05.02.2021. Šā gada 19. februārī 10.00 sasaukta SIA "Kuldīgas slimnīcas" kārtējā dalībnieku sapulce. Sapulce norisināsies videokonferences režīmā. Dienas kārtības jautājumi: Par SIA "Kuldīgas slimnīca" 2021. gada budžeta izskatīšanu un apstiprināšanu. Par SIA "Kuldīgas slimnīca" ziedojumu/ dāvinājumu pieņemšanu, uzskaites un izlietošanas kārtības apstiprināšanu. Par rīcību ar SIA "Kuldīgas slimnīca" pamatlīdzekļiem un inventāru. Par SIA "Kuldīgas slimnīca" statūtu redakcijas precizēšanu.

05.02.2021. 2020. gads medicīnas nozarē bijis pārbaudījumu laiks. Arī Kuldīgas slimnīca saskārās ar dažādiem izaicinājumiem, taču valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds uzsver, ka kopumā aizvadītais gads vērtējams kā labs: “Ņemot vērā pandēmijas radītās pārmaiņas ikdienas darbā, veiksmīgi turpinājām strādāt vairākos virzienos – ne tikai pielāgojām veselības aprūpi atbilstoši Covid-19 situācijai valstī, bet piesaistījām arī jaunus speciālistus, attīstījām vidi un iegādājāmies modernas tehnoloģijas.” Arī galvenā ārste Svetlana Serpāne aizgājušo gadu sauc par dinamisku, jo bijis daudz nezināmā, tai skaitā saistībā ar slimnīcu līmeņa pārskatīšanu valstī. Kāpēc valdība pārskatīja slimnīcu līmeņus? A. Rozenfelds: “Veselības inspekcija analizēja gultu noslodzi slimnīcu nodaļās. Tika uzskatīts, ka, ja noslodze ir par mazu, mazinās speciālistu profesionalitāte un zūd kvalifikācija. Tāpēc svarīgi koncentrēt visu uzmanību tajā profilā, kurā pacientu ir visvairāk. Kuldīgas slimnīcas gadījumā – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Veselības ministrija iezīmēja vēlamo rezultātu, vairākkārt uzsverot, ka mums rūpīgi jāapsver, vai patiešām ir nepieciešama ķirurgu – traumatologu nakts un brīvdienu dežūra, vai ir lietderīgi uzturēt dzemdību un bērnu nodaļu. Taču jāatzīmē, ka netika ņemti vērā vairāki būtiski aspekti. Veselības inspekcija analizēja slimnīcas darbu viena gada griezumā, neņemot vērā īslaicīgo nodaļu slēgšanas ietekmi uz kopējo rezultātu.” Vai un kā slimnīcas darbu ietekmēja iespējamā līmeņa samazināšana? Slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons skaidro: “Plānotā slimnīcu līmeņošana ilga teju gadu. Tās laikā mums ministrijai bija jāpierāda vairāku pakalpojumu nepieciešamība, lai saglabātu esošo slimnīcas līmeni, un mums tas izdevās – turpinām nodrošināt III līmeņa stacionāro palīdzību. Žēl, ka šis jautājums pārcelts uz netālu nākotni.” A. Rozenfelds papildina, ka šāda veida reforma, samazinot slimnīcas līmeni, ietekmē jauno speciālistu piesaisti, jo viņi baidās strādāt slimnīcā, kurai, iespējams, kādā brīdī var neapmaksāt daļu pakalpojumu. Kā rit darbs dzemdību nodaļā pēc valdības ieceres samazināt šo pakalpojumu? Ā. Pētersons: “Darbs rit kā ierasts. Pagājušā gadā slimnīcā bija 513 dzemdības un piedzima 516 bērniņi, kas nozīmē to, ka pārsniedzām Veselības ministrijas noteikto 500 dzemdību robežu, par kuras nesasniegšanu 2019. gadā nepamatoti valdība mums pārmeta.” S. Serpāne papildina: “Ņemot vērā, ka valstī kopumā pērn piedzima par 1,3 tūkstošiem mazāk bērnu, uzskatām, ka mūsu nodaļā pieņemto dzemdību skaits ir bijis ļoti optimāls. Šeit strādā augsti kvalificēts personāls, turklāt dzemdēt brauc sievietes no visas Latvijas, nereti kā iemeslu minot tieši profesionalitāti un personīgo attieksmi. Tas pierādījās arī iniciatīvu portāla manabalss.lv balsojumā, kur par Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas saglabāšanu tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Dzemdību nodaļas personāls izjuta lielu sabiedrības atbalstu un ir par to ļoti pateicīgs.” Vai mediķu un tehniskais nodrošinājums bijis pietiekams saistībā ar Covid-19? Galvenā ārste S. Serpāne: “Lielas bažas mums bija par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Pavasarī ieguldījām milzīgu darbu, lai spētu darbiniekus pasargāt un pietiekami nodrošināt ar maskām, cimdiem un dezinfekcijas līdzekļiem. Šobrīd gan aizsardzības līdzekļi, gan pārējās vajadzības saistībā ar Covid-19 ir pietiekamā apjomā – esam izveidojuši rezervi. Taču risks inficēties ir jebkuram, arī tiem, kas lieto aizsardzības līdzekļus. Turklāt nemitīgā pārģērbšanās un strādāšana aizsargtērpā ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli grūta.” Kā tiek organizēts darbs pandēmijas dēļ? A. Rozenfelds pauž, ka, neraugoties uz darbu paaugstinātas slodzes apstākļos, personāls situācijai spējis veiksmīgi pielāgoties: “Varu uzteikt savu komandu. Darbs nepavisam nav bijis viegls. Līdz šim valdība nav devusi rīkojumu Kuldīgas slimnīcā uzņemt un ārstēt Covid-19 inficētus pacientus. Uz esošās bāzes slimnīcā esam izveidojuši tranzīta nodaļu. Tajā pirms stacionēšanas uz sava profila nodaļu nonāk uzņemšanas nodaļas pacienti, kuriem veikts Covid-19 tests. Līdz testa rezultātu saņemšanai pacients uzturas tranzīta nodaļā, un mediķi viņiem sniedz palīdzību un ārstēšanu. Ja tests ir negatīvs, viņu ievieto attiecīga profila nodaļā, bet, ja analīzes izrādās pozitīvas, tad pārved uz tuvāko slimnīcu, kurā ārstē Covid-19 pacientus.” Tranzīta nodaļā dienā vidēji uzturas 5–9 pacienti, kuriem nepieciešama tālāka ārstēšana slimnīcā. Izveidota arī atsevišķa dzemdību zāle māmiņām ar Covid-19 simptomiem, karantīnā vai izolācijā esošām dzemdētājām, nodrošinot gan personāla, gan sievietes un jaundzimušā drošību, kā arī atsevišķa reanimācijas telpa ļoti smagi slimu pacientu ārstēšanai. Pastāstiet par pagājušā gadā izveidoto paliatīvās aprūpes kabinetu! A. Rozenfelds: “No 1. jūnija slimnīcā ambulatori konsultē paliatīvās aprūpes speciāliste Sarmīte Opmane un psiholoģe Inese Birģele. Paliatīvās aprūpes mērķis ir nodrošināt pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti pacientiem, kuru izārstēšana nav iespējama. Tāpat tiek sniegta psiholoģiska palīdzība un ieteikumi ģimenei, kā pareizi rūpēties par slimnieku. Vēlamies tuvākajā laikā izveidot arī paliatīvo nodaļu ar stacionāro aprūpi. Tajā rūpes par neārstējamiem pacientiem, kuru stāvoklis ir ļoti smags, uzņemsies mūsu speciālisti.” Kādus speciālistus ir izdevies pagājušā gadā piesaistīt? A. Rozenfelds: “Izvērtējot 2020. gadu, ir vērojama pozitīva tendence – aizvien vairāk pie mums sāk strādāt jaunie speciālisti, veidojot jaunu paaudzi ar jaunu skatījumu un idejām. Pagājušā gadā piesaistījām 24 ārstniecības un atbalsta personas – dežūrārstus, ginekologus, anesteziologus, paliatīvās aprūpes speciālistu un psihologu, māsas un māsu palīgus. Arī šogad turpināsim iesākto darbu, aicinot kolektīvam pievienosies vēl vairāk jauno speciālistu.” Ā. Pētersons: “No iepriekš minētiem speciālistiem uz dežūrām piesaistīti seši jauni rezidenti, trīs ārsti-speciālisti. Diemžēl, trīs kolēģi beiguši darbu slimnīcā un divi devušies aizsaulē.” Kādi speciālisti slimnīcā trūkst? S. Serpāne: “Mums tāpat, kā citās slimnīcās, trūkst gandrīz visu specialitāšu ārsti. Visvairāk šobrīd nepieciešami internisti, endoskopisti, pediatri, arī anesteziologi un ginekologi. Būtu labi, ja papildinātos nodaļās strādājošo ārstu pulks.” Kas vēl paveikts slimnīcas attīstībā, modernizēšanā? S. Serpāne: “Uzņemšanas nodaļā izveidota atsevišķa bērnu pirmreizējās apskates telpa, rūpējoties par bērnu komfortu. Telpa ir nodalīta no citām. Tas palīdz ne tikai kontrolēt pacientu plūsmu, bet mazajiem pacientiem psiholoģiski saīsina gaidīšanas laiku, jo telpā ir televizors, kurā skatīties multfilmas. Tiklīdz tas būs iespējams, nodrošināsim arī rotaļlietas. Šobrīd tas nav atļauts pandēmijas dēļ. Nozīmīgs ieguldījums bijis jaunu, plašāku telpu izveide Hemodialīzes nodaļai, papildinot to ar vēl vienu dialīzes iekārtu. Tagad varam sniegt palīdzību vienlaicīgi pieciem pacientiem. Pēc pacientu lūguma esam izveidojuši paaugstināta servisa palātu Ķirurģijas nodaļā, kurā pacientam ir pieejams televizors un ledusskapis, atsevišķs sanitārais mezgls. Tāpat lielus naudas līdzekļus ieguldījām slimnīcas ventilācijas sistēmas sakārtošanā. Arī filiālē Aizputē, lai mazinātu ugunsbīstamību, esam sakārtojuši ventilācijas sistēmu un skursteni. Turpinājām īstenot arī ERAF projektu. Vairākas iekārtas iegādājāmies Dzemdību nodaļai: jaunu intensīvās fototerapijas sistēmu, kas paredzēta jaundzimušo hiperbilirubinemijas ārstēšanai, jeb dzeltes mazināšanai. Vecajā iekārtā bērniņam bija jāguļ 24 stundas, savukārt jaunajā – vien dažas stundas dienā, jaundzimušā intensīvās aprūpes galdu, ko izmanto, lai uzreiz pēc dzemdībām bērnu nosvērtu un nomērītu, taču sarežģījumu vai komplikāciju gadījumā spētu veikt arī intensīvo aprūpi, neinvazīvās plaušu ventilācijas aparātu, ko pielieto neiznēsātiem bērniem un jaundzimušajiem ar elpošanas problēmām, skābekļa padevi nodrošinot, zīdaini neintubējot, jaunas, elektroniski regulējamas dzemdību gultas. Iekšķīgo slimību un Ķirurģijas nodaļā uzstādījām jaunu medicīnas personāla izsaukuma sistēmu. Esošā sistēma palātās kalpojusi vairāk nekā 15 gadus un bija morāli novecojusi, turklāt jaunā ir ērtāka un vieglāk lietojama pacientiem. Centrālās sterilizācijas nodaļai iegādājāmies jaunu iekārtu operāciju, laparoskopisko un citu instrumentu un materiālu mazgāšanai un dezinfekcijai. Būtisks pirkums bija arī iekārtas dzīvības funkciju nodrošināšanai pieaugušajiem – Anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļā un Uzņemšanas nodaļā iegādāti divi mobili defibrilatori, kurus izmanto ne tikai pacientu sirds apstāšanās gadījumā, bet arī vitālo funkciju monitorēšanai un sirds ārējās stimulācijas veikšanai pacientiem ar ļoti smagiem sirds ritma traucējumiem. Speciālistiem, kuri veic operācijas, liels ieguvums ir jaunā laparoskopijas iekārta, kas palīdz veiksmīgāk veikt dažādas sarežģītības operācijas un samazināt operācijas veikšanas ilgumu. Tai ir plašākas operācijas un diagnostikas iespējas. Nozīmīgs pirkums bijusi monitorēšanas sistēma reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā un operāciju blokā. Sistēmas centrālā stacija atrodas reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā. No turienes var pārraudzīt ne tikai gulošo nodaļas pacientu stāvokli, bet arī to pacientu stāvokli, kuriem operāciju zālēs tiek veikta operācija. Tas ļauj attālināti sekot līdzi pacienta pulsam, sirds ritmam utt., līdz ar to palielina pacientu drošību.” Kas ir šī gada lielākā veiksme? Ā. Pētersons: “Spējām sabalansēt finanses un par saviem līdzekļiem slimnīcā veikt vairākus uzlabojumus. Sekmīgi turpinājās aparatūras nomaiņa ar ERAF līdzfinansējuma palīdzību. Arī III līmeņa saglabāšanā ieguldījām lielu darbu, tāpēc tas ir būtisks pagājušā gada sasniegums.” Kādi ir nākamā gada mērķi? A. Rozenfelds kā galveno min esošo veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanu mūsu novada iedzīvotājiem, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi. Savukārt, Ā. Pētersons papildina, ka dažādu pasākumu kopuma rezultātā jāpanāk jaunu speciālistu apmešanās uz dzīvi Kuldīgas novadā: “Tas ir visnozīmīgākais, lai slimnīca varētu eksistēt un izdzīvot jebkurās reformās. Jaunie speciālisti nepieciešami, lai pilnvērtīgi izmantotu jaunās iekārtas un nodrošinātu ārstniecību mūsdienu līmenī.”

03.02.2021. Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļu no 1. februāra vada traumatologs – ortopēds Ervīns Gudēvičs. Ārsts turpinās darbu arī ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas diennakts stacionārā, konsultēs pacientus ambulatorajā nodaļā, kā arī veiks akūtas un plānveida operācijas. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne sveica E. Gudēviču jaunajā amatā un pauda cerību, ka ārsts ar savu profesionalitāti dos nodaļai pienesumu un piesaistīs jaunus kolēģus, kā arī uzlabos un pilnveidos to, kas no viņa redzespunkta nepieciešams. Galvenais uzdevums komandai ir strādāt kā vienotam veselumam, turpinot sniegt pacientiem kvalitatīvu palīdzību, kā arī pilnveidot rīcības algoritmu dažādās klīniskās situācijās. “E. Gudēviča ilgstošais darbs Kuldīgas slimnīcā ir bijis ļoti nozīmīgs. Viņš ir atbildīgs ārsts, kurš spēj labi organizēt darbu un viņa viedoklī ieklausās. Dr. Gudēvičam ir sava vīzija, kā uzlabot uzņemšanas nodaļas darbu,” papildināja S. Serpāne. E. Gudēvičs ir sertificēts traumatologs – ortopēds, kurš Kuldīgas slimnīcā strādā no 2009. gada – ārstējis pacientus ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā, konsultējis cilvēkus ambulatorajās pieņemšanās, veicis dažādas traumatoloģijas profila operācijas un bijis dežurējošais speciālists uzņemšanas nodaļā.

01.02.2021. Slimnīca iegādājusies 65 jaunas funkcionālās gultas terapijas un ķirurģijas nodaļai un četras intensīvās terapijas gultas, kuras jau uzstādītas Reanimatoloģijas un anestezioloģijas nodaļā. Visām gultām komplektā iegādāti arī pacientu galdiņi un pretizgulējuma matrači. “Tas ir liels ieguvums, jo uzlabos ne tikai pacientu ērtības, bet gultu plašās funkcijas atvieglos darbu arī personālam. Līdz šim palātās izmantojām gultas, kuras slimnīca kā humanitāro palīdzību deviņdesmitajos gados saņēma no Francijas. Ar jaunajām gultām nomainīsim visas gultas ķirurģijas nodaļā un terapijas nodaļā,” pastāstīja slimnīcas galvenā māsa Ilze Lude. Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļai iegādātās gultas aprīkotas ar funkcijām, kas sniegs lielāku drošību pacientiem un plašākas iespējas personālam. Nodaļas vecākā māsa Lolita Dabra min piemērus: “Pacientu, kuram jāveic rentgens, vairs nav nepieciešams kustināt. Gultai ir rentgenstaru caurlaidoša virsma un speciāla rentgena kasetes ievietošanas vieta. Ja pacients mēģinās atstāt gultu vai strauji kustēsies, atskanēs brīdinājuma signāls. Tā aprīkota arī ar svaru sistēmu, kas var reģistrēt precīzu pacienta svaru. Precīzs svars ir svarīgs medikamentu dozēšanai vai, piemēram, tūskas kontrolei. Gultai ir nakts apgaismojums, līdz ar to manipulāciju veikšanai nav nepieciešams izmantot telpas apgaismojumu, kas nereti citiem pacientiem ir par spožu un traucē.” Gultas aprīkotas arī ar elektrisku mehānismu, kas ļauj ērti mainīt gulēšanas augstumu galvgalī un kājgalī, un pieciem riteņiem, kas uzlabo manevrēšanas spējas. Nodaļā līdz šim tika izmantotas 2003. gadā iegādātas gultas. Divām Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas gultām iegādāti aktīvie pretizgulējuma matrači, kas ar gaisa cirkulāciju ne tikai imitē pacienta kustības, bet nodrošina arī pacienta ādas mikroklimatu un termoregulācijas procesu. Visām pārējām gultām paredzēti pasīvie pretizgulējuma matrači, kuros nenotiek gaisa cirkulācija, taču tāpat pasargā pacientu no izgulējumu veidošanās. Čehijā ražotos gultu komplektus slimnīcai piegādāja SIA “Arbor Medical Korporācija“ par kopējo summu 198 281,49 EUR (t.sk. PVN), no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums. Gultas iegādātas projekta “Tehnoloģiju iegāde SIA “Kuldīgas slimnīca” un SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem” (Projekta Nr. 9.3.2.0/18/I/011) ietvaros.

25.01.2021. Lai saglabātu iespēju iedzīvotājiem, kuriem ir saslimšanas simptomi, savlaicīgi veikt Covid-19 analīzes, Veselības ministrija lēmusi līdz 7. februārim pagarināt termiņu, līdz kuram uz testu var pieteikties bez ārsta nosūtījuma, ja ir saslimšanas simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.). Savukārt cilvēki, kuri atgriezušies Latvijā no Apvienotās karalistes vai Dienvidāfrikas republikas, testu var veikt arī tad, ja nav saslimšanas simptomu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā jaunā SARS-CoV-2 celma straujo izplatību šajās valstīs. Veselības ministrija arī atgādina, ka testa veikšana pirms ārzemju brauciena ir maksas pakalpojums. Covid-19 analīžu noņemšana tiek veikta Kuldīgas slimnīcas galā, pa ceļu uz priekšu aiz Uzņemšanas nodaļas. Aicinām uzmanīgi sekot līdzi norādēm un izmantot speciāli tam paredzēto ieeju! Lai veiktu analīzes, iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 63322830. Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties elektroniski E. Gulbja laboratorijas mājaslapā – https://www.egl.lv/autorizacija/?auth Analīzes iespējams nodot, darba dienās no 15.00 līdz 18.00. Vienlaikus nosūtījumu uz Covid-19 analīzēm pacientam izsniedz arī ģimenes vai ārstējošais ārsts. Situācijās, ja tests jāveic steidzami, ārsts to norāda nosūtījumā.

25.01.2021. No 25. janvāra līdz 1. martam iedzīvotāji aicināti godināt veselības nozares profesionāļus, balsojot par labākajiem mediķiem "Gada balvu medicīnā 2020". Balsot var portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums "Gada balva medicīnā" šogad notiks jau 11. reizi. “Būt par mediķi un kalpot dzīvībai un cilvēkam gan ikdienā, gan krīzēs, ir misija, ko apsolās pildīt ikviens veselības aprūpē strādājošais. Tāpēc vislielāko cieņu un pateicību šajā grūtajā laikā ir pelnījuši visi Latvijas medicīnas darbinieki, kas izrādījuši apbrīnojamu garīgo un fizisko izturību cīņā par sabiedrības veselību. Vienlaikus viņu vidū ir cilvēki - redzamie, bet visbiežāk - neredzamie varoņi, kas ar savu darbu paplašina medicīnas zinātnes un prakses robežas, ceļot arvien augstāk arī cilvēcības un humānisma latiņu. Tie ir cilvēki, kas pelnījuši saņemt "Gada balvu medicīnā", uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. "Gada balvas medicīnā" pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministrija, Latvijas Jauno Ārstu Asociācija un Latvijas Māsu asociācija, kā arī Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.

22.01.2021. Kuldīgas slimnīcā pacientiem un viņu ģimenēm pieejams buklets – rokasgrāmata “Laiks doties mājās”, kurā koncentrētā veidā apkopota svarīgākā informācija par jautājumiem, kas rodas ģimenēm, kad pēc tuvinieka izrakstīšanas no slimnīcas viņam jāturpina ārstēšanās, nepieciešama rehabilitācija vai vajadzīga profesionāla palīdzība dzīves kvalitātes uzlabošanai. Bukleti pieejami terapijas, ķirurģijas nodaļā un reģistratūrā. Rokasgrāmatu veido vairākas sadaļas: “Pirms doties mājās” – kādi dokumenti jāsaņem izrakstoties, tālruņa numuri un dienesti, kuriem lūgt palīdzību, ja nepieciešama medicīniskā aprūpe mājās, medicīniskā rehabilitācija vai sociālā aprūpe mājās, vai tehniskie palīglīdzekļi, “Personīgā drošība esot mājās” – ieteikumi, kā parūpēties par drošību un labsajūtu savās mājās, “Veselības aprūpe mājās” – kā saņemt un kas sniedz valsts apmaksātu pakalpojumu, “Medicīniskā rehabilitācija” – iestādes, kurās pieejami medicīniskās rehabilitācijas speciālistu pakalpojumi un ar kādām diagnozēm tie saņemami mājas apstākļos, “Sociālā aprūpe mājās” – paredzētie pakalpojumi, “Sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā” – pakalpojumu veidi, personas, kas tiesīgas tos saņemt, dokumenti un iestādes, kur jāpiesakās pakalpojuma saņemšanai, “Tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājums” – iegādes un nomas iespējas, “Zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas kārtība” – pilnībā vai daļēji valsts apmaksātu medikamentu un higiēnas preču saņemšanas kārtība, “Paliatīvā aprūpe” – pakalpojuma saņemšanas kārtība stacionārā vai ambulatori, “Invaliditātes noteikšana” – pirmreizējās un atkārtotās invaliditātes ekspertīzes noteikšana un nepieciešamie dokumenti. Rokasgrāmatu izdevis fonds “Kopā mainām pasauli”, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrības veselības veicināšanu un izglītošanu par veselības jautājumiem, organizēt pacientu ar ilgstošām saslimšanām un viņu tuvinieku apmācības pasākumus, pacientu tiesību aizsardzību, aprūpes konsultāciju sniegšanu, veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

19.01.2021. Paldies māksliniecei, TTMS “Kuldīgas palete” dalībniecei Kristīnei Morai-Zemītei par skaisto dāvinājumu – gleznu “Cerība”, kas nu rotā rehabilitācijas nodaļu. Glezna no mākslinieces ir pateicība par veiksmīgo rehabilitācijas procesu un saņemtajiem pakalpojumiem. K. Mora-Zemīte pastāstīja, ka glezna tapusi viņas rehabilitācijas laikā, un tā simbolizē cerības staru. Māksliniece novēlējusi: “Lai katram vienmēr ir cerība un ticība, ka kādu dienu viss nokārtosies”. Attēlā - Rehabilitācijas nodaļas Fizikālās terapijas un rehabilitācijas māsa Jana Balode.

18.01.2021. No šodienas, 18. janvāra, atsāk sniegt plānveida veselības aprūpes stacionāros pakalpojumus – operācijas, endoskopijas izmeklējumus, rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu uzņemšanu plānveida ārstēšanai dienas stacionārā, tāpat kā līdz šim stingri ievērojot piesardzības pasākumus. Ar pacientiem, kuriem ierobežojumu dēļ tika atcelti plānveida stacionārie pakalpojumi, sazinās slimnīcas personāls, lai noteiktu citu tuvāko pakalpojuma saņemšanas datumu. Iespēju robežās sākotnēji tiks nodrošināts veselības aprūpes pakalpojums tiem, kuriem iepriekš pieraksts atcelts Veselības ministrijas rīkojumu dēļ. Savukārt pacienti, kuriem tika atcelta plānotā operācija, aicināti sazināties ar ārstu – speciālistu. “Katra situācija jāskatās individuāli. Ir pacienti, kuriem, iespējams, būs nepieciešams atkārtoti veikt kādas uz operāciju nepieciešamās analīzes. Aicinu pieteikties konsultācijai pie speciālista vai sazināties telefoniski,” sacīja Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas vadītājs Guntis Smiltāns. Ambulatorās pieņemšanas notiek kā ierasts, turpinot ievērot visus piesardzības pasākumus. Arī pacienti ir aicināti būt atbildīgi un ierasties pie speciālista precīzi noteiktajā laikā, tādējādi izvairoties no drūzmēšanās. Ja kādu iemeslu dēļ pacientam nav iespējams ierasties uz konsultāciju, aicinām par to informēt slimnīcas reģistratūru pa tālruni 63374000.

12.01.2021. Kuldīgas slimnīca aicina pieteikties medicīnas darbiniekus Covid-19 vakcinēšanai, aizpildot pieteikuma anketu. Šobrīd slimnīcas personāls veido gaidīšanas rindu un tiklīdz vakcīnas pret Covid-19 būs pieejamas, ar katru mediķi sazināsies un informēs par vakcinēšanās datumu un laiku. Vakcinēšanās notiks Kuldīgas slimnīcas telpās. Uz vakcinēšanos līdzi ņemt personas apliecinošu dokumentu un potēšanas pasi! Vakcīnai var pieteikties reģistrētas ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas (ārsti, t.sk. zobārsti, kā arī ārstu palīgi, māsas, māsu palīgi, sanitāri, vecmātes u.c.). Aizpildītu pieteikuma anketu jānosūta uz e-pastu: ilze.ludde@kuldiga.lv Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt: 29469816. Pieteikuma anketu iespējams lejupielādēt šeit: Ar vakcīnas ietekmi un iespējamiem simptomiem iespējams iepazīties šeit:

13.01.2021. 6. janvārī Kuldīgas slimnīcā notika pirmā medicīnas darbinieku vakcinēšana. Nedēļu pēc tās slimnīcas speciālisti nav novērojuši būtiskas blaknes, kas liktu satraukties. Kāds ir minējis īslaicīgu miegainumu pēc vakcīnas saņemšanas, cits – galvassāpes, taču lielais vairums novēroja tikai sāpes un apsārtumu potes vietā. Slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne pastāstīja: “Cilvēkus vienmēr baida viss jaunais un nezināmais, tāpēc sākumā bija nelielas šaubas par vakcinēšanos. Ieklausījos ekspertu atzinumos un pētījumos, kā arī citu atsauksmēs pēc vakcinēšanās un šaubas ātri pagaisa. Turklāt iespējamā saskarsme ar Covid-19 inficētu cilvēku var notikt jebkurā laikā un vietā, pašam to nezinot. Arī darba ikdienā Covid-19 pacientiem sniedzam nepieciešamo medicīnisko palīdzību un ārstēšanu līdz pārvešanai uz tuvāko infektoloģijas nodaļu”. Ārste pauda, ka izjūtas pēc vakcinācijas ir tādas pašas, kā pēc citām potēm. “Ir bijušas vakcinācijas pret citām saslimšanām, pēc kurām ir nepatīkamākas izjūtas – sāp roka vai neliela temperatūra. Pēc potes pret Covid-19 nākamajā dienā tikai nedaudz sāpēja roka,” piebilda S. Serpāne. Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā vakcinējies jau teju viss personāls. Vecākā māsa Lolita Dabra pauž, ka nevienam kolēģim sūdzību nav: “Pirmajās dienās sāpēja roka, bet tas tā ir arī no citām vakcīnām. Citu nepatīkamu izjūtu nebija. Manuprāt, šī vakcīna ir sākums, lai atgrieztos pie ierastā dzīves ritma – bez bažām satiktu bērnus un mazbērnus, apmeklētu koncertus vai aizbrauktu ceļojumā.” Citi kolēģi minēja nelielas galvassāpes vai paaugstinātu temperatūru, taču arī tie ir blakusefekti, kurus minējis Pfizer/Bionetech vakcīnas izstrādātājs. Bērnu nodaļas vecākā māsa Līga Vera: “Pašsajūta pēc vakcīnas bija laba. Izjutu tikai pastiprinātu miegainumu un nelielas rokas sāpes, kas ātri pārgāja. Pēc gripas vakcīnas roka sāpēja nedēļu. Daudzi man jautā par blakusefektiem, bet no savas pieredzes nevienu nevaru minēt. Pirms potēšanas mums bija iespēja iepazīties ar vakcīnas iespējamām blaknēm, taču ārpus normas neko papildus nenovēroju.” Arī slimnīcas galvenā māsa Ilze Lude pastāstīja, ka bez rokas sāpēm, kas ir normāla reakcija, neko citu nenovēroja. Pēc vakcinācijas nav nekādu ierobežojumu atgriezties ikdienas dzīvē. Vakcīnas saņemšana ir nozīmīga arī slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas personālam. Tās vadītāja Dace Upleja, kura vakcinējās 6. janvārī, nedēļas laikā blakusefektus nenovēro: “Nedaudz sāpēja plecs, bet tas bija ātri pārejošs. Es potējos bez bažām, jo uzskatu, ka tas ir nepieciešams. Strādājam tādā vietā, kur ir jāsargā cilvēki un, ja pote mūs un citus pasargā, tad, manuprāt, tas ir jādara.” Pfizer/Bionetech sagaidāmās vispārzināmās reakcijas pēc vakcinācijas: • Lokāli – apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā. Šīs lokālās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, ir viegli noritošas un pašlimitējošas, tās ir bieži sastopamas un tās pat būtu jāgaida. Tām nav alerģiskas izcelsmes. • Vispārēji jeb sistēmiski – drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Parasti šie simptomi izzūd dažu dienu laikā (1–3 dienās) un ārstēšana nav nepieciešama. Attēlā (no kreisās) Kuldīgas slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas vecākā māsa Lolita Dabra, medicīnas māsa Ilze Petrovica, medicīnas māsa Baiba Doniņa un māsu palīdze Iveta Bunclere.

13.01.2021. Lai saglabātu iespēju iedzīvotājiem, kuriem ir saslimšanas simptomi, savlaicīgi veikt Covid-19 analīzes, Veselības ministrija lēmusi līdz 25. janvārim pagarināt termiņu, līdz kuram uz testu var pieteikties bez ārsta nosūtījuma, ja ir saslimšanas simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.). Savukārt cilvēki, kuri atgriezušies Latvijā no Apvienotās karalistes vai Dienvidāfrikas republikas, testu var veikt arī tad, ja nav saslimšanas simptomu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā jaunā SARS-CoV-2 celma straujo izplatību šajās valstīs. Covid-19 analīžu noņemšana tiek veikta Kuldīgas slimnīcas galā, pa ceļu uz priekšu aiz Uzņemšanas nodaļas. Aicinām uzmanīgi sekot līdzi norādēm un izmantot speciāli tam paredzēto ieeju! Lai veiktu analīzes, iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 63322830. Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties elektroniski E. Gulbja laboratorijas mājaslapā – https://www.egl.lv/autorizacija/?auth Analīzes iespējams nodot, darba dienās no plk. 15.00 līdz 18.00. Vienlaikus nosūtījumu uz Covid-19 analīzēm pacientam izsniedz arī ģimenes vai ārstējošais ārsts. Situācijās, ja tests jāveic steidzami, ārsts to norāda nosūtījumā. Veselības ministrija arī atgādina, ka testa veikšana pirms ārzemju brauciena ir maksas pakalpojums.

01.12.2020. Laikā, kad Covid-19 dēļ valstī noteikti dažādi ierobežojumi, topošajām māmiņām nereti rodas jautājumi un neskaidrības par dzemdību procesu slimnīcā, tāpēc esam apkopojuši biežāk uzdotos jautājumus. 1) Ja sākušās dzemdības, kā nokļūt Dzemdību nodaļā un vai par to ir iepriekš jāpaziņo? Kad māmiņai sākas dzemdības, iepriekš par to nav jāziņo Dzemdību nodaļai vai vecmātei. Grūtniece dodas uz Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļu, kur speciālisti palūdz aizpildīt veidlapu, izmērīt temperatūru un palīdz nokļūt uz nodaļu. Grūtniece nekādā gadījumā nedrīkst uzreiz patstāvīgi doties uz Dzemdību nodaļu. Speciālisti lūdz topošos vecākus būt atbildīgiem un informēt par jebkādiem saslimšanas simptomiem – klepu, iesnām vai citām sūdzībām. Tas palīdzēs speciālistiem attiecīgi rīkoties un sniegt pēc iespējas kvalitatīvāku un ātrāku dzemdību palīdzību. 2) Vai varu ierasties pirms noteiktā datuma, ja dzemdības paredzētas ar stimulēšanu? Ja sievietei dzemdības paredzētas noteiktā datumā ar stimulēšanu, taču viņa nejūtas labi, Dzemdību nodaļā ļauts ierasties arī ātrāk. Speciālisti veiks pārbaudes, apskati un rekomendēs māmiņai tālāko rīcību. 3) Vai pieejama ģimenes palāta? Vai to iespējams iepriekš rezervēt un cik tā maksā? Dzemdību nodaļā ir pieejamas divas ģimenes palātas. Tā kā precīzu dzemdību laiku nav iespējams noteikt, ģimenes palāta netiek rezervēta. Par ģimenes palātas nepieciešamību Jūs paziņosiet, kad ieradīsieties. Ģimenes palātas maksa ir 29 EUR par diennakti. Gadījumā, ja visas palātas ir aizņemtas, māmiņai un tētim tiks pielāgota cita palāta, kurā viņi ar mazulīti atradīsies divatā. Šādas palātas maksa ir 21 EUR par diennakti. Taču situācija, kad abas ģimeņu palātas ir aizņemtas, ir reti. 4) Ar ko ģimenes palāta atšķiras no parastās vai pielāgotās? Ģimenes palāta ir plašāka, tā nodrošināta ar lielu divguļamo gultu, televizoru, nelielu virtuvīti. Atsevišķs sanitārais mezgls un bezvadu internets pieejams visās nodaļas palātās. 5) Vai bērna tēvs var piedalīties ģimenes dzemdībās? Šobrīd bērna tēvam ir atļauts piedalīties ģimenes dzemdībās un būt kopā ar māmiņu visu dzemdību laiku, neizejot no nodaļas. Ja bērna tēvs nodaļu atstāj, atgriezties vairs nav atļauts. Ņemot vērā Covid-19 izplatību, aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par ģimenes dzemdībām, jo situācija regulāri un strauji mainās. 6) Kā ar ēdināšanu bērna tēvam? Tuvinieka ēdināšana nav iekļauta palātas maksā. Standarta maksa par ēdināšanu ir 2,85 EUR (diennaktī). Taču maltīti iespējams izvēlēties arī no slimnīcas ēdnīcas, ēdienkarti pajautājot personālam. Apmaksu par šādu maltīti jāveic skaidrā naudā. Māmiņai ēdināšana ir iekļauta cenā. 7) Cik ilgi bērna tēvs var palikt pie sievietes? Bērna tēvs drīkst būt kopā ar sievieti visu dzemdību laiku – pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību periodā, nepametot nodaļu. 8) Vai nepieciešams veikt Covid-19 testu? Stājoties nodaļā, dzemdētājai veic Covid-19 testu un dzemdību process norit kā ierasts, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Testa veikšana nekādā mērā neietekmē palīdzības sniegšanas veidu un ātrumu. Šāds process tiek ievērots, jo dzemdību laikā ārstam ar māmiņu ir ciešs kontakts, kas ir ilgāks par 15 minūtēm, turklāt telpā gaisā aerosola veidā izplatās izelpas pilieni. Diemžēl pastāv risks, ka jebkuras dzemdības var beigties ar akūtu ķeizargriezienu, kas ir uzskatāma par neatliekamu operāciju. 9) Kāda šobrīd ir kārtība, ja plānots ķeizargrieziens? Ja sievietei ir plānotas dzemdības ar ķeizargriezienu, tad topošajai māmiņai, stājoties nodaļā, jābūt jau veiktam Covid-19 testam. Piemēram, ja trešdien plānots ķeizargrieziens, tad sieviete Covid-19 testu veiks pirmdien līdz pulksten 11.00 un otrdien iestāsies nodaļā ar zināmiem analīžu rezultātiem. 10) Vai arī bērna tēvam, ja viņš piedalās ģimenes dzemdībās, veic Covid-19 testu? Bērna tēvam pēdējo 48h laikā jābūt veiktam testam. Ja tas nav, to veic, ierodoties ar sievieti uz dzemdībām. Pēc testa veikšanas bērna tēvs kopā ar sievieti dodas uz pirmsdzemdību palātu un seko līdzi speciālistu norādēm. 11) Vai dzemdībās jālieto sejas aizsargmaskas? Dzemdības speciālisti pieņem aizsargtērpos – maskā, vienreizlietojamā uzsvārcī, brillēs un cimdos. Masku speciālisti lieto arī turpmāk, kad palātā tiek apraudzīta māmiņa un mazulis. Gadījumā, ja dzemdības sākas pirms Covid-19 testa rezultātu saņemšanas, arī sievietei dzemdību laikā jālieto sejas aizsargmaska. Bērna tēvam aizsargmaska dzemdību laikā jālieto obligāti visu laiku, neatkarīgi no analīžu rezultātiem. Tāpat maska viņam jāvalkā, izejot no palātas un personāla klātbūtnē.

11.01.2021. Janvāra sākumā Kuldīgas slimnīca saņēma divas valsts finansētas plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas smagi slimu pacientu dzīvības glābšanai un uzturēšanai. Līdz šim Kuldīgas slimnīcā darbojās četri plaušu mākslīgās ventilācijas aparāti, taču, ja izmantoja arī anestēzijas iekārtas, tad vienlaikus ar mākslīgo plaušu ventilāciju varēja apgādāt deviņus pacientus. Divas no iekārtām projekta ietvaros slimnīca iegādājās 2019. gada nogalē. Tā ir viena no svarīgākajām medicīniskajām iekārtām, jo palīdz glābt smagi cietušu vai kritiski slimu pacientu dzīvību, nodrošinot elpošanas funkciju gadījumos, kad pacients pats to nespēj. Aparāts ir noderīgs elpošanas traucējumu gadījumos, kas radušies sirds vai plaušu mazspējas saasinājumā, dažādu veidu apziņas traucējumu situācijās – pēc galvas traumām, saindēšanās gadījumā, pēc hronisku slimību saasinājuma u.c., vai cilvēka atdzīvināšanas situācijā.

29.10.2020. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā uzstādītas jaunās dzemdību gultas, un personāls kuru katru brīdi pasaulē sagaidīs 434. mazuli. Elektroniski regulējamās dzemdību gultas iegādātas projekta “Tehnoloģiju iegāde SIA “Kuldīgas slimnīca” un SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” ietvaros ar ERAF līdzfinansējumu. To kopējās izmaksas 38 478 EUR (t.sk. PVN). Projekta ietvaros 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums.

06.01.2021. Šodien sākta pirmo Kuldīgas slimnīcas medicīnas darbinieku vakcinēšana pret Covid-19. Primāri vakcīnu saņems to nodaļu personāls, kuri strādā ar Covid-19 potenciāli inficētiem pacientiem – tie ir uzņemšanas, reanimācijas un anestezioloģijas, dzemdību nodaļas un tranzīta nodaļas mediķi. Vakcinēšana plānota trīs dienas, un pirmās farmācijas uzņēmuma “Pfizer” ražotās vakcīnas saņems 102 mediķi. Nākamie vakcīnu varēs saņemt citu nodaļu darbinieki. Galvenā ārste Svetlana Serpāne pastāstīja: “Mēs novērtējam darbinieku izrādīto interesi par vakcinēšanos. Mūsu slimnīca pagaidām neuzņem Covid-19 inficētus slimniekus, taču jebkurš cilvēks, kurš ar kāda veida sūdzībām te nonāk, tiek uztverts kā potenciāls saslimušais. Lai arī teju visiem veicam Covid-19 testus, vienmēr pastāv risks inficēties, tāpēc slimnīcā ir īpaši svarīgi ierobežot un mazināt iespējamo slimības izplatību. Vairākiem pacientiem Covid-19 tests izrādījies pozitīvs, taču līdz rezultātu saņemšanai un līdz pārvešanai uz tuvāko infektoloģijas nodaļu viņi atradušies slimnīcas tranzīta nodaļā, kurā personāls sniedzis visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību un ārstēšanu.”

05.01.2021. Ņemot vērā Veselības ministrijas rīkojumu, no 5. līdz 18. janvārim Kuldīgas slimnīcā pārtrauktas plānveida operācijas, pacientu uzņemšana plānveida ārstēšanai dienas stacionārā, kā arī rehabilitācijas pakalpojumi, nosakot izņēmumus. Neatliekamā un akūtā palīdzība pacientiem joprojām tiek nodrošināta. Tāpat pārtraukti endoskopijas izmeklējumi, izņemot onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem nepieciešams “zaļā koridora” izmeklējums, kā arī akūtu situāciju gadījumā pārējiem pacientiem. Savukārt slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā pakalpojumus turpinās sniegt akūtiem pacientiem, individuāli izvērtējot katru situāciju. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne skaidro: “Pie dienas stacionāra pakalpojumiem varu minēt mazinvazīvas operācijas, dažādas ginekoloģiskās īslaicīgās manipulācijas un citas plānveida procedūras. Taču operācijas slimnīcā turpinās veikt akūtos gadījumos un ierobežojumi neattiecas arī uz ķeizargriezieniem. Uz plānveida dzemdībām jāierodas ar negatīvu COVID-19 testu, kas veikts 48 stundu laikā.” Pacientus par plānveida medicīnas pakalpojumu atcelšanu individuāli informē slimnīcas personāls. Uzņemšanas nodaļa strādā ierastajā režīmā, ņemot vērā triāžas principu, palīdzību vispirms sniedzot pacientiem ar smagāku veselības stāvokli. Pirms došanās uz Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļu, pacienti aicināti izvērtēt saslimšanas vai traumas nopietnību, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar ģimenes ārstu. Ja ārpus ģimenes ārsta darba laika un brīvdienās iedzīvotājiem nepieciešama konsultācija šādos gadījumos: saaukstēšanās un drudzis, galvassāpes, kakla un ausu sāpes, vemšana un caureja, neliela trauma vai hroniskas slimības saasināšanā, aicinām zvanīt un konsultēties pa konsultatīvo tālruni 66016001. Konsultācijas un palīdzība, kas nepārsniedz ģimenes ārsta iespējas un kompetenci un kuras tūlītēja nesniegšana neapdraud pacienta dzīvību un veselību, uzņemšanas nodaļā ir maksas pakalpojums saskaņā ar MK noteikumiem. Ambulatorās pieņemšanas notiek kā ierasts, turpinot ievērot visus piesardzības pasākumus. Arī pacienti ir aicināti būt atbildīgi un ierasties pie speciālista precīzi noteiktajā laikā, tādējādi izvairoties no drūzmēšanās. Ja kādu iemeslu dēļ pacientam nav iespējams ierasties uz konsultāciju, aicinām par to informēt slimnīcas reģistratūru pa tālruni 63374000. Joprojām slimnīcā jāievēro drošības pasākumi: Spēkā ir pacientu apmeklējuma aizliegums gan nodaļās, gan Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā. Bērnu nodaļā nepārtraukti var atrasties viens no vecākiem. Kārtību, kādā šobrīd tiek organizētas dzemdības, iespējams apskatīt šeit. Atgādinām, ka grūtniecēm, kurām sākušās dzemdības, jānāk uz slimnīcas Uzņemšanas nodaļu, kur speciālisti sazināties ar Dzemdību nodaļas personālu. Dzemdētājas aicinātas patstāvīgi uz Dzemdību nodaļu nedoties! Sūtījumus, kuri paredzēti pacientam, iespējams atstāt Uzņemšanas nodaļā, un slimnīcas personāls to nodos saņēmējam. Uz paciņas jānorāda saņēmēja vārds un uzvārds, nodaļa un palātas numurs. Arī senioriem Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā ir iespējams nodot sūtījumus, taču tiem jābūt ievietotiem slēgtā un mitruma izturīgā iepakojumā, kas ir viegli dezinficējams, norādot seniora vārdu un uzvārdu. Uz vizīti pie speciālista pacienti aicināti ierasties ne ātrāk, kā noteiktajā laikā, lai izvairītos no drūzmēšanās. Kuldīgas slimnīcas personāls kontrolē pacientu plūsmu uz pieņemšanu, lai vienlaicīgi pie kabineta durvīm neatrastos pārāk daudz pacientu un būtu iespējams ievērot 2 metru distanci. Tāpat spēkā palikuši noteikumi par slimnīcas galvenās ieejas (2. stāvā) slēgšanu darbadienās pēc pulksten 18.00 un visu dienu nedēļas nogalēs un svētku dienās. Arī slimnīcas ēdnīca joprojām nav pieejama trešajām personām.

16.03.2020. Saistībā ar ārkārtas situāciju valstī, Kuldīgas slimnīcā no rītdienas, 17. marta noteikti papildus ierobežojumi ambulatorajām pieņemšanām un plānotajām operācijām. Par izņēmumu noteiktas grūtnieču pieņemšanas un hemodialīzes procedūras, kā arī akūtas situācijas un saslimšanas. Kuldīgas slimnīca sazināsies ar pacientiem, kuriem noteikto ierobežojumu dēļ jāatceļ paredzētais pieraksts uz kādu no izmeklējumiem vai ambulatoro pieņemšanu. Ierobežojumi noteikti visā slimnīcā: Uz laiku aizliegts slimnīcas stacionāra pacientu apmeklējums. Tiek pārtrauktas ķirurga, anesteziologa, dermatologa un gastroenterologa ambulatorās pieņemšanas. Pārtraukti endoskopijas izmeklējumi, izņemot onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem nepieciešams “zaļā koridora” izmeklējums, kā arī akūtu situāciju gadījumā pārējiem pacientiem. Pulmonologs konsultēs pacientus, kuri līdz šim veikuši pierakstu, taču tālāku pierakstu pagaidām neveiks. Ginekologa ambulatorās pieņemšanas tiek pārtrauktas, par izņēmumu nosakot grūtnieču pieņemšanu, kurām pieraksts un pieņemšana notiks kā ierasts. Hemodialīzes nodaļa darbu turpinās ierastajā režīmā. Rehabilitācijas nodaļā pakalpojumus turpinās sniegt akūtiem pacientiem, izvērtējot katru situāciju individuāli. Plānotās operācijas tiek atceltas. Pacientu pieraksts turpmāk tiks veikts gaidīšanas režīmā, nenosakot konkrētu datumu. Datums un laiks pacientam tiks paziņots, tiklīdz būs atcelti ierobežojumi. Operācijas slimnīcā turpinās veikt akūtos gadījumos. Ierobežojumi neattiecas uz ķeizargriezieniem. Ambulatorā pieņemšana pie traumatologa tiks atcelta. Pieraksts pie traumatologa netiks atcelts pēcoperācijas pacientiem, kā arī tiem, kuriem pieņemšanas nepieciešamību noteicis pats speciālists. Uzņemšanas nodaļa strādās ierastajā režīmā, ņemot vērā triāžas principu, palīdzību vispirms sniedzot pacientiem ar smagāku veselības stāvokli. Pirms došanās uz Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļu, pacienti aicināti izvērtēt saslimšanas vai traumas nopietnību, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar ģimenes ārstu. Ja ārpus ģimenes ārsta darba laika un brīvdienās iedzīvotājiem nepieciešama konsultācija šādos gadījumos: saaukstēšanās un drudzis, galvassāpes, kakla un ausu sāpes, vemšana un caureja, neliela trauma vai hroniskas slimības saasināšanā, aicinām zvanīt un konsultēties pa konsultatīvo tālruni 66016001. Konsultācijas un palīdzība, kas nepārsniedz ģimenes ārsta iespējas un kompetenci un kuras tūlītēja nesniegšana neapdraud pacienta dzīvību un veselību, uzņemšanas nodaļā ir maksas pakalpojums saskaņā ar MK noteikumiem. Pacientus par pieraksta atcelšanu informēs slimnīcas personāls. Kuldīgas slimnīcas apmeklētājiem būs jāparaksta apliecinājums par to, ka pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklēta kāda no koronavīrusa COVID-19 skartajām teritorijām, kā arī nav bijis kontakts ar COVID-19 slimnieku vai ar cilvēku, kurš atrodas mājas karantīnā. Kuldīgas slimnīca vērš pacientu un apmeklētāju uzmanību! Aicinām slimnīcas, E. Gulbja laboratorijas un SIA “Vizuālā diagnostika” radioloģijas nodaļas apmeklētājus uz izmeklējumu vai konsultāciju ierasties ar NE vairāk nekā VIENU pavadoni. Tāpat, ievērojot drošību, nedoties uz izmeklējumiem un/ vai konsultācijām gadījumā, kad novērojamas kādas elpceļu saslimšanas vai citas ar koronavīrusu COVID-19 saistītās saslimšanas pazīmes, bet zvanīt 113. Tā kā slimnīcā noteikti stingri pacientu apmeklējuma ierobežojumi, sūtījumus, kuri paredzēti pacientam, iespējams nodot garderobē, un slimnīcas personāls to nodos saņēmējam. Aicinām sūtījumā neievietot dokumentus un vērtīgas mantas, kā arī uz paciņas norādīt saņēmēja vārdu un uzvārdu, nodaļu un palātas numuru. Kuldīgas slimnīca aicinās ģimenes ārstus ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un stingri izvērtēt nepieciešamību pacienta nosūtīšanu uz slimnīcas Uzņemšanas nodaļu, pie speciālista vai uz izmeklējumu. Atgādinām, ka Kuldīgas slimnīcā nav iespējams nodot analīzes uz koronavīrusu COVID-19. To iespējams izdarīt kādā no piecām reģionu slimnīcām – Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.

04.01.2021. No 2021. gada 1. februāra uzturēšanās Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā personai maksās 800 EUR. Šāds lēmums pieņemts pērnā gada decembra Domes sēdē, lai nodrošinātu kvalitāti un valstī noteiktās prasības palielināt personāla atalgojumu. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds skaidro: “Pārskatot pansionāta izmaksas, kā arī nepieciešamību nodrošināt kvalitāti un esošo līmeni, no šī gada februāra par 80 EUR mums nāksies palielināt mēneša uzturēšanās maksu senioriem. No 1. janvāra valstī paaugstināta minimālā alga, tāpēc lielākoties tas saistīts ar personāla atlīdzības pārskatīšanu un citu izdevumu segšanu, taču tas joprojām nav pietiekami, lai Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļa strādātu ar peļņu.” Kuldīgas slimnīcas pansionāts ir viens no jaunākajiem un modernākajiem pansionātiem valstī, nodrošinot iemītniekus ar visu, kas tiem ikdienā nepieciešams. To par savām mājām sauc 49 seniori, bet rindā joprojām gaida 11 ļaudis. Pansionāta iemītnieki dzīvo divvietīgās istabiņās, katra no tām nodrošināta ar atsevišķu sanitāro mezglu. Telpas aprīkotas ar sadzīvei nepieciešamo inventāru, tehniskajiem palīglīdzekļiem, piemēram, pozicionēšanai, pacēlāju nekustīgiem vai smagākiem senioriem. Slimnīcas virtuve četras reizes dienā gatavo veselīgas maltītes, ņemot vērā vecumu, noteikto diētu un veselības stāvokli. Arī paši seniori pansionāta aprīkotajā virtuvē var gatavot. Tāpat iemītnieki ir nodrošināti ar apģērbu un apaviem, uzturoties telpās vai dodoties ārā. Savukārt laikā, kad valstī vēl nebija noteikti ierobežojumi, divas reizes nedēļā seniori piedalījās grupu vingrošanā fizioterapeita pavadībā un divas reizes mēnesī – mūzikas terapijas nodarbībās. Pansionāta teritorija ir sakārtota – iekoptas puķu dobes, atpūtas laukums ar soliem, galdu un grilu. Seniori to labprāt novērtē un laiku pavada svaigā gaisā. Irēnas kundze, kuras vīra veselības stāvoklis prasa īpašu kopšanu un uzmanību, pastāstīja, ka ļoti novērtē Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās nodaļas sniegtos pakalpojumus: “Vīrs dala istabiņu ar vēl vienu kungu. Abi ir aprūpēti, maltītes ir garšīgas, arī personāls ir sirsnīgs un katram senioram velta individuālu uzmanību. Man ne par ko nav jāraizējas.” Turklāt par iemītnieku veselību nepieciešamības gadījumā palīdz rūpēties slimnīcas ārsti. Arī ar medikamentiem ikviens ir nodrošināts, izņemot specializētas zāles, kas jāiegādājas seniora ģimenei. Sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju sniedz pensijas vecuma personām un personām ar I vai II grupas invaliditāti (izņemot ar psihiska rakstura traucējumiem). Uzturēšanās maksa no 1. februāra noteikta 800 EUR. Atsevišķos gadījumos, ja personai nav apgādnieku vai apgādnieks ir invalīds, seniors, trūcīga vai maznodrošināta persona un nespēj samaksāt par pakalpojumu, pašvaldība līdzfinansē uzturēšanos pansionātā. Tāpat uz līdzfinansējumu var pretendēt personas, kurām nav materiālu resursu, kurus realizējot var nodrošināt sev aprūpi. Pašvaldība finansē seniora uzturēšanās izdevumus, sedzot starpību, kas veidojas pēc tam, kad novirzīti 85% no personas ikmēneša pensijas. Piemēram: ja seniora pensija ir 280 EUR, tad 238 EUR novirza pansionāta apmaksai, bet atlikušos 562 EUR finansē pašvaldība. Savukārt seniora rīcībā paliek 15% no pensijas, kurus viņš var tērēt savām vajadzībām. Šobrīd pašvaldība līdzfinansē 35 senioru uzturēšanos Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā. Lai saņemtu pašvaldības finansētu pakalpojumu, jāvēršas sociālajā dienestā, kas pieņem lēmumu un sagatavo nepieciešamos dokumentus. Iestājoties sociālās aprūpes nodaļā, līdzi jāņem un jāuzrāda pase, invalīda vai pensionāra apliecība. Savukārt, lai saņemtu maksas pakalpojumu, nav vajadzīgs sociālā dienesta lēmums, taču nepieciešams personas rakstisks iesniegums, kurā jānorāda problēma un vēlamais risinājums, jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par personas uzņemšanu pansionātā; tāpat nepieciešams psihiatra slēdziens par to, ka personai nav psihiatriska rakstura traucējumu, un līdzi jāņem pase.

04.01.2021. Pērnā gada nogalē Kuldīgas slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa (RAN) saņēma dāvinājumu no SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) – viedtālruni, kas dod iespēju smagi slimiem nodaļas pacientiem sazināties ar saviem tuviniekiem, tādējādi nodrošinot tik ļoti nepieciešamo klātbūtnes efektu un psiholoģisko atbalstu. Slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne: “Pacientu apmeklējums reanimācijas nodaļā šobrīd nav atļauts, taču emocionālais atbalsts slimniekiem atveseļošanās periodā ir būtisks, tāpēc šāds dāvinājums nodaļai ir ļoti vērtīgs. Sazināšanās ar ģimeni vienmēr dod pozitīvas emocijas un palīdz ātrāk atlabt, turklāt tagad pacienti ar ģimeni var parunāt video zvanā. Protams, jāņem vērā pacienta veselības stāvoklis un spēja runāt.” Lai sazinātos ar tuvinieku, kurš atrodas RAN, jāzvana uz nodaļu pa tālruni 63374014, un personāls sniegs informāciju, kā un kad sazvanīt tuvinieku. LMT slimnīcai dāvināja Samsung Galaxy A41 viedtālruni un SIM karti, kā arī bezmaksas mobilo sakaru un datu pakalpojumus.