Meklēšanas rezultāti
Search this site
726 results found with an empty search
- Teipi efektīvai muskuļu un locītavu sāpju mazināšanai
09.07.2020. Rehabilitācijas nodaļā viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ir teipošana. Atkarībā no pacienta sūdzībām un problēmas, speciālisti izmanto dažādus teipu veidus – kinezioloģisko, sporta vai “cross” teipu. Teipa lentes nesatur medikamentus, tas ir plāksteris, kura mērķis ir atvieglot muskuļu un locītavu sāpes, kas radušās traumu, iekaisumu, pārslodzes rezultātā. Teips veicina muskuļu darbību un atbalsta saistaudus, stimulē ādas mehanoreceptorus. Kinezioloģisko teipu parasti izmanto kā atbalstu, kārtīgi nostiepjot, lai nepieļautu nepareizas locītavu kustības, tā saglabājot to stabilitāti. Tas atslābina muskuļus, dziedē un mazina sāpes. “Cross” teips ir neliels, neelastīgs plāksteris, kas izstrādāts režģa formā. To lieto lokālā problēmzonā – uz sasitumiem, nelieliem asinsizplūdumiem, sāpīgas zonas muskulī, bioloģiski aktīvajos punktos. Tas ietekmē un regulē konkrēta muskuļa darbību, uzlabo asinsriti, limfas atteci, stabilizē enerģijas plūsmu organismā. Sporta teipu bieži lieto locītavu fiksēšanai, jo tas ir stingrs un neelastīgs. To izmanto lielas nestabilitātes gadījumos, kad nepieciešama locītavu atslogošana. Teipa veidu un nepieciešamību nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, funkcionālais speciālists (ergoterapeits, audiologopēds, fizioterapeits). Lai pieteiktos konsultācijai, pacienti aicināti zvanīt pa tālruni 63374035, 26452416. Pakalpojuma cenas skatīt šeit.
- Rehabilitācijas nodaļā jauni pakalpojumi veselības un labsajūtas uzlabošanai
10.07.2020. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā pieejami jauni pakalpojumi fiziskās veselības un labsajūtas uzlabošanai – polarizētās gaismas terapija un darsonvalizācija. Polarizētās gaismas terapiju (Bioptron) pielieto organisma biostimulācijai, lai mazinātu reimatoloģijas, sasitumu un sastiepumu sāpes, ārstētu brūces, piemēram, čūlas, noberzumus, apdegumus, izgulējumus, pēcoperācijas brūces. Terapiju pielieto arī ādas slimību ārstēšanā un kosmetoloģijā, lai izlīdzinātu sīkas rieviņas un grumbas. Tāpat polarizētā gaisma palīdz miega traucējumu, hroniska noguruma un depresijas gadījumā. Polarizētās gaismas terapijas maksa par reizi ir 4 EUR. Polarizētā gaisma darbojas plašā spektrā un zemā jaudā, nesaturot ultravioleto starojumu. Tā apstrādā ne tikai ādu, bet arī zemādas audus, ierosinot šūnu ķēdes reakcijas un izraisot reakciju ne tikai procedūras zonā, bet arī visā organismā. Darsonvalizāciju nereti izmanto dažādu vēnu problēmu ārstēšanā, jo procedūra uzlabo asinsriti, paplašina asinsvadus, noņem asinsvadu spazmas, mazina venozo stāzi, tonizē vēnu sieniņas, mazina audu pietūkumu. Tāpat darsonvalizācijas procedūra dziedē un likvidē brūces un rētas, pastiprina limfas darbību. Izmantojot terapiju kā papildlīdzekli, iespējams efektīvi ārstēt un mazināt dermatozi, neirodermatītu, atbrīvoties no blaugznām. Terapiju pielieto arī atopiskā vai seborejiskā dermatīta vai niezošas dermatozes, multifaktoriālās slimības, psoriāzes un niezošu izsitumu gadījumā. Savukārt, kosmetoloģiskos nolūkos procedūra tiek pielietota, lai izlīdzinātu sīkas rieviņas un grumbas, tonizētu ādu, likvidētu pinnes un mazinātu iekaisumu, kā arī veicinātu matu sīpoliņu atjaunošanos. Darsonvalizācijas procedūras maksa par reizi ir 6 EUR. Darsonvalizācija ir mainīgu strāvu impulsu ar augstu frekvenci un strāvu iedarbība uz ādu ar noapaļota vakuuma stikla caurulītes (elektroda) palīdzību, kas tiek lēni bīdīts pa ādu. Procedūras pamatā ir elektriskā izlādēšanās, kas kairina ādas receptorus, izraisot lokālas, segmentāras un vispārējas reakcijas. Audi tiek baroti un piegādāti ar skābekli, kas sterilizē un apsusina brūces, aktivizē aizsardzības īpašības. Terapiju ilgumu un nepieciešamību nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, pie kura pacients aicināts vērsties pirms terapijas uzsākšanas. Lai pieteiktos konsultācijai, pacienti aicināti zvanīt pa tālruni 63374035, 26452416.
- Kas ir paliatīvā aprūpe?
12.06.2020. Lielākai daļai cilvēku šķiet, ka paliatīvo aprūpi nodrošina tikai bezcerīgos gadījumos, kad pacienta paredzamais dzīves ilgums ir ļoti īss, tomēr patiesībā paliatīvā aprūpe nozīmē ko daudz plašāku. Tā ir visaptveroša pacientu, kuru pilnīga izārstēšana nav iespējama, aprūpe – sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu apzināšana un kontrole. Paliatīvo aprūpi nodrošina ne tikai onkoloģiskajiem pacientiem. Ģimenes ārsts pie paliatīvās aprūpes speciālista var nosūtīt pacientus arī ar citām slimībām - centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšanas, sekas pēc pārciesta smadzeņu insulta vai infarkta, HIV, multiplā skleroze, sirds mazspēja, barības vada, kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas u.c. saslimšanām. Paliatīvās aprūpes pacienti nereti ar savu slimību var dzīvot desmit, divdesmit un vairāk gadu. Būtiska ir savlaicīga vēršanās pie speciālista, lai pacienta stāvoklis regulāri tiktu kontrolēts, savlaicīgi apzinātu radušās problēmas un tās risinātu. Lielākā daļa paliatīvās aprūpes pacientu atrodas mājās, tāpēc speciālists vienmēr piesaista ģimeni vai citas personas, kuras slimniekam pēc speciālista rekomendācijām nodrošinās vajadzības un radīs pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti. Labāka dzīves kvalitāte sevī ietver pareizu pretsāpju un citu simptomātisko terapiju, uzturu, pareizu pozicionēšanu, lai novērstu izgulējumu veidošanos. Paralēli nepieciešamības gadījumā aprūpē piesaista psihologu, psihiatru, kapelānu. Ģimenes ārsts vai paliatīvās aprūpes speciālists var norīkot arī mājas aprūpi, kad reizi dienā pie slimnieka ierodas medicīnas māsa, kura pārsien brūces, kontrolē izgulējumus, veic medikamentu sadali un injekcijas vai veic citus aprūpes darbus. Kā paliatīvā aprūpe palīdz pacientam? Paliatīvā aprūpe neaizkavē un nepaātrina nāves iestāšanos. Savlaicīgi uzsākot paliatīvo aprūpi un ņemot vērā speciālista nozīmēto terapiju, rekomendācijas, ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Nereti paliatīvās aprūpes pacienti ir nomākti un pār tiem dominē eksistenciālas ciešanas, kad grūti saredzēt dzīves jēgu dēļ slimības, nespējas strādāt un pelnīt. Šādās situācijās liela nozīme ir psihologam, psihiatram vai kapelānam, kuru iespējams piesaistīt pēc nepieciešamības. Kā paliatīvā aprūpe palīdz pacienta ģimenei? Ģimene ne tikai spēj labāk rūpēties par slimnieku, sniedzot pareizu uzturu, lai pacients nezaudētu svaru, vai pareizu pozicionēšanu, lai neveidotos izgulējumi, bet arī saņem psihologa, kapelāna, sociālā darbinieka konsultācijas, ja tādas nepieciešamas. Psihologs vai psihoterapeits ģimenei palīdz labāk izprast slimības raksturu un to, kā tā ietekmē pacienta psiholoģisko stāvokli. Vislabākos rezultātus dod psihologa/ psihoterapeita apmeklējums ģimenei kopā ar pacientu. Savukārt gadījumos, kad slimnieka ģimenei nākas strādāt vairākos darbos, lai nopelnītu iztiku, un paralēli aprūpēt slimnieku, tiek piesaistīts sociālais darbinieks, kurš meklē risinājumus, kā palīdzēt. No kādas kuldīdznieces pieredzes. “Manam vīram bija onkoloģiska saslimšana. Izmantojām paliatīvās aprūpes iespējas Rīgā. Speciālists nodrošināja ar nepieciešamajiem medikamentiem, taču nesaņēmām tik ļoti nepieciešamo psiholoģisko un sociālo palīdzību. To, kā sadzīvot ar slimību ikdienā pašam slimniekam un viņa ģimenei, nepieciešams skaidrot. Tāpat būtiska ir cilvēcīga un sirsnīga attieksme, jo nekas šādā situācijā tā nesāpina, kā neiejūtība.” Kuldīgas slimnīcas paliatīvās aprūpes speciāliste Sarmīte Opmane atbild: “Paliatīvajā aprūpē galvenais ir sadarbība, kas vērsta vairākos virzienos – starp ārstu un pacientu, ārstu un ģimeni, ģimeni un pacientu, kā arī starp ārstiem un citiem speciālistiem, kuri iesaistīti pacienta aprūpē. Mērķis ir apzināt pacientam un ģimenei nepieciešamo atbalstu, kas atkarībā no katras individuālās situācijas ir nepieciešams. Kuldīgas slimnīcas Paliatīvās aprūpes kabinetā strādā arī psiholoģe Inese Birģele, nepieciešamības gadījumā piesaistām sociālo darbinieku, kapelānu. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ir pacienta un tuvinieku, atbalsta personu emocionālā pašsajūta, tāpēc tai pievēršam īpašu nozīmi.”
- Plānveida operācijām gaidīšanas rindas nav garas
06.07.2020. Kuldīgas slimnīcā pacientiem ir iespējams veikt dažādas valsts apmaksātas plānveida operācijas, turklāt šobrīd gaidīšanas laiks traumatoloģijas – ortopēdijas un ķirurģijas operācijām ir salīdzinoši īss – tās iespējams veikt pāris nedēļu laikā. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne skaidro: “Esam pilnībā nokomplektējuši anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas komandu un pārskatījuši operācijas zāļu darbu, līdz ar to tas ļauj veiksmīgāk regulēt slimnīcas četru operāciju zāļu noslodzi un palielināt plānveida operāciju skaitu nedēļā. Tāpat jaunās tehnoloģijas operējošajam ārstam dod iespēju ātrāk un ērtāk strādāt.” Kādas operācijas iespējams veikt? Traumatoloģijā tiek veikta: lūzumu reponēšana ar dažāda veida fiksatoriem, metāla stieņiem un plāksnēm, kā arī ārējiem fiksācijas aparātiem, minimāli invazīvas artroskopiskās operācijas ceļu un plecu locītavām, visu veidu kaulu lūzumu osteosintēze, kaulu deformāciju koriģējošas operācijas. Tās veic pieredzējuši speciālisti – dr. Ervīns Gudēvičs un Jānis Jansons. Savukārt ķirurģijā iespējams veikt laparoskopiskas operācijas – apendicīta, žultspūšļa un cirkšņa trūces operācijas, diagnostisko laparoskopiju. Bet vēdera dobuma konvencionālā ķirurģijā veic – žultspūšļa, kuņģa, tievo un resno zarnu, apendicīta un saaugumu slimību operācijas, trūču operācijas – nabas, cirkšņa, kā arī kāju vēnu un hemoroidālo vēnu operācijas, dažādu ādas un zemādas veidojumu, strutainās ķirurģiskās operācijas. Tās veic dr. Guntis Smiltāns, Ilze Runce un Agnis Ļuļēns. Jaunas un modernas iekārtas Slimnīcā ir četras operāciju zāles, kas nodrošinātas ar modernām iekārtām un monitoriem. Sertificēti un pieredzējuši speciālisti ik dienu veic vairākas operācijas – gan plānotas, gan visa veida akūtas (neatliekamas) operācijas atbilstoši slimnīcas profilam. Mēnesī Kuldīgas slimnīcā vidēji tiek veiktas aptuveni 180 dažādas operācijas traumatoloģijā, ķirurģijā, uroloģijā un ginekoloģijā. Kuldīgas slimnīca projekta ietvaros iegādājusies vairākas iekārtas, kas sniedz plašākas operāciju un diagnostikas iespējas, kā arī būtiski uzlabo operēto pacientu drošību. Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas vadītājs Guntis Smiltāns pastāstīja: “Jaunā laparoskopijas iekārta ļauj veiksmīgāk veikt dažādas sarežģītības operācijas. Tāpat samazinās operācijas veikšanas ilgums un komplikāciju rašanās iespējamība. Piemēram, laparoskopiski veiktās operācijas ir mazinvazīvas, līdz ar to dzīšanas process norit ātrāk, neatstājot praktiski nekādas rētas, turklāt pacients daudz ātrāk var atgriezties ierastajā dzīves ritmā.” Iegādātās iekārtas operāciju zālēm ļauj atbilstoši mūsdienu prasībām veikt operācijas gan pieaugušajiem, gan bērniem, kā arī panākt lielāku pacientu drošību pēcoperācijas periodā. Pakalpojuma izmaksas Valsts apmaksātas operācijas gadījumā pacientam jāmaksā tikai līdzmaksājums. Ambulatori vai dienas stacionārā veikta operācija maksā 4 EUR, bet par lielajām operācijām iestāde var iekasēt līdzmaksājumu 31 EUR apmērā par vienu stacionēšanas reizi operācijas zālē. Taču kopējo pakalpojuma cenu veido veikto manipulāciju (t.sk. operācijas) veids un daudzums, uzturēšanās ilgums stacionārā, pacienta individuālā specifika un izvēle. Kā saņemt valsts apmaksātu operāciju? Lai saņemtu valsts apmaksātu pakalpojumu, pacientam nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums pie speciālista (ķirurga, traumatologa). Konsultācijas laikā speciālists noteiks operācijas datumu. Tāpat pacientam būs jāvēršas pie anesteziologa, lai izvērtētu alerģijas, hroniskas saslimšanas, zāļu lietošanu un citus apstākļus, kas jāņem vērā operācijas un anestēzijas sekmīgai norisei, sniegs rekomendācijas un izvēlēsies piemērotāko anestēzijas veidu. Lai pieteiktos speciālista konsultācijai, jāzvana uz slimnīcas reģistratūru darba dienās 8.00-17.00 pa tālruni 63374000. Kuldīgas slimnīca piedāvā veikt dažādas operācijas arī ginekoloģijā un uroloģijā. Plašāka informācija šeit.
- Topošās māmiņas apgūst fizisko aktivitāšu un elpošanas nozīmi
03.07.2020. Fiziskās aktivitātes un pareiza elpošana grūtniecības laikā ir viens no labas pašsajūtas priekšnoteikumiem. Par to šodien Māmiņu skolas lekcijā grūtniecēm stāstīja sertificēta fitnesa trenere Jeļena Miezīte. Trenere dalībniecēm skaidroja fizisko aktivitāšu nozīmi, gaidot mazuli: “Nodarbojoties ar mērenas intensitātes fiziskām aktivitātēm, ir ļoti zems aborta, priekšlaicīgu dzemdību vai nepietiekams bērna dzimšanas svara risks. Nedēļā ieteicams fizisko aktivitāšu ilgums ir vismaz divas stundas un 30 minūtes.” J. Miezīte deva padomus par fizisko aktivitāšu veidiem, kuri ir piemēroti, un tiem, no kuriem būtu jāizvairās katrā grūtniecības trimestrī. Tāpat topošās māmiņas apguva Kēgera vingrojumu, jeb iegurņa pamatnes muskuļu trenēšanu. Nākamā Māmiņu skolas lekcija notiks 14. jūlijā 9.00. Tajā vecmāte Zane Japeniņa stāstīs par grūtniecības 3. trimestri un dzemdībām, bet anesteziologs Oļegs Gologuzovs iepazīstinās ar epidurālās atsāpināšanas iespēju dzemdībās. Topošajām māmiņām lekcijai iepriekš nav jāpiesakās. Tā norisināsies Kuldīgas slimnīcas 3. stāvā, konferenču zālē, Aizputes ielā 22. Nodarbības maksa – 5 EUR, bet atbalsta personai vai bērna tēvam dalība ir bez maksas. 17. jūlijā 11.00 uztura speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure stāstīs par veselīgu uzturu grūtniecības laikā. Savukārt 23. jūlijā 9.00 māmiņas aicinātas noklausīties vecmātes Ingas Losānes lekciju par krūts barošanu.
- Lūzumi, sastiepumi, kostas brūces - uzņemšanas nodaļas ikdiena
02.07.2020. Dažādas traumas – sasitumi, sastiepumi un lūzumi – ir tas, ar ko Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas speciālisti visbiežāk saskaras vasaras laikā. Turklāt pacientu skaits, salīdzinot ar citiem mēnešiem, manāmi palielinās. Līgo svētku dienās tas bija gandrīz divreiz lielāks, un tas nozīmē, ka uz palīdzības saņemšanu var nākties gaidīt ilgāk. Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa Sintija Ērcīte informēja, ka nodaļas komandai šajā laikā ir darba pilnas rokas, un aicināja iedzīvotājus būt uzmanīgākiem ikdienas darbos un atpūtā. “Līgo brīvdienas šogad aizritēja salīdzinoši mierīgāk, bez bīstamiem vai dzīvību apdraudošiem negadījumiem. Taču jāpiebilst, ka joprojām cilvēki satraumējas, piemēram, no lēkšanas ūdenī uz galvas, kā rezultātā tiek gūti dažādi lūzumi. Līdz šim gan visi gadījumi beigušies labi, bez neatgriezeniskām vai letālām sekām. Aicinu izvairīties no pārgalvīgas rīcības nezināmā ūdenstilpnē.” Vecākā māsa min arī gadījumus ar pārkaršanu saulē, gūtām traumām uz batutiem, pārēšanos vai kukaiņu kodumiem, īpaši uzsverot nepieciešamību pirms dzeršanas pārbaudīt dzērienus, kuros iespējams iekļuvušas lapsenes vai bites. “Dzēliens rīklē var būt ļoti bīstams un izraisīt alerģiskas reakcijas,” skaidro S. Ērcīte. Tāpat liela daļa pacientu vēršas pēc palīdzības, kad piesūkusies ērce, sakodusi čūska, gūta trauma, pļaujot zāli vai saasinoties hroniskām slimībām. Uzņemšanas nodaļas dežūrārste Jeļena Mjasņikova karstākās dienās rekomendē lietot daudz ūdeni un galvassegu, lai izvairītos no saules dūriena. “Īpaši gribu vērst uzmanību vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri daudz laika pavada savos mazdārziņos, kā arī bērniem, kuri, rotaļājoties svaigā gaisā, nejūt saules ietekmi. Savukārt, runājot par čūsku kodumiem, aicinu bez atbilstošiem apaviem nebrist garā zālē vai krūmainās vietās, kur visbiežāk mitinās čūskas. Šogad gan nodaļā esam saskārušies tikai ar zalkšu kostām brūcēm, bet pērn bija arī negadījumi ar odzēm,” min J. Mjasņikova. Lielu ietekmi ne tikai uz cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem atstāj karstums. S. Ērcīte uzsver gadījumus, kad suns uzbrucis uz sakodis cilvēkus, tajā skaitā bērnus. “Karstumā un svešās vietās dzīvnieki mēdz apjukt un satrakoties, kļūt nevaldāmi. Šovasar bijuši jau vairāki gadījumi, kad dzīvnieks kādu savainojis, tāpēc nevajadzētu sunim ļaut atrasties pasākumos, kur paredzēts liels apmeklējums un troksnis,” aicina Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa. Palielinoties pacientu plūsmai, palielinās arī gaidīšanas laiks Uzņemšanas nodaļā. Atgādinām, ka ierodoties nodaļā, personāls novērtē pacienta veselības stāvokli un nosaka pieņemšanas secību, balstoties uz prioritātes līmeņiem. Primāri palīdzība tiek sniegta pacientiem, kuru dzīvība ir vairāk apdraudēta. S. Ērcīte skaidro: “Gadījumos, kad pacienta dzīvībai briesmas nedraud, var nākties nedaudz uzgaidīt, taču palīdzību saņem visi. Aicinām cilvēkus būt saprotošiem un pacietīgiem, jo visiem uzreiz palīdzēt nav iespējams.” Gadījumos, kad nodaļas komanda nevar palīdzēt, piemēram, pie acu traumām, speciālists mazina sāpes vai iespējamo kairinājumu un iesaka doties pie konkrētā speciālista. “Mēs pacientam palīdzam ar informāciju, kontaktiem, adresi, taču nevaram uzņemties atbildību un ārstēt to, kur mums nav attiecīgo speciālistu. Ir būtiski, ka pacients to saprot un nepukojas,” uzsver S. Ērcīte. Tāpat Uzņemšanas nodaļas speciālisti aicina vecākus, kuru bērni vasaras brīvlaiku pavada laukos pie vecmāmiņas vai citiem tuviniekiem, līdzi iedot arī pasi vai dzimšanas apliecību. Pretējā gadījumā, ja radinieki nezina bērna personas datus, palīdzības saņemšana var radīt sarežģījumus un ieilgt. Personu apliecinoši dokumenti ir nepieciešami ikvienam, kas meklē palīdzību slimnīcas Uzņemšanas nodaļā.
- Ar jaunu laparoskopijas iekārtu spēj izdarīt vairāk
28.04.2020. Jaunā laparoskopijas iekārta, ar kuru ārsti strādā no aprīļa sākuma, palīdz veiksmīgāk veikt dažādas sarežģītības operācijas. Kā atzīst Kuldīgas slimnīcas Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas vadītājs Guntis Smiltāns, iekārtas funkcijas ļauj redzēt to, ko nebija iespējams pamanīt iepriekš. Aprīkojumu komplekts laparoskopiskajām operācijām ar histerorezektoskopu nodrošina labāku izšķirtspēju, līdz ar to – plašākas operācijas un diagnostikas iespējas. Tāpat samazinās operācijas veikšanas ilgums un komplikāciju rašanās iespējamība. Bet kā būtiskāko ārsti uzsver iekārtas zilās gaismas funkciju, ar kuras palīdzību labāk tiek izgaismots operējamais laukums. G. Smiltāns min piemēru: “Nesen veicām transuretrālo urīnpūšļa rezekciju, lai noskaidrotu, vai pacientam ir urīnpūšļa audzējs. Pateicoties jaunajām iekārtas funkcijām, operācijas laikā atklājās vairāki papildus veidojumi, kurus citkārt nebūtu iespējams pamanīt.” Speciālisti priecājas, ka ar jauno iekārtu būs iespējams veikt arī sarežģītākas histeroskopijas operācijas, piemēram, miomas mezglu izoperēšanu sievietēm. Kuldīgas slimnīcā veic dažādas maksas un valsts apmaksātas laparoskopiskās un minimāli invazīvas endoskopiskās operācijas: ginekoloģiskās – histeroskopiju, subtotālu un totālu histeroskopiju, olvadu un olnīcu operāciju, ķirurģisku kontracepciju, operāciju uz dzemdes ar vai bez piedēkļiem; uroloģiskās – varikocēles operāciju, transuretrālo prostatas rezekciju, transuretrālo urīnpūšļa rezekciju; ķirurģiskās – holecistektomiju (jeb žultspūšļa operāciju), trūču, apendektomijas operāciju. To, vai pacientam ir iespējams veikt laparoskopisko operāciju, speciālisti izvērtē individuāli. Kuldīgas slimnīcas ginekoloģe Ilze Smiltāne uzsver: “Ja pacientu operācijai Kuldīgas slimnīcā nav pieteicis ārsts – speciālists, mēs pacientus pašus uz operāciju aicinām nepierakstīties, bet vispirms doties uz konsultāciju, kurā pacientu izmeklē. Nereti noskaidrojas, ka jāveic cita veida operācija vai tā vispār nav nepieciešama.” Iekārtu komplekts iegādāts par 108 899 EUR (t.sk. PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Projekta ietvaros 85% ir ERAF līdzfinansējums, 9% valsts budžeta dotācija un 6% Kuldīgas slimnīcas finansējums. Projekts ilgs līdz 2021. gada nogalei.
- Veido pacientu gaidīšanas rindu
05.05.2020. Pieraksts uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem vīrusa izplatības laikā tiek veikts, veidojot pacientu gaidīšanas rindu. Tas nozīmē, ka pacients, kurš vēlas veikt pierakstu uz kādu ārstniecības pakalpojumu, tiek ievietots sarakstā un brīdī, kad to sniegšana tiks atjaunota, Kuldīgas slimnīca pacientu informēs par pakalpojuma saņemšanas datumu un laiku. Pierakstu Kuldīgas slimnīca nodrošinās prioritāri tiem pacientiem, kuriem pakalpojums tika atcelts vai pārcelts pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Savukārt saskaņā ar veselības ministres Rīkojumu Nr.59, no 23. aprīļa Kuldīgas slimnīcā atjaunota podologa ambulatorā pieņemšana diabēta pacientiem. Pieraksts tiek veidots, prioritāri paredzot laiku pacientiem, kuriem iepriekš vizīte tika atcelta ārkārtējās situācijas dēļ. Taču pieņemšanas paredzētas arī pacientiem, kuri pierakstu pie speciālista veiks tagad. Katra situācija tiek izvērtēta individuāli, tāpēc pacienti ir aicināti būt saprotoši un ņemt vērā situāciju, kas radusies dēļ valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa. Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka ārstniecības iestādēs pacientu apkalpošanas temps šobrīd ir ievērojami lēnāks nekā tas bijis iepriekš, jo līdz ar daļēju plānveida pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu, ieviesti arī vairāki drošības pasākumi – starp pacientu vizītēm tiek veikti vairāk dezinfekcijas pasākumi nekā pirms Covid-19 epidēmijas sākuma, pakalpojumi tiek sniegti tikai laikā no 9.00 līdz 16.00, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu, novēršot vairāku pacientu vienlaicīgu uzturēšanos ārstniecības iestādes telpās, kā arī nosakot precīzu ierašanās laiku pakalpojuma saņemšanai. Tāpat kā līdz šim tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tostarp nepieciešamie izmeklējumi un konsultācijas. Nepieciešamo palīdzību saņem arī tuberkulozes pacienti. Iespēju robežās konsultācijas tiek sniegtas attālināti, piedāvājot pacientiem saņemt ķirurga, ginekologa, fizioterapeita vai ergoterapeita konsultācijas. Valsts apmaksātu ķirurga konsultāciju sniegs ārsti: Guntis Smiltāns, Ilze Runce un Agnis Ļuļēns. Attālinātai konsultācijai pie dr. G.Smiltāna un I.Runces iespējams pieteikties, zvanot pa tālruni 63374000 (Kuldīgas slimnīcas reģistratūra) un ārsti ar pacientu sazināsies pa viņa norādīto tālruņa numuru. Savukārt dr. A.Ļuļēna konsultāciju iespējams saņemt, zvanot ārsta konsultācijas laikā – trešdienās 12.00–14.00 pa tālruni 63374011. Attālinātu valsts apmaksātu ginekologa vai vecmātes konsultāciju iespējams saņemt speciālistu noteiktā laikā: ginekoloģe – dzemdību speciāliste Ilze Smiltāne pacientes konsultēs otrdienās 9.00–11.00, vecmāte Gundega Kugelane – trešdienās 9.00–11.00, savukārt pie ginekoloģes – dzemdību speciālistes Natālijas Gailītes pacientes var attālināti vērsties piektdienās 9.00–11.00. Speciālistes var sazvanīt noteiktajos laikos pa tālruni 63374022 vai sazināties e-pastā ginslimnica@inbox.lv . Savukārt attālinātās fizioterapeita un ergoterapeita konsultācijas notiks tiešsaistē ar Watsapp vai Skype platformas palīdzību. Pieteikties konsultācijai var, zvanot pa tālruni 63374035 vai 26452416 (rehabilitācijas nodaļas reģistratūra). Pacientam jānorāda savs lietotājvārds (Skype) vai tālruņa numurs (Watsapp), lai speciālists var sazināties norunātajā laikā.
- Dzemdību atsāpināšanai – smieklu gāze
27.05.2020. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā ieviests jauns pakalpojums – no 3. jūnija dzemdību laikā māmiņas kā atsāpināšanas metodi varēs izmantot slāpekļa oksidulu, jeb tā saucamo smieklu gāzi. Šis pakalpojums būs bez maksas. Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Natālija Gailīte pastāstīja: “Pagājušā gadā šo atsāpināšanas metodi izmēģinājām testa variantā. Personāls un jaunās māmiņas ar to bija ļoti apmierinātas, tāpēc slimnīca šogad rada iespēju to iegādāties, turklāt pakalpojums būs bez maksas.” Nodaļas vadītāja papildina, ka atsāpināšana dzemdībās ir ļoti svarīga, jo palīdz māmiņai koncentrēties uz dzemdību procesu un elpošanu, turklāt dzemdības norit dabīgi, un smieklu gāze nekaitē māmiņai vai mazulim. Smieklu gāzei piemīt trauksmi un sāpju mazinoša, atslābinoša darbība. Tai ir vāja saldena garša un smarža. Ieelpojamā gāze ir slāpekļa oksidula un skābekļa maisījums. Tas ātri nokļūst asinīs un ar asinsrites palīdzību nonāk orgānos, kas saņem un nodod tālāk sāpju impulsus. Sāpju impulsi samazinās līdz ar endorfīnu izdalīšanās palielināšanos. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā topošajām māmiņām kā atsāpināšanas metodi piedāvā arī epidurālo anestēziju, kas ir maksas pakalpojums. Dzemdības notiek divās atsevišķās dzemdību zālēs. Māmiņas var izmantot siltu dušu, dzemdību soliņu un bumbas. Nodaļā ir moderna intensīvās terapijas palāta jaundzimušajiem, mājīgas un gaišas divvietīgas un trīsvietīgas palātas, kā arī ģimenes palātas (maksas pakalpojums). Grūtnieces var dzemdēt arī individuāli izvēlēta speciālista uzraudzībā – vecmātes, ārsta – ginekologa, ārsta neonatologa. Šis pakalpojums pieejams par maksu.
- Seniorus pansionātā atkal atļauts apciemot
29.06.2020. No 29. jūnija Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā atsāk tuvinieku apmeklējumu, ievērojot dažādus drošības pasākumus. Ciemošanās iepriekš jāsaskaņo ar pansionāta administrāciju, zvanot pa tālruni 29355059 vai 29375433. Apmeklētājiem tiks noteikts laiks, kurā apciemot senioru. Šāda kārtība paredzēta, lai varētu ievērot distancēšanās noteikumus un maksimāli izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem. Tuvinieku ciemošanās tiek organizēta, ievērojot 2 metru distanci, lietojot sejas aizsargmasku un dezinficējot rokas. Sejas aizsargmasku senioriem nodrošinās pansionāts, taču apmeklētājiem tās jāsagādā pašiem. Gadījumā, ja pašiem nav iespēju sagādāt masku, tā tiks nodrošināta. Apciemojot gulošus iemītniekus, viesiem jālieto ne tikai sejas aizsargmaska, bet arī vienreizlietojamais halāts un cimdi, kurus nodrošinās nodaļas personāls. Apmeklējums tiek organizēts atsevišķā telpā vai labu laikapstākļu gadījumā – laukā (izņemot gulošiem senioriem), vienā apmeklējuma reizē atļaujot viesoties vienai personai, vai vairākiem vienas mājsaimniecības ģimenes locekļiem. Pirms ciemošanās katrs apmeklētājs tiek reģistrēts, norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un plānotās viesošanās ilgumu. Šāda reģistrācija tiek veikta gadījumam, ja būs nepieciešama epidemioloģiskā izmeklēšana. Tāpat apmeklētājiem jāparakstās par to, ka pēdējo 14 dienu laikā nav atradušies ārvalstīs, kas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicēta kā valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, kā arī nav bijis ciešs kontakts ar inficētu personu vai cilvēku, kurš atrodas mājas karantīnā, un nav COVID-19 raksturīgo klīnisko simptomu. Arī turpmāk ir iespējams senioriem nodot sūtījumus, taču tiem jābūt ievietotiem slēgtā un mitruma izturīgā iepakojumā, kas ir viegli dezinficējams, norādot seniora vārdu un uzvārdu. Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā dzīvo 50 seniori, no kuriem vairums atrodas Covid-19 saslimstības riska grupā – lielākā daļa ir ļoti cienījamā vecumā, turklāt ar dažādām hroniskām saslimšanām, tāpēc senioru ģimenes locekļi un tuvinieki aicināti būt saprotoši un ievērot pansionātā noteiktos drošības pasākumus.
- Konsultēs tehniskais ortopēds
30.06.2020. 16. jūlijā un 20. augustā Kuldīgas slimnīcas telpās uz izbraukuma pieņemšanu aicina tehniskais ortopēds Agris Briedis. Konsultācija notiek pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 23378456, 27767171. Speciālists konsultēs par ekstremitāšu protezēšanu, ortozēšanu. Konsultācijas laikā iespējams veikt pēdu kompjūterdiagnostika, pēc podometrijas datiem individuāli izgatavot ortopēdiskās zolītes. Tāpat iespējams iegādāties dažādus tehniskos palīglīdzekļus – korsetes, locītavu fiksatorus un citas cietās un mīkstās ortozes.
- Māmiņu skolas lekcijas jūlijā
22.06.2020. Jūlijā Kuldīgas slimnīcā atsāksies Māmiņu skolas lekcijas, kuras aicināti apmeklēt topošie vecāki. Nodarbību vadītāji sniegs praktiskas zināšanas par mazuļa gaidīšanas laiku, dzemdību procesu un citu noderīgu informāciju. 3. jūlijā 11.30 sertificētas fitnesa treneres vadībā notiks grūtnieču vingrošana. Vingrošana palīdz cīņā ar toksikozi un sagatavo sievieti dzemdībām, kā arī labvēlīgi ietekmē sievietes ķermeņa atgūšanos pēc tām. Nodarbības laikā tiks apgūti arī pareizas elpošanas vingrinājumi. Vingrošanu var apmeklēt grūtnieces ar jebkādu grūtniecības laiku. 14. jūlijā 9.00 vecmāte Zane Japeniņa stāstīs par grūtniecības 3. trimestri un dzemdībām, savukārt anesteziologs Oļegs Gologuzovs – par epidurālās atsāpināšanas iespējām dzemdībās. 17. jūlijā 11.00 – uztura speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure vadīs lekciju par veselīgu un sabalansētu uzturu grūtniecības laikā. Veselīgs un sabalansēts uzturs nozīmē nodrošināt organismu ar nepieciešamo enerģiju, olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu un minerālvielu daudzumu, uzņemot tos ar pārtikas produktiem. 23. jūlijā 9.00 vecmāte Inga Losāne vadīs nodarbību par krūts barošanu, skaidrojot, ko māmiņai nozīmē barot mazuli ar krūti, cik jaundzimušajam ir nozīmīgs mātes piens, kā arī par barošanas pozām, ēdienreižu ilgumu un intervāliem un citiem svarīgiem jautājumiem. Maksa par lekciju – 5 EUR. Atbalsta personai vai bērna tēvam – dalība bez maksas. Norises vieta – Kuldīgas slimnīcas 3. stāvā, administrācijas konferenču zālē, Aizputes ielā 22. Plašāka informācija pa tālruni: 63374009.
- Darba laiks svētkos
19.06.2020. 22. jūnijā Kuldīgas slimnīca strādās ierastajā režīmā. Līgo svētku brīvdienās, 23. un 24. jūnijā ambulatorās pieņemšanas pie speciālistiem nenotiks un reģistratūra būs slēgta. Taču Uzņemšanas nodaļa turpinās sniegt palīdzību visu diennakti. Centrālā ieeja (2.stāvā) svētku laikā būs slēgta. Cilvēki ar hroniskām saslimšanām aicināti laicīgi pārliecināties, vai ikdienai nepieciešamie medikamenti ir pietiekamā daudzumā. Ja iedzīvotājiem nepieciešama konsultācija šādos gadījumos: saaukstēšanās un drudzis, galvassāpes, kakla un ausu sāpes, vemšana un caureja, neliela trauma vai hroniskas slimības saasināšanā, aicinām zvanīt un konsultēties pa konsultatīvo tālruni 66016001 jebkurā diennakts laikā. Taču neatliekamās situācijās zvanīt pa tālruni 113 (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests). Atgādinām, ka pacientu apmeklējums nodaļās joprojām ir stingri aizliegts. Pacientiem ir iespējams nodot sūtījumus, kas ievietoti viegli dezinficējamā iepakojumā (mitruma izturīgs, pilnīgi slēgts). Uz sūtījuma jānorāda pacienta vārds, uzvārds, nodaļa, kurā tas atrodas un palātas numurs. Sūtījums jānodod Uzņemšanas nodaļas personālam. Lai mierpilni un gaiši Līgo svētki!
- 19.–25. jūnijā Covid-19 testu veiks visiem pacientiem
18.06.2020. Informējam, ka no 19. līdz 25. jūnijam Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā analīzes uz Covid-19 tiks veiktas visiem pacientiem, kuri vērsīsies pēc palīdzības. Šādu kārtību noteicis Nacionālais veselības dienests. Testu veikts visiem cilvēkiem, izņemot bērnus, kas ieradīsies nodaļā. Testēšanu bērniem veiks gadījumā, ja būs novērojama akūta respiratora saslimšana vai pneimonija. Tāpat Covid-19 analīzes tiks veiktas pacientiem, kuri ir stacionējami, kā arī pacientiem, kuri ir izrakstīti tālākai ambulatorai ārstēšanai. Uzņemšanas nodaļas pacientiem, kuriem septiņu dienu laikā ir veikts COVID-19 laboratoriskais tests, un tā rezultāts ir bijis negatīvs, netiek atkārtoti veikta COVID-19 testēšana, ja viņiem, iestājoties uzņemšanas nodaļā, nav akūtas respiratoras infekcijas simptomu.
- Par veselākas sabiedrības nākotni
15.06.2020. Kuldīgas slimnīcā Uzņemšanas nodaļā par dežūrārsti no 15. jūnija strādā Latvijas Universitātes rezidente, topošā kardioloģe Santa Strazdiņa. Ārste specialitāti šobrīd apgūst Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, bet neatsveramu darba un dzīves pieredzi medicīnā jau guvusi pirms mācību uzsākšanas. Kāda ir bijusi Jūsu līdzšinējā pieredze, darba iemaņas? Lai gan esmu savā rezidentūras sākumposmā, man ir pieredze medicīnā ne tikai studējot, bet arī strādājot par ārsta palīgu. Pirms uzsāku studijas Rīgas Stradiņa universitātē, ieguvu sertifikātu neatliekamās medicīniskas ārsta palīga specialitātē. Savā ārsta palīga karjeras astoņu gadu laikā esmu strādājusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas un anestezioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Šī bijusi varena ne tikai darba, bet arī dzīves pieredze. Strādājot intensīvajā terapijā un pildot medicīnas māsas pienākumus, iepazinu pacientu vēlmes un pārdzīvojumus, esot smagas slimības gūstā. Māsa ir tā, kas realizē ārsta nozīmēto ārstēšanu, ir klāt pacientam visu ārstēšanas laiku, vislabāk redz ārstēšanas efektu. Varu apgalvot, ka tas ir ļoti, ļoti grūts, cēls un atbildīgs darbs, tāpēc medicīnā ir jāuzsver komandas un katram savu kompetenču attīstība, jāieklausās un jāciena kolēģi. Kā izvēlējāties kļūt par kardiologu? Iepriekšējā darba pieredze daudz bijusi saistīta ar akūtām situācijām un atdzīvināšanas prasmēm. To, vai cilvēks ir klīniskajā nāvē, vai dzīvs, nosaka sirds darbības esamība. Ikdienas darbā, saskaroties ar šīm situācijām, arvien vairāk sāka vilināt tik ļoti svarīgā, sarežģītā, skaitā orgāna darbības noslēpumi. Kardioloģijas specialitātei ir vairākas apakšspecialitātes un iespējamie darbības virzieni. Piemēram, aritmoloģija – specialitāte, kas nodarbojas ar sirds ritma traucējumu diagnostiku un ārstēšanu, ehokardiogrāfija – sirds ultraskaņas izmeklējums, kas nosaka sirds struktūras un funkcijas stāvokli, savukārt invazīvā kardioloģija paver plašas diagnostiskas un ārstēšanas iespējas. Vienmēr pastāv iespēja mācīties tālāk un apgūt piemērotāko apakšvirzienu. Manā uztverē šai specialitātei vienkārši nav iespējams pretoties – tā ir mīlestība! Kādēļ izvēlējāties strādāt Kuldīgas slimnīcā? Kuldīga ir ļoti skaista pilsēta, to nedrīkst nepieminēt. Katram jaunam ārstam ir izaicinājums doties strādāt prom no alma mater (red. – latīņu valodā sens mācību iestāžu (universitāšu) apzīmējums, ar kuru uzsver, ka šīs organizācijas garīgi baro cilvēku). Mazākās slimnīcās ir jākļūst patstāvīgākam un jāliek lietā apgūtās zināšanas. Man patīk izaicinājumi, bez izaicinājuma apstājas attīstība. Es domāju, ka darbs Kuldīgas slimnīcā būs abpusējs ieguvums kā slimnīcai, tā man. Tā ir arī zināma misijas apziņa, jo visur tiek runāts, ka reģionos trūkst ārstu, un tas nav taisnīgi, ka tik skaistai pilsētai varētu aptrūkties medicīniskās palīdzības sniedzēju. Bez tam Kuldīgas slimnīca ir ar plašām izmeklējumu un ārstniecības iespējām, ar patīkamu vidi. Nu viss sakrīt, kāpēc gan nestrādāt? Kāds būs Jūsu darba grafiks Kuldīgas slimnīcā? Mans pamatdarbs ir Rīgā Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā, kur apgūstu savu specialitāti. Tas ir pilna laika darbs. Atlikušajā – brīvajā laikā strādāšu dežūru darbu Kuldīgas slimnīcā. Kā līdzšinējā pieredze palīdzēs darbā Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā? Uzņemšanas nodaļa prasa ātru reakciju un spēju saprast, kas notiek, kas ir galvenā problēma pacientam un kā var palīdzēt. Tieši ar to vairāk vai mazāk esmu iepriekš nodarbojusies. Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz vislabāko tajā brīdī zināmo un pierādīto ārstēšanu. To arī centīšos darīt pēc labākās sirdsapziņas. Esat gan lekcijās, gan publikācijās uzrunājusi sabiedrību par sirds – asinsvadu saslimšanām. Kā Jums šķiet, vai informācija sabiedrībai ir pietiekama? Un kādas galvenās problēmas mūsdienās saskatāt starp dažādām paaudzēm? Tā daļa sabiedrības, kura speciāli interesējas, ir informēta, taču tā ir neliela daļa. Lai uzlabotu sabiedrības veselību kopumā, svarīgi, lai līdz katrai ausij nonāk informācija vismaz par galvenajiem profilakses pasākumiem un iespējām ārstēties. Esmu saskārusies ar pacientu attieksmi “ko tad es, te neko vairs nevar darīt”. Tas ir informācijas trūkums. Iespējas ir! Tikai tās bieži vien netiek pasniegtas uz paplātes. Ir svarīgi atcerēties, ka sava veselība ir vajadzīga sev un saviem tuvajiem. Tieši tā arī jācīnās par to. Atbildot uz otru jautājuma daļu, mani ļoti apbēdina vientuļo senioru situācija. Šī ir pacientu grupa, kurai ir vairākas medicīniskas problēmas. Lai gan pastāv iespēja palīdzēt, seniori līdz palīdzībai vienkārši netiek. Savukārt, runājot par jauniešiem, ir nepieņemams zināšanu līmenis jauno cilvēku vidū par elementārām cilvēka fizioloģiskām funkcijām un anatomiju. Nevaram gaidīt zinošu pacientu nākotnē, ja mēs neizglītojam jauniešus par tik būtisku tēmu. Jaunam cilvēkam neko neizsaka skaļie lozungi, ka smēķēt ir slikti, vai tas un tas ir labi vai slikti. Ir jāizskaidro, kāpēc ir slikti un kas notiek. Jaunieši ir pietiekami spējīgi šo informāciju uztvert. Tā ir veselākas sabiedrības nākotne.
- Pēdu aprūpes iespējas
10.06.2020. Kuldīgas slimnīca piedāvā pēdu aprūpi: Cukura diabēta pacientiem valsts apmaksātu pēdu aprūpi veic podoloģe Anita Meiere. Pacientu pieņemšanas notiek katru ceturtdienu no 9.00 līdz 16.00. Pieteikties konsultācijai un procedūrai iespējams pa tālruni 26452416. Pēdu aprūpi ikvienam interesentam veic speciāliste Marita Kļaviņa. Konsultācija un procedūras notiek divas reizes mēnesī pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 29283864. Pakalpojumu cenrādis: ārstnieciskā pēdu un nagu aprūpe bez sēnīšu infekcijas – 22 EUR, ārstnieciskā pēdu un nagu aprūpe ar sēnīšu infekciju – 25 EUR, pedikīrs nagiem bez sēnīšu infekcijas – 15 EUR, pedikīrs nagiem ar sēnīšu infekciju – 18 EUR, pēdu aprūpes māsas konsultācija – 5 EUR, papēžu plaisu apstrāde – 10–12 EUR, pēdu hiperkeratozes korekcija – 10 EUR.
- Noteiktus ierobežojumus ievēros arī pēc ārkārtas stāvokļa beigām
09.06.2020. Kuldīgas slimnīcā pēc 9. jūnija, kad oficiāli beigsies valstī noteiktā ārkārtas situācija, spēkā paliks daļa noteikto ierobežojumu. Visās nodaļās, tai skaitā pansionātā, joprojām būs noteikts apmeklētāju ierobežojums, savukārt bērnu nodaļā nepārtraukti atļaus atrasties vienam no vecākiem. Noteiktu kārtību turpinās ievērot arī ģimenes dzemdībās. Dzemdību nodaļā ar jauno māmiņu drīkstēs būt kopā tikai bērna tēvs, kurš visu dzemdību un pēcdzemdību laiku nedrīkstēs pamest nodaļu. Viņam uz dzemdību palātu jāņem līdzi viss savām vajadzībām nepieciešamais, piemēram, maiņas apģērbs, ūdens, utt. Pusdienas būs iespējams pasūtīt slimnīcas ēdnīcā (maksas pakalpojums). Ja bērna tēvs nodaļu atstās, tad turpmāk arī uz viņu attieksies apmeklēšanas aizliegums. Tāpat spēkā paliks noteikumi par slimnīcas galvenās ieejas (2. stāvā) slēgšanu darbadienās pēc pulksten 18.00 un visu dienu nedēļas nogalēs. Arī slimnīcas ēdnīca joprojām nebūs pieejama trešajām personām. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne skaidro: “Šāds lēmums pasargās vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas – pansionāta seniorus un nodaļu pacientus, kuru dzīvību Covid-19 būtu apdraudošs. Tāpat joprojām būtiski ir novērst jebkādus riskus, kas apdraudētu ārstniecības personālu, jo beidzoties ārkārtas stāvoklim valstī, pacientu skaits, kuriem nepieciešama ambulatora vai stacionāra palīdzība, ir ļoti liels un medicīnas personālam joprojām ir darba pilnas rokas. Gribam turpināt maksimāli ievērot piesardzību pret iespējamo vīrusa izplatības risku slimnīcā.” Ambulatorās pieņemšanas pie visiem speciālistiem, izmeklējumi un operācijas pēc 9. jūnija tiks atsāktas pilnībā. Tāpat visi ierobežojumi ir atcelti Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā. Slimnīcā joprojām ievēros drošības pasākumus, katram pacientam nosakot precīzu ierašanās laiku, nodrošinoties ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī veicot dezinfekcijas pasākumus pēc katras pacienta vizītes.
- Konsultēs dermatologs
08.06.2020. 11. jūnijā Kuldīgas slimnīcā konsultēs un pacientus pieņems dermatoloģe dr. Vita Priedīte. Dermatologa konsultācijas cena ir 35 EUR, optiskās dermatoskopijas - 10 EUR. Pierakstīties pa tālruni 27866655 darba dienās no 9.00 līdz 17.00. Optiskā dermatoskopijas izmeklējums tiek veikts ar nelielu, lupai līdzīgu ierīci. Tai ir speciāls apgaismojums un 15 – 20 reižu palielinājums, kas ļauj ātri pāris minūšu laikā pārbaudīt visus ādas veidojumus.
- Kuldīgas slimnīcā sagaidīts 200. mazulis
03.06.2020. 2. jūnija vakarā Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļā sagaidīts šī gada 200 mazulis – meitiņa Lelde. Meitenīte svēra 3,8 kilogramus un bija 55 centimetrus gara. Ģimenei šis ir pirmais mazulis. Māmiņa Evita ir no Saldus novada, bet izglītību iegūst Kuldīgā. Jautāta, kāpēc mazuli izvēlējās laist pasaulē Kuldīgas slimnīcā, Evita norādīja, ka gribējusi, lai dzemdības pieņem ginekoloģe Natālija Gailīte un nodaļas komanda. Kuldīgas slimnīcas vadība – valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds un valdes locekle Svetlana Serpāne – jaunajai māmiņai un meitiņai par piemiņu dāvināja pasaku grāmatu, adītus zābaciņus, kā arī apmaksātu uzturēšanos ģimenes palātā. Vēlam ģimenei ar meitiņu veselību un laimi!
- Ambulatori pieņems paliatīvās aprūpes speciālists
29.05.2020. No 1. jūnija Kuldīgas slimnīcā ambulatori konsultēs paliatīvās aprūpes speciāliste Sarmīte Opmane. Pacientu pieņemšanas notiks trīs reizes nedēļā, un tās būs valsts apmaksātas. Konsultācijās aicināti piedalīties arī pacienta tuvinieki. Pieņemšanas būs pirmdienās 14.00–17.00, otrdienās 8.00–12.00 un ceturtdienās 13.00–16.00. Pieteikties iespējams, zvanot uz slimnīcas reģistratūras tālruni 63374000. Lēmumu par nepieciešamību saņemt paliatīvās aprūpes konsultāciju pieņem ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, izvērtējot katru gadījumu individuāli un nosūtījumā norādot attiecīgo diagnozes kodu. Konsultācijas laikā S. Opmane izvērtēs pacienta stāvokli un ģimenei sniegs rekomendācijas par nepieciešamo aprūpi. “Paliatīvās aprūpes mērķis ir nodrošināt pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti pacientiem, kuru izārstēšana nav iespējama. Prioritāra ir sāpju un citu simptomu mazināšana, kā arī psiholoģisko, sociālo un garīgo problēmu apzināšana. Skaidrosim ģimenei, kā mājas apstākļos pareizi rūpēties par slimnieku – apmācīsim pozicionēšanu, lai neveidojas izgulējumi, stāstīsim par pareizu uzturu un barošanu, lai pacients nezaudētu svaru, ” skaidro S. Opmane. Paliatīvā aprūpe tiek nodrošināta pacientiem ar: humāno imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, ļaundabīgiem audzējiem, encefalītu (slimība, kas izraisa ilgstošus nervu sistēmas darbības traucējumus), mielītu (muguras smadzeņu iekaisums) un encefalomielītu (hroniskā noguruma sindroms), centrālās nervu sistēmas slimībām, multiplo sklerozi, perifērās nervu sistēmas slimībām, Myasethenia gravis (neiromuskulāra slimība, kas izraisa skeleta muskuļu vājumu), sirds mazspēju, cerebrovaskulārām slimībām (smadzeņu darbības traucējumi, kā, piemēram, sekas pēc insulta), barības vada, kuņģa un divpatdsmitpirkstu zarnas slimībām, izgulējumiem, muguras smadzeņu bojājumiem. Speciāliste uzsver: “Sabiedrībā valda uzskats, ka pēc paliatīvā aprūpes vēršas tikai pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām, kuru veselības stāvoklis ir ļoti smags. Tā tas nav. Paliatīvo aprūpi nereti nodrošina cilvēkiem, kuri ar savu slimību var dzīvot desmit, divdesmit un vairāk gadu. Šīs aprūpes būtība ir likt cilvēkam justies pēc iespējas labāk ar esošo diagnozi. Ja tie ir reiboņi, pielietojam terapiju reiboņu mazināšanai, ja pacientam kas sāp – uzsākam vai koriģējam pretsāpju terapiju.” Nepieciešamības gadījumā aprūpē tiek piesaistīti citi speciālisti, piemēram, psihologs vai psihoterapeits, kapelāns. Paliatīvajā aprūpē prioritāri ir mazināt pacienta sāpes un citus simptomus, kā arī kontrolēt sociālās, psiholoģiskās un garīgās problēmas ar nolūku uzlabot vai saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti. S. Opmane ir ģimenes ārste, kura apguvusi paliatīvās aprūpes papildspecialitāti. “Mūsdienās ne tikai Kuldīgas novadā, bet visā valstī arvien vairāk pacientiem nepieciešama paliatīvā aprūpe. Kā ģimenes ārsts es daudz esmu saskārusies ar šādiem pacientiem, tāpēc izjutu nepieciešamību pēc papildus zināšanām. Turklāt uzskatu, ka veselības aprūpei ir jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pretējā gadījumā cilvēks atliek vēršanos pie ārsta un slimība tiek ielaista,” stāsta S. Opmane. Nākotnē Kuldīgas slimnīcā plānots izveidot arī paliatīvās aprūpes nodaļu, kurā pacientiem tiks nodrošināta palīdzība un aprūpe speciālistu uzraudzībā.




















