10.08.2020. Kuldīgas slimnīca izsaka pateicību ikvienam, kurš piedalījās labdarības skrējienā un ziedoja cēla mērķa piepildīšanai. Par iegūtajiem līdzekļiem tiks iegādāta audio sistēma slimnīcas bērnu nodaļai, kurā turpmāk ik vakaru atskaņos Imanta Ziedoņa pasakas. Labdarības skrējienā piedalījās gandrīz 300 dalībnieku, saziedojot 936 EUR.

06.08.2020. Kuldīgas slimnīcas Aizputes filiālē Pils ielā 3 laika posmā no 17. augusta līdz 6. septembrim, kamēr tiks veikt rentgena iekārtas nomaiņa SIA "Vizuālā diagnostika" rentgena kabinetā, izmeklējumu nebūs iespējams veikt. SIA "Vizuālā diagnostika" atvainojas par sagādātajām neērtībām!

05.08.2020. Atzīmējot 1. augustu, kas vēsturiski bijis jauno ārstu un medicīnas māsu pirmā darba diena Kuldīgas slimnīcā, Sv. Katrīnas baznīcā izskanēja koncerts “Ārsta balss arī dziedē” un medicīnas darbinieki bija aicināti uz kopīgu satikšanos Līvijas Rezevskas izstāžu zālē un veselības centra dārzā. Sv. Katrīnas baznīcā pianistes Dženiferas Rumpānes pavadībā uzstājās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs Dins Sumerags, kuram dziedāšana ir hobijs dvēselei. Pēc koncerta medicīnas darbinieki pulcējās Līvijas Rezevskas izstāžu zālē, baudīja svētku kūku un aplūkoja mediķes Ingas Bundzes amatiergleznu izstādi. Šādā pasākumā jau vairākus gadus mediķus vienkopus pulcē tēlnieces Līvijas Rezevskas muzeja vadītāja Antoņina Valeiņa. Viņa pastāstīja, ka pasākums ir kā pateicība mediķiem par viņu atdevi un sirdsdegsmi, darot savu darbu. “Man dzīvē bijušas dažādas bīstamas un dzīvību apdraudošas situācijas, kurās mediķiem izdevies mani glābt, tāpēc ikviens no viņiem jāgodina,” saka Valeiņas kundze. Savukārt vakarpusē bijušie un esošie ārsti tika aicināti uz pikniku Kuldīgas veselības centra dārzā, Ventspils ielā 12, lai kopā atcerētos laiku, kad Kuldīgas slimnīcā uzsāktas un pavadītas darba gaitas. Šogad dārzā satikās gandrīz 50 mediķu. “Esmu ļoti priecīga visus redzēt, jo ar katru no jums saistās atmiņas. Šeit ir mūsu skolotāji, vecākie un jaunākie kolēģi, un tas ir brīnišķīgi,” uzrunā sacīja ārste Līga Vaļģe. Lielākā daļa ārstu, kuriem Kuldīgas slimnīca bija pirmā darba vieta, iekļāvās kolektīvā un te arī palika. Taču daļai tas bija starts tālākam dzīves posmam. Kuldīgas slimnīcas endoskopiste Ināra Rozentale pastāstīja: “Sazinājāmies ar visiem esošajiem un bijušajiem Kuldīgas ārstiem, kurus zinājām. Daļa netika veselības problēmu dēļ, daļa – citu apstākļu dēļ. Pasākuma būtība ir atkalredzēšanās, atmiņu stāsti, kā katram šodien iet un cik labi kādreiz bijis Kuldīgā.” Vēsturiski 1. augusts bija jauno ārstu un medicīnas māsu pirmā darba diena Kuldīgas slimnīcā pēc izglītības iegūšanas. Šajā dienā ikvienam no viņiem tika uzvilkts baltais halāts. Tradīcija turpinājās līdz deviņdesmitajiem gadiem un tika pārtraukta, jo līdz 2003. gadam slimnīcas sastāvu vairs nepapildināja neviens jauns speciālists. “Savukārt šobrīd speciālisti pēc rezidentūras darbu Kuldīgas slimnīcā uzsāk dažādos laikos un datumos,” papildina I. Rozentale. Tradīcija sapulcināt pensionētos un strādājošos ārstus atkal atjaunota 2011. gadā. Bijušo un esošo ārstu tikšanos Kuldīgas veselības centra dārzā rīko biedrība “Savējie savējiem”. Biedrībai izveidots arī fonds ar mērķi atbalstīt medicīnas darbiniekus ar zemiem ienākumiem gadījumos, kad tiem nepieciešama ārstēšana vai izmeklējumu veikšana veselības problēmu gadījumā.

04.08.2020. 3. augustā Kuldīgas slimnīcā ar prieku sagaidīts šī gada 300. mazulis – puika Aleks. Ģimenei šis ir pirmais bērniņš. Zēns piedzima 53 cm garš un svēra 3,690 kg. Mamma Una Krasauska pauda prieku un nepacietību doties uz mājām – Kalveni. Jautāta, kāpēc izvēlējusies mazuli laist pasaulē Kuldīgas slimnīcā, jaunā māmiņa atbildēja: “Mēs ģimenē esam seši bērni un visi dzimuši Kuldīgas slimnīcā. Tāpēc arī es savu mazuli izvēlējos laist pasaulē šeit.” Māmiņu sveica Kuldīgas slimnīcas vadība un vēlēja veselību, spēku un lielu laimi, par piemiņu pasniedzot mazulim siltus zābaciņus, koka grabulīti un Imanta Ziedoņa pasaku grāmatu "Lāča Andreja pasakas". Kuldīgas slimnīcā līdz 4. augustam sagaidīti 154 zēni un 148 meitenes. No visiem bērniņiem divi bijuši dvīņu pāri – brālīši un māsiņa un brālītis. Savukārt jaunākā māmiņa Kuldīgas slimnīcā šogad bijusi 15 gadus jauna, bet brašākais no mazuļiem svēris 4,830 kg. Uz Kuldīgas slimnīcu dzemdēt brauc māmiņas ne tikai no visas Kurzemes, bet arī Rīgas, Jaunpils, Olaines, Jēkabpils un citurienes. Lielākā daļa māmiņu paudušas, ka laist savu mazuli pasaulē Kuldīgas slimnīcā izvēlējušās tieši individuālās attieksmes un jaukās atmosfēras dēļ.

31.07.2020. Ik vasaru Kuldīgas slimnīcu par savu prakses vietu izvēlas dažādu specialitāšu studenti. Šajā vasarā prakses vieta jau nodrošināta 11 jaunajiem speciālistiem. Viena no tām ir Laine Beķere, kura Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātē šogad beidza 5. kursu un praksi jau otro reizi izvēlējās iziet Kuldīgas slimnīcas speciālistu uzraudzībā. Kāpēc izvēlējāties praksi iziet Kuldīgas slimnīcā? Esmu jelgavniece, bet Kuldīgas novadā dzīvo manas otras puses ģimene. Gribēju praksi ārpus Rīgas, turklāt Kuldīga man ļoti patīk. Arī 3. kursa praksi izgāju Kuldīgas slimnīcā un tā bija vērtīga, jo daudz redzēju un iemācījos. Kuldīgas slimnīcā, salīdzinot ar Rīgas slimnīcām, iegūstu vairāk, jo ārsti ir atsaucīgi, palīdz man saprast visu, par ko rodas jautājumi. Arī pacienti neiebilst par manu klātbūtni, ļauj veikt izmeklēšanu un apskati sakot, ka jaunajiem ārstiem arī jāmācās. Rīgā viss notiek daudz straujāk. Kā medicīnas studentiem tiek organizēta prakse? Pirmā lielā prakse mums bija pēc 3. kursa – tā bija divu nedēļu māsu prakse iekšķīgo slimību un ķirurģijas nodaļā, lai apgūtu dažādas manipulācijas, piemēram, asins analīžu ņemšanu, injekciju veikšanu, katetru ievietošanu un pacientu aprūpi. Otra lielā prakse studentiem ir pēc 5. kursa. To šobrīd izeju Kuldīgas slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļā dakteres Vijas Rendnieces uzraudzībā, bet ķirurģijas novirzienu apgūstu ginekoloģijas, dzemdību nodaļā dakteres Ilzes Smiltānes uzraudzībā. Kādi ir Jūsu pienākumi? Terapijas nodaļā apraugām pacientus – aprunājamies, vai nav kādas jaunas sūdzības, izmēram spiedienu un vitālos rādītājus. Tad ar ārstu izvērtējam, vai pacientam nepieciešams mainīt terapiju, vai nozīmēt jaunus izmeklējumus. Asistēju speciālistiem arī radioloģijas izmeklējumu laikā, pārrunājām datortomogrāfijas, osteodensitometrijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumu gaitu. Līdz šim to biju apguvusi tikai teorētiski no pieejamās mācību literatūras un dažādām vadlīnijām, tāpēc šāda izmeklējumu praktiskā puse bija īpaši vērtīga. Tāpat piedalījos dažādos funkcionālos izmeklējumos, piemēram, spirogrāfijā, kuras laikā, pacientam stipri izelpojot gaisu, mēra ieelpas, izeplas un citus rādītājus, kas palīdz diagnosticēt plaušu slimības. Savukārt ginekoloģijas nodaļā vērtīga bija dalība dažādās operācijās, tajā skaitā laparoskopiskās. Interesanti bija piedalīties histeroskopijā. Bija iespēja asistēt arī pāris ķeizargriezienos. Kādas ir sajūtas, pirmoreiz asistējot operācijā? Ķeizargrieziena laikā palīdzēju ārstiem ar vienkāršām darbībām, taču arī tā ir laba prakse. Pirmajā dienā, piedaloties ķeizargriezienā, saņēmu jaundzimušo. Tad bija milzīgs pārsteigums un sajūsma. Citā reizē ārsts ļāva pārgriezt nabassaiti. Ar katru nākamo reizi jau viss notiek ierastāk, taču joprojām ļoti individuāli. Šīs mazās pieredzītes ir ļoti vērtīgas. Bet, strādājot ar prasmīgu ķirurgu, nav satraukuma, ka kaut kas varētu neizdoties. Vai veicot tik daudz pienākumu dažādās nodaļās, nerodas pārdomas par specialitātes izvēli? Pārdomas ir visu laiku, jo viens ir tas, ko sirds kāro, bet otra ir racionālā puse. Pediatrija man vienmēr ir patikusi, turklāt jāapzinās, ka katrai profesijai ir savi plusi un mīnusi. Un kā ir strādāt ar Kuldīgas slimnīcas tehnoloģijām, kas liela daļa ir nesen atjaunotas? Ir iekārtas, kas ir tādas pašas vai līdzīgas kā Rīgas slimnīcās, līdz ar to viegli strādāt. Man patīk laparoskopijas iekārta ar optisko sistēmu, jo man kā studentam ir vieglāk sekot operācijas gaitai, redzot kā ārsts strādā no ārpuses un kas tajā pašā laikā notiek cilvēka iekšpusē. Ko Jūs esat iemācījusies no slimnīcas ārstiem prakses laikā? Aprunājoties ar citiem kursabiedriem, secinu, ka esmu no tiem nedaudzajiem praktikantiem, kuri prakses laikā ir redzējuši un iemācījušies pat vairāk nekā cerēts. Abās nodaļās nācās atcerēties lietas, kuras skolā apguvām jau pirms laika. Vakaros pārlapoju grāmatas, bet nākamajā dienā ārsti palīdzēja saprast šīs teorijas praktisko pusi, kā kas patiesībā strādā dzīvē. Visi slimnīcas speciālisti, ar kuriem strādāju, iedeva labu praktisko pusi teorētiskajām zināšanām. Tas, ko studenti redz dzīvē, ir ārstu un pacientu nopelns, jo vislabāk atcerēties var, ikdienā pašam pieliekot roku. Kā izvēlējāties dzīvi saistīt ar medicīnu? Jau bērnībā sapņoju, ka būšu ārsts. Vēlāk pārdomāju. Viss skolā padevās, tāpēc nebija nekādu ierobežojumu izvēlēties konkrētu virzienu. Vidusskolas laikā darbojos pašpārvaldē, dejoju, dziedāju, tāpēc vienubrīd apsvēru domu izvēlēties kultūras jomu. Bet 12. klasē, kad sākās satraukums par nākotnes profesijas izvēli, spontāni atgriezos pie bērnības sapņa mācīties medicīnu, konkrēti pediatriju. Jums noteikti jābūt ļoti mērķtiecīgai, ņemot vērā, ka studijās paies 10 gadi? Ir bijuši dažādi periodi – mācīšanās naktīs, grūtības, bet tā ir jebkuram studentam. Pārsvarā uz medicīnas fakultāti aiziet gana motivēti cilvēki. Ir studenti, kas 1. kursā pamet medicīnu, jo saprot, ka tas nav viņu aicinājums. Un tad paliek tie, kuri iet līdz galam. Protams, mācību procesā daļa studentu arī maina domas par savu specialitāti, piemēram, uzsāk mācības ar domu kļūt par ķirurgu, bet vēlāk izvēlas traumatoloģijas specialitāti. Kādi faktori ārstam spēlē, izvēloties strādāt reģionālā slimnīcā? Manā gadījumā tas ir ģeogrāfiskais faktors, protams, arī sociālās garantijas un atbalsts ar dzīvesvietu. Būtiski ir arī tas, cik pacientu varu ātri un ērti nosūtīt pie kāda speciālista vai uz dažādiem izmeklējumiem – rentgenu, analīzēm utt. Kā Jūs raugāties uz darbu reģionālā slimnīcā pēc augstskolas absolvēšanas? Pirmie gadi noteikti jāpavada rezidentūrā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kur ir visa mācību bāze. Manuprāt, sākotnējai pieredzes krāšanai nepieciešama liela slimnīca, bet, kad praktiskā pieredze jau nedaudz uzkrāta, es noteikti varētu strādāt reģionālajā slimnīcā, kur ir iespēja rūpīgāk, mierīgāk un vairāk laika veltīt pacientiem.

30.07.2020. Šogad Kuldīgas pusmaratona 15. dzimšanas dienas ietvaros norisināsies 2 km labdarības skrējiens, kurā tiks vākti ziedojumi audio aprīkojuma iegādei Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļai, lai katrā palātā pirms miedziņa bērniem atskaņotu pasakas. Skrējiens notiks 8. augustā pulksten 17.45 no Kuldīgas pilsētas estrādes. Dalība skrējienā iepriekš nav jāpiesaka. Dalībnieki būs aicināti reģistrēties un veikt ziedojumu tam īpaši paredzētā dāvanu kastē. “Skrējienā aicināts piedalīties ikviens un kopā īstenot labu mērķi. Šoreiz dalībnieki mums palīdzēs sarūpēt dāvanu tiem, kas to visvairāk pelnījuši – bērniem, kuriem nedaudz jāuzkrāj spēki un kāds laiciņš jāuzkavējas slimnīcā. Mēs būsim sapucējušies, izcepuši kūku un izpušķojuši svinību vietu, kā arī sagatavojuši trasi, lai visi svinētāji kopā dotos nepilnu divu kilometru garā svētku distancē, bet šoreiz tajā dosimies visi – liels un mazs, skrienošs un ar kājām ejošs, ratiņos sēdošs un uz skrituļdēļa braucošs. Iesim, skriesim, brauksim un priecāsimies kopā, bet, kad nonāksim galā, pūtīsim svecītes, ēdīsim kūku un svinēsim,” stāsta sporta kluba “Katrīna” pārstāve Antra Grīnberga. Bērnu palātās tiks atskaņotas Imanta Ziedoņa pasakas, kuras sadarbībā ar fondu “Viegli” ierunājuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Labdarības skrējienu organizē sporta klubs “Katrīna”. Plašāka informācija pa tālruni 20505791. Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja Ramona Irbe: “Mēs esam ļoti priecīgi par šādu iniciatīvu. Tā sagādās prieku ne tikai nodaļas personālam, bet arī bērniem un viņu vecākiem zinot, ka pasakas sarūpējuši līdzcilvēki, domājot par mazo slimnieku labsajūtu.” Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļā ir deviņas palātas, kurās ārstē bērnus no to pirmajām dzīves dienām līdz 18 gadu vecumam. Mēnesī nodaļā uzturas ap 50 bērnu ar dažādām elpceļu, nieru saslimšanām, urīnceļu, nieru un bakteriālām infekcijām u.c. sūdzībām.

24.07.2020. Noslēdzošajā jūlija māmiņu skolas lekcijā vecmāte Inga Losāne klātesošajām māmiņām sniedza teorētiskus skaidrojumus un praktiskus padomus par to, kā barot mazuli ar krūti un kāpēc mātes piens ir tik būtisks bērna attīstībai. “Nekas nevar aizstāt mātes pienu, tas ir unikāls. Mazulim ir nepieciešams tieši tāds piens, kāds katrai mammai veidojas. Nekas papildus nav jādod, ne ūdens, ne piena maisījums,” atgādina vecmāte. I. Losāne aicināja mammas izvairīties no dažādu mānekļu, jeb knupīšu izmantošanas vai barošanas ar pudelīti, jo tādējādi tiek nodarbināti citi mazuļa sejas muskulīši. “Protams, zīst krūti mazulim ir grūtāk, nekā ēst no pudelītes. Līdz ar to pastāv liela iespēja, ka pēc pudelītes mazulis neņems mammas krūti,” skaidroja vecmāte. Tāpat vecmāte uzsvēra, ka nepieciešams ievērot noteiktu mazuļa barošanas režīmu pirmajās dienās pēc bērna piedzimšanas, lai tas veiksmīgi strādātu arī turpmāk. Mazulis jābaro 8–12 reizes dienā. Retāka mazuļa ēdināšana mammu var novest pie nepietiekamas krūts dziedzeru stimulācijas, tādējādi samazināsies izstrādātā piena daudzums. I. Losāne detalizēti izklāstīja arī par to, kā rīkoties, ja mazulim ir grūtības paņemt krūti, kādos gadījumos un kā pareizi atslaukt pienu, kā arī to, ko nepieciešams ņemt līdzi, ierodoties Dzemdību nodaļā. Māmiņu skolas lekcijas Kuldīgas slimnīcā notiek jau 15 gadus. Tajās vecmātes un citi speciālisti ne tikai izglīto māmiņas, bet dod iespēju uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī iepazīt nodaļas personālu. Nākamās māmiņu skolas nodarbības notiks: 5. augustā 11.00 - uztura ieteikumi (vada speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure). 11. augustā 9.00 - epidurālā atsāpināšana dzemdībās (vada anesteziologs Oļegs Gologuzovs) un grūtniecības III trimestris un dzemdības (vada vecmāte Zane Japeniņa). 13. augustā 11.00 - grūtnieču vingrošana (vada sertificēta trenere Jeļena Miezīte). 18. augustā 9.00 - krūts barošana (vada vecmāte Inga Losāne).

20.07.2020. Informējam, ka pagājušā nedēļas nogalē Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā reģistrēti vairāki gadījumi, kad iedzīvotāji guvuši traumas, krītot no augstuma. Divi cilvēki cietuši, nokrītot no ķiršu koka. Viens no pacientiem atrodas smagā stāvoklī – konstatēts asinsizplūdums galvā un galvaskausa pamatnes lūzums. Otrā gadījumā kritienā cietis bērns, gūstot rokas traumu. Reģistrēts arī gadījums, kad pacients izkritis pa logu no 2. stāva, ielūzis griestos vai izkritis no šūpolēm. Kuldīgas slimnīca aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un saudzēt savu veselību!

17.07.2020. Pareizs un veselīgs uzturs grūtniecības laikā ir nozīmīgs māmiņas labsajūtai un mazuļa attīstībai. No kā izvairīties un kam pievērst uzmanību, Māmiņu skolas lekcijā pastāstīja uztura speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure. “Veselīgs uzturs ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veselības veicināšanai. Tas, ko ēd un dzer mamma, saņem arī bērniņš, tāpēc ieteicams padomāt, ko ik dienu no pārtikas produktiem un dzērieniem lietojam. Atšķirīgi pārtikas produkti var grūtniecei radīt komfortu vai diskomfortu. Ar pareizu uzturu grūtniecības laikā iespējams izvairīties vai mazināt dedzināšanas sajūtu, aizcietējumu, sliktu dūšu, liekā svara pieaugumu,” saka K. Spuleniece-Aišpure. Speciāliste aicina izvairīties no trekniem ēdieniem vai ēšanas vēlu vakarā, lietot daudz ūdeni un ēst bieži un mazām porcijām. “Kādreiz valdīja uzskats, ka grūtniecei jāēd par diviem, taču šis mīts nav patiess. I grūtniecības trimestrī nepieciešams palielināt uzņemto kaloriju daudzumu vien par 100, bet II un III trimestrī – par 300 kalorijām dienā papildus ierastajam uzņemto kaloriju daudzumam. Piemēram, 100 kalorijas varam uzņemt, apēdot banānu ar 50 gramiem vājpiena biezpiena, 15 mandeles vai 150 gramu bezpiedevu dzeramā jogurta,” skaidro uztura speciāliste. Speciāliste minēja arī dažādus piemērus, kādi produkti satur minerālvielas, olbaltumvielas, ogļhidrātus un labos taukus. Labie tauki, piemēram, avokado un rieksti ir būtiski mazuļa nervu sistēmas attīstībai. Tāpat speciāliste demonstrēja piemērus, cik cukura satur dažādi saldie un gāzētie dzērieni, jogurti, un kādu ietekmi uz sievietes un mazuļa veselību atstāj pusfabrikātu, ātro uzkodu un dažādu našķu lietošana ikdienā. “Grūtniecības laikā no uztura ieteicams izslēgt dzīvnieku un zivju aknas, jēlu vai termiski nepietiekami apstrādātu gaļu, kā arī lielās zivis (zobenzivs, haizivs, tunča steiks utt.), kuras uzkrāj daudz smago metālu,” uzsvēra K. Spuleniece-Aišpure. 23. jūlijā 9.00 māmiņas aicinātas noklausīties vecmātes Ingas Losānes lekciju par krūts barošanu. Lekcijai iepriekš nav jāpiesakās. Tā norisināsies Kuldīgas slimnīcas 3. stāvā, konferenču zālē, Aizputes ielā 22. Nodarbības maksa – 5 EUR, bet atbalsta personai vai bērna tēvam dalība ir bez maksas.

15.07.2020. 14. jūlijā Kuldīgas slimnīcā tika aizvadīta kārtējā Māmiņu skolas lekcija, kurā vecmāte Zane Japeniņa topošajām māmiņām stāstīja par grūtniecības III trimestri un dzemdībām, bet anesteziologs Oļegs Gologuzovs iepazīstināja ar epidurālās atsāpināšanas iespējām. Vecmāte aicināja māmiņas pēdējās grūtniecības nedēļās pastiprināti sekot līdz bērniņa kustībām un savām sajūtām: “Ja sāpes nav regulāras, tad dzemdības vēl nav sākušās. Tādējādi organisms sagatavojas bērniņa piedzimšanai. Sajūtas katrai sievietei ir individuālas, bet šajā situācijā nav nepieciešams doties uz slimnīcu. Kad kontrakcijas atkārtojas ik pēc 5 minūtēm, tad ieteicams braukt. Jebkurā gadījumā situāciju novērtēs ārsts. Ir gadījumi, kad speciālists grūtniecei ļauj doties mājās, jo redz, ka dzemdības vēl pāris dienas nesāksies.” Dzemdību laikā par visu parūpējas vecmāte un ārsti. “Mēs māmiņu informējam par visiem procesiem – kas notiks, apmēram cikos dzims mazulis. Tāpat skatāmies, vai nepieciešams izmantot kādus preparātus, piemēram, dzemdību gēlu, lai atvieglotu procesu. Galvenais, kas māmiņai jāatceras, ir elpošana. Cik māmiņa elpos, tik arī bērniņš elpos. Speciāli elpošanas vingrinājumi nav nepieciešami,” skaidroja Z. Japeniņa. Savukārt lai dzemdību laikā saprastu, kā mazulis jūtas, speciālisti seko līdzi viņa sirds toņiem. Anesteziologs O. Gologuzovs skaidroja, kādos gadījumos māmiņas izvēlas epidurālo atsāpināšanu un kā tas notiek. “Epidurālā anestēzija nav sāpīga, jo injekcijas vieta tiek padarīta nejūtīga. Pēc anestēzijas ievadīšanas sāpes pazūd 10-15 minūšu laikā,” skaidro O. Gologuzovs. Vēl viens no biežākajiem jautājumiem, kas māmiņas interesē, vai anestēzija ietekmē dzemdību procesu un bērnu. Anesteziologs uzsver, ka tā nekādu kaitējumu mātei vai bērnam nenodara: “Anestēzija ne tikai samazina sāpes, bet daudzās situācijās arī samazina bīstamu sarežģījumu risku un uzlabo dzemdību norisi un iznākumu.” Nākamā Māmiņu skolas lekcija notiks 17. jūlijā 11.00. Tajā uztura speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure stāstīs par veselīgu uzturu grūtniecības laikā. Savukārt 23. jūlijā 9.00 māmiņas aicinātas noklausīties vecmātes Ingas Losānes lekciju par krūts barošanu. Topošajām māmiņām lekcijai iepriekš nav jāpiesakās. Tā norisināsies Kuldīgas slimnīcas 3. stāvā, konferenču zālē, Aizputes ielā 22. Nodarbības maksa – 5 EUR, bet atbalsta personai vai bērna tēvam dalība ir bez maksas.

09.07.2020. Rehabilitācijas nodaļā viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ir teipošana. Atkarībā no pacienta sūdzībām un problēmas, speciālisti izmanto dažādus teipu veidus – kinezioloģisko, sporta vai “cross” teipu. Teipa lentes nesatur medikamentus, tas ir plāksteris, kura mērķis ir atvieglot muskuļu un locītavu sāpes, kas radušās traumu, iekaisumu, pārslodzes rezultātā. Teips veicina muskuļu darbību un atbalsta saistaudus, stimulē ādas mehanoreceptorus. Kinezioloģisko teipu parasti izmanto kā atbalstu, kārtīgi nostiepjot, lai nepieļautu nepareizas locītavu kustības, tā saglabājot to stabilitāti. Tas atslābina muskuļus, dziedē un mazina sāpes. “Cross” teips ir neliels, neelastīgs plāksteris, kas izstrādāts režģa formā. To lieto lokālā problēmzonā – uz sasitumiem, nelieliem asinsizplūdumiem, sāpīgas zonas muskulī, bioloģiski aktīvajos punktos. Tas ietekmē un regulē konkrēta muskuļa darbību, uzlabo asinsriti, limfas atteci, stabilizē enerģijas plūsmu organismā. Sporta teipu bieži lieto locītavu fiksēšanai, jo tas ir stingrs un neelastīgs. To izmanto lielas nestabilitātes gadījumos, kad nepieciešama locītavu atslogošana. Teipa veidu un nepieciešamību nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, funkcionālais speciālists (ergoterapeits, audiologopēds, fizioterapeits). Lai pieteiktos konsultācijai, pacienti aicināti zvanīt pa tālruni 63374035, 26452416. Pakalpojuma cenas skatīt šeit.

10.07.2020. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā pieejami jauni pakalpojumi fiziskās veselības un labsajūtas uzlabošanai – polarizētās gaismas terapija un darsonvalizācija. Polarizētās gaismas terapiju (Bioptron) pielieto organisma biostimulācijai, lai mazinātu reimatoloģijas, sasitumu un sastiepumu sāpes, ārstētu brūces, piemēram, čūlas, noberzumus, apdegumus, izgulējumus, pēcoperācijas brūces. Terapiju pielieto arī ādas slimību ārstēšanā un kosmetoloģijā, lai izlīdzinātu sīkas rieviņas un grumbas. Tāpat polarizētā gaisma palīdz miega traucējumu, hroniska noguruma un depresijas gadījumā. Polarizētās gaismas terapijas maksa par reizi ir 4 EUR. Polarizētā gaisma darbojas plašā spektrā un zemā jaudā, nesaturot ultravioleto starojumu. Tā apstrādā ne tikai ādu, bet arī zemādas audus, ierosinot šūnu ķēdes reakcijas un izraisot reakciju ne tikai procedūras zonā, bet arī visā organismā. Darsonvalizāciju nereti izmanto dažādu vēnu problēmu ārstēšanā, jo procedūra uzlabo asinsriti, paplašina asinsvadus, noņem asinsvadu spazmas, mazina venozo stāzi, tonizē vēnu sieniņas, mazina audu pietūkumu. Tāpat darsonvalizācijas procedūra dziedē un likvidē brūces un rētas, pastiprina limfas darbību. Izmantojot terapiju kā papildlīdzekli, iespējams efektīvi ārstēt un mazināt dermatozi, neirodermatītu, atbrīvoties no blaugznām. Terapiju pielieto arī atopiskā vai seborejiskā dermatīta vai niezošas dermatozes, multifaktoriālās slimības, psoriāzes un niezošu izsitumu gadījumā. Savukārt, kosmetoloģiskos nolūkos procedūra tiek pielietota, lai izlīdzinātu sīkas rieviņas un grumbas, tonizētu ādu, likvidētu pinnes un mazinātu iekaisumu, kā arī veicinātu matu sīpoliņu atjaunošanos. Darsonvalizācijas procedūras maksa par reizi ir 6 EUR. Darsonvalizācija ir mainīgu strāvu impulsu ar augstu frekvenci un strāvu iedarbība uz ādu ar noapaļota vakuuma stikla caurulītes (elektroda) palīdzību, kas tiek lēni bīdīts pa ādu. Procedūras pamatā ir elektriskā izlādēšanās, kas kairina ādas receptorus, izraisot lokālas, segmentāras un vispārējas reakcijas. Audi tiek baroti un piegādāti ar skābekli, kas sterilizē un apsusina brūces, aktivizē aizsardzības īpašības. Terapiju ilgumu un nepieciešamību nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, pie kura pacients aicināts vērsties pirms terapijas uzsākšanas. Lai pieteiktos konsultācijai, pacienti aicināti zvanīt pa tālruni 63374035, 26452416.

12.06.2020. Lielākai daļai cilvēku šķiet, ka paliatīvo aprūpi nodrošina tikai bezcerīgos gadījumos, kad pacienta paredzamais dzīves ilgums ir ļoti īss, tomēr patiesībā paliatīvā aprūpe nozīmē ko daudz plašāku. Tā ir visaptveroša pacientu, kuru pilnīga izārstēšana nav iespējama, aprūpe – sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu apzināšana un kontrole. Paliatīvo aprūpi nodrošina ne tikai onkoloģiskajiem pacientiem. Ģimenes ārsts pie paliatīvās aprūpes speciālista var nosūtīt pacientus arī ar citām slimībām - centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšanas, sekas pēc pārciesta smadzeņu insulta vai infarkta, HIV, multiplā skleroze, sirds mazspēja, barības vada, kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas u.c. saslimšanām. Paliatīvās aprūpes pacienti nereti ar savu slimību var dzīvot desmit, divdesmit un vairāk gadu. Būtiska ir savlaicīga vēršanās pie speciālista, lai pacienta stāvoklis regulāri tiktu kontrolēts, savlaicīgi apzinātu radušās problēmas un tās risinātu. Lielākā daļa paliatīvās aprūpes pacientu atrodas mājās, tāpēc speciālists vienmēr piesaista ģimeni vai citas personas, kuras slimniekam pēc speciālista rekomendācijām nodrošinās vajadzības un radīs pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti. Labāka dzīves kvalitāte sevī ietver pareizu pretsāpju un citu simptomātisko terapiju, uzturu, pareizu pozicionēšanu, lai novērstu izgulējumu veidošanos. Paralēli nepieciešamības gadījumā aprūpē piesaista psihologu, psihiatru, kapelānu. Ģimenes ārsts vai paliatīvās aprūpes speciālists var norīkot arī mājas aprūpi, kad reizi dienā pie slimnieka ierodas medicīnas māsa, kura pārsien brūces, kontrolē izgulējumus, veic medikamentu sadali un injekcijas vai veic citus aprūpes darbus. Kā paliatīvā aprūpe palīdz pacientam? Paliatīvā aprūpe neaizkavē un nepaātrina nāves iestāšanos. Savlaicīgi uzsākot paliatīvo aprūpi un ņemot vērā speciālista nozīmēto terapiju, rekomendācijas, ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Nereti paliatīvās aprūpes pacienti ir nomākti un pār tiem dominē eksistenciālas ciešanas, kad grūti saredzēt dzīves jēgu dēļ slimības, nespējas strādāt un pelnīt. Šādās situācijās liela nozīme ir psihologam, psihiatram vai kapelānam, kuru iespējams piesaistīt pēc nepieciešamības. Kā paliatīvā aprūpe palīdz pacienta ģimenei? Ģimene ne tikai spēj labāk rūpēties par slimnieku, sniedzot pareizu uzturu, lai pacients nezaudētu svaru, vai pareizu pozicionēšanu, lai neveidotos izgulējumi, bet arī saņem psihologa, kapelāna, sociālā darbinieka konsultācijas, ja tādas nepieciešamas. Psihologs vai psihoterapeits ģimenei palīdz labāk izprast slimības raksturu un to, kā tā ietekmē pacienta psiholoģisko stāvokli. Vislabākos rezultātus dod psihologa/ psihoterapeita apmeklējums ģimenei kopā ar pacientu. Savukārt gadījumos, kad slimnieka ģimenei nākas strādāt vairākos darbos, lai nopelnītu iztiku, un paralēli aprūpēt slimnieku, tiek piesaistīts sociālais darbinieks, kurš meklē risinājumus, kā palīdzēt. No kādas kuldīdznieces pieredzes. “Manam vīram bija onkoloģiska saslimšana. Izmantojām paliatīvās aprūpes iespējas Rīgā. Speciālists nodrošināja ar nepieciešamajiem medikamentiem, taču nesaņēmām tik ļoti nepieciešamo psiholoģisko un sociālo palīdzību. To, kā sadzīvot ar slimību ikdienā pašam slimniekam un viņa ģimenei, nepieciešams skaidrot. Tāpat būtiska ir cilvēcīga un sirsnīga attieksme, jo nekas šādā situācijā tā nesāpina, kā neiejūtība.” Kuldīgas slimnīcas paliatīvās aprūpes speciāliste Sarmīte Opmane atbild: “Paliatīvajā aprūpē galvenais ir sadarbība, kas vērsta vairākos virzienos – starp ārstu un pacientu, ārstu un ģimeni, ģimeni un pacientu, kā arī starp ārstiem un citiem speciālistiem, kuri iesaistīti pacienta aprūpē. Mērķis ir apzināt pacientam un ģimenei nepieciešamo atbalstu, kas atkarībā no katras individuālās situācijas ir nepieciešams. Kuldīgas slimnīcas Paliatīvās aprūpes kabinetā strādā arī psiholoģe Inese Birģele, nepieciešamības gadījumā piesaistām sociālo darbinieku, kapelānu. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ir pacienta un tuvinieku, atbalsta personu emocionālā pašsajūta, tāpēc tai pievēršam īpašu nozīmi.”

06.07.2020. Kuldīgas slimnīcā pacientiem ir iespējams veikt dažādas valsts apmaksātas plānveida operācijas, turklāt šobrīd gaidīšanas laiks traumatoloģijas – ortopēdijas un ķirurģijas operācijām ir salīdzinoši īss – tās iespējams veikt pāris nedēļu laikā. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne skaidro: “Esam pilnībā nokomplektējuši anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas komandu un pārskatījuši operācijas zāļu darbu, līdz ar to tas ļauj veiksmīgāk regulēt slimnīcas četru operāciju zāļu noslodzi un palielināt plānveida operāciju skaitu nedēļā. Tāpat jaunās tehnoloģijas operējošajam ārstam dod iespēju ātrāk un ērtāk strādāt.” Kādas operācijas iespējams veikt? Traumatoloģijā tiek veikta: lūzumu reponēšana ar dažāda veida fiksatoriem, metāla stieņiem un plāksnēm, kā arī ārējiem fiksācijas aparātiem, minimāli invazīvas artroskopiskās operācijas ceļu un plecu locītavām, visu veidu kaulu lūzumu osteosintēze, kaulu deformāciju koriģējošas operācijas. Tās veic pieredzējuši speciālisti – dr. Ervīns Gudēvičs un Jānis Jansons. Savukārt ķirurģijā iespējams veikt laparoskopiskas operācijas – apendicīta, žultspūšļa un cirkšņa trūces operācijas, diagnostisko laparoskopiju. Bet vēdera dobuma konvencionālā ķirurģijā veic – žultspūšļa, kuņģa, tievo un resno zarnu, apendicīta un saaugumu slimību operācijas, trūču operācijas – nabas, cirkšņa, kā arī kāju vēnu un hemoroidālo vēnu operācijas, dažādu ādas un zemādas veidojumu, strutainās ķirurģiskās operācijas. Tās veic dr. Guntis Smiltāns, Ilze Runce un Agnis Ļuļēns. Jaunas un modernas iekārtas Slimnīcā ir četras operāciju zāles, kas nodrošinātas ar modernām iekārtām un monitoriem. Sertificēti un pieredzējuši speciālisti ik dienu veic vairākas operācijas – gan plānotas, gan visa veida akūtas (neatliekamas) operācijas atbilstoši slimnīcas profilam. Mēnesī Kuldīgas slimnīcā vidēji tiek veiktas aptuveni 180 dažādas operācijas traumatoloģijā, ķirurģijā, uroloģijā un ginekoloģijā. Kuldīgas slimnīca projekta ietvaros iegādājusies vairākas iekārtas, kas sniedz plašākas operāciju un diagnostikas iespējas, kā arī būtiski uzlabo operēto pacientu drošību. Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas vadītājs Guntis Smiltāns pastāstīja: “Jaunā laparoskopijas iekārta ļauj veiksmīgāk veikt dažādas sarežģītības operācijas. Tāpat samazinās operācijas veikšanas ilgums un komplikāciju rašanās iespējamība. Piemēram, laparoskopiski veiktās operācijas ir mazinvazīvas, līdz ar to dzīšanas process norit ātrāk, neatstājot praktiski nekādas rētas, turklāt pacients daudz ātrāk var atgriezties ierastajā dzīves ritmā.” Iegādātās iekārtas operāciju zālēm ļauj atbilstoši mūsdienu prasībām veikt operācijas gan pieaugušajiem, gan bērniem, kā arī panākt lielāku pacientu drošību pēcoperācijas periodā. Pakalpojuma izmaksas Valsts apmaksātas operācijas gadījumā pacientam jāmaksā tikai līdzmaksājums. Ambulatori vai dienas stacionārā veikta operācija maksā 4 EUR, bet par lielajām operācijām iestāde var iekasēt līdzmaksājumu 31 EUR apmērā par vienu stacionēšanas reizi operācijas zālē. Taču kopējo pakalpojuma cenu veido veikto manipulāciju (t.sk. operācijas) veids un daudzums, uzturēšanās ilgums stacionārā, pacienta individuālā specifika un izvēle. Kā saņemt valsts apmaksātu operāciju? Lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu, pacientam nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums pie speciālista (ķirurga, traumatologa). Konsultācijas laikā speciālists noteiks operācijas datumu. Tāpat pacientam būs jāvēršas pie anesteziologa, lai izvērtētu alerģijas, hroniskas saslimšanas, zāļu lietošanu un citus apstākļus, kas jāņem vērā operācijas un anestēzijas sekmīgai norisei, sniegs rekomendācijas un izvēlēsies piemērotāko anestēzijas veidu. Lai pieteiktos speciālista konsultācijai, jāzvana uz slimnīcas reģistratūru darba dienās 8.00-17.00 pa tālruni 63374000. Kuldīgas slimnīca piedāvā veikt dažādas operācijas arī ginekoloģijā un uroloģijā. Plašāka informācija šeit.

03.07.2020. Fiziskās aktivitātes un pareiza elpošana grūtniecības laikā ir viens no labas pašsajūtas priekšnoteikumiem. Par to šodien Māmiņu skolas lekcijā grūtniecēm stāstīja sertificēta fitnesa trenere Jeļena Miezīte. Trenere dalībniecēm skaidroja fizisko aktivitāšu nozīmi, gaidot mazuli: “Nodarbojoties ar mērenas intensitātes fiziskām aktivitātēm, ir ļoti zems aborta, priekšlaicīgu dzemdību vai nepietiekams bērna dzimšanas svara risks. Nedēļā ieteicams fizisko aktivitāšu ilgums ir vismaz divas stundas un 30 minūtes.” J. Miezīte deva padomus par fizisko aktivitāšu veidiem, kuri ir piemēroti, un tiem, no kuriem būtu jāizvairās katrā grūtniecības trimestrī. Tāpat topošās māmiņas apguva Kēgera vingrojumu, jeb iegurņa pamatnes muskuļu trenēšanu. Nākamā Māmiņu skolas lekcija notiks 14. jūlijā 9.00. Tajā vecmāte Zane Japeniņa stāstīs par grūtniecības 3. trimestri un dzemdībām, bet anesteziologs Oļegs Gologuzovs iepazīstinās ar epidurālās atsāpināšanas iespēju dzemdībās. Topošajām māmiņām lekcijai iepriekš nav jāpiesakās. Tā norisināsies Kuldīgas slimnīcas 3. stāvā, konferenču zālē, Aizputes ielā 22. Nodarbības maksa – 5 EUR, bet atbalsta personai vai bērna tēvam dalība ir bez maksas. 17. jūlijā 11.00 uztura speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure stāstīs par veselīgu uzturu grūtniecības laikā. Savukārt 23. jūlijā 9.00 māmiņas aicinātas noklausīties vecmātes Ingas Losānes lekciju par krūts barošanu.

02.07.2020. Dažādas traumas – sasitumi, sastiepumi un lūzumi – ir tas, ar ko Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas speciālisti visbiežāk saskaras vasaras laikā. Turklāt pacientu skaits, salīdzinot ar citiem mēnešiem, manāmi palielinās. Līgo svētku dienās tas bija gandrīz divreiz lielāks, un tas nozīmē, ka uz palīdzības saņemšanu var nākties gaidīt ilgāk. Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa Sintija Ērcīte informēja, ka nodaļas komandai šajā laikā ir darba pilnas rokas, un aicināja iedzīvotājus būt uzmanīgākiem ikdienas darbos un atpūtā. “Līgo brīvdienas šogad aizritēja salīdzinoši mierīgāk, bez bīstamiem vai dzīvību apdraudošiem negadījumiem. Taču jāpiebilst, ka joprojām cilvēki satraumējas, piemēram, no lēkšanas ūdenī uz galvas, kā rezultātā tiek gūti dažādi lūzumi. Līdz šim gan visi gadījumi beigušies labi, bez neatgriezeniskām vai letālām sekām. Aicinu izvairīties no pārgalvīgas rīcības nezināmā ūdenstilpnē.” Vecākā māsa min arī gadījumus ar pārkaršanu saulē, gūtām traumām uz batutiem, pārēšanos vai kukaiņu kodumiem, īpaši uzsverot nepieciešamību pirms dzeršanas pārbaudīt dzērienus, kuros iespējams iekļuvušas lapsenes vai bites. “Dzēliens rīklē var būt ļoti bīstams un izraisīt alerģiskas reakcijas,” skaidro S. Ērcīte. Tāpat liela daļa pacientu vēršas pēc palīdzības, kad piesūkusies ērce, sakodusi čūska, gūta trauma, pļaujot zāli vai saasinoties hroniskām slimībām. Uzņemšanas nodaļas dežūrārste Jeļena Mjasņikova karstākās dienās rekomendē lietot daudz ūdeni un galvassegu, lai izvairītos no saules dūriena. “Īpaši gribu vērst uzmanību vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri daudz laika pavada savos mazdārziņos, kā arī bērniem, kuri, rotaļājoties svaigā gaisā, nejūt saules ietekmi. Savukārt, runājot par čūsku kodumiem, aicinu bez atbilstošiem apaviem nebrist garā zālē vai krūmainās vietās, kur visbiežāk mitinās čūskas. Šogad gan nodaļā esam saskārušies tikai ar zalkšu kostām brūcēm, bet pērn bija arī negadījumi ar odzēm,” min J. Mjasņikova. Lielu ietekmi ne tikai uz cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem atstāj karstums. S. Ērcīte uzsver gadījumus, kad suns uzbrucis uz sakodis cilvēkus, tajā skaitā bērnus. “Karstumā un svešās vietās dzīvnieki mēdz apjukt un satrakoties, kļūt nevaldāmi. Šovasar bijuši jau vairāki gadījumi, kad dzīvnieks kādu savainojis, tāpēc nevajadzētu sunim ļaut atrasties pasākumos, kur paredzēts liels apmeklējums un troksnis,” aicina Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa. Palielinoties pacientu plūsmai, palielinās arī gaidīšanas laiks Uzņemšanas nodaļā. Atgādinām, ka ierodoties nodaļā, personāls novērtē pacienta veselības stāvokli un nosaka pieņemšanas secību, balstoties uz prioritātes līmeņiem. Primāri palīdzība tiek sniegta pacientiem, kuru dzīvība ir vairāk apdraudēta. S. Ērcīte skaidro: “Gadījumos, kad pacienta dzīvībai briesmas nedraud, var nākties nedaudz uzgaidīt, taču palīdzību saņem visi. Aicinām cilvēkus būt saprotošiem un pacietīgiem, jo visiem uzreiz palīdzēt nav iespējams.” Gadījumos, kad nodaļas komanda nevar palīdzēt, piemēram, pie acu traumām, speciālists mazina sāpes vai iespējamo kairinājumu un iesaka doties pie konkrētā speciālista. “Mēs pacientam palīdzam ar informāciju, kontaktiem, adresi, taču nevaram uzņemties atbildību un ārstēt to, kur mums nav attiecīgo speciālistu. Ir būtiski, ka pacients to saprot un nepukojas,” uzsver S. Ērcīte. Tāpat Uzņemšanas nodaļas speciālisti aicina vecākus, kuru bērni vasaras brīvlaiku pavada laukos pie vecmāmiņas vai citiem tuviniekiem, līdzi iedot arī pasi vai dzimšanas apliecību. Pretējā gadījumā, ja radinieki nezina bērna personas datus, palīdzības saņemšana var radīt sarežģījumus un ieilgt. Personu apliecinoši dokumenti ir nepieciešami ikvienam, kas meklē palīdzību slimnīcas Uzņemšanas nodaļā.

28.04.2020. Jaunā laparoskopijas iekārta, ar kuru ārsti strādā no aprīļa sākuma, palīdz veiksmīgāk veikt dažādas sarežģītības operācijas. Kā atzīst Kuldīgas slimnīcas Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas vadītājs Guntis Smiltāns, iekārtas funkcijas ļauj redzēt to, ko nebija iespējams pamanīt iepriekš. Aprīkojumu komplekts laparoskopiskajām operācijām ar histerorezektoskopu nodrošina labāku izšķirtspēju, līdz ar to – plašākas operācijas un diagnostikas iespējas. Tāpat samazinās operācijas veikšanas ilgums un komplikāciju rašanās iespējamība. Bet kā būtiskāko ārsti uzsver iekārtas zilās gaismas funkciju, ar kuras palīdzību labāk tiek izgaismots operējamais laukums. G. Smiltāns min piemēru: “Nesen veicām transuretrālo urīnpūšļa rezekciju, lai noskaidrotu, vai pacientam ir urīnpūšļa audzējs. Pateicoties jaunajām iekārtas funkcijām, operācijas laikā atklājās vairāki papildus veidojumi, kurus citkārt nebūtu iespējams pamanīt.” Speciālisti priecājas, ka ar jauno iekārtu būs iespējams veikt arī sarežģītākas histeroskopijas operācijas, piemēram, miomas mezglu izoperēšanu sievietēm. Kuldīgas slimnīcā veic dažādas maksas un valsts apmaksātas laparoskopiskās un minimāli invazīvas endoskopiskās operācijas: ginekoloģiskās – histeroskopiju, subtotālu un totālu histeroskopiju, olvadu un olnīcu operāciju, ķirurģisku kontracepciju, operāciju uz dzemdes ar vai bez piedēkļiem; uroloģiskās – varikocēles operāciju, transuretrālo prostatas rezekciju, transuretrālo urīnpūšļa rezekciju; ķirurģiskās – holecistektomiju (jeb žultspūšļa operāciju), trūču, apendektomijas operāciju. To, vai pacientam ir iespējams veikt laparoskopisko operāciju, speciālisti izvērtē individuāli. Kuldīgas slimnīcas ginekoloģe Ilze Smiltāne uzsver: “Ja pacientu operācijai Kuldīgas slimnīcā nav pieteicis ārsts – speciālists, mēs pacientus pašus uz operāciju aicinām nepierakstīties, bet vispirms doties uz konsultāciju, kurā pacientu izmeklē. Nereti noskaidrojas, ka jāveic cita veida operācija vai tā vispār nav nepieciešama.” Iekārtu komplekts iegādāts par 108 899 EUR (t.sk. PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Projekta ietvaros 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums. Projekts ilgs līdz 2021. gada nogalei.

05.05.2020. Pieraksts uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem vīrusa izplatības laikā tiek veikts, veidojot pacientu gaidīšanas rindu. Tas nozīmē, ka pacients, kurš vēlas veikt pierakstu uz kādu ārstniecības pakalpojumu, tiek ievietots sarakstā un brīdī, kad to sniegšana tiks atjaunota, Kuldīgas slimnīca pacientu informēs par pakalpojuma saņemšanas datumu un laiku. Pierakstu Kuldīgas slimnīca nodrošinās prioritāri tiem pacientiem, kuriem pakalpojums tika atcelts vai pārcelts pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Savukārt saskaņā ar veselības ministres Rīkojumu Nr.59, no 23. aprīļa Kuldīgas slimnīcā atjaunota podologa ambulatorā pieņemšana diabēta pacientiem. Pieraksts tiek veidots, prioritāri paredzot laiku pacientiem, kuriem iepriekš vizīte tika atcelta ārkārtējās situācijas dēļ. Taču pieņemšanas paredzētas arī pacientiem, kuri pierakstu pie speciālista veiks tagad. Katra situācija tiek izvērtēta individuāli, tāpēc pacienti ir aicināti būt saprotoši un ņemt vērā situāciju, kas radusies dēļ valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa. Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka ārstniecības iestādēs pacientu apkalpošanas temps šobrīd ir ievērojami lēnāks nekā tas bijis iepriekš, jo līdz ar daļēju plānveida pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu, ieviesti arī vairāki drošības pasākumi – starp pacientu vizītēm tiek veikti vairāk dezinfekcijas pasākumi nekā pirms Covid-19 epidēmijas sākuma, pakalpojumi tiek sniegti tikai laikā no 9.00 līdz 16.00, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu, novēršot vairāku pacientu vienlaicīgu uzturēšanos ārstniecības iestādes telpās, kā arī nosakot precīzu ierašanās laiku pakalpojuma saņemšanai. Tāpat kā līdz šim tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tostarp nepieciešamie izmeklējumi un konsultācijas. Nepieciešamo palīdzību saņem arī tuberkulozes pacienti. Iespēju robežās konsultācijas tiek sniegtas attālināti, piedāvājot pacientiem saņemt ķirurga, ginekologa, fizioterapeita vai ergoterapeita konsultācijas. Valsts apmaksātu ķirurga konsultāciju sniegs ārsti: Guntis Smiltāns, Ilze Runce un Agnis Ļuļēns. Attālinātai konsultācijai pie dr. G.Smiltāna un I.Runces iespējams pieteikties, zvanot pa tālruni 63374000 (Kuldīgas slimnīcas reģistratūra) un ārsti ar pacientu sazināsies pa viņa norādīto tālruņa numuru. Savukārt dr. A.Ļuļēna konsultāciju iespējams saņemt, zvanot ārsta konsultācijas laikā – trešdienās 12.00–14.00 pa tālruni 63374011. Attālinātu valsts apmaksātu ginekologa vai vecmātes konsultāciju iespējams saņemt speciālistu noteiktā laikā: ginekoloģe – dzemdību speciāliste Ilze Smiltāne pacientes konsultēs otrdienās 9.00–11.00, vecmāte Gundega Kugelane – trešdienās 9.00–11.00, savukārt pie ginekoloģes – dzemdību speciālistes Natālijas Gailītes pacientes var attālināti vērsties piektdienās 9.00–11.00. Speciālistes var sazvanīt noteiktajos laikos pa tālruni 63374022 vai sazināties e-pastā ginslimnica@inbox.lv . Savukārt attālinātās fizioterapeita un ergoterapeita konsultācijas notiks tiešsaistē ar Watsapp vai Skype platformas palīdzību. Pieteikties konsultācijai var, zvanot pa tālruni 63374035 vai 26452416 (rehabilitācijas nodaļas reģistratūra). Pacientam jānorāda savs lietotājvārds (Skype) vai tālruņa numurs (Watsapp), lai speciālists var sazināties norunātajā laikā.

27.05.2020. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā ieviests jauns pakalpojums – no 3. jūnija dzemdību laikā māmiņas kā atsāpināšanas metodi varēs izmantot slāpekļa oksidulu, jeb tā saucamo smieklu gāzi. Šis pakalpojums būs bez maksas. Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Natālija Gailīte pastāstīja: “Pagājušā gadā šo atsāpināšanas metodi izmēģinājām testa variantā. Personāls un jaunās māmiņas ar to bija ļoti apmierinātas, tāpēc slimnīca šogad rada iespēju to iegādāties, turklāt pakalpojums būs bez maksas.” Nodaļas vadītāja papildina, ka atsāpināšana dzemdībās ir ļoti svarīga, jo palīdz māmiņai koncentrēties uz dzemdību procesu un elpošanu, turklāt dzemdības norit dabīgi, un smieklu gāze nekaitē māmiņai vai mazulim. Smieklu gāzei piemīt trauksmi un sāpju mazinoša, atslābinoša darbība. Tai ir vāja saldena garša un smarža. Ieelpojamā gāze ir slāpekļa oksidula un skābekļa maisījums. Tas ātri nokļūst asinīs un ar asinsrites palīdzību nonāk orgānos, kas saņem un nodod tālāk sāpju impulsus. Sāpju impulsi samazinās līdz ar endorfīnu izdalīšanās palielināšanos. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā topošajām māmiņām kā atsāpināšanas metodi piedāvā arī epidurālo anestēziju, kas ir maksas pakalpojums. Dzemdības notiek divās atsevišķās dzemdību zālēs. Māmiņas var izmantot siltu dušu, dzemdību soliņu un bumbas. Nodaļā ir moderna intensīvās terapijas palāta jaundzimušajiem, mājīgas un gaišas divvietīgas un trīsvietīgas palātas, kā arī ģimenes palātas (maksas pakalpojums). Grūtnieces var dzemdēt arī individuāli izvēlēta speciālista uzraudzībā – vecmātes, ārsta – ginekologa, ārsta neonatologa. Šis pakalpojums pieejams par maksu.

29.06.2020. No 29. jūnija Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā atsāk tuvinieku apmeklējumu, ievērojot dažādus drošības pasākumus. Ciemošanās iepriekš jāsaskaņo ar pansionāta administrāciju, zvanot pa tālruni 29355059 vai 29375433. Apmeklētājiem tiks noteikts laiks, kurā apciemot senioru. Šāda kārtība paredzēta, lai varētu ievērot distancēšanās noteikumus un maksimāli izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem. Tuvinieku ciemošanās tiek organizēta, ievērojot 2 metru distanci, lietojot sejas aizsargmasku un dezinficējot rokas. Sejas aizsargmasku senioriem nodrošinās pansionāts, taču apmeklētājiem tās jāsagādā pašiem. Gadījumā, ja pašiem nav iespēju sagādāt masku, tā tiks nodrošināta. Apciemojot gulošus iemītniekus, viesiem jālieto ne tikai sejas aizsargmaska, bet arī vienreizlietojamais halāts un cimdi, kurus nodrošinās nodaļas personāls. Apmeklējums tiek organizēts atsevišķā telpā vai labu laikapstākļu gadījumā – laukā (izņemot gulošiem senioriem), vienā apmeklējuma reizē atļaujot viesoties vienai personai, vai vairākiem vienas mājsaimniecības ģimenes locekļiem. Pirms ciemošanās katrs apmeklētājs tiek reģistrēts, norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un plānotās viesošanās ilgumu. Šāda reģistrācija tiek veikta gadījumam, ja būs nepieciešama epidemioloģiskā izmeklēšana. Tāpat apmeklētājiem jāparakstās par to, ka pēdējo 14 dienu laikā nav atradušies ārvalstīs, kas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicēta kā valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, kā arī nav bijis ciešs kontakts ar inficētu personu vai cilvēku, kurš atrodas mājas karantīnā, un nav COVID-19 raksturīgo klīnisko simptomu. Arī turpmāk ir iespējams senioriem nodot sūtījumus, taču tiem jābūt ievietotiem slēgtā un mitruma izturīgā iepakojumā, kas ir viegli dezinficējams, norādot seniora vārdu un uzvārdu. Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā dzīvo 50 seniori, no kuriem vairums atrodas Covid-19 saslimstības riska grupā – lielākā daļa ir ļoti cienījamā vecumā, turklāt ar dažādām hroniskām saslimšanām, tāpēc senioru ģimenes locekļi un tuvinieki aicināti būt saprotoši un ievērot pansionātā noteiktos drošības pasākumus.