikai ar savām profesionālajām zināšanām, bet arī ar mūsdienīgu medicīnisko iekārtu ieviešanu ērtākai, ātrākai un precīzākai pacientu ārstēšanai. Kuldīgas slimnīca – tā ir vieta, kur gaida gan pieredzējušus profesionāļus, gan jaunos mediķus! Plašāk par darba vakancēm Kuldīgas slimnīcā varat uzzināt šeit: https://www.kuldigasslimnica.lv/vakances
- Kuldīgas slimnīca turpina ERAF projektu, kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamībai
12.08.2021. SIA Kuldīgas slimnīca turpina īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu „Tehnoloģiju iegāde SIA „Kuldīgas slimnīca” un SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem” (Nr.9.3.2.0/18/I/011) Projekta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, iegādājoties tehnoloģiskās iekārtas SIA “Kuldīgas slimnīca un SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”. Projekta īstenošana uzsākta 2019.gada 2.janvārī. Tā ietvaros Kuldīgas slimnīcai un projekta sadarbības partnerim - Liepājas Reģionālajai slimnīcai - pakāpeniski tiek iegādātas kvalitatīvai pacientu aprūpei nepieciešamas tehnoloģiskās iekārtas. Pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumam, Liepājas Reģionālā slimnīca ir tikusi pie jaunas sterilizācijas iekārtas un ķirurģisko instrumentu un mazgāšanas iekārtas, bet Kuldīgas slimnīcā būtiski ir uzlabots aprīkojums gandrīz visās Kuldīgas slimnīcas nodaļās, iegādājoties: plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas, ar kurām Kuldīgas slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļai jau vairākiem pacientiem ir izdevies glābt dzīvību; jauni mobilie defibrilatori gan Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā, gan Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā palīdz atjaunot un uzturēt dzīvībai svarīgās funkcijas pacientiem ar smagiem sirds ritma traucējumiem. Mobilie defibrilatori ir svarīgi ne tikai pacientu sirds apstāšanās gadījumā, bet arī pacienta sirdsdarbības, asinsspiediena un skābekļa piesātinājuma asinīs uzraudzīšanai un sirds ārējas stimulācijas veikšanai; jaunas anestēzijas darba stacijas un aprīkojumu komplekts laparoskopiskajām operācijām. Anestēzijas darba stacija nodrošina drošāku un precīzāku anestēzijas ievadīšanu un pacientu novērošanu, bet jaunajai iekārtai laparoskopisko operāciju veikšanai ir labāka izšķirtspēja. Līdz ar to paplašinās operāciju un diagnostikas iespējas, bet samazinās operācijas veikšanas ilgums un komplikāciju rašanās; iekārta operāciju, laparoskopisko un citu instrumentu un materiālu mazgāšanai un dezinfekcijai, kas Centrālajai sterilizācijas nodaļai atvieglo un ļauj īsākā laikā veikt medicīnisko instrumentu apstrādi, mazgāšanu un dezinficēšanu; jauna planšetes tipa ultrasonogrāfijas iekārta Ginekoloģijas un dzemdību nodaļai ļauj operatīvāk analizēt augļa guļu un pozīciju, prognozēt dzemdību gaitu. Savukārt, modernā intensīvās fototerapijas sistēma jaundzimušo dzeltes ārstēšanai, jaundzimušā intensīvās aprūpes galds un plaušu ventilācijas aparāts palīdz efektīvāk aprūpēt jaundzimušos, kuriem pirmajās dzīves dienās nepieciešama īpaša veselības aprūpe. Tāpat nomainītas dzemdību gultas - galdi, kas ir funkcionālāki un sievietei komfortablāki; gan Iekšķīgo slimību (terapijas), gan Ķirurģijas nodaļā uzstādīta ērtāka un modernāka medicīnas personāla izsaukuma sistēma, kas veicina pacienta un mediķa savstarpējo saziņu un saskarsmi. ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros veiktā tehnoloģiju iegāde ārstniecības iestādē, iedzīvotājiem nozīmē ērtāku, ātrāku, savlaicīgāku, saudzīgāku un pieejamāku veselības aprūpi. Vēl šī projekta ietvaros plānots iegādāties vairākas iekārtas, t.sk., ierīces Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļai, aprīkojumu Centrālās sterilizācijas nodaļai, ultrasonogrāfijas iekārtu Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļai un ierīci, kas ļauj veiksmīgāk veikt mātes un augļa novērošanu pirmsdzemdību aprūpē. Projektu „Tehnoloģiju iegāde SIA „Kuldīgas slimnīca” un SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem” (Nr.9.3.2.0/18/I/011) līdzfinansē ERAF. Projekta ilgums ir 36 mēneši (02.01.2019. – 30.12.2021.) Projekta kopējās izmaksas 1 487 488,50 EUR (t.sk. PVN). Projekta ietvaros 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums.
- Jūlijā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā - 46 jaundzimušie
03.08.2021. Jūlijā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā pasauli ieraudzīja 46 mazulīši - 24 puisīši un 22 meitenītes, tai skaitā, viens dvīņu pāris – Jānis un Līga no Jelgavas. Sagaidījām arī 300. mazuli – kuldīdznieku Reini. Dvīņu brālītis piedzimstot svēra 2,640 kg un bija 50 cm garš, savukārt māsiņa bija 2,510 kg smaga un 48 cm gara. Dvīnīšus palīdzēja sagaidīt vecmāte Zane Japeniņa. No sirds priecājamies par Jāni un Līgu un novēlam brālim un māsai augt tikpat latviskā garā, kā izvēlētie vārdiņi! Nākamgad, ap saulgriežu laiku, gaidīsim sveicienus no mūsu Jāņa un Līgas! Jūlijs bija nozīmīgs ar vēl vienu īpašu notikumu - tika sagaidīts 300. bērniņš, kurš šajā gadā dzimis Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļā. 20.jūlijā, ar vecmātes Ingas Losānes gādību, pasaulē nāca kuldīdznieks Reinis, kurš piedzimstot svēra 3,855 kg un bija 55 cm garš. Reinis un viņa māmiņa saņēma īpašu apsveikumu no SIA “Kuldīgas slimnīca” valdes priekšēdētāja Agra Rozenfelda, kurš mazajam un visai viņa ģimenei vēlēja veselību, spēku, izturību, prieku un laimi! No jūlijā sagaidītajiem mazuļiem, vissmagākais un visgarākais bērniņš bija zēns no Aizputes, kurš piedzimstot bija 61 cm un svēra 4,960 kg. Visvieglākais bērniņš svēra 2,490 kg, bet visīsākais bija 48 cm garš. Vēlam stipru garu un veselību visiem bērniņiem! Māmiņas dzemdēt Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā bija ieradušās no Talsiem (7), Sabiles (1), Aizputes (3), Saldus (13), Tukuma (5), Kandavas (2), Ventspils (1), Skrundas (3) Pāvilostas (1), Jelgavas (1) un Rīgas (1). Kuldīgas novadnieces bija septiņas māmiņas. Māmiņu vidējais vecums 29 gadi. Jūlijā dzimušajiem zēniem ir doti tādi vārdi, kā Stefans, Dominiks, Tomass, Rohins, Lionels, Everts, Demians, Kristofers, Regnārs, Raiens, Teodors, Juris, Emīls, Matīss, Valters, Jānis, Reinis, Dzintars, Ivo, Mārcis, Ivars. Meitenēm vecāki izvēlējušies šādus vārdus – Klāra, Odrija, Greisa, Tifānija, Paula, Loreta, Emīlija, Lote, Grēta, Keita, Ešlija, Olīvija, Līga, Patrīcija, Lāsma, Hanna, Lorēna, Sofija, Marlēna. Kopā no gada sākumu Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā dzimuši 313 bērni, kas ir par 15 bērniem vairāk nekā pērn šajā laikā.
- Valsts apmaksāta medicīniskā rehabilitācija pēc Covid-19
30.07.2021. Pacienti, kuri ir izslimojuši laboratoriski apstiprinātu Covid-19 infekciju, un kuru anamnēzē ir diagnoze U07.1., Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā var saņemt valsts apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju gan ambulatori, gan dienas stacionārā. Lai pacients pakalpojumu varētu saņemt, ārsta nosūtījumā ir jābūt norādītai diagnozei U07.1. Rehabilitāciju var saņemt, ja slimība pacientam nav ietekmējusi pašaprūpes spējas, bet saglabājas vismaz viens no šādiem simptomiem: elpošanas vai kardiovaskulāra mazspēja, neiroloģiski bojājumi, muskuloskeletālie simptomi (sāpes ekstremitātēs, locītavu stīvums, muskuļu vājums vai spazmas utml.) un citas klīniskas izpausmes. Ambulatoro medicīnisko rehabilitāciju var saņemt tie pacienti, kuriem pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas radušies viegli funkcionēšanas traucējumi, kas ierobežo personas darba spējas vai spējas veikt ikdienas aktivitātes. Medicīnisko rehabilitāciju dienas stacionārā var saņemt tie pacienti, kuriem pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas ir radušies vidēji smagi funkcionēšanas traucējumi un pacientam nepieciešami kompleksi rehabilitācijas pasākumi. Medicīniskās rehabilitācijas veidu un apjomu, ņemot vērā pacienta funkcionēšanas traucējumus, novērtēs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts jeb rehabilitologs, kurš izvērtēs, vai personai izpildās noteikti kritēriji medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai pēc Covid-19 infekcijas izslimošanas. Rehabilitāciju nevar saņemt, ja pacientam ir nepieciešama 24 stundu medicīniskā uzraudzība un skābekļa atbalsts, kā arī ja personai ir traucētas pašaprūpes spējas. ! Kuldīgas slimnīca vērš uzmanību, ka medicīniskā rehabilitācija ar iepriekš minēto diagnozi netiek organizēta prioritārā kārtībā. Tā tiks nodrošināta vispārējā rindas kārtībā. Piesakoties, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam un ārsta nosūtījumam, kurā norādīta diagnoze U07.1. Pieteikties var pa tālruni 63374035, 26452416 (vienojoties par nosūtījuma iesniegšanas veidu) vai vēršoties personiski Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā Aizputes ielā -22, Kuldīgā.
- No vakcinēšanās nav jābaidās, no saslimšanas gan
28.07.2021. Kuldīgas slimnīca aicina uzticēties mūsdienu medicīnai un nebaidīties no Covid-19 vakcīnas, lai sabiedrība var justies droši un komunicēt cits ar citu, neriskējot saslimt. Kuldīgas slimnīca vērš uzmanību, ka šobrīd ir ļoti svarīgi panākt kolektīvo imunitāti. Vakcinējoties individuāli, mēs aizsargājam ne tikai sevi, bet arī citus un mazinām slimības izplatības risku. Nevakcinējoties katrs uzņemas atbildību ne tikai par savu, bet arī citu personu (zīdaiņu, bērnu, cilvēku ar dažādu slimību novājinātu imunitāti u.c. riska grupu) veselību: “Tas ir vienkāršākais, ko mēs šobrīd katrs varam izdarīt gan savā un savu tuvinieku, gan visas sabiedrības labā! Nevakcinējoties Tu riskē saslimt pats un pakļaut slimībai apkārtējos. Esi atbildīgs – vakcinējies!” Bailes ir vienas no cilvēku senākajām emocijām, kas dabiski rodas, sastopoties ar kaut ko jaunu, nezināmu, nesaprotamu. Bailes darbojas kā aizsargmehānisms un tās ir nepieciešamas, lai pasargātu cilvēku no potenciālajām briesmām un apdraudējuma. Cilvēku bailes un šaubas par vakcinēšanos pret Covid-19 ir cilvēciski saprotamas, jo šī pandēmija ir kaut kas nebijis, vakcīnas radušās īsā laikā. Daudzi ir pārliecināti par to, ka ir vajadzīgi ilgu gadu pētījumi, lai izstrādātu drošu risinājumu. Tomēr jāņem vērā, ka Covid-19 vakcīna ir izstrādāta, balstoties uz jau vairāk kā 10 gadus ilgušiem SARS un MERS vīrusu pētījumiem un vakcīnu pret šiem vīrusiem izstrādi. Mūsdienās, attīstoties medicīnas zinātnei un tehnoloģijām, kā arī, balstoties uz jau iepriekš veiktiem pētījumiem, var daudz operatīvāk rast risinājumus slimību apkarošanai. Salīdzinoši ātra Covid-19 vakcīnas pieejamība bija iespējama arī tāpēc, ka vakcīnas izstrādē apvienojās ļoti liels zinātnieku un speciālistu skaits. Vakcīnu pārbaudi, kvalitāti un stingru reģistrācijas prasību ievērošanu nodrošina Eiropas Zāļu aģentūra. Līdz ar to Covid-19 vakcīnas ir drošas, tajās nav ne dzīvu vīrusu, ne citu vielu vai šūnu, kas cilvēkiem var izraisīt zinātniski nepārbaudītas reakcijas vai negribētas pārdabiskas spējas. Šīs vakcīnas satur vielas, kas nodrošina organisma imunitātes veidošanos pret Covid-19 vīrusu. ! Šeit var iepazīties ar Imunizācijas valsts padomes viedokli Kuldīgas slimnīca aicina izmantot tikai uzticamus informācijas avotus. Bailes un šaubas par vakcinēšanos pret Covid-19 vīrusa saslimšanu var mazināt, iepazīstoties ar pētījumos un reālos faktos balstītu informāciju. Iegūt atbildes un par vīrusa Covid-19 izplatību, drošības pasākumiem, vakcināciju un citām aktualitātēm var speciāli izveidotā tīmekļa vietnē - https://covid19.gov.lv Uzticamu informāciju no pirmavota Jūs iegūsiet arī Veselības ministrijas mājaslapā Nacionālā veselības dienesta mājaslapā, Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, Zāļu valsts aģentūras mājaslapā, Eiropas Vakcinācijas informācijas portālā. Pieteikties vakcīnai vari https://manavakcina.lv/, izvēloties sev vēlamo vakcinācijas centru. Tiem, kuriem nav iespējas pieteikties vakcīnai, izmantojot internetbanku vai e-parakstu, ir iespēja pieteikties pa tālruni, zvanot 8989.
- Grūtnieču aprūpe – centrēta uz sievieti un jaunās ģimenes vajadzībām
26.07.2021. Kuldīgas slimnīcā atbalstu gaidībās esošajām māmiņām pēc iepriekšēja pieraksta sākusi sniegt vecmāte Linda Jūrmale, kura grūtnieces kopā ar ginekoloģi – dzemdību speciālisti Ivetu Bāliņu pieņem trešdienās. L. Jūrmale topošās māmiņas un jaunos vecākus konsultē jautājumos, kas saistīti ar grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību periodu, kā arī vizītes laikā uzrauga grūtnieces un gaidāmā bērniņa veselību un attīstību. Jaunā vecmāte skaidro: “Topošo māmiņu pieņemšana noteikti ir vērsta uz savstarpēju sadarbību, komunikāciju un uzticēšanos. Mēs sagaidām no pacientes līdzestību aprūpes procesā, jo tas ir sievietes bērniņš. Sieviete ir tiesīga pati pieņemt lēmumus, kas skar viņas un bērna veselību un labklājību, izejot no informācijas, kas ir balstīta uz pierādījumiem. Iedrošinu nebaidīties izteikt savas vēlmes, viedokli un bažas, kā arī droši uzdot sev interesējošos jautājumus.” Viņa uzsver, ka pirmajā tikšanās reizē grūtniecei nekas īpaši nav jāsagatavo vai jāzina, jo viss, kas nav skaidrs, aprūpes procesā kļūst skaidrs". L. Jūrmalei vecmātes profesija ir sirdslieta jau kopš brīža, kad izlēma ar to saistīt savu dzīvi. Jautāta, kā šādu izvēli izdarījusi, viņa pastāstīja: “Ļoti pārliecinoši savu ceļu, lai kļūtu par vecmāti, es uzsāku pēc savas pirmās personīgās dzemdību pieredzes. Tā man ļāva piedzīvot, ka grūtnieču aprūpe var būt cieņpilna, centrēta uz pacienti un jaunās ģimenes vajadzībām, iedrošinoša, atbalstoša, izglītojoša un ka aprūpe neskar tikai dažu parametru noteikšanu un risku izvērtēšanu grūtniecības laikā. Vēlāk sapratu, ka manī ir pietiekami daudz savu iekšējo resursu, lai es varētu atbalstīt mammas un jaunās ģimenes šajā īpašajā dzīves periodā. Es sapratu, ka varu un vēlos dot tālāk kaut ko, ko pati esmu piedzīvojusi, tādā veidā padarot skaistāku, patīkamāku un vieglāku šo īpašo dzīves posmu, esot blakus kā atbalsts.” Vecmāte L. Jūrmale 2016. gadā absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti un pirmo darba pieredzi ieguva Rīgas Dzemdību namā, bet vēlāk sāka strādāt Liepājas reģionālajā slimnīcā. Lai pieteiktos konsultācijai pie ginekoloģes – dzemdību speciālistes Ivetas Bāliņas un vecmātes Lindas Jūrmales, aicinām zvanīt uz slimnīcas reģistratūru pa tālruni 63374000. Grūtnieču aprūpe Kuldīgas slimnīcā ir valsts apmaksāta.
- Ko sagaidīt pirms artroskopijas operācijas, tās laikā un pēc tās?
23.07.2021. Ceļu un plecu artroskopijas operācijas ir vienas no izplatītākajām Kuldīgas slimnīcā, kuras pacientiem veic dažādu saišu, muskuļu vai skrimšļu sāpju, traumu un bojājumu rezultātā, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem – locītavu deformācijas vai artrozes gadījumā, ja ir indikācijas vai paasinājumi, ko nevar ārstēt konservatīvi. Ko sagaidīt pirms operācijas, tās laikā un pēc tās? Pirms artroskopijas operācijas jādodas uz konsultāciju pie ārsta. Svarīgi pirms operācijas pievērst uzmanību veselībai un uzturam. Dažiem pacientiem jādomā par svara zaudēšanu vai smēķēšanas atmešanu, lai atvieglotu atlabšanas procesu. Pirms operācijas neiesaka lietot atsevišķus medikamentus, piemēram, aspirīnu vai citus antikoagulantus. Šādas detaļas konsultācijas laikā parasti speciālists ar pacientu izrunā. Jebkuras artroskopiskās operācijas veikšana atkarīga no pacienta vecuma, svara, aktivitātes līmeņa un citiem faktoriem, jo pastāv riski un atveseļošanās prasa laiku. Cilvēkiem ar ierobežotām rehabilitācijas spējām neiesaka veikt operāciju. To var noteikti tikai speciālists. Artroskopiskā operācija ir mazinvazīva plānveida operācija, kas tiek veikta pilnā vai spinālā narkozē un ilgst līdz stundai vai ilgāk. Tas ir atkarīgs no tā, ko ārsts konstatē procedūras laikā un kāda ir nepieciešamā ārstēšana. Procedūru veic ar artroskopijas ierīci – lai redzētu ceļa vai pleca bojājumus un novērtētu kaulus, cīpslas un saites, nelielā iegriezuma vietā ievada tievu instrumentu ar mikroskopisku videokameru galā. Speciālists caur pāris citiem nelieliem iegriezumiem ievieto smalkus instrumentus, ar kuriem veic operācijai nepieciešamās manipulācijas. Ceļa ārstēšanas metodes ietver plīsušu menisku, skrimšļu fragmentu izņemšanu vai to fiksēšanu, plīsušu priekšējo vai mugurējo krustenisko saišu rekonstruēšanu, kaulu atlūzu izņemšanu, iekaisušo audu rezekciju jeb izgriešanu, skrimšļu defektu malu nolīdzināšana. Pēc procedūras pacientu nogādā palātā, kur tas atmostas un var doties mājās 1–6 stundu laikā. Līdzi jābūt personai, kura palīdzēs nokļūt mājās. Atlabšana pēc ceļa artoskopijas ir vieglāka un ātrāka, nekā pēc grieztas un vaļējas operācijas. Pietūkumam palīdzēs kājas turēšana pacelta vēl pāris dienas pēc procedūras. Sāpju un pietūkuma mazināšanai uz brūces vietas var paturēt aukstuma aplikāciju. Pacientam jāpieskata operācijas brūces vietas. Tām jābūt tīrām un sausām. Lielai daļai pacientu pēc ceļa artroskopijas nepieciešams izmantot kruķus. Ķirurgs informēs, ja tos vajadzēs izmantot. Tāpat ķirurgs informēs par to, kad atkal droši varēsiet sēsties pie auto stūres. Fizioterapeits palīdzēs ar kustību terapiju, lai atlabšana noritētu pēc iespējas vieglāk un nesāpīgāk. Speciālisti parādīs vairākus vingrinājumus, kas kustību ātrākai atjaunošanai un spēku atgūšanai kājas muskuļos un celī. Tos pacients pēc operācijas varēs veikt mājās. Retos gadījumos pēc ceļa artroskopijas operācijas iespējamas komplikācijas, piemēram, drudzis, drebuļi, siltuma sajūta vai apsārtums ap celi, pietūkums vai sāpes. Ārsts noteiks vizīti dažas dienas pēc operācijas. Taču, ja parādās kādas no komplikācijām, pacientam ar ārstu jāsazinās pirms noteiktā tikšanās datuma. Ja atlabšana norit kā plānots, pacienti var uzsākt aktivitātes 6–8 nedēļu laikā. Atlabstot no operācijas, cilvēks spēj veikt vairāk aktivitāšu nekā pirms operācijas, dzīvojot ar sāpēm celī. Savukārt pleca artroskopija var būt opcija ārstēšanai, piemēram, saplēsta rotatora manšetei, pleca traumas vai dislokācijas gadījumā, atrīta vai cīpslu iekaisuma gadījumā. Ortopēdu pieredze liecina, ka pacienti pārāk ilgi mokas sāpēs, pirms meklē palīdzību, kas var novest līdz dažādu komplikāciju riskam un galu galā var nākties veikt protezēšanu. Arī pleca artroskopiskā operācija ir minimāli invazīva un atveseļošanās pēc tās ir ātrāka, sāpes ir mazākas un rētas praktiski nepaliek, kā tas ir pēc vaļējas operācijas ar lieliem iegriezumiem. Pēc operācijas pacients uzturas slimnīcā pāris dienas. Kad pacients ir mājās, ārsts rekomendē valkāt ērtu apģērbu, 1–6 nedēļas būs jāvalkā fiksējošais pārsējs. Pirmās pāris dienas mājās jāievēro mierīgs režīms. Pēc 5–7 dienām varēs pārtraukt lietot pretsāpju medikamentus un uzsākt ārstniecisko fizkultūras kursu fizioterapeita uzraudzībā. Pleca artroskopijas operācijas iespējamie riski retos gadījumos ir: asiņošana vai pietūkums, locītavu vai nervu bojājumi ap locītavu, iekaisums, locītavu stīvums, asiņošana un asins recekļi kāju vēnās. Potenciālos riskus pacients apspriež ar ārstu. Atkopšanās periodā ārsts noteiks vizītes, kurās apskatīs brūci. 6–12 nedēļas pēc operācijas, ķirurgs noteiks turpmāku rīcību vai vingrinājumus, kas palīdzēs plecam ātrāk sadzīt. Ortopēds informēs, kad atkal būs atļauts sēsties pie auto stūres un atgriezties darbā. Ar ārstu jāsazinās, ja novērojamas šādas pazīmes: izdalījumi no brūces, drudzis, kas ilgāk par divām dienām, palielinās pietūkums, apsārtums, jūtīgums vai sāpes, kakla sāpes, elpošanas vai sirds problēmas vai citas fiziskas grūtības. Ceļu, plecu un citu locītavu artroskopiskās operācijas Kuldīgas slimnīcā iespējams veikt par valsts līdzekļiem, maksājot tikai pacienta iemaksu. Par operācijas nepieciešamību jākonsultējas ar traumatologu – ortopēdu. Konsultācijai iespējams pieteikties pa tālr. 63374000. Fizioterapija pēc ceļa un plecu locītavas operācijas ir ieteicama, lai paātrinātu dzīšanu un saīsinātu rehabilitācijas laiku. Par konkrētu vingrinājumu pildīšanu vispirms konsultēties ar traumatologu – ortopēdu vai fizioterapeitu. Pasīva ceļa locītavas iztaisnošana. Sēdus uzliek kāju uz otra krēsla tā, lai pacele ir pacelta brīva, līdz parādās stiepjoša sajūta (jāatslābina muskuļi, lai gravitācijas spēka iedarbības rezultātā ceļa locītava tiek iestiepta un iztaisnota). Šādā pozīcijā noturēt līdz 5 minūtēm, 3–5 reizes dienā. Aktīva – asistējoša ceļa locītavas iztaisnošana. Sēdus veselo kāju nolikt zem operētās (video veselā labā kāja zem operētās – kreisās kājas. Sakrustojot kājas, ar veselo kāju palīdzēt iztaisnot ceļa locītavu. Pēdu kustināšana un apļošana visos virzienos trīs piegājienos pa 20 reizēm. Augšstilba priekšējo muskuļu sasprindzināšana. Guļus uz muguras vai pussēdus, kājas iztaisnotas, spiest celi uz leju, lai saspringst muskulis. Noturēt vismaz 5-10 sekundes, tad atslābināt. Papēža atcelšana no rullīša. Guļus vai pussēdus. Zem ceļa paliek sarullētu dvieli. Atceļ papēdi, notur 5-7 sekundes, tad nolaiž lejā un atslābina. Taisnas kājas pacelšana. Guļus uz muguras vai pussēdus, pēdas pirksti pievilkti pie sevis. Veselā kāja ir saliekta, operēto kāju taisnu atceļ no zemes līdz otra ceļ līmenim. Notur ~5 sekundes, nolaiž lejā un pilnībā atslābina. Atkārto trīs piegājienos pa 10 reizēm. Augšstilba aizmugurējo muskuļu stiprināšana. Guļus uz muguras, saliecot ceļa locītavu, virzīt operētās kājas papēdi uz sevi līdz 90 grādu leņķim, tad iztaisnot. Augšstilba sānu muskuļu stiprināšana. Apgulties uz neoperētā sāna, atcelt operēto kāju, noturēt 5-10 sekundes, tad nolaist.
- Turpmāk viena vakcīnas deva Covid-19 pārslimojušajiem būs pielīdzināta pilnam vakcinācijas kursam
23.07.2021. Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no 21. jūlija vakcinācijas sertifikātu Covid-19 pārslimojušie iedzīvotāji var iegūt, saņemot vienu jebkura ražotāja Covid-19 vakcīnas devu – ja vakcinācija veikta 180 dienu laikā pēc laboratoriski apstiprināta pozitīva Covid-19 testa un, ja no vakcinācijas veikšanas ir pagājušas 14 dienas, neskaitot vakcinācijas dienu. Vienlaikus NVD vērš uzmanību, ka gadījumā, ja viena jebkura ražotāja vakcīnas deva ir saņemta pirms 2021. gada 21. jūlija, šo vakcinācijas sertifikātu iedzīvotājam tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv nepieciešams dzēst un izveidot no jauna. Tādējādi jaunajā sertifikātā tiks attēloti korekti dati, un tas tiks uzskatīts kā pabeigta vakcinācijas kursa sertifikāts. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz vakcīnu efektivitātes jaunākajiem pētījumiem un Eiropas Padomes 14. jūnija ieteikumu par to, ka cilvēki ceļošanas kontekstā būtu jāuzskata par pilnībā vakcinētiem arī tad, ja vakcinācijas sertifikātā ir norādīts, ka vakcinācijas kursa ietvaros ir veikta vienas devas ievadīšana. Iepriekš minētais vakcinācijas sertifikāts ir derīgs tikai tajās Eiropas Savienības valstīs, kas ir pieņēmušas normu, atzīstot Covid-19 pārslimošanu ar vienu vakcīnas devu kā pilnu vakcinācijas kursu. Ieceļojot no citām valstīm, sertifikāts Latvijā ir sadarbspējīgs no 21. jūlija. Plašāka informācija par digitālo Covid-19 sertifikātu ir pieejama Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā Digitālais Covid-19 sertifikāts.
- Agrīna rehabilitācija stacionārā – pacienta ātrākai atveseļošanai
22.07.2021. Fizioterapeita atbalsts stacionārā nereti ir ļoti nepieciešams pacientiem pēc dažādām traumām un saslimšanām vai māmiņai pēc dzemdībām, lai ātrāk atjaunotu spēkus, tāpēc darbu Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā uzsākusi fizioterapeite Agnese Zeidaka, kura strādā ar pacientiem akūtā stacionāra nodaļā. Šis pakalpojums pacientam ir bez maksas. “Stacionārs ir slimnīcas nodaļas, kur ārstniecība un pacientu aprūpe notiek 24 stundas diennaktī, nodrošinot vairāku speciālistu palīdzību, kā arī nepieciešamos izmeklējumus dažāda profila pacientiem,” skaidro speciāliste. Stacionārs var ietvert pacientus pēc dažādām traumām, operācijām, akūtām elpošanas sistēmas saslimšanām, akūtām neiroloģiskām saslimšanām, piemēram, insulta, kā arī jaunās māmiņas pēcdzemdību periodā. “Pacienta ārstējošais ārsts izvērtē nepieciešamību pēc fizioterapijas nodarbībām un pēc ārsta uzaicinājuma tiek uzsākta fizioterapija. Akūtais rehabilitācijas process var būt ļoti dažāds, un tas ir atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa, bet tas vienmēr ir vērsts uz pacientu ātrāku atveseļošanos un pacientu aktivēšanu. Rehabilitācijas sākumā pacientu novērtēju, uzstādu mērķus, lai pēc iespējas uzlabotu pacienta veselības stāvokli,” papildina A. Zeidaka. Rehabilitācijas procesā tiek iekļauta pacientu izglītošana par esošo diagnozi un nepieciešamajiem vingrojumiem. Tad speciāliste pacientam parāda un iemāca vingrojumus, ko var turpināt arī pēc izrakstīšanās no stacionāra. Bieži pēc nepieciešamības tiek iekļauta dažādu gaitas palīgierīču pielāgošana un treniņš ar šīm palīgierīcēm. Fizioterapeite papildina: “Tāpat agrīna pacientu aktivēšana pēc operācijām vai guļošiem pacientiem ir nepieciešama, lai izvairītos no dažādām komplikācijām, piemēram, pneimonijas un trombembolijas riska, izgulējumiem.” Arī jaunajām māmiņām Dzemdību nodaļā pēc bērniņa nākšanas pasaulē nozīmīga ir agrīna fizioterapeita vizīte, kurā pastāsta par periodu pēc dzemdībām, nepieciešamajiem vingrojumiem, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atjaunotu un nostiprinātu ķermeni pēc grūtniecības un dzemdībām. “Jaunajām māmiņām jābūt stiprām un veselām, lai spētu parūpēties par jaundzimušo,” pamato A. Zeidaka. Tāpat arī šajās vizītēs fizioterapeite parāda māmiņai pareizu bērniņa hendlingu, jeb pareizu turēšanu un darbošanos ar mazuli. Fizioterapeite A. Zeidaka ir absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāti, iegūstot grādu veselības aprūpē un fizioterapeita profesionālā kvalifikāciju.
- Sagaidīts 300. bērniņš
21.07.2021. 20. jūlijā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā, ar vecmātes Ingas Losānes gādību, tika sagaidīts 300. bērniņš – Reinis, kurš piedzimstot svēra 3,855 kg un bija 55 cm garš. Staškus ģimeni sirsnīgi sveica Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds, vēlot veselību, spēku, izturību, prieku un laimi! Reinim ir divi vecākie brāļi – Ričards, kuram ir četri gadi un Otto, kurš šogad uzsāks skolas gaitas. Māmiņa Laura, kura pati ir kuldīdzniece pastāstīja, ka dzīves ceļš atkal atvedis uz dzīvi Kuldīgā. Iepriekš ar vīru par savām mājām sauca Rīgu. Arī pirmais dēliņš dzimis Kuldīgas slimnīcā. Tad, dzīvojot Rīgā, speciāli braukuši bērniņu laist pasaulē šeit. Reinim, kā Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas 2021. gada 300. bērniņam, tika dāvātas praktiskas lietas – Imanta Ziedoņa pasaku grāmata “Lāča Andreja pasakas”, ar rokām darinātas pirmās zeķītes un koka grabulītis. Priecājamies līdz ar ģimeni skaistajā notikumā un visiem trīs brālīšiem vēlam augt stipriem un laimīgiem! Kuldīgas slimnīca lepojas, ka tieši mūsu dzemdību nodaļa tiek izvēlēta par vietu, kur sagaidīt gan pirmo bērniņu, gan brālīšus un māsiņas!
- Hendlings - pareizai bērniņa attīstībai
19.07.2021. Hendlings ir metode, kā pareizi turēt un darboties ar mazuli. Pareiza bērniņa celšana, ģērbšana, guldīšana, nešana ir ļoti būtiska jau no viņa piedzimšanas brīža, jo veido ķermeņa simetriju, un no tā atkarīga bērna fiziskā un garīgā attīstība. “Mazulis piedzimstot nav simetrisks un, nepareizi darbojoties ar bērniņu, vecāki var vēl vairāk pastiprināt esošo muskuļu disbalansu vai muskulatūras tonusu. Tāpēc svarīgi jau kopš dzimšanas brīža nodrošināt, lai abas ķermeņa puses būtu vienādas un acis būtu centrētas uz viduslīniju,” skaidro Kuldīgas slimnīcas fizioterapeite Māra Laube. Darbojoties ar jaundzimušo, pieskārieniem jābūt maigiem un jāstrādā ar abām ķermeņa pusēm, lai viena puse neveidojas aktīvāka par otru. Speciāliste atzīmē, ka būtisks ir arī acu kontakts un nepārtraukta sarunāšanās ar savu bērniņu jau no pirmajām dzīves dienām. “Bērniņš ar laiku pieradīs pie konkrētiem vecāku žestiem un kustībām. Tas palīdzēs viņam iepazīt savu ķermeni un ar laiku aktīvi līdzdarboties,” stāsta M. Laube. Lai apgūtu pareizu darbošanos ar mazuli, fizioterapeite aicina pirmās reizes apmeklēt nodarbību Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā, kurā speciālisti parādīs un pastāstīs, kā celt, nest, ģērbt bērniņu, lai veicinātu pareizu psihomotoro attīstību. Fizioterapeite min biežākās kļūdas un pāris piemērus, kā labāk darboties: “Mainot autiņbiksītes, bērnu nedrīkst celt aiz potītēm. Autiņus var mainīt, veļot bērniņu uz vieniem un otriem sāniem, vai paceļot dibenu, roku turot virs bērniņa ceļa. Autiņbiksīšu maliņas ap kājiņām jāsakārto tā, lai autiņbiksītes nelien bērnam dupsītī. Pirmajās bērniņa dzīves dienās, kamēr dzīst nabassaites vietiņa, nav ieteicams tai pāri vilkt autiņbiksītes, jo nabiņas vietai ir jāļauj elpot.” Arī ģērbšanas procesam jābūt pareizam, tas balstās uz velšanu no vieniem sāniem uz otriem, nevelkot un neceļot mazuli. Simetrijas veidošanai būtiski ir kustināt abas puses. Jāseko, lai bērna roka un galva veltos līdzi ķermenim. ! Nedrīkst bērniņu ņemt aiz plaukstiņām vai pēdiņām. Bērniņš jāpaceļ un jānoliek caur sānu. Tas palīdz mazulim vieglāk pašam sakārtot savu ķermeni simetriski. Celšana notiek, veļot pāri savai rokai, plaukstu atspiežot pret lāpstiņām vai galvu, tādējādi stabilizējot plecus, bet ar otru roku jātur kopā bērniņa rociņas, tā sakārtojot ķermeni uz vidus līniju. Daudz nav ieteicams aiztikt arī bērniņa kakla zonu. Tas var paaugstināt muskuļu tonusu. ! Necelt bērniņu taisni uz priekšu un aiz padusītēm. Arī turot bērniņu, viņa rociņām jāatrodas sava ķermeņa vidū, tādējādi akcentējot ķermeņa viduslīniju. Svarīgi, lai rociņas nenokarātos bērniņam gar sāniem. Turot mazuli rokās, tā galviņai nevajadzētu atliekties, bet būt vienā līmenī ar muguriņu. Noliekot bērniņu, vispirms uz sānu nogulda kājiņas, tad dibentiņu un beigās galviņu. Pacelšanas un nolikšanas virzienu ir ieteicams mainīt. Bieži fizioterapeitei jautā par gulēšanas pozām un vidi. M. Laube pastāstīja: “Mazulim guļot, nav ieteicams sedziņu klāt augstāk par krūšu rajonu, lai, miegā kustoties, tā nejauši nepārklāj bērniņa seju. Tāpat neiesakām gultiņā turēt liekas lietas – grabuļus, mantiņas utt. Gulēšanas videi ir jābūt drošai, turklāt nekas cits šajā vecumā nav vajadzīgs, tikai matracis, paladziņš un sedziņa. Ja grib bērniņu guldīt uz sāniem, aiz muguras nepieciešams atbalsts, lai muskuļi veidotos pareizi un mugurkauls nostiprinātos. Tam var izmantot ligzdiņas, pakaviņus, sarullētu dvielīti. Dvielītis jānovieto līdz bērniņa galvai, lai to brīvi var pagrozīt.” Speciāliste papildina, ka bērniņu droši var guldīt arī uz vēdera, taču ne ilgāk par dažām sekundēm līdz minūtei. Tas atkarīgs no tā, cik bērniņš ērti jūtas šādā pozā. Gulēšana uz vēdera palīdz mazuļiem, kuri ir slinki ēdāji, tāpēc šādā pozā bērniņu var pagriezt pirms ēšanas, centrējot rociņas un atbalstot uz apakšdelmiem, kājas novietojot vardītes pozā. Pagulēšana uz vēdera nomodā veicina arī bērna psihomotoro attīstību. Gaidot atraudziņu pēc ēšanas, bērniņu var turēt dažādās pozās. Viens no veidiem ir bērniņa likšana pāri mammas plecam tā, lai rociņas būtu tiem pāri un mazulis nebūtu vertikāli. Cits veids ir jogas poza, turot bērniņu priekšā, ar viņa muguriņu pie mammas krūtīm un kājiņas, balstot bērna pēdiņas, pieturot uz augšu ar saliektiem celīšiem, lai tās nekarājas. Vēl viens veids ir sēžot – noliekot bērniņu uz vēdera pāri mammas kājai, kas ir augstāka par otru. Ja zīdainis ir vesels un attīstās vecumam atbilstoši, tad šajā periodā nav nepieciešams domāt par kādu speciālu vingrošanu, bet pielietojot pareizas kustības, aprūpējot un darbojoties ar mazuli, tā veicinot viņa fizisko un arī garīgo attīstību. Vecāku zināšanai: Kuldīgas slimnīcā hendlingu var apgūt pie fizioterapeites Zanes Votēnas un Māras Laubes. Lai pieteiktos uz konsultāciju pie kādas no speciālistēm, jāzvana uz reģistratūru pa tālruni 63374035, 26452416. Konsultācijas maksa ir 25 EUR, katras nākamās – 20 EUR.
- Veic valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža pārbaudi
07.07.2021. Dodoties uz kārtējo pieņemšanu pie sava ginekologa, veic arī valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu, ņemot līdzi uzaicinājuma vēstuli, kuru sievietes saņem savā pastkastītē reizi trīs gados. Nacionālais veselības dienests informē, ka uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas izlases kārtībā atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem. Uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem (reizi trijos gados), savukārt krūts vēža pārbaudei (ar mamogrāfijas metodi) sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem (reizi divos gados). Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā pēc personas dzimšanas dienas. Vecumi, kuros tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules: Dzemdes kakla vēža profilaktiskajai pārbaudei – 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi. Krūts vēža profilaktiskajai pārbaudei – 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi. 2021. gadā uzaicinājuma vēstuli dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1954., 1957., 1960., 1963., 1966., 1969., 1972., 1975., 1978., 1981., 1984., 1987., 1990., 1993., 1996. gadā. Uzaicinājums ir derīgs trīs gadus, taču aicinām veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas. Uzaicinājums netiek nosūtīts sievietei, kurai gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam ir veikts dzemdes kakla citoloģisks izmeklējums. 2021. gadā uzaicinājuma vēstuli krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1953., 1955., 1957., 1959., 1961., 1963., 1965., 1967., 1969. un 1971. gadā. Uzaicinājums ir derīgs divus gadus, taču aicinām veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas. Uzaicinājums netiek nosūtīts sievietei, kurai gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam ir veikts mamogrāfijas izmeklējums. Kādos gadījumos uzaicinājums netiek nosūtīts? Ir gadījumi, kad uzaicinājuma vēstule profilaktiskajam dzemdes kakla vai krūts vēža izmeklējumam netiek nosūtīta: ja dzemdes kakla vai mamogrāfijas izmeklējumu sieviete veica ārpus valsts organizētās profilaktiskās programmas – gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam; ja sievietei ir uzstādītas noteiktas slimību diagnozes (piemēram, dzemdes kakla ļaundabīgs audzējs, krūts ļaundabīgs audzējs); ja sievietei ir veiktas noteiktas ķirurģiskas procedūras (piemēram, izņemts dzemdes kakls); ja uz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas brīdi sievietei nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā. Ja sievietei ir sūdzības par veselības stāvokli, viņa bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kas sniedz valsts apmaksātas konsultācijas. Pacienta iemaksa par ginekologa apmeklējumu ir 4 eiro. Lai veiktu pierakstu pie kāda no Kuldīgas slimnīcas ginekologiem, aicinām zvanīt uz reģistratūru pa tālruni 63374000. Speciālistu pieņemšanas laiki apskatāmi šeit. Mamogrāfijas izmeklējumu ir iespējams veikt ar ģimenes ārsta vai ārsta - speciālista nosūtījumu, veicot pacienta iemaksu 3 eiro apmērā. Vēža skrīninga vecuma grupas ir noteiktas, pamatojoties uz ārstu profesionālo asociāciju rekomendācijām, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijām par valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programmas ieviešanu dalībvalstīs. Pēc Eiropas Komisijas rekomendācijām, katrai dalībvalstij ieteicams ieviest valsts organizētu vēža skrīningprogrammu, kuras ietvaros vēlams veikt mammogrāfijas izmeklējumu sievietēm vecumā no 50 – 69 gadiem un dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu sievietēm ne agrāk kā 20 gadu vecumā, bet ne vēlāk kā 30 gadu vecumā.
- Vizītē Kuldīgā viesojas veselības ministrs
08.07.2021. Šodien, 8. jūlijā, veselības ministrs Daniels Pavļuts vizītē Kuldīgā tikās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu novada vakcinācijas procesu un gatavošanos rudens sezonai, kā arī ar to saistītos Covid-19 izaicinājumus. Vizītes laikā Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds ar ministru pārrunāja arī slimnīcai aktuālus jautājumus par medicīnas personāla nepietiekamību nozarē, paliatīvās aprūpes nodaļas attīstības iespēju, finansiālo atbalstu uzņemšanas un rehabilitācijas nodaļas paplašināšanai.
- Paplašina ginekologu ambulatoro pieņemšanu
14.05.2021. Kuldīgas slimnīcā sākti ginekologu ambulatorās pieņemšanas telpu paplašināšanas remontdarbi. Tas dos iespēju vienlaicīgi strādāt vairākiem speciālistiem un pieņemt vairāk pacienšu. Remontdarbi neietekmē pieņemšanu, un speciālistu konsultācijas norit kā ierasts. Remontdarbu laikā esošajām telpām tiks pievienotas blakus – bijušās hemodialīzes telpas, tādējādi izveidojot divus pieņemšanas un apskašu kabinetus, kā arī vecmātes kabinetu, kurā norisināsies grūtnieču pieņemšana un aprūpe. “Telpu paplašināšanas remontdarbus plānots pabeigt 2 mēnešu laikā, taču jaunais kabinets darbu noteikti nesāks uzreiz, jo vēl jāiegādājas nepieciešamās iekārtas,” skaidroja slimnīcas priekšsēdētājs Agris Rozenfelds. Savukārt ginekoloģe Natālija Gailīte pauda prieku, ka tiks izveidotas mājīgas un plašas telpas un iespējams nedaudz samazināsies arī esošās rindas pie ginekologiem. Telpu remontdarbi izmaksās ap 15 000 + PVN (neskaitot iekārtu un mēbeļu iegādi). Remontdarbu izmaksas tiks segtas no slimnīcas līdzekļiem.




















