Meklēšanas rezultāti

02.09.2020. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā augustā piedzima 48 mazuļi – 20 zēni un 28 meitenes. Vieglākais mazulis svēra 2,440 kg, bet dūšīgākais bērniņš bija 4,830 kg smags, savukārt garākie dzimušie mazuļi nodaļā izrādījušies zēni, sasniedzot 58 cm garumu; īsākais mazulītis bija 47 cm garš. Jaunākai māmiņai bija 17 gadi, bet vidējais dzemdētājas vecums augustā – 28,5 gadi. Lielākā daļa topošo māmiņu bijušas no Kuldīgas (15) un Saldus (12), taču Kuldīgas slimnīcu par vietu, kur pasaulē laist savu mazuli, izvēlējušas arī sievietes no Kandavas, Ventspils, Aizputes, Talsiem, Rīgas. Jāpiebilst, ka Zinību dienā, 1. septembrī slimnīcā nav reģistrēts neviens jaundzimušais. Šajā gadā Kuldīgas slimnīcā dzimuši 347 mazuļi – 176 meitenes un 171 puika.

01.09.2020. Kuldīgas slimnīca šobrīd ir neskaidru pārmaiņu priekšā. Jau no pērnā gada nogales ministrija runā par veselības nozares reformu. Šī gada rudenī plānota skaidrība, vai esošais Kuldīgas slimnīcas līmenis tiks saglabāts, vai sniegtos pakalpojumus samazinās, atstājot tikai stacionāros pakalpojumus. Mūsu mērķis ir to nepieļaut. Savu viedokli paudām nesen notikušajās pārrunās ar Veselības ministriju, kurās piedalījās arī pārstāvji no Kuldīgas un Aizputes novada domes, Nacionālā veselības dienesta, Veselības inspekcijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta. Sarunas pagāja mierīgā gaisotnē, katrai pusei paužot viedokli un argumentus. Veselības ministrija iezīmēja vēlamo rezultātu, vairākkārt uzsverot, ka mums rūpīgi jāapsver, vai patiešām Kuldīgas slimnīcā ir nepieciešama ķirurgu – traumatologu nakts un brīvdienu dežūra, vai ir lietderīgi uzturēt dzemdību un bērnu nodaļu? Rakstisku atbildi par to, kā mēs redzam slimnīcas darbu nākotnē un vai esam gatavi no kāda pakalpojuma atteikties, esam snieguši. Mums ir tikai viena atbilde – mēs neesam gatavi atteikties un mēs neatteiksimies no pakalpojumiem, kurus sniedzam. Tieši pretēji – mēs tos attīstīsim un uzlabosim! Mūsu ieskatā nepārtrauktas neatliekamās medicīniskās palīdzības profilu samazināšana ievērojami attālinātu palīdzības saņemšanas pieejamību dzīvībai kritiskos gadījumos. Šobrīd nepārtrauktu diennakts palīdzību ne vēlāk par vienu stundu un ne tālāk par 60 km no dzīvesvietas iespējams saņemt apmēram 75 000 Kurzemes iedzīvotāju. Aktīvi strādājam pie jaunu iekārtu iegādes un aprīkojuma modernizācijas. Šogad plānojam pārbūvēt Hemodialīzes nodaļu, paplašināt ginekologu ambulatorās pieņemšanas telpas. Piesaistām jaunus speciālistus. Augusts nebija izņēmums – darbu sāka divas ginekoloģes, kas ļaus samazināt gaidīšanas laiku uz ambulatoro pieņemšanu un būs labs atbalsts mūsu ārstiem stacionārā. Aizvien vairāk tiek parakstīti līgumi ar visa veida mācību iestādēm par sadarbību un prakses vietām, kā rezultātā ceram aizvien vairāk savā komandā ieraudzīt jaunus cilvēkus.

31.08.2020. Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” uzsākta parakstu vākšana par Dzemdību nodaļas saglabāšanu slimnīcās Kuldīgā un Dobelē. Iniciatīvas pārstāvis Sandis Miļauskis paudis: “Jaunās māmiņas ātrāk nokļūtu slimnīcā, veicinātu demogrāfisko stāvokli Latvijā, piemēram, no Saldus tuvākā Dzemdību nodaļa ir vairāk nekā 50 km attālumā (pēc 2021. gada, kā plāno Veselības ministrija, būs vairāk nekā 90 km), un ātrās palīdzības mediķiem, gadījumā, ka grūtniecei sākas asiņošana, būtu iespējams ātrāk nogādāt stacionārā, kur ir Dzemdību ginekoloģijas nodaļa.” Viņaprāt Saeimas deputātiem vajadzētu mazāk naudu tērēt citur, bet vairāk domāt par iedzīvotāju labklājību un ieguldīt Latvijas medicīnā, bet. Tas veicinātu demogrāfisko stāvokli. Kā ziņots, pašlaik notiek darbs pie slimnīcu līmeņu pārskatīšanas un tiek izvērtēts, cik lielā mērā Latvijas slimnīcas nodrošina pakalpojumus, kurus tās uzņēmušās, un vai tajās kādu pakalpojumu sniegšana būtu optimizējama. Parakstīties iespējams: https://manabalss.lv/nelikvidesim-slimnicas/show?locale=lv&fbclid=IwAR1zMWAilPNCj1BRqnWB7QR6Jy7TPk93_jF-HHdgH23gMiN8mtbNS10mRNY

26.08.2020. Lai ikdienā bērni un jaunieši būtu pasargāti no uguns un ūdens nelaimēm, vecāki ir aicināti ar viņiem pārrunāt dažādas sadzīviskas situācijas, kā arī to, kā rīkoties nelaimes gadījumā. Par būtiskāko šodien, 26. augustā stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), pašvaldības policijas un Kuldīgas slimnīcas pārstāvis. VUGD Kurzemes reģiona brigādes Kuldīgas daļas komandiera pienākumu izpildītājs virsleitnants Mārcis Nipers atgādināja, kas jādara, lai nepieļautu ugunsnelaimi un, kā rīkoties gadījumā, ja tā notikusi un nepieciešama palīdzība. Viņš aicināja vecākus ar bērniem pārrunāt situācijas, lai nenotiktu ugunsnelaime, jo vistraģiskākie negadījumi parasti ir tie, kuros cilvēks nezina, kā rīkoties. Speciālists ierosināja ģimenei izspēlēt dažādus scenārijus, piemēram, izkļūt no mājokļa ar aizvērtām acīm, kā tas būtu gadījumā, ja izcēlies ugunsgrēks un izveidojies sadūmojums. Tāpat M. Nipers atgādināja par dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, kas savlaicīgi brīdinās par ugunsgrēku. VUGD pārstāvis arī rekomendēja bērniem atgādināt nozīmīgākās adreses, kurās tie visbiežāk uzturas – skolas, bērnudārza, draugu, vecvecāku, lai nelaimes gadījumā bērns var ziņot par savu atrašanās vietu. Tāpat atgādināt tālruņa numurus, kur zvanīt attiecīgā situācijā. “Svarīgi, lai bērns nelaimi neslēpj. Labāk, lai paziņo vecākiem vai kādam citam, jo slēpjot nelaimi, sekas var būt traģiskas,” skaidroja M. Nipers. “Vairāk nekā desmit gadus atpakaļ, aizbraucot uz kādu lauku māju un ieejot dzīvojamā istabā, uz grīdas gulēja, aizkaros ietīts, mazs zēns. Netālu atradās oma, kura nesaprata notikušo. Bērns bija noslīcis. Latvijā ir viena no negatīvākajām statistikām ES noslīkušo cilvēku skaita ziņā. Vecākiem jāstāsta stāsti par dažādiem negadījumiem, lai bērns apzinās sekas,” pastāstīja Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns. Kuldīgā šogad bijuši četri gadījumi, kad glābēji palīdzējuši krastā nokļūt bērniem. Ģimenei jārunā ar bērnu, kā uzvesties uz ūdens, kā saprast, kur iet un kur neiet peldēt, kā reaģēt situācijās, ja kādam palicis slikti uz ūdens. “Bērnam jāsaprot, pie kā vērsties – zvanīt glābšanas dienestam vai meklēt pieaugušo.” Viņš atzinīgi novērtēja iespēju novada bērniem apgūt peldētprasmi sporta skolas peldbaseinā. Savukārt, atsaucoties uz ugunsdzēsības un policijas pārstāvju apspriestajām tēmām, Kuldīgas slimnīcas uzņemšanas nodaļas dežūrārste Līga Vaģele deva padomus, kā rīkoties situācijās, kad cilvēks nonācis nelaimē. “Vienalga, kāda nelaime notikusi – bērns kritis ar riteni, slīcis, iekļuvis ugunsgrēkā vai citā situācijā, svarīgākais ir atcerēties par paša drošību – sniegt palīdzību tikai tad, ja pats ir drošībā,” uzsvēra L. Vaģele. Ārste aicināja ikvienu savā viedtālrunī instalēt aplikāciju “eVeselībasPunkts”, kas, zvanot 113, palīdzēs glābšanas dienestam fiksēt precīzu zvanītāja atrašanās vietu. Pretējā gadījumā palīdzības izsaukšanas process ir ilgāks, to skaidrojot pašam. Speciāliste arī atgādināja, ka pirmās palīdzības sniegšana nemainās. Gadījumos, kad cilvēks neelpo, glābējam ir jāatbrīvo elpceļi un jāveic 30 sirds masāžas un divas ieelpas. “Tas, kādā kvalitātē jūs to veiksiet, nav tik ļoti svarīgi kā, tas, ka tiek sniegta neatliekamā palīdzība. Šīs zināšanas ir labi reizi pa reizei atkārtot,” atgādināja L. Vaģele. Nekādā gadījumā nedrīkst doties peldēt vienatnē. Atrasties vienam uz ūdens, īpaši bērnam, ir ļoti bīstami un sekas var būt traģiskas. Ārste aicināja nelekt uz galvas ūdenī pat gadījumos, ja ūdenstilpne ir zināma. Savukārt glābt slīcēju rekomendējams tikai tad, ja ir pārliecība par savu peldētprasmi. “Ja runājam par skolas sākumu, jāatceras par bērnu drošību uz ceļa – diennakts tumšajā laikā jāvalkā atstarojošās vestes un jāizmanto atstarotāji, bet bērniem – riteņbraucējiem obligāta drošības prasība ir arī ķivere,” sacīja L. Vaģele. Savukārt runājot par apdegumiem, viņa aicināja nekādā gadījumā no brūces neplēst nost apģērbu, nelikt krējumu vai ko citu, bet turēt apdegušo vietu zem tekoša auksta ūdens vismaz 10 minūtes. Pasākuma ietvaros tika arī demonstrēts, kā var izcelties ugunsgrēks, bez uzraudzības atstājot gatavojamies ēdienu un, kāda ir pareiza rīcība ugunsgrēka izcelšanās gadījumā. Pasākumu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par bērnu un jauniešu drošību, uzsākot jauno mācību gadu, organizēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

25.08.2020. Kuldīgas slimnīcā, tāpat kā citviet valstī, gaidīšanas laiks pie speciālistiem šobrīd ir ilgāks nekā citkārt. Īpaši garas rindas ir uz ginekologu ambulatorajām pieņemšanām – pacientēm valsts apmaksātu konsultāciju var nākties gaidīt līdz 140 dienām. To veicinājusi ārkārtas situācija, kad divus mēnešus ambulatorās pieņemšanas pie speciālistiem tika pārtrauktas. Tāpat šobrīd tiek paredzēts ilgāks pieņemšanas laiks starp pacientēm, lai veiktu dezinficēšanas pasākumus telpā, kas samazina konsultāciju skaitu dienā. Kuldīgas slimnīcas vecākā pacientu reģistrētāja Gunta Pagraba informē: “Šobrīd uz ginekologu konsultāciju gaidīšanas rindā ir 16 sievietes, kurām nācās atcelt pieņemšanu ārkārtas situācijas dēļ. Tekošo pierakstu varam veikt vien pāris mēnešus uz priekšu, jo nav zināms, kāda būs situācija valstī saistībā ar ierobežojumiem. Tālāk veidojam gaidīšanas rindu un, tiklīdz ir zināms pieņemšanas laiks un datums, pacientes par to informējam. Paldies ikvienam par sapratni un pacietību, ja pie speciālista nākas gaidīt ilgāk nekā ierasti.” Lai pēc iespējas ātrāk būtu iespējams saņemt valsts apmaksātu konsultāciju, sievietes, kurām nav vajadzība apmeklēt kādu konkrētu ginekologu, aicinātas pierakstīties kopējā gaidīšanas rindā un, tiklīdz būs pieejams brīvs laiks pie kāda no speciālistiem, reģistratūra ar pacienti sazināsies, lai piedāvātu datumu un laiku. Savukārt maksas konsultāciju iespējams saņemt viena līdz divu mēnešu laikā atkarībā no speciālista. Maksas ambulatora ginekologa pieņemšanas cena ir 30 EUR, bet maksa par ginekoloģisko ultrasonogrāfiju pieņemšanā – 20 EUR. Kuldīgas slimnīcā ambulatori pieņem septiņi ginekologi un tūlīt viņu komandai pievienosies vēl viena sertificēta speciāliste, kura pacientes konsultēs divas reizes nedēļā. Trīs no speciālistiem slimnīcā ir pastāvīgā darbā, bet pārējo speciālistu pieņemšanas notiek reizi vai vairākas reizes mēnesī. Par pierakstu pie speciālistiem interesēties Kuldīgas slimnīcas reģistratūrā pa tālruni 63374000. Ginekologu ambulatorās pieņemšanas laiki: Natālija Gailīte: otrdienās 13.00 - 17.00, piektdienās 11.00 - 14.00 (maksas konsultācija), Ilze Smiltāne: pirmdienās 15.00 - 17.00, otrdienās 09.00 - 11.40, ceturtdienās 15.00 - 17.00 (maksas konsultācija), Iveta Bāliņa (no 31. augusta): pirmdienās 17.00-20.00, otrdienās 8.00-10.00, Alise Vigule: sestdienās pēc pieraksta Jurģis Vītols: sestdienās pēc pieraksta, Sergejs Tarasovs: sestdienās pēc pieraksta, Lāsma Tauriņa: reizi mēnesī pēc iepriekšēja pieraksta (sertificēta ginekologa uzraudzībā), Katrīna Puriņa-Liberte: reizi mēnesī pēc iepriekšēja pieraksta (sertificēta ginekologa vadībā).

13.08.2020. Par kādām pazīmēm vai notikumiem grūtniecības laikā sievietei būtu jāuztraucas un jāziņo ārstam vai vecmātei Dzemdību nodaļā (jebkurā diennakts laikā 63374009): kritiens, krampjveida vai periodiskas sāpes vēdera lejasdaļā vai krustos, izteikti slikta dūša, ilgstoši nepārejoša vemšana, asiņaini izdalījumi, stipras galvas sāpes, stipra tūska (ap potītēm), kas nepāriet pēc nakts miega, slikti jūtamas augļa kustības vai tās nejūt vispār, dzeltenā kaite, pēkšņi redzes traucējumi, sāpīga urinācija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, stipra saaukstēšanās, noplūduši augļa ūdeņi, pastiprināti, krāsaini vai smakojoši maksts izdalījumi. Tev priekšā ir skaistākais un sarežģītākais brīdis dzīvē. Lai palīdzētu Tev sagatavoties šim notikumam, Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļa sniedz rekomendācijas: Grūtniecēm rekomendējam skaitīt kustības, sākot no 30. grūtniecības nedēļas, ērti noguļoties uz sāniem, laikā no 21.00 līdz 23.00. Vienas stundas laikā jābūt vismaz 10 stiprām augļa kustībām. Māmiņai vēlams uz dzemdībām ņemt līdzi ūdeni vai sporta dzērienu bez gāzes sporta pudelē. Dzemdībās var lietot kafiju, tēju, vieglo jogurtu. Māmiņai uz dzemdībām jānogriež nagi; nedrīkst lietot nagu laku un kosmētiku. Rotaslietas jāatstāj mājās. Ģimenes dzemdībās: piedalās viens vai divi piederīgie, kuri ir apmeklējuši lekcijas vai kursus pēdējo piecu gadu laikā, obligāts plaušu rentgena izmeklējums piederīgajiem, kuri piedalās dzemdībās. Ierodoties dzemdību nodaļā, līdzi jāņem: Māmiņai: personas pasi un Mātes pasi, telefonu un lādētāju, halātu, čības, naktskreklu vai pidžamu (2-3 gab.), kokvilnas apakšbiksītes (6 gab.), kokvilnas krūšturi (2 gab.), barošanas krūšu ieliktņus, kokvilnas zeķītes (2 pāri), dvieļus (2 gab.), kabatas lakatiņus, sieviešu higiēnas nakts paketes t.sk. 4 gab. pamperus (lielos), zobu pastu un birstīti, ziepes un šampūnu, ķemmi, maisiņu netīrai veļai, pildspalvu un blociņu, krūzīti. Mazulim: plānās cepurītes (2 gab.), plānos krekliņus vai body (3-4 gab.), biezos krekliņus (3-4 gab.), vilnas zeķītes, rāpulīšus (3-4 gab.), autiņbiksītes, jaciņu, mitrās salvetes, izziņu no ģimenes ārsta par bērna aprūpi pēc dzemdībām.

12.08.2020. Kuldīgas slimnīca noslēgusi līgumu ar PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu (KTTT) par prakses vietu nodrošināšanu skaistumkopšanas pakalpojumu un kosmetoloģijas programmas audzēkņiem. “Pirmajā praksē audzēkņiem būs iespēja apgūt praktiskas iemaņas sanitārajā darbā, tajā skaitā higiēnas normas, lai saprastu, ko nozīmē veselības aprūpe. SPA speciālisti var praktizēties pie Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas fizioterapeitiem – iepazīties ar fizioterapijas pakalpojumiem, speciālista pienākumiem, kā arī apgūt dažādus masāžu veidus. Šāda prakse audzēkņiem ievirzīs interesi tālākai izglītības iegūšanai,” skaidro KTTT direktore Dace Cine. Pieaugušo izglītības programmas tiek īstenotas ar ES darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa ESF projekta “Pilnveidot nodarbināto personu profesionāli kompetenci”. Tuvākajā nākotnē projekta ietvaros KTTT sadarbībā ar Kuldīgas slimnīcu piedāvās apgūt arī programmu “Aprūpētājs”. Kuldīgas slimnīcā profesionālu speciālistu pavadībā ik gadu praksi apgūst ne tikai KTTT audzēkņi, bet arī citi medicīnas studenti. Šajā vasarā prakses vieta slimnīcā jau nodrošināta 11 jaunajiem speciālistiem.

10.08.2020. Kuldīgas slimnīca izsaka pateicību ikvienam, kurš piedalījās labdarības skrējienā un ziedoja cēla mērķa piepildīšanai. Par iegūtajiem līdzekļiem tiks iegādāta audio sistēma slimnīcas bērnu nodaļai, kurā turpmāk ik vakaru atskaņos Imanta Ziedoņa pasakas. Labdarības skrējienā piedalījās gandrīz 300 dalībnieku, saziedojot 936 EUR.

06.08.2020. Kuldīgas slimnīcas Aizputes filiālē Pils ielā 3 laika posmā no 17. augusta līdz 6. septembrim, kamēr tiks veikt rentgena iekārtas nomaiņa SIA "Vizuālā diagnostika" rentgena kabinetā, izmeklējumu nebūs iespējams veikt. SIA "Vizuālā diagnostika" atvainojas par sagādātajām neērtībām!

05.08.2020. Atzīmējot 1. augustu, kas vēsturiski bijis jauno ārstu un medicīnas māsu pirmā darba diena Kuldīgas slimnīcā, Sv. Katrīnas baznīcā izskanēja koncerts “Ārsta balss arī dziedē” un medicīnas darbinieki bija aicināti uz kopīgu satikšanos Līvijas Rezevskas izstāžu zālē un veselības centra dārzā. Sv. Katrīnas baznīcā pianistes Dženiferas Rumpānes pavadībā uzstājās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs Dins Sumerags, kuram dziedāšana ir hobijs dvēselei. Pēc koncerta medicīnas darbinieki pulcējās Līvijas Rezevskas izstāžu zālē, baudīja svētku kūku un aplūkoja mediķes Ingas Bundzes amatiergleznu izstādi. Šādā pasākumā jau vairākus gadus mediķus vienkopus pulcē tēlnieces Līvijas Rezevskas muzeja vadītāja Antoņina Valeiņa. Viņa pastāstīja, ka pasākums ir kā pateicība mediķiem par viņu atdevi un sirdsdegsmi, darot savu darbu. “Man dzīvē bijušas dažādas bīstamas un dzīvību apdraudošas situācijas, kurās mediķiem izdevies mani glābt, tāpēc ikviens no viņiem jāgodina,” saka Valeiņas kundze. Savukārt vakarpusē bijušie un esošie ārsti tika aicināti uz pikniku Kuldīgas veselības centra dārzā, Ventspils ielā 12, lai kopā atcerētos laiku, kad Kuldīgas slimnīcā uzsāktas un pavadītas darba gaitas. Šogad dārzā satikās gandrīz 50 mediķu. “Esmu ļoti priecīga visus redzēt, jo ar katru no jums saistās atmiņas. Šeit ir mūsu skolotāji, vecākie un jaunākie kolēģi, un tas ir brīnišķīgi,” uzrunā sacīja ārste Līga Vaļģe. Lielākā daļa ārstu, kuriem Kuldīgas slimnīca bija pirmā darba vieta, iekļāvās kolektīvā un te arī palika. Taču daļai tas bija starts tālākam dzīves posmam. Kuldīgas slimnīcas endoskopiste Ināra Rozentale pastāstīja: “Sazinājāmies ar visiem esošajiem un bijušajiem Kuldīgas ārstiem, kurus zinājām. Daļa netika veselības problēmu dēļ, daļa – citu apstākļu dēļ. Pasākuma būtība ir atkalredzēšanās, atmiņu stāsti, kā katram šodien iet un cik labi kādreiz bijis Kuldīgā.” Vēsturiski 1. augusts bija jauno ārstu un medicīnas māsu pirmā darba diena Kuldīgas slimnīcā pēc izglītības iegūšanas. Šajā dienā ikvienam no viņiem tika uzvilkts baltais halāts. Tradīcija turpinājās līdz deviņdesmitajiem gadiem un tika pārtraukta, jo līdz 2003. gadam slimnīcas sastāvu vairs nepapildināja neviens jauns speciālists. “Savukārt šobrīd speciālisti pēc rezidentūras darbu Kuldīgas slimnīcā uzsāk dažādos laikos un datumos,” papildina I. Rozentale. Tradīcija sapulcināt pensionētos un strādājošos ārstus atkal atjaunota 2011. gadā. Bijušo un esošo ārstu tikšanos Kuldīgas veselības centra dārzā rīko biedrība “Savējie savējiem”. Biedrībai izveidots arī fonds ar mērķi atbalstīt medicīnas darbiniekus ar zemiem ienākumiem gadījumos, kad tiem nepieciešama ārstēšana vai izmeklējumu veikšana veselības problēmu gadījumā.

04.08.2020. 3. augustā Kuldīgas slimnīcā ar prieku sagaidīts šī gada 300. mazulis – puika Aleks. Ģimenei šis ir pirmais bērniņš. Zēns piedzima 53 cm garš un svēra 3,690 kg. Mamma Una Krasauska pauda prieku un nepacietību doties uz mājām – Kalveni. Jautāta, kāpēc izvēlējusies mazuli laist pasaulē Kuldīgas slimnīcā, jaunā māmiņa atbildēja: “Mēs ģimenē esam seši bērni un visi dzimuši Kuldīgas slimnīcā. Tāpēc arī es savu mazuli izvēlējos laist pasaulē šeit.” Māmiņu sveica Kuldīgas slimnīcas vadība un vēlēja veselību, spēku un lielu laimi, par piemiņu pasniedzot mazulim siltus zābaciņus, koka grabulīti un Imanta Ziedoņa pasaku grāmatu "Lāča Andreja pasakas". Kuldīgas slimnīcā līdz 4. augustam sagaidīti 154 zēni un 148 meitenes. No visiem bērniņiem divi bijuši dvīņu pāri – brālīši un māsiņa un brālītis. Savukārt jaunākā māmiņa Kuldīgas slimnīcā šogad bijusi 15 gadus jauna, bet brašākais no mazuļiem svēris 4,830 kg. Uz Kuldīgas slimnīcu dzemdēt brauc māmiņas ne tikai no visas Kurzemes, bet arī Rīgas, Jaunpils, Olaines, Jēkabpils un citurienes. Lielākā daļa māmiņu paudušas, ka laist savu mazuli pasaulē Kuldīgas slimnīcā izvēlējušās tieši individuālās attieksmes un jaukās atmosfēras dēļ.

31.07.2020. Ik vasaru Kuldīgas slimnīcu par savu prakses vietu izvēlas dažādu specialitāšu studenti. Šajā vasarā prakses vieta jau nodrošināta 11 jaunajiem speciālistiem. Viena no tām ir Laine Beķere, kura Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātē šogad beidza 5. kursu un praksi jau otro reizi izvēlējās iziet Kuldīgas slimnīcas speciālistu uzraudzībā. Kāpēc izvēlējāties praksi iziet Kuldīgas slimnīcā? Esmu jelgavniece, bet Kuldīgas novadā dzīvo manas otras puses ģimene. Gribēju praksi ārpus Rīgas, turklāt Kuldīga man ļoti patīk. Arī 3. kursa praksi izgāju Kuldīgas slimnīcā un tā bija vērtīga, jo daudz redzēju un iemācījos. Kuldīgas slimnīcā, salīdzinot ar Rīgas slimnīcām, iegūstu vairāk, jo ārsti ir atsaucīgi, palīdz man saprast visu, par ko rodas jautājumi. Arī pacienti neiebilst par manu klātbūtni, ļauj veikt izmeklēšanu un apskati sakot, ka jaunajiem ārstiem arī jāmācās. Rīgā viss notiek daudz straujāk. Kā medicīnas studentiem tiek organizēta prakse? Pirmā lielā prakse mums bija pēc 3. kursa – tā bija divu nedēļu māsu prakse iekšķīgo slimību un ķirurģijas nodaļā, lai apgūtu dažādas manipulācijas, piemēram, asins analīžu ņemšanu, injekciju veikšanu, katetru ievietošanu un pacientu aprūpi. Otra lielā prakse studentiem ir pēc 5. kursa. To šobrīd izeju Kuldīgas slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļā dakteres Vijas Rendnieces uzraudzībā, bet ķirurģijas novirzienu apgūstu ginekoloģijas, dzemdību nodaļā dakteres Ilzes Smiltānes uzraudzībā. Kādi ir Jūsu pienākumi? Terapijas nodaļā apraugām pacientus – aprunājamies, vai nav kādas jaunas sūdzības, izmēram spiedienu un vitālos rādītājus. Tad ar ārstu izvērtējam, vai pacientam nepieciešams mainīt terapiju, vai nozīmēt jaunus izmeklējumus. Asistēju speciālistiem arī radioloģijas izmeklējumu laikā, pārrunājām datortomogrāfijas, osteodensitometrijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumu gaitu. Līdz šim to biju apguvusi tikai teorētiski no pieejamās mācību literatūras un dažādām vadlīnijām, tāpēc šāda izmeklējumu praktiskā puse bija īpaši vērtīga. Tāpat piedalījos dažādos funkcionālos izmeklējumos, piemēram, spirogrāfijā, kuras laikā, pacientam stipri izelpojot gaisu, mēra ieelpas, izeplas un citus rādītājus, kas palīdz diagnosticēt plaušu slimības. Savukārt ginekoloģijas nodaļā vērtīga bija dalība dažādās operācijās, tajā skaitā laparoskopiskās. Interesanti bija piedalīties histeroskopijā. Bija iespēja asistēt arī pāris ķeizargriezienos. Kādas ir sajūtas, pirmoreiz asistējot operācijā? Ķeizargrieziena laikā palīdzēju ārstiem ar vienkāršām darbībām, taču arī tā ir laba prakse. Pirmajā dienā, piedaloties ķeizargriezienā, saņēmu jaundzimušo. Tad bija milzīgs pārsteigums un sajūsma. Citā reizē ārsts ļāva pārgriezt nabassaiti. Ar katru nākamo reizi jau viss notiek ierastāk, taču joprojām ļoti individuāli. Šīs mazās pieredzītes ir ļoti vērtīgas. Bet, strādājot ar prasmīgu ķirurgu, nav satraukuma, ka kaut kas varētu neizdoties. Vai veicot tik daudz pienākumu dažādās nodaļās, nerodas pārdomas par specialitātes izvēli? Pārdomas ir visu laiku, jo viens ir tas, ko sirds kāro, bet otra ir racionālā puse. Pediatrija man vienmēr ir patikusi, turklāt jāapzinās, ka katrai profesijai ir savi plusi un mīnusi. Un kā ir strādāt ar Kuldīgas slimnīcas tehnoloģijām, kas liela daļa ir nesen atjaunotas? Ir iekārtas, kas ir tādas pašas vai līdzīgas kā Rīgas slimnīcās, līdz ar to viegli strādāt. Man patīk laparoskopijas iekārta ar optisko sistēmu, jo man kā studentam ir vieglāk sekot operācijas gaitai, redzot kā ārsts strādā no ārpuses un kas tajā pašā laikā notiek cilvēka iekšpusē. Ko Jūs esat iemācījusies no slimnīcas ārstiem prakses laikā? Aprunājoties ar citiem kursabiedriem, secinu, ka esmu no tiem nedaudzajiem praktikantiem, kuri prakses laikā ir redzējuši un iemācījušies pat vairāk nekā cerēts. Abās nodaļās nācās atcerēties lietas, kuras skolā apguvām jau pirms laika. Vakaros pārlapoju grāmatas, bet nākamajā dienā ārsti palīdzēja saprast šīs teorijas praktisko pusi, kā kas patiesībā strādā dzīvē. Visi slimnīcas speciālisti, ar kuriem strādāju, iedeva labu praktisko pusi teorētiskajām zināšanām. Tas, ko studenti redz dzīvē, ir ārstu un pacientu nopelns, jo vislabāk atcerēties var, ikdienā pašam pieliekot roku. Kā izvēlējāties dzīvi saistīt ar medicīnu? Jau bērnībā sapņoju, ka būšu ārsts. Vēlāk pārdomāju. Viss skolā padevās, tāpēc nebija nekādu ierobežojumu izvēlēties konkrētu virzienu. Vidusskolas laikā darbojos pašpārvaldē, dejoju, dziedāju, tāpēc vienubrīd apsvēru domu izvēlēties kultūras jomu. Bet 12. klasē, kad sākās satraukums par nākotnes profesijas izvēli, spontāni atgriezos pie bērnības sapņa mācīties medicīnu, konkrēti pediatriju. Jums noteikti jābūt ļoti mērķtiecīgai, ņemot vērā, ka studijās paies 10 gadi? Ir bijuši dažādi periodi – mācīšanās naktīs, grūtības, bet tā ir jebkuram studentam. Pārsvarā uz medicīnas fakultāti aiziet gana motivēti cilvēki. Ir studenti, kas 1. kursā pamet medicīnu, jo saprot, ka tas nav viņu aicinājums. Un tad paliek tie, kuri iet līdz galam. Protams, mācību procesā daļa studentu arī maina domas par savu specialitāti, piemēram, uzsāk mācības ar domu kļūt par ķirurgu, bet vēlāk izvēlas traumatoloģijas specialitāti. Kādi faktori ārstam spēlē, izvēloties strādāt reģionālā slimnīcā? Manā gadījumā tas ir ģeogrāfiskais faktors, protams, arī sociālās garantijas un atbalsts ar dzīvesvietu. Būtiski ir arī tas, cik pacientu varu ātri un ērti nosūtīt pie kāda speciālista vai uz dažādiem izmeklējumiem – rentgenu, analīzēm utt. Kā Jūs raugāties uz darbu reģionālā slimnīcā pēc augstskolas absolvēšanas? Pirmie gadi noteikti jāpavada rezidentūrā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kur ir visa mācību bāze. Manuprāt, sākotnējai pieredzes krāšanai nepieciešama liela slimnīca, bet, kad praktiskā pieredze jau nedaudz uzkrāta, es noteikti varētu strādāt reģionālajā slimnīcā, kur ir iespēja rūpīgāk, mierīgāk un vairāk laika veltīt pacientiem.

30.07.2020. Šogad Kuldīgas pusmaratona 15. dzimšanas dienas ietvaros norisināsies 2 km labdarības skrējiens, kurā tiks vākti ziedojumi audio aprīkojuma iegādei Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļai, lai katrā palātā pirms miedziņa bērniem atskaņotu pasakas. Skrējiens notiks 8. augustā pulksten 17.45 no Kuldīgas pilsētas estrādes. Dalība skrējienā iepriekš nav jāpiesaka. Dalībnieki būs aicināti reģistrēties un veikt ziedojumu tam īpaši paredzētā dāvanu kastē. “Skrējienā aicināts piedalīties ikviens un kopā īstenot labu mērķi. Šoreiz dalībnieki mums palīdzēs sarūpēt dāvanu tiem, kas to visvairāk pelnījuši – bērniem, kuriem nedaudz jāuzkrāj spēki un kāds laiciņš jāuzkavējas slimnīcā. Mēs būsim sapucējušies, izcepuši kūku un izpušķojuši svinību vietu, kā arī sagatavojuši trasi, lai visi svinētāji kopā dotos nepilnu divu kilometru garā svētku distancē, bet šoreiz tajā dosimies visi – liels un mazs, skrienošs un ar kājām ejošs, ratiņos sēdošs un uz skrituļdēļa braucošs. Iesim, skriesim, brauksim un priecāsimies kopā, bet, kad nonāksim galā, pūtīsim svecītes, ēdīsim kūku un svinēsim,” stāsta sporta kluba “Katrīna” pārstāve Antra Grīnberga. Bērnu palātās tiks atskaņotas Imanta Ziedoņa pasakas, kuras sadarbībā ar fondu “Viegli” ierunājuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Labdarības skrējienu organizē sporta klubs “Katrīna”. Plašāka informācija pa tālruni 20505791. Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja Ramona Irbe: “Mēs esam ļoti priecīgi par šādu iniciatīvu. Tā sagādās prieku ne tikai nodaļas personālam, bet arī bērniem un viņu vecākiem zinot, ka pasakas sarūpējuši līdzcilvēki, domājot par mazo slimnieku labsajūtu.” Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļā ir deviņas palātas, kurās ārstē bērnus no to pirmajām dzīves dienām līdz 18 gadu vecumam. Mēnesī nodaļā uzturas ap 50 bērnu ar dažādām elpceļu, nieru saslimšanām, urīnceļu, nieru un bakteriālām infekcijām u.c. sūdzībām.

24.07.2020. Noslēdzošajā jūlija māmiņu skolas lekcijā vecmāte Inga Losāne klātesošajām māmiņām sniedza teorētiskus skaidrojumus un praktiskus padomus par to, kā barot mazuli ar krūti un kāpēc mātes piens ir tik būtisks bērna attīstībai. “Nekas nevar aizstāt mātes pienu, tas ir unikāls. Mazulim ir nepieciešams tieši tāds piens, kāds katrai mammai veidojas. Nekas papildus nav jādod, ne ūdens, ne piena maisījums,” atgādina vecmāte. I. Losāne aicināja mammas izvairīties no dažādu mānekļu, jeb knupīšu izmantošanas vai barošanas ar pudelīti, jo tādējādi tiek nodarbināti citi mazuļa sejas muskulīši. “Protams, zīst krūti mazulim ir grūtāk, nekā ēst no pudelītes. Līdz ar to pastāv liela iespēja, ka pēc pudelītes mazulis neņems mammas krūti,” skaidroja vecmāte. Tāpat vecmāte uzsvēra, ka nepieciešams ievērot noteiktu mazuļa barošanas režīmu pirmajās dienās pēc bērna piedzimšanas, lai tas veiksmīgi strādātu arī turpmāk. Mazulis jābaro 8–12 reizes dienā. Retāka mazuļa ēdināšana mammu var novest pie nepietiekamas krūts dziedzeru stimulācijas, tādējādi samazināsies izstrādātā piena daudzums. I. Losāne detalizēti izklāstīja arī par to, kā rīkoties, ja mazulim ir grūtības paņemt krūti, kādos gadījumos un kā pareizi atslaukt pienu, kā arī to, ko nepieciešams ņemt līdzi, ierodoties Dzemdību nodaļā. Māmiņu skolas lekcijas Kuldīgas slimnīcā notiek jau 15 gadus. Tajās vecmātes un citi speciālisti ne tikai izglīto māmiņas, bet dod iespēju uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī iepazīt nodaļas personālu. Nākamās māmiņu skolas nodarbības notiks: 5. augustā 11.00 - uztura ieteikumi (vada speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure). 11. augustā 9.00 - epidurālā atsāpināšana dzemdībās (vada anesteziologs Oļegs Gologuzovs) un grūtniecības III trimestris un dzemdības (vada vecmāte Zane Japeniņa). 13. augustā 11.00 - grūtnieču vingrošana (vada sertificēta trenere Jeļena Miezīte). 18. augustā 9.00 - krūts barošana (vada vecmāte Inga Losāne).

20.07.2020. Informējam, ka pagājušā nedēļas nogalē Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā reģistrēti vairāki gadījumi, kad iedzīvotāji guvuši traumas, krītot no augstuma. Divi cilvēki cietuši, nokrītot no ķiršu koka. Viens no pacientiem atrodas smagā stāvoklī – konstatēts asinsizplūdums galvā un galvaskausa pamatnes lūzums. Otrā gadījumā kritienā cietis bērns, gūstot rokas traumu. Reģistrēts arī gadījums, kad pacients izkritis pa logu no 2. stāva, ielūzis griestos vai izkritis no šūpolēm. Kuldīgas slimnīca aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un saudzēt savu veselību!

17.07.2020. Pareizs un veselīgs uzturs grūtniecības laikā ir nozīmīgs māmiņas labsajūtai un mazuļa attīstībai. No kā izvairīties un kam pievērst uzmanību, Māmiņu skolas lekcijā pastāstīja uztura speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure. “Veselīgs uzturs ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veselības veicināšanai. Tas, ko ēd un dzer mamma, saņem arī bērniņš, tāpēc ieteicams padomāt, ko ik dienu no pārtikas produktiem un dzērieniem lietojam. Atšķirīgi pārtikas produkti var grūtniecei radīt komfortu vai diskomfortu. Ar pareizu uzturu grūtniecības laikā iespējams izvairīties vai mazināt dedzināšanas sajūtu, aizcietējumu, sliktu dūšu, liekā svara pieaugumu,” saka K. Spuleniece-Aišpure. Speciāliste aicina izvairīties no trekniem ēdieniem vai ēšanas vēlu vakarā, lietot daudz ūdeni un ēst bieži un mazām porcijām. “Kādreiz valdīja uzskats, ka grūtniecei jāēd par diviem, taču šis mīts nav patiess. I grūtniecības trimestrī nepieciešams palielināt uzņemto kaloriju daudzumu vien par 100, bet II un III trimestrī – par 300 kalorijām dienā papildus ierastajam uzņemto kaloriju daudzumam. Piemēram, 100 kalorijas varam uzņemt, apēdot banānu ar 50 gramiem vājpiena biezpiena, 15 mandeles vai 150 gramu bezpiedevu dzeramā jogurta,” skaidro uztura speciāliste. Speciāliste minēja arī dažādus piemērus, kādi produkti satur minerālvielas, olbaltumvielas, ogļhidrātus un labos taukus. Labie tauki, piemēram, avokado un rieksti ir būtiski mazuļa nervu sistēmas attīstībai. Tāpat speciāliste demonstrēja piemērus, cik cukura satur dažādi saldie un gāzētie dzērieni, jogurti, un kādu ietekmi uz sievietes un mazuļa veselību atstāj pusfabrikātu, ātro uzkodu un dažādu našķu lietošana ikdienā. “Grūtniecības laikā no uztura ieteicams izslēgt dzīvnieku un zivju aknas, jēlu vai termiski nepietiekami apstrādātu gaļu, kā arī lielās zivis (zobenzivs, haizivs, tunča steiks utt.), kuras uzkrāj daudz smago metālu,” uzsvēra K. Spuleniece-Aišpure. 23. jūlijā 9.00 māmiņas aicinātas noklausīties vecmātes Ingas Losānes lekciju par krūts barošanu. Lekcijai iepriekš nav jāpiesakās. Tā norisināsies Kuldīgas slimnīcas 3. stāvā, konferenču zālē, Aizputes ielā 22. Nodarbības maksa – 5 EUR, bet atbalsta personai vai bērna tēvam dalība ir bez maksas.

15.07.2020. 14. jūlijā Kuldīgas slimnīcā tika aizvadīta kārtējā Māmiņu skolas lekcija, kurā vecmāte Zane Japeniņa topošajām māmiņām stāstīja par grūtniecības III trimestri un dzemdībām, bet anesteziologs Oļegs Gologuzovs iepazīstināja ar epidurālās atsāpināšanas iespējām. Vecmāte aicināja māmiņas pēdējās grūtniecības nedēļās pastiprināti sekot līdz bērniņa kustībām un savām sajūtām: “Ja sāpes nav regulāras, tad dzemdības vēl nav sākušās. Tādējādi organisms sagatavojas bērniņa piedzimšanai. Sajūtas katrai sievietei ir individuālas, bet šajā situācijā nav nepieciešams doties uz slimnīcu. Kad kontrakcijas atkārtojas ik pēc 5 minūtēm, tad ieteicams braukt. Jebkurā gadījumā situāciju novērtēs ārsts. Ir gadījumi, kad speciālists grūtniecei ļauj doties mājās, jo redz, ka dzemdības vēl pāris dienas nesāksies.” Dzemdību laikā par visu parūpējas vecmāte un ārsti. “Mēs māmiņu informējam par visiem procesiem – kas notiks, apmēram cikos dzims mazulis. Tāpat skatāmies, vai nepieciešams izmantot kādus preparātus, piemēram, dzemdību gēlu, lai atvieglotu procesu. Galvenais, kas māmiņai jāatceras, ir elpošana. Cik māmiņa elpos, tik arī bērniņš elpos. Speciāli elpošanas vingrinājumi nav nepieciešami,” skaidroja Z. Japeniņa. Savukārt lai dzemdību laikā saprastu, kā mazulis jūtas, speciālisti seko līdzi viņa sirds toņiem. Anesteziologs O. Gologuzovs skaidroja, kādos gadījumos māmiņas izvēlas epidurālo atsāpināšanu un kā tas notiek. “Epidurālā anestēzija nav sāpīga, jo injekcijas vieta tiek padarīta nejūtīga. Pēc anestēzijas ievadīšanas sāpes pazūd 10-15 minūšu laikā,” skaidro O. Gologuzovs. Vēl viens no biežākajiem jautājumiem, kas māmiņas interesē, vai anestēzija ietekmē dzemdību procesu un bērnu. Anesteziologs uzsver, ka tā nekādu kaitējumu mātei vai bērnam nenodara: “Anestēzija ne tikai samazina sāpes, bet daudzās situācijās arī samazina bīstamu sarežģījumu risku un uzlabo dzemdību norisi un iznākumu.” Nākamā Māmiņu skolas lekcija notiks 17. jūlijā 11.00. Tajā uztura speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure stāstīs par veselīgu uzturu grūtniecības laikā. Savukārt 23. jūlijā 9.00 māmiņas aicinātas noklausīties vecmātes Ingas Losānes lekciju par krūts barošanu. Topošajām māmiņām lekcijai iepriekš nav jāpiesakās. Tā norisināsies Kuldīgas slimnīcas 3. stāvā, konferenču zālē, Aizputes ielā 22. Nodarbības maksa – 5 EUR, bet atbalsta personai vai bērna tēvam dalība ir bez maksas.

09.07.2020. Rehabilitācijas nodaļā viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ir teipošana. Atkarībā no pacienta sūdzībām un problēmas, speciālisti izmanto dažādus teipu veidus – kinezioloģisko, sporta vai “cross” teipu. Teipa lentes nesatur medikamentus, tas ir plāksteris, kura mērķis ir atvieglot muskuļu un locītavu sāpes, kas radušās traumu, iekaisumu, pārslodzes rezultātā. Teips veicina muskuļu darbību un atbalsta saistaudus, stimulē ādas mehanoreceptorus. Kinezioloģisko teipu parasti izmanto kā atbalstu, kārtīgi nostiepjot, lai nepieļautu nepareizas locītavu kustības, tā saglabājot to stabilitāti. Tas atslābina muskuļus, dziedē un mazina sāpes. “Cross” teips ir neliels, neelastīgs plāksteris, kas izstrādāts režģa formā. To lieto lokālā problēmzonā – uz sasitumiem, nelieliem asinsizplūdumiem, sāpīgas zonas muskulī, bioloģiski aktīvajos punktos. Tas ietekmē un regulē konkrēta muskuļa darbību, uzlabo asinsriti, limfas atteci, stabilizē enerģijas plūsmu organismā. Sporta teipu bieži lieto locītavu fiksēšanai, jo tas ir stingrs un neelastīgs. To izmanto lielas nestabilitātes gadījumos, kad nepieciešama locītavu atslogošana. Teipa veidu un nepieciešamību nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, funkcionālais speciālists (ergoterapeits, audiologopēds, fizioterapeits). Lai pieteiktos konsultācijai, pacienti aicināti zvanīt pa tālruni 63374035, 26452416. Pakalpojuma cenas skatīt šeit.

10.07.2020. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā pieejami jauni pakalpojumi fiziskās veselības un labsajūtas uzlabošanai – polarizētās gaismas terapija un darsonvalizācija. Polarizētās gaismas terapiju (Bioptron) pielieto organisma biostimulācijai, lai mazinātu reimatoloģijas, sasitumu un sastiepumu sāpes, ārstētu brūces, piemēram, čūlas, noberzumus, apdegumus, izgulējumus, pēcoperācijas brūces. Terapiju pielieto arī ādas slimību ārstēšanā un kosmetoloģijā, lai izlīdzinātu sīkas rieviņas un grumbas. Tāpat polarizētā gaisma palīdz miega traucējumu, hroniska noguruma un depresijas gadījumā. Polarizētās gaismas terapijas maksa par reizi ir 4 EUR. Polarizētā gaisma darbojas plašā spektrā un zemā jaudā, nesaturot ultravioleto starojumu. Tā apstrādā ne tikai ādu, bet arī zemādas audus, ierosinot šūnu ķēdes reakcijas un izraisot reakciju ne tikai procedūras zonā, bet arī visā organismā. Darsonvalizāciju nereti izmanto dažādu vēnu problēmu ārstēšanā, jo procedūra uzlabo asinsriti, paplašina asinsvadus, noņem asinsvadu spazmas, mazina venozo stāzi, tonizē vēnu sieniņas, mazina audu pietūkumu. Tāpat darsonvalizācijas procedūra dziedē un likvidē brūces un rētas, pastiprina limfas darbību. Izmantojot terapiju kā papildlīdzekli, iespējams efektīvi ārstēt un mazināt dermatozi, neirodermatītu, atbrīvoties no blaugznām. Terapiju pielieto arī atopiskā vai seborejiskā dermatīta vai niezošas dermatozes, multifaktoriālās slimības, psoriāzes un niezošu izsitumu gadījumā. Savukārt, kosmetoloģiskos nolūkos procedūra tiek pielietota, lai izlīdzinātu sīkas rieviņas un grumbas, tonizētu ādu, likvidētu pinnes un mazinātu iekaisumu, kā arī veicinātu matu sīpoliņu atjaunošanos. Darsonvalizācijas procedūras maksa par reizi ir 6 EUR. Darsonvalizācija ir mainīgu strāvu impulsu ar augstu frekvenci un strāvu iedarbība uz ādu ar noapaļota vakuuma stikla caurulītes (elektroda) palīdzību, kas tiek lēni bīdīts pa ādu. Procedūras pamatā ir elektriskā izlādēšanās, kas kairina ādas receptorus, izraisot lokālas, segmentāras un vispārējas reakcijas. Audi tiek baroti un piegādāti ar skābekli, kas sterilizē un apsusina brūces, aktivizē aizsardzības īpašības. Terapiju ilgumu un nepieciešamību nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, pie kura pacients aicināts vērsties pirms terapijas uzsākšanas. Lai pieteiktos konsultācijai, pacienti aicināti zvanīt pa tālruni 63374035, 26452416.

12.06.2020. Lielākai daļai cilvēku šķiet, ka paliatīvo aprūpi nodrošina tikai bezcerīgos gadījumos, kad pacienta paredzamais dzīves ilgums ir ļoti īss, tomēr patiesībā paliatīvā aprūpe nozīmē ko daudz plašāku. Tā ir visaptveroša pacientu, kuru pilnīga izārstēšana nav iespējama, aprūpe – sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu apzināšana un kontrole. Paliatīvo aprūpi nodrošina ne tikai onkoloģiskajiem pacientiem. Ģimenes ārsts pie paliatīvās aprūpes speciālista var nosūtīt pacientus arī ar citām slimībām - centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšanas, sekas pēc pārciesta smadzeņu insulta vai infarkta, HIV, multiplā skleroze, sirds mazspēja, barības vada, kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas u.c. saslimšanām. Paliatīvās aprūpes pacienti nereti ar savu slimību var dzīvot desmit, divdesmit un vairāk gadu. Būtiska ir savlaicīga vēršanās pie speciālista, lai pacienta stāvoklis regulāri tiktu kontrolēts, savlaicīgi apzinātu radušās problēmas un tās risinātu. Lielākā daļa paliatīvās aprūpes pacientu atrodas mājās, tāpēc speciālists vienmēr piesaista ģimeni vai citas personas, kuras slimniekam pēc speciālista rekomendācijām nodrošinās vajadzības un radīs pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti. Labāka dzīves kvalitāte sevī ietver pareizu pretsāpju un citu simptomātisko terapiju, uzturu, pareizu pozicionēšanu, lai novērstu izgulējumu veidošanos. Paralēli nepieciešamības gadījumā aprūpē piesaista psihologu, psihiatru, kapelānu. Ģimenes ārsts vai paliatīvās aprūpes speciālists var norīkot arī mājas aprūpi, kad reizi dienā pie slimnieka ierodas medicīnas māsa, kura pārsien brūces, kontrolē izgulējumus, veic medikamentu sadali un injekcijas vai veic citus aprūpes darbus. Kā paliatīvā aprūpe palīdz pacientam? Paliatīvā aprūpe neaizkavē un nepaātrina nāves iestāšanos. Savlaicīgi uzsākot paliatīvo aprūpi un ņemot vērā speciālista nozīmēto terapiju, rekomendācijas, ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Nereti paliatīvās aprūpes pacienti ir nomākti un pār tiem dominē eksistenciālas ciešanas, kad grūti saredzēt dzīves jēgu dēļ slimības, nespējas strādāt un pelnīt. Šādās situācijās liela nozīme ir psihologam, psihiatram vai kapelānam, kuru iespējams piesaistīt pēc nepieciešamības. Kā paliatīvā aprūpe palīdz pacienta ģimenei? Ģimene ne tikai spēj labāk rūpēties par slimnieku, sniedzot pareizu uzturu, lai pacients nezaudētu svaru, vai pareizu pozicionēšanu, lai neveidotos izgulējumi, bet arī saņem psihologa, kapelāna, sociālā darbinieka konsultācijas, ja tādas nepieciešamas. Psihologs vai psihoterapeits ģimenei palīdz labāk izprast slimības raksturu un to, kā tā ietekmē pacienta psiholoģisko stāvokli. Vislabākos rezultātus dod psihologa/ psihoterapeita apmeklējums ģimenei kopā ar pacientu. Savukārt gadījumos, kad slimnieka ģimenei nākas strādāt vairākos darbos, lai nopelnītu iztiku, un paralēli aprūpēt slimnieku, tiek piesaistīts sociālais darbinieks, kurš meklē risinājumus, kā palīdzēt. No kādas kuldīdznieces pieredzes. “Manam vīram bija onkoloģiska saslimšana. Izmantojām paliatīvās aprūpes iespējas Rīgā. Speciālists nodrošināja ar nepieciešamajiem medikamentiem, taču nesaņēmām tik ļoti nepieciešamo psiholoģisko un sociālo palīdzību. To, kā sadzīvot ar slimību ikdienā pašam slimniekam un viņa ģimenei, nepieciešams skaidrot. Tāpat būtiska ir cilvēcīga un sirsnīga attieksme, jo nekas šādā situācijā tā nesāpina, kā neiejūtība.” Kuldīgas slimnīcas paliatīvās aprūpes speciāliste Sarmīte Opmane atbild: “Paliatīvajā aprūpē galvenais ir sadarbība, kas vērsta vairākos virzienos – starp ārstu un pacientu, ārstu un ģimeni, ģimeni un pacientu, kā arī starp ārstiem un citiem speciālistiem, kuri iesaistīti pacienta aprūpē. Mērķis ir apzināt pacientam un ģimenei nepieciešamo atbalstu, kas atkarībā no katras individuālās situācijas ir nepieciešams. Kuldīgas slimnīcas Paliatīvās aprūpes kabinetā strādā arī psiholoģe Inese Birģele, nepieciešamības gadījumā piesaistām sociālo darbinieku, kapelānu. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ir pacienta un tuvinieku, atbalsta personu emocionālā pašsajūta, tāpēc tai pievēršam īpašu nozīmi.”