top of page

Meklēšanas rezultāti

Search this site

726 results found with an empty search

  • Sāk vakcinēt iedzīvotājus slimnīcas izveidotajā kabinetā

    12.03.2021. Šodien sākās iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 Kuldīgas slimnīcas izveidotajā kabinetā vieglatlētikas manēžā (Dzirnavu ielā 13, Kuldīgā). Šobrīd Kuldīgas slimnīcai piegādas 60 AstraZeneca vakcīnas, kuras plānotas izlietot divu dienu laikā, un tās saņem seniori vecumā virs 70 gadiem. Vakcinēšana notiek, ievērojot Veselības ministrijas noteiktās prioritārās grupas. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds teic: tiklīdz slimnīca saņem ziņu par laikus pasūtīto vakcīnu piegādi, uzreiz sāksas uz vakcīnu pieteikušos senioru, kas sasnieguši 70 gadu vecumu, apziņošana. Uz vakcinēšanu aicināti seniori rindas kārtībā, kuri pieteikušies vientē www.manavakcina.lv vai pa tālruni 8989. Kuldīgas slimnīcas vakcinācijas kabinetā vakcīnas saņems iedzīvotāji, kuru ģimenes ārsti neveic vakcināciju savā ģimenes ārsta praksē, un tie iedzīvotāji, kuri kā vēlamo vakcinācijas vietu norādījuši Kuldīgu, bet ir reģistrēti pie ģimenes ārsta citā novadā. Iedzīvotājus vakcinēs, ņemot vērā www.manavakcina.lv un pa tālruni 8989 saņemtos pieteikumus, rindas kārtībā, ievērojot prioritārās grupas. Vakcinēšanas kabinets tapis sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību un Kuldīgas novada sporta skolu. Kabineta darbība atkarīga no vakcīnu piegādes. Kā pieteikties vakcinācijai pret Covid-19? Vakcinācijai var pieteikties internetā www.manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, vai pie ģimenes ārsta. Ja esat jau reģistrējies, tad atkārtoti pie ģimenes ārsta nav jāpiesakās. Visi saņemtie pieteikumi tiek apkopoti vienā datubāzē, un šobrīd uzaicinājumus vakcinēties jau sāk saņemt seniori, kas sasnieguši vismaz 70 gadu vecumu. Tiklīdz pienāks jūsu kārta vakcinēties, nekavējoties saņemsiet uzaicinājumu ierasties, ar jums pa norādīto tālruni sazināsies reģistrators. Plašāka informācijas par vakcinācijas kārtību: www.vm.gov.lv

  • Slimnīca izveido vakcinēšanās kabinetu vieglatlētikas manēžā

    11.03.2021. Kuldīgas slimnīca izveidojusi vakcinēšanas kabinetu Kuldīgā, Dzirnavu ielā 13 (vieglatlētikas manēžā), kur notiks iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19, ievērojot prioritārās grupas, tiklīdz būs pieejamas vakcīnas. Kuldīgas slimnīcas vakcinācijas kabinetā vakcīnas varēs saņemt iedzīvotāji, kuru ģimenes ārsti neveic vakcināciju savā ģimenes ārsta praksē, un tie iedzīvotāji, kuri kā vēlamo vakcinācijas vietu norādījuši Kuldīgu, bet ir reģistrēti pie ģimenes ārsta citā novadā. Iedzīvotājus vakcinēs, ņemot vērā www.manavakcina.lv un pa tālruni 8989 saņemtos pieteikumus, rindas kārtībā, ievērojot prioritārās grupas. Kabinetu Kuldīgas slimnīca atvērs vistuvākajā laikā, tas tapis sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību un Kuldīgas novada sporta skolu. Kabineta darbība atkarīga no vakcīnu piegādes. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds teic: tiklīdz slimnīca saņems ziņu par laikus pasūtīto vakcīnu piegādi, uzreiz sāksies uz vakcīnu pieteikušos senioru, kas sasnieguši 70 gadu vecumu, apziņošana. Kā pieteikties vakcinācijai pret Covid-19? Vakcinācijai var pieteikties internetā www.manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, vai pie ģimenes ārsta. Ja esat jau reģistrējies, tad atkārtoti pie ģimenes ārsta nav jāpiesakās. Visi saņemtie pieteikumi tiek apkopoti vienā datubāzē, un šobrīd uzaicinājumus vakcinēties jau sāk saņemt seniori, kas sasnieguši vismaz 70 gadu vecumu. Tiklīdz pienāks jūsu kārta vakcinēties, nekavējoties saņemsiet uzaicinājumu ierasties, ar jums pa norādīto tālruni sazināsies reģistrators. Plašāka informācijas par vakcinācijas kārtību: www.vm.gov.lv

  • Februārī atkal piedzimis gada smagākais bērniņš

    03.03.2021. Februārī Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļu atkal priecējis dūšīgs bērniņš – 5,035 kg smags puisītis no Saldus novada. Tas ir smagākais bērniņš kopš 2019. gada augusta, kad slimnīcas vecmātes pasaulē sagaidīja 5,690 kg smagu zēnu. Pagājušais mēnesis nodaļā bijis puisīšiem bagāts – no 34 jaundzimušajiem 20 bijuši zēni, bet 14 meitenītes. Arī vieglākas bērniņš, kurš svēra 2,33 kg, bijis puisītis. Garākie bērniņi šajā mēnesī bija trīs 58 cm gari zēni; arī īsākais – 43 cm – piedzima puisītis. Vidējais māmiņas vecums februārī bija 28,94 gadi, robežās no 16 līdz 43 gadiem. Kuldīgas slimnīcu par vietu, kur pasaulē sagaidīt bērniņu, izvēlējās sievietes no Kuldīgas (15), Saldus (9), Talsiem (8), Aizputes un Alsungas novada. Februārī nodaļā dzimušajiem zēniem katram dots citādāks vārds: Krišjānis, Rihards, Viesturs, Markuss, Ralfs, Marsels, Adrians, Nikolass, Luiss, Lūkass, Jēkabs, Alens, Deniss, Olivers, Kristofers, Reinis, Jānis un Rodrigo, bet vienam puisītim doti divi vārdi – Mareks Arnis. Meitenēm populārākais ir bijis vārds Māra (2), bet pārējās katra saņēmusi citādāku vārdu: Evelīna, Emma, Leila, Agnese, Ulrika, Paula, Mišela, Jete, Anna un Agate. Vienai meitiņai doti divi vārdi – Emma Kate. Kuldīgas slimnīcas personāls sirsnīgi sveic jaundzimušo vecākus ar priecīgo notikumu un novēl veselību, izturību un laimi!

  • Izmaiņas cenrādī

    01.03.2021. No 1. marta Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas pakalpojumu cenrādī veiktas izmaiņas. Ar cenrādi iespējams iepazīties šeit.

  • Balso par labākajiem mediķiem!

    24.02.2021. Šonedēļ vēl ir iespējams nobalsot par labākajiem medicīnas darbiniekiem "Gada balva medicīnā 2020". Balsojums noslēgsies 1. martā. Balsot var šādās kategorijās: Gada ārsts speciālists Gada ārsta palīgs Gada vecmāte Gada funkcionālais speciālists Gada māsa Gada māsas palīgs Gada ģimenes ārsts Gada farmaceits Gada zobārsts Gada slimnīca Balso portālā: https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina/... Jāpiebilst, ka pērn "Gada galvu medicīnā" kategorijā "Gada funkcionālais speciālists" saņēma Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas vecākā fizioterapeite Dana Paiča. Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums "Gada balva medicīnā" šogad notiks jau 11. reizi. “Būt par mediķi un kalpot dzīvībai un cilvēkam gan ikdienā, gan krīzēs, ir misija, ko apsolās pildīt ikviens veselības aprūpē strādājošais. Tāpēc vislielāko cieņu un pateicību šajā grūtajā laikā ir pelnījuši visi Latvijas medicīnas darbinieki, kas izrādījuši apbrīnojamu garīgo un fizisko izturību cīņā par sabiedrības veselību. Vienlaikus viņu vidū ir cilvēki - redzamie, bet visbiežāk - neredzamie varoņi, kas ar savu darbu paplašina medicīnas zinātnes un prakses robežas, ceļot arvien augstāk arī cilvēcības un humānisma latiņu. Tie ir cilvēki, kas pelnījuši saņemt "Gada balvu medicīnā", uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. "Gada balvas medicīnā" pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministrija, Latvijas Jauno Ārstu Asociācija un Latvijas Māsu asociācija, kā arī Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.

  • Hemodialīze jaunās telpās

    02.02.2021. Hemodialīzes nodaļa sākusi darbu jaunās telpās, kuras pēc rekonstrukcijas ir ne tikai teju divreiz plašākas, bet arī ērtākas pacientiem un personālam. Nodaļā izveidota uzgaidāmā telpa, labierīcības, garderobe, kurā katram pacientam pieejams savs skapītis, kurā uzglabāt personalizētu gultasveļu un personīgās mantas. Savukārt procedūru telpā četru iekārtu un gultu vietā būs piecas, līdz ar to pakalpojumu iespējams saņemt vēl vairāk pacientiem. Parasti hemodialīzi pacientam veic vidēji četras stundas, trīs reizes nedēļā. Līdz ar to dienas laikā pakalpojumu varēs saņemt līdz desmit pacientu. “Jaunajā nodaļā pie griestiem izvietojām arī divus televizorus, lai procedūru laikā pacienti var īsināt laiku. Tuvākajā laikā telpu aprīkosim arī ar aizslietņu sistēmu, kas diskrēti nošķirs pacientus vienu no otra, ja viņi to vēlēsies,” papildināja galvenā māsa Ilze Lude. Telpu izveides un aprīkojuma (jauna hemodialīzes iekārta, televizori, mēbeles utt.) iegādes izmaksas – nepilni 50 000 EUR (t.sk. PVN). Būvdarbus veica SIA “Lexa ID”. Hemodialīze ir vitāli nepieciešama un dzīvību uzturoša procedūra cilvēkiem ar akūtu un hronisku nieru mazspēju. Tā neārstē hronisku galēju nieru slimību, bet palīdz pacientam izdzīvot un justies labāk. Hemodialīze ir asins attīrīšanas process, izmantojot mākslīgu filtru. Lai asinis attīrītu, tās plūst caur filtru – “mākslīgo nieri” jeb dializatoru un nonāk atpakaļ pacienta organismā. Šī procesa laikā asinis tiek attīrītas no liekā ūdens, sāls un toksiskiem vielmaiņas galaproduktiem, ko pacienta nieres vairs nespēj izvadīt.

  • 101. dzimšanas dienu svin pansionāta iemītniece

    17.02.2021. Šodien, 17. februārī, Kuldīgas slimnīca sveic Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas iemītnieci Almu Firstu 101. jubilejā un novēl dzīvesprieku, veselību un spēku! Pērn Almas kundze 100. dzimšanas dienu pavadīja kopā ar pansionāta iemītniekiem, draugiem un citiem sveicējiem, baudot muzikālus priekšnesumus un apsveikumus, taču šajā gadā svētkus nākas atzīmēt klusāk. Almas kundze par to nebēdā, jo galvenais esot veselība, par ko seniore nesūdzas: “Es nekad neesmu bijusi sašļukusi,” nosmej A. Firsta. Savukārt pansionāta komanda kundzei vēlēja, lai Dievs dod stipru veselību, dzīvesprieku un optimismu. Almas kundze dzīvojusi un augusi Saldū, kuplā ģimenē ar septiņiem brāļiem. Dzīvē bijuši dažādi līkloči, taču svarīgākais vienmēr bijis darbs, kas sagādājis mierinājumu. Bērnībā gājusi ganos, pēcāk darīti daudzi smagi darbi, pat mežā iets. Taču bērni pratuši ne tikai smagi strādāt, bet arī blēņoties un svinēt svētkus – ar skaistiem pantiņiem pie Ziemassvētku eglītes pelnītas dāvanas. Vēl Almas kundzei patikušas zaļumballes un padevies kacināt puišus. Pirmo lielo mīlu paņēmis karš, par ko Almas kundze ilgi skumusi. Ar vīru apprecējās 25 gadu vecumā un visu savu kopdzīvi abi pavadījuši Auces novada Ukru pagastā.

  • Muguras sāpju gadījumā iespējams veikt epidurālo blokādi

    12.02.2021. Ilgstošu, hronisku muguras sāpju gadījumā, kad neiesaka vai nav iespējams veikt operāciju, Kuldīgas slimnīcā piedāvā pakalpojumu – epidurālo blokādi. To veic ārsts – anesteziologs ambulatorās pieņemšanas laikā. Blokāde ir piemērota vairumam pacientu, taču jebkurā gadījumā anesteziologs izvērtē katra pacienta situāciju, ikdienā lietotos medikamentus, kā arī uzklausa sūdzības un lemj par epidurālās blokādes nepieciešamību. Blokāde ne tikai atbrīvo no sāpēm, bet mazina arī iekaisumu. Procedūru speciālists veic lokālā anestēzijā, sterilos apstākļos, ievadot medikamentus mugurkaula epdurālajā telpā. Slimnīcas galvenā ārste, anestezioloģe Svetlana Serpāne skaidro: “Visbiežāk pacienti blokādi izvēlas veikt gadījumā, ja ikdienā lietotie pretsāpju medikamenti vairs nespēj pilnībā noņemt sāpes un gadījumos, kad nav iespējams veikt mugurkaula operāciju. Tad der apdomāt iespēju par blokādes veikšanu. Tās iedarbība atkarīga no katra pacienta patoloģijas, taču var mazināt sāpes vidēji no pusgada līdz gadam.” Procedūrai iespējams pieteikties, zvanot uz slimnīcas reģistratūru pa tālruni 63374000. Ar katru pacientu anesteziologs sazināsies individuāli, lai izrunātu, vai nav kādi iemesli, kāpēc procedūru veikt nebūtu ieteicams, kā arī vienosies par procedūras veikšanas datumu un laiku. Pacientam uz procedūru jāierodas ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts 48h pirms epidurālās blokādes noteiktā datuma, kā arī līdzi jāņem iepriekšējo izmeklējumu rezultāti. Epidurālās blokādes cena ir 100 EUR.

  • Vakcinētie darbinieki saņem nozīmītes

    09.02.2021. Medicīnas darbiniekiem, kuru vakcinēšanās pret Covid-19 ir noslēgusies, saņemot otro vakcīnu, dāvinātas vēstneša nozīmītes “Esmu vakcinēts pret Covid-19”. Pirmās nozīmītes Kuldīgas slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas personālam pasniedza Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, iedrošinot vakcinēties arī citus. Savukārt mediķi nozīmīti nēsā, lai nostiprinātu un paustu pārliecību arī citos, ka potēties ir droši un tikai kopā varam novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā, veidojot kolektīvo imunitāti. Jautāti par vakcinēšanos un pašsajūtu, Reanimācijas un anestezioloģijas personāls pauda prieku par iespēju vakcinēties un skaidroja, ka blakusefekti nav bijuši citādāki, kā pēc pirmās potes – nedaudz vien sāpējusi roka. Šādas nozīmītes Kuldīgas novada pašvaldība turpmāk dāvinās ikvienam novada iedzīvotājam, kurš, tiklīdz tas būs iespējams, vakcinēsies pret Covid-19. Līdz šim slimnīcā otro vakcīnu saņēmuši 208 medicīnas iestāžu darbinieki – 148 slimnīcas ārstniecības personas un darbinieki un 60 citu ārstniecības iestāžu darbinieki. Jāpiebilst, ka, lai paātrinātu vakcinēšanās procesu, daļa speciālistu, kuri strādā arī kādā no Rīgas vai citu pilsētu slimnīcām, vakcīnas jau saņēmuši tur. Kuldīgas slimnīca aicina izmantot tikai oficiālus un pārbaudītus informācijas avotus par vakcīnu pret Covid-19.

  • Pagājušā gadā dzimuši 516 bērniņi

    08.01.2021. Pagājušā gadā slimnīcas dzemdību nodaļā pasaulē tika sagaidīti 516 bērniņi – 256 puisīši un 260 meitenītes, tai skaitā trīs dvīņu pāri – viens zēnu pāris un divi māsiņas un brālīša pāri. Savukārt šī gada pirmais jaundzimušais piedzima 1. janvārī – meitiņa Aleksa no Brocēniem, kura dzimšanas brīdī svēra 3,225 kg un bija 53 cm gara. Smagākais bērniņš pagājušā gadā bija puisītis, kurš svēra 4,83 kg. Arī vieglākais jaundzimušais bija puisītis – 2,17 kg. Garākais bērniņš piedzima 61 cm garš, bet īsākais – 34 cm. Vidējais māmiņas vecums 2020. gadā bija 28,56 gadi, robežās no 15 līdz 44 gadiem. Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējais vecums ir nedaudz samazinājies (2019. gadā – 28,76 gadi). Lielākā daļa dzemdētājas bijušas kuldīdznieces (164), taču laist bērniņu pasaulē Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā izvēlējušās māmiņas arī no citām pilsētām, piemēram, Saldus (113), Talsiem (62), Kandavas (32), Aizputes (31), Brocēniem (23), Skrundas (17), Ventspils (12), Alsungas (9), Rojas (4) un tuvākām un tālākām pilsētām. Populārākie zēnu vārdi pagājušā gadā dzimušajiem Kuldīgas slimnīcā bija: Markuss (10), Emīls (10), Roberts (9), Kārlis (4), Toms (4), Olivers (4), Mārcis (4), Jēkabs (4). Savukārt meitenēm populārākie bija: Sofija (9), Emīlija (8), Elza (7), Amēlija (6), Paula (6), Melānija (5), Katrīna (5), Marta (5), Adelīne (4), Beāte (4), Alise (4), Vanesa (4), Elizabete (4). Vecāki jaundzimušajiem devuši arī retākus un interesantākus vārdus, piemēram, Treviss, Smaragds, Kelvins, Arsens, Ārends, Auseklis, Rendijs, Damians, Kadrija, Andīna, Heilija, Rusalina, Adelīne, Kecija, Keilija, Geita, Elīsija, Letija, Maia u.c. Nereti bērniem piešķirti arī divi vārdi. Zēniem: Mikus-Lūkass, Maiks-Adrians, Mārtiņš Uldis, Kristens-Olivers, Valters Niks, Gabriels Eliass, Gustavs Gabriels, Rihards Dominiks, Henrijs Deniss, Pauls Jānis, Ernests Markuss, Jānis Ilmārs, Valters Andis, Endijs Ēvalds. Meitenēm: Marta Dārta, Rebeka Rūta, Kerija Verokina, Paula Emīlija, Eimija-Emīlija, Esmeralda Emīlija, Kate Anna, Hetija Alda, Eleonora Emma, Keila Ance, Odrija Olīvija, Jasmīna Kate, Enija Mia, Sāra Elizabete, Amēlija Marta. Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Gunta Cepurīte pagājušo gadu vērtē kā labu: “Jo vairāk piedzimst mazulīši, jo mēs esam priecīgāki. Aizgājušais gads bija arī izaicinājumu pilns Covid-19 dēļ, taču mūsu komandai veiksmīgi izdevās pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem. Saņēmām arī daudz labu vārdu no māmiņām par apstākļiem nodaļā un personāla rūpēm pret katru sievieti individuāli. Tāpat nodaļā dzimušajiem bērniņiem bija daudz dāvinājumu no labiem cilvēkiem. Jutām atbalstu ik dienu un par to saku lielu paldies!” Kopš 2005. gada ir piešķirts mazulim draudzīgs slimnīcas statuss. Savukārt no 2020. gada Kuldīgas novada pašvaldība izmaksā jaundzimušā pabalstu ģimenēm 200 vai 100 EUR apmērā atkarībā no tā, vai viens vai abi vecāki ir deklarēti Kuldīgas novadā. Attēlā: Smagākais bērniņš pagājušā gadā bija puisītis Krišjānis, kurš svēra 4,83 kg.

  • Janvārī piedzimis smagākais un garākais bērniņš

    08.02.2021. Gada pirmajā mēnesī Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā piedzima 41 bērniņš – 20 zēni un 21 meitene. 13. janvārī vecmātes sveica visvairāk jaundzimušo, pasaulē palīdzot nākt sešiem bērniņiem – četriem puisīšiem un divām meitenītēm. Smagākais bērniņš – zēns – piedzimstot svēra 4,87 kg, tādējādi pārspējot arī pagājušā gada smagākā bērniņa svaru (4,83 kg). Savukārt vieglākais jaundzimušais bija 2,335 kg smags. Janvārī piedzimis arī pēdējā gada laikā garākais bērniņš – 62 cm garš puisītis. Īsākā bijusi meitenīte – 47 cm gara. Vidējais māmiņas vecums pagājušā mēnesī bija 29,73 gadi, robežās no 16 līdz 44 gadiem. Lielākā daļa dzemdētājas bija no Saldus (11), Kuldīgas (10), kā arī no Talsu, Tukuma, Ventspils, Kandavas, Brocēnu, Skrundas pilsētas un novada u.c. Populārākie vārdi janvārī: meitenēm Sofija (2) un Paula (2), bet zēniem Gustavs (2). Retāki un interesantāki vārdi: zēnam Milo, bet meitenēm Melika un Dariana. Kuldīgas slimnīca bērniņiem un viņu ģimenēm novēl veselību, mīlestību un izturību!

  • Sasaukta dalībnieku sapulce

    05.02.2021. Šā gada 19. februārī 10.00 sasaukta SIA "Kuldīgas slimnīcas" kārtējā dalībnieku sapulce. Sapulce norisināsies videokonferences režīmā. Dienas kārtības jautājumi: Par SIA "Kuldīgas slimnīca" 2021. gada budžeta izskatīšanu un apstiprināšanu. Par SIA "Kuldīgas slimnīca" ziedojumu/ dāvinājumu pieņemšanu, uzskaites un izlietošanas kārtības apstiprināšanu. Par rīcību ar SIA "Kuldīgas slimnīca" pamatlīdzekļiem un inventāru. Par SIA "Kuldīgas slimnīca" statūtu redakcijas precizēšanu.

  • 2020. gadā pielāgojāmies, attīstījām un pierādījām

    05.02.2021. 2020. gads medicīnas nozarē bijis pārbaudījumu laiks. Arī Kuldīgas slimnīca saskārās ar dažādiem izaicinājumiem, taču valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds uzsver, ka kopumā aizvadītais gads vērtējams kā labs: “Ņemot vērā pandēmijas radītās pārmaiņas ikdienas darbā, veiksmīgi turpinājām strādāt vairākos virzienos – ne tikai pielāgojām veselības aprūpi atbilstoši Covid-19 situācijai valstī, bet piesaistījām arī jaunus speciālistus, attīstījām vidi un iegādājāmies modernas tehnoloģijas.” Arī galvenā ārste Svetlana Serpāne aizgājušo gadu sauc par dinamisku, jo bijis daudz nezināmā, tai skaitā saistībā ar slimnīcu līmeņa pārskatīšanu valstī. Kāpēc valdība pārskatīja slimnīcu līmeņus? A. Rozenfelds: “Veselības inspekcija analizēja gultu noslodzi slimnīcu nodaļās. Tika uzskatīts, ka, ja noslodze ir par mazu, mazinās speciālistu profesionalitāte un zūd kvalifikācija. Tāpēc svarīgi koncentrēt visu uzmanību tajā profilā, kurā pacientu ir visvairāk. Kuldīgas slimnīcas gadījumā – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Veselības ministrija iezīmēja vēlamo rezultātu, vairākkārt uzsverot, ka mums rūpīgi jāapsver, vai patiešām ir nepieciešama ķirurgu – traumatologu nakts un brīvdienu dežūra, vai ir lietderīgi uzturēt dzemdību un bērnu nodaļu. Taču jāatzīmē, ka netika ņemti vērā vairāki būtiski aspekti. Veselības inspekcija analizēja slimnīcas darbu viena gada griezumā, neņemot vērā īslaicīgo nodaļu slēgšanas ietekmi uz kopējo rezultātu.” Vai un kā slimnīcas darbu ietekmēja iespējamā līmeņa samazināšana? Slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons skaidro: “Plānotā slimnīcu līmeņošana ilga teju gadu. Tās laikā mums ministrijai bija jāpierāda vairāku pakalpojumu nepieciešamība, lai saglabātu esošo slimnīcas līmeni, un mums tas izdevās – turpinām nodrošināt III līmeņa stacionāro palīdzību. Žēl, ka šis jautājums pārcelts uz netālu nākotni.” A. Rozenfelds papildina, ka šāda veida reforma, samazinot slimnīcas līmeni, ietekmē jauno speciālistu piesaisti, jo viņi baidās strādāt slimnīcā, kurai, iespējams, kādā brīdī var neapmaksāt daļu pakalpojumu. Kā rit darbs dzemdību nodaļā pēc valdības ieceres samazināt šo pakalpojumu? Ā. Pētersons: “Darbs rit kā ierasts. Pagājušā gadā slimnīcā bija 513 dzemdības un piedzima 516 bērniņi, kas nozīmē to, ka pārsniedzām Veselības ministrijas noteikto 500 dzemdību robežu, par kuras nesasniegšanu 2019. gadā nepamatoti valdība mums pārmeta.” S. Serpāne papildina: “Ņemot vērā, ka valstī kopumā pērn piedzima par 1,3 tūkstošiem mazāk bērnu, uzskatām, ka mūsu nodaļā pieņemto dzemdību skaits ir bijis ļoti optimāls. Šeit strādā augsti kvalificēts personāls, turklāt dzemdēt brauc sievietes no visas Latvijas, nereti kā iemeslu minot tieši profesionalitāti un personīgo attieksmi. Tas pierādījās arī iniciatīvu portāla manabalss.lv balsojumā, kur par Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas saglabāšanu tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Dzemdību nodaļas personāls izjuta lielu sabiedrības atbalstu un ir par to ļoti pateicīgs.” Vai mediķu un tehniskais nodrošinājums bijis pietiekams saistībā ar Covid-19? Galvenā ārste S. Serpāne: “Lielas bažas mums bija par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Pavasarī ieguldījām milzīgu darbu, lai spētu darbiniekus pasargāt un pietiekami nodrošināt ar maskām, cimdiem un dezinfekcijas līdzekļiem. Šobrīd gan aizsardzības līdzekļi, gan pārējās vajadzības saistībā ar Covid-19 ir pietiekamā apjomā – esam izveidojuši rezervi. Taču risks inficēties ir jebkuram, arī tiem, kas lieto aizsardzības līdzekļus. Turklāt nemitīgā pārģērbšanās un strādāšana aizsargtērpā ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli grūta.” Kā tiek organizēts darbs pandēmijas dēļ? A. Rozenfelds pauž, ka, neraugoties uz darbu paaugstinātas slodzes apstākļos, personāls situācijai spējis veiksmīgi pielāgoties: “Varu uzteikt savu komandu. Darbs nepavisam nav bijis viegls. Līdz šim valdība nav devusi rīkojumu Kuldīgas slimnīcā uzņemt un ārstēt Covid-19 inficētus pacientus. Uz esošās bāzes slimnīcā esam izveidojuši tranzīta nodaļu. Tajā pirms stacionēšanas uz sava profila nodaļu nonāk uzņemšanas nodaļas pacienti, kuriem veikts Covid-19 tests. Līdz testa rezultātu saņemšanai pacients uzturas tranzīta nodaļā, un mediķi viņiem sniedz palīdzību un ārstēšanu. Ja tests ir negatīvs, viņu ievieto attiecīga profila nodaļā, bet, ja analīzes izrādās pozitīvas, tad pārved uz tuvāko slimnīcu, kurā ārstē Covid-19 pacientus.” Tranzīta nodaļā dienā vidēji uzturas 5–9 pacienti, kuriem nepieciešama tālāka ārstēšana slimnīcā. Izveidota arī atsevišķa dzemdību zāle māmiņām ar Covid-19 simptomiem, karantīnā vai izolācijā esošām dzemdētājām, nodrošinot gan personāla, gan sievietes un jaundzimušā drošību, kā arī atsevišķa reanimācijas telpa ļoti smagi slimu pacientu ārstēšanai. Pastāstiet par pagājušā gadā izveidoto paliatīvās aprūpes kabinetu! A. Rozenfelds: “No 1. jūnija slimnīcā ambulatori konsultē paliatīvās aprūpes speciāliste Sarmīte Opmane un psiholoģe Inese Birģele. Paliatīvās aprūpes mērķis ir nodrošināt pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti pacientiem, kuru izārstēšana nav iespējama. Tāpat tiek sniegta psiholoģiska palīdzība un ieteikumi ģimenei, kā pareizi rūpēties par slimnieku. Vēlamies tuvākajā laikā izveidot arī paliatīvo nodaļu ar stacionāro aprūpi. Tajā rūpes par neārstējamiem pacientiem, kuru stāvoklis ir ļoti smags, uzņemsies mūsu speciālisti.” Kādus speciālistus ir izdevies pagājušā gadā piesaistīt? A. Rozenfelds: “Izvērtējot 2020. gadu, ir vērojama pozitīva tendence – aizvien vairāk pie mums sāk strādāt jaunie speciālisti, veidojot jaunu paaudzi ar jaunu skatījumu un idejām. Pagājušā gadā piesaistījām 24 ārstniecības un atbalsta personas – dežūrārstus, ginekologus, anesteziologus, paliatīvās aprūpes speciālistu un psihologu, māsas un māsu palīgus. Arī šogad turpināsim iesākto darbu, aicinot kolektīvam pievienosies vēl vairāk jauno speciālistu.” Ā. Pētersons: “No iepriekš minētiem speciālistiem uz dežūrām piesaistīti seši jauni rezidenti, trīs ārsti-speciālisti. Diemžēl, trīs kolēģi beiguši darbu slimnīcā un divi devušies aizsaulē.” Kādi speciālisti slimnīcā trūkst? S. Serpāne: “Mums tāpat, kā citās slimnīcās, trūkst gandrīz visu specialitāšu ārsti. Visvairāk šobrīd nepieciešami internisti, endoskopisti, pediatri, arī anesteziologi un ginekologi. Būtu labi, ja papildinātos nodaļās strādājošo ārstu pulks.” Kas vēl paveikts slimnīcas attīstībā, modernizēšanā? S. Serpāne: “Uzņemšanas nodaļā izveidota atsevišķa bērnu pirmreizējās apskates telpa, rūpējoties par bērnu komfortu. Telpa ir nodalīta no citām. Tas palīdz ne tikai kontrolēt pacientu plūsmu, bet mazajiem pacientiem psiholoģiski saīsina gaidīšanas laiku, jo telpā ir televizors, kurā skatīties multfilmas. Tiklīdz tas būs iespējams, nodrošināsim arī rotaļlietas. Šobrīd tas nav atļauts pandēmijas dēļ. Nozīmīgs ieguldījums bijis jaunu, plašāku telpu izveide Hemodialīzes nodaļai, papildinot to ar vēl vienu dialīzes iekārtu. Tagad varam sniegt palīdzību vienlaicīgi pieciem pacientiem. Pēc pacientu lūguma esam izveidojuši paaugstināta servisa palātu Ķirurģijas nodaļā, kurā pacientam ir pieejams televizors un ledusskapis, atsevišķs sanitārais mezgls. Tāpat lielus naudas līdzekļus ieguldījām slimnīcas ventilācijas sistēmas sakārtošanā. Arī filiālē Aizputē, lai mazinātu ugunsbīstamību, esam sakārtojuši ventilācijas sistēmu un skursteni. Turpinājām īstenot arī ERAF projektu. Vairākas iekārtas iegādājāmies Dzemdību nodaļai: jaunu intensīvās fototerapijas sistēmu, kas paredzēta jaundzimušo hiperbilirubinemijas ārstēšanai, jeb dzeltes mazināšanai. Vecajā iekārtā bērniņam bija jāguļ 24 stundas, savukārt jaunajā – vien dažas stundas dienā, jaundzimušā intensīvās aprūpes galdu, ko izmanto, lai uzreiz pēc dzemdībām bērnu nosvērtu un nomērītu, taču sarežģījumu vai komplikāciju gadījumā spētu veikt arī intensīvo aprūpi, neinvazīvās plaušu ventilācijas aparātu, ko pielieto neiznēsātiem bērniem un jaundzimušajiem ar elpošanas problēmām, skābekļa padevi nodrošinot, zīdaini neintubējot, jaunas, elektroniski regulējamas dzemdību gultas. Iekšķīgo slimību un Ķirurģijas nodaļā uzstādījām jaunu medicīnas personāla izsaukuma sistēmu. Esošā sistēma palātās kalpojusi vairāk nekā 15 gadus un bija morāli novecojusi, turklāt jaunā ir ērtāka un vieglāk lietojama pacientiem. Centrālās sterilizācijas nodaļai iegādājāmies jaunu iekārtu operāciju, laparoskopisko un citu instrumentu un materiālu mazgāšanai un dezinfekcijai. Būtisks pirkums bija arī iekārtas dzīvības funkciju nodrošināšanai pieaugušajiem – Anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļā un Uzņemšanas nodaļā iegādāti divi mobili defibrilatori, kurus izmanto ne tikai pacientu sirds apstāšanās gadījumā, bet arī vitālo funkciju monitorēšanai un sirds ārējās stimulācijas veikšanai pacientiem ar ļoti smagiem sirds ritma traucējumiem. Speciālistiem, kuri veic operācijas, liels ieguvums ir jaunā laparoskopijas iekārta, kas palīdz veiksmīgāk veikt dažādas sarežģītības operācijas un samazināt operācijas veikšanas ilgumu. Tai ir plašākas operācijas un diagnostikas iespējas. Nozīmīgs pirkums bijusi monitorēšanas sistēma reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā un operāciju blokā. Sistēmas centrālā stacija atrodas reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā. No turienes var pārraudzīt ne tikai gulošo nodaļas pacientu stāvokli, bet arī to pacientu stāvokli, kuriem operāciju zālēs tiek veikta operācija. Tas ļauj attālināti sekot līdzi pacienta pulsam, sirds ritmam utt., līdz ar to palielina pacientu drošību.” Kas ir šī gada lielākā veiksme? Ā. Pētersons: “Spējām sabalansēt finanses un par saviem līdzekļiem slimnīcā veikt vairākus uzlabojumus. Sekmīgi turpinājās aparatūras nomaiņa ar ERAF līdzfinansējuma palīdzību. Arī III līmeņa saglabāšanā ieguldījām lielu darbu, tāpēc tas ir būtisks pagājušā gada sasniegums.” Kādi ir nākamā gada mērķi? A. Rozenfelds kā galveno min esošo veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanu mūsu novada iedzīvotājiem, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi. Savukārt, Ā. Pētersons papildina, ka dažādu pasākumu kopuma rezultātā jāpanāk jaunu speciālistu apmešanās uz dzīvi Kuldīgas novadā: “Tas ir visnozīmīgākais, lai slimnīca varētu eksistēt un izdzīvot jebkurās reformās. Jaunie speciālisti nepieciešami, lai pilnvērtīgi izmantotu jaunās iekārtas un nodrošinātu ārstniecību mūsdienu līmenī.”

  • Uzņemšanas nodaļu turpmāk vadīs dr. Ervīns Gudēvičs

    03.02.2021. Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļu no 1. februāra vada traumatologs – ortopēds Ervīns Gudēvičs. Ārsts turpinās darbu arī ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas diennakts stacionārā, konsultēs pacientus ambulatorajā nodaļā, kā arī veiks akūtas un plānveida operācijas. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne sveica E. Gudēviču jaunajā amatā un pauda cerību, ka ārsts ar savu profesionalitāti dos nodaļai pienesumu un piesaistīs jaunus kolēģus, kā arī uzlabos un pilnveidos to, kas no viņa redzespunkta nepieciešams. Galvenais uzdevums komandai ir strādāt kā vienotam veselumam, turpinot sniegt pacientiem kvalitatīvu palīdzību, kā arī pilnveidot rīcības algoritmu dažādās klīniskās situācijās. “E. Gudēviča ilgstošais darbs Kuldīgas slimnīcā ir bijis ļoti nozīmīgs. Viņš ir atbildīgs ārsts, kurš spēj labi organizēt darbu un viņa viedoklī ieklausās. Dr. Gudēvičam ir sava vīzija, kā uzlabot uzņemšanas nodaļas darbu,” papildināja S. Serpāne. E. Gudēvičs ir sertificēts traumatologs – ortopēds, kurš Kuldīgas slimnīcā strādā no 2009. gada – ārstējis pacientus ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā, konsultējis cilvēkus ambulatorajās pieņemšanās, veicis dažādas traumatoloģijas profila operācijas un bijis dežurējošais speciālists uzņemšanas nodaļā.

  • Jaunas gultas pacientu ērtībām

    01.02.2021. Slimnīca iegādājusies 65 jaunas funkcionālās gultas terapijas un ķirurģijas nodaļai un četras intensīvās terapijas gultas, kuras jau uzstādītas Reanimatoloģijas un anestezioloģijas nodaļā. Visām gultām komplektā iegādāti arī pacientu galdiņi un pretizgulējuma matrači. “Tas ir liels ieguvums, jo uzlabos ne tikai pacientu ērtības, bet gultu plašās funkcijas atvieglos darbu arī personālam. Līdz šim palātās izmantojām gultas, kuras slimnīca kā humanitāro palīdzību deviņdesmitajos gados saņēma no Francijas. Ar jaunajām gultām nomainīsim visas gultas ķirurģijas nodaļā un terapijas nodaļā,” pastāstīja slimnīcas galvenā māsa Ilze Lude. Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļai iegādātās gultas aprīkotas ar funkcijām, kas sniegs lielāku drošību pacientiem un plašākas iespējas personālam. Nodaļas vecākā māsa Lolita Dabra min piemērus: “Pacientu, kuram jāveic rentgens, vairs nav nepieciešams kustināt. Gultai ir rentgenstaru caurlaidoša virsma un speciāla rentgena kasetes ievietošanas vieta. Ja pacients mēģinās atstāt gultu vai strauji kustēsies, atskanēs brīdinājuma signāls. Tā aprīkota arī ar svaru sistēmu, kas var reģistrēt precīzu pacienta svaru. Precīzs svars ir svarīgs medikamentu dozēšanai vai, piemēram, tūskas kontrolei. Gultai ir nakts apgaismojums, līdz ar to manipulāciju veikšanai nav nepieciešams izmantot telpas apgaismojumu, kas nereti citiem pacientiem ir par spožu un traucē.” Gultas aprīkotas arī ar elektrisku mehānismu, kas ļauj ērti mainīt gulēšanas augstumu galvgalī un kājgalī, un pieciem riteņiem, kas uzlabo manevrēšanas spējas. Nodaļā līdz šim tika izmantotas 2003. gadā iegādātas gultas. Divām Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas gultām iegādāti aktīvie pretizgulējuma matrači, kas ar gaisa cirkulāciju ne tikai imitē pacienta kustības, bet nodrošina arī pacienta ādas mikroklimatu un termoregulācijas procesu. Visām pārējām gultām paredzēti pasīvie pretizgulējuma matrači, kuros nenotiek gaisa cirkulācija, taču tāpat pasargā pacientu no izgulējumu veidošanās. Čehijā ražotos gultu komplektus slimnīcai piegādāja SIA “Arbor Medical Korporācija“ par kopējo summu 198 281,49 EUR (t.sk. PVN), no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums. Gultas iegādātas projekta “Tehnoloģiju iegāde SIA “Kuldīgas slimnīca” un SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem” (Projekta Nr. 9.3.2.0/18/I/011) ietvaros.

  • Covid-19 testu var veikt bez maksas un bez ārsta nosūtījuma

    25.01.2021. Lai saglabātu iespēju iedzīvotājiem, kuriem ir saslimšanas simptomi, savlaicīgi veikt Covid-19 analīzes, Veselības ministrija lēmusi līdz 7. februārim pagarināt termiņu, līdz kuram uz testu var pieteikties bez ārsta nosūtījuma, ja ir saslimšanas simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.). Savukārt cilvēki, kuri atgriezušies Latvijā no Apvienotās karalistes vai Dienvidāfrikas republikas, testu var veikt arī tad, ja nav saslimšanas simptomu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā jaunā SARS-CoV-2 celma straujo izplatību šajās valstīs. Veselības ministrija arī atgādina, ka testa veikšana pirms ārzemju brauciena ir maksas pakalpojums. Covid-19 analīžu noņemšana tiek veikta Kuldīgas slimnīcas galā, pa ceļu uz priekšu aiz Uzņemšanas nodaļas. Aicinām uzmanīgi sekot līdzi norādēm un izmantot speciāli tam paredzēto ieeju! Lai veiktu analīzes, iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 63322830. Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties elektroniski E. Gulbja laboratorijas mājaslapā – https://www.egl.lv/autorizacija/?auth Analīzes iespējams nodot, darba dienās no 15.00 līdz 18.00. Vienlaikus nosūtījumu uz Covid-19 analīzēm pacientam izsniedz arī ģimenes vai ārstējošais ārsts. Situācijās, ja tests jāveic steidzami, ārsts to norāda nosūtījumā.

  • Aicina balsot par labākajiem mediķiem

    25.01.2021. No 25. janvāra līdz 1. martam iedzīvotāji aicināti godināt veselības nozares profesionāļus, balsojot par labākajiem mediķiem "Gada balvu medicīnā 2020". Balsot var portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums "Gada balva medicīnā" šogad notiks jau 11. reizi. “Būt par mediķi un kalpot dzīvībai un cilvēkam gan ikdienā, gan krīzēs, ir misija, ko apsolās pildīt ikviens veselības aprūpē strādājošais. Tāpēc vislielāko cieņu un pateicību šajā grūtajā laikā ir pelnījuši visi Latvijas medicīnas darbinieki, kas izrādījuši apbrīnojamu garīgo un fizisko izturību cīņā par sabiedrības veselību. Vienlaikus viņu vidū ir cilvēki - redzamie, bet visbiežāk - neredzamie varoņi, kas ar savu darbu paplašina medicīnas zinātnes un prakses robežas, ceļot arvien augstāk arī cilvēcības un humānisma latiņu. Tie ir cilvēki, kas pelnījuši saņemt "Gada balvu medicīnā", uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. "Gada balvas medicīnā" pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministrija, Latvijas Jauno Ārstu Asociācija un Latvijas Māsu asociācija, kā arī Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.

  • Rokasgrāmata ģimenēm slimu tuvinieku aprūpē

    22.01.2021. Kuldīgas slimnīcā pacientiem un viņu ģimenēm pieejams buklets – rokasgrāmata “Laiks doties mājās”, kurā koncentrētā veidā apkopota svarīgākā informācija par jautājumiem, kas rodas ģimenēm, kad pēc tuvinieka izrakstīšanas no slimnīcas viņam jāturpina ārstēšanās, nepieciešama rehabilitācija vai vajadzīga profesionāla palīdzība dzīves kvalitātes uzlabošanai. Bukleti pieejami terapijas, ķirurģijas nodaļā un reģistratūrā. Rokasgrāmatu veido vairākas sadaļas: “Pirms doties mājās” – kādi dokumenti jāsaņem izrakstoties, tālruņa numuri un dienesti, kuriem lūgt palīdzību, ja nepieciešama medicīniskā aprūpe mājās, medicīniskā rehabilitācija vai sociālā aprūpe mājās, vai tehniskie palīglīdzekļi, “Personīgā drošība esot mājās” – ieteikumi, kā parūpēties par drošību un labsajūtu savās mājās, “Veselības aprūpe mājās” – kā saņemt un kas sniedz valsts apmaksātu pakalpojumu, “Medicīniskā rehabilitācija” – iestādes, kurās pieejami medicīniskās rehabilitācijas speciālistu pakalpojumi un ar kādām diagnozēm tie saņemami mājas apstākļos, “Sociālā aprūpe mājās” – paredzētie pakalpojumi, “Sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā” – pakalpojumu veidi, personas, kas tiesīgas tos saņemt, dokumenti un iestādes, kur jāpiesakās pakalpojuma saņemšanai, “Tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājums” – iegādes un nomas iespējas, “Zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas kārtība” – pilnībā vai daļēji valsts apmaksātu medikamentu un higiēnas preču saņemšanas kārtība, “Paliatīvā aprūpe” – pakalpojuma saņemšanas kārtība stacionārā vai ambulatori, “Invaliditātes noteikšana” – pirmreizējās un atkārtotās invaliditātes ekspertīzes noteikšana un nepieciešamie dokumenti. Rokasgrāmatu izdevis fonds “Kopā mainām pasauli”, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrības veselības veicināšanu un izglītošanu par veselības jautājumiem, organizēt pacientu ar ilgstošām saslimšanām un viņu tuvinieku apmācības pasākumus, pacientu tiesību aizsardzību, aprūpes konsultāciju sniegšanu, veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

  • Paciente nodaļai dāvina gleznu

    19.01.2021. Paldies māksliniecei, TTMS “Kuldīgas palete” dalībniecei Kristīnei Morai-Zemītei par skaisto dāvinājumu – gleznu “Cerība”, kas nu rotā rehabilitācijas nodaļu. Glezna no mākslinieces ir pateicība par veiksmīgo rehabilitācijas procesu un saņemtajiem pakalpojumiem. K. Mora-Zemīte pastāstīja, ka glezna tapusi viņas rehabilitācijas laikā, un tā simbolizē cerības staru. Māksliniece novēlējusi: “Lai katram vienmēr ir cerība un ticība, ka kādu dienu viss nokārtosies”. Attēlā - Rehabilitācijas nodaļas Fizikālās terapijas un rehabilitācijas māsa Jana Balode.

  • Atsāk plānveida veselības aprūpes stacionāros pakalpojumus

    18.01.2021. No šodienas, 18. janvāra, atsāk sniegt plānveida veselības aprūpes stacionāros pakalpojumus – operācijas, endoskopijas izmeklējumus, rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu uzņemšanu plānveida ārstēšanai dienas stacionārā, tāpat kā līdz šim stingri ievērojot piesardzības pasākumus. Ar pacientiem, kuriem ierobežojumu dēļ tika atcelti plānveida stacionārie pakalpojumi, sazinās slimnīcas personāls, lai noteiktu citu tuvāko pakalpojuma saņemšanas datumu. Iespēju robežās sākotnēji tiks nodrošināts veselības aprūpes pakalpojums tiem, kuriem iepriekš pieraksts atcelts Veselības ministrijas rīkojumu dēļ. Savukārt pacienti, kuriem tika atcelta plānotā operācija, aicināti sazināties ar ārstu – speciālistu. “Katra situācija jāskatās individuāli. Ir pacienti, kuriem, iespējams, būs nepieciešams atkārtoti veikt kādas uz operāciju nepieciešamās analīzes. Aicinu pieteikties konsultācijai pie speciālista vai sazināties telefoniski,” sacīja Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas vadītājs Guntis Smiltāns. Ambulatorās pieņemšanas notiek kā ierasts, turpinot ievērot visus piesardzības pasākumus. Arī pacienti ir aicināti būt atbildīgi un ierasties pie speciālista precīzi noteiktajā laikā, tādējādi izvairoties no drūzmēšanās. Ja kādu iemeslu dēļ pacientam nav iespējams ierasties uz konsultāciju, aicinām par to informēt slimnīcas reģistratūru pa tālruni 63374000.

bottom of page