8.11.2024. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļa piedāvā vingrošanas nodarbības grūtniecēm. Tās notiks nelielā grupā sertificētas fizioterapeites vadībā.  Pieteikšanās pa tālruni 26452416, maksa par vienu nodarbību 10 eiro. Vingrošanas notiks trešdienās, pulksten 16.15 Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā. Nodarbībās tiks piedāvātas dažādas relaksācijas un elpošanas tehnikas, iekļauti vingrojumi muskulatūras nostiprināšanai, kas ne tikai uzlabos topošās māmiņas pašsajūtu, bet arī palīdzēs sagatavoties dzemdībām un pēcdzemdību periodam. Vingrošanu var uzsākt jebkurā grūtniecības laikā, sākot no 13. grūtniecības nedēļas un turpināt visu grūtniecības laiku, līdz pat mazuļa dzimšanai. Tā palīdzēs:  uzlabot pašsajūtu un mazināt stresu; apgūt elpošanas tehnikas un relaksācijas vingrinājumus, kas noderēs dzemdībās; nostiprināt muskulatūru un  fizisko sagatavotību kopumā. Nodarbības vadīs sertificēta fizioterapeite Kristīne Heinrihsone. Vingrojot nepieciešams ērts, brīvs apģērbs un dzeramais ūdens.   Pieteikšanās pa tālruni 26452416, maksa par vienu nodarbību 10 eiro.

04.11.2024. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas uztura speciāliste Gita Ignace piedāvā veselīga uztura lekciju ciklu "Sakārto savas attiecības ar ēdienu". Lekciju cikls paredzēts vairākās daļās. Uz pirmajām divām lekcijām interesenti gaidīti šī gada 2. un 9. decembrī no pulksten 18.00 līdz 19.30 Rehabilitācijas nodaļā. Maksa par vienu lekciju ir 20 eiro. Interesenti aicināti pieteikties pa tālruni 26452416 darba dienās no 8.00 - 17.00. Lekciju cikla 1. daļa "Emocionālā ēšana" sniedz ieskatu tajā, kā emocijas ietekmē mūsu ēšanas paradumus un kāpēc mēs bieži vēršamies pie ēdiena stresa, noguruma vai garastāvokļa svārstību brīžos. Tiks runāts par emocionālās ēšanas cēloņiem, sekām uz veselību un psiholoģisko labklājību. Tiks apskatīti praktiski paņēmieni, kā attīstīt veselīgāku attieksmi pret ēdienu un pārvaldīt emocionālus impulsus. Lekcija būs noderīga ikvienam, kas vēlas izprast savus ēšanas paradumus un sakārtot savas attiecības ar ēdienu. Lekciju cikla 2. daļa "Apzinātā ēšana" iepazīstinās ar praktiskiem veidiem, kā pievērst lielāku uzmanību ēšanas procesam, lai veicinātu labāku fizisko un emocionālo pašsajūtu, kā ēst, lai justu ātrāku sāta sajūtu. Interesenti uzzinās, kā atpazīt ķermeņa dabiskos izsalkuma un sāta signālus, mazināt pārmērīgu ēšanu un izbaudīt ēdienu ar visām maņām. Tiks apskatītas metodes, kā izvairīties no automātiskas ēšanas, varēs saņemt padomus, kas palīdzēs nepieēsties svētkos. Lai iegūtu pilnvērtīgu ieskatu, kā sakārtot savas attiecības ar ēdienu, uztura speciāliste aicina apmeklēt abas nodarbības. Maksa par vienu nodarbību ir 20 eiro. Pieteikšanās pa tālruni 26452416.

01.11.2024. Šī gada 21. un 28. novembrī topošās māmiņas tiek aicinātas uz Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas organizēto māmiņu skolu. Tā ir bez maksas. Ierašanās 8.30 Kuldīgas slimnīcas 3. stāvā, administrācijas zālē. Programmā paredzēta tikšanās ar ārstiem, vecmātēm un funkcionālajiem speciālistiem, kuri sniegs grūtniecības laikam aktuālu un noderīgu informāciju. Pēc tikšanās ar speciālistiem, būs iespēja iepazīties arī ar dzemdību nodaļu.   21. 11. 2024. 8.30 Kas jāzina par dzemdībām. Gatavošanās, norise. Vecmāte Zane Japeniņa 9.00 Izmaiņas grūtniecības laikā. Vecmāte Klinta Tāfelberga 9.30 Mazuļa handlings topošajiem vecākiem. Fizioterapeite Agnese Zeidaka – Biksone 10.30 Krūts barošana. Vecmāte Inga Losāne 28. 11. 2024. 8.30 Gestācijas diabēts. Riski, profilakse. Ginekoloģe – dzemdību speciāliste Natālija Gailīte 9.00 Atsāpināšana dzemdībās. Epidurālā anestēzija. Anesteziologs - reanimatologs Oļegs Gologuzovs. 9.30 Uzturs grūtniecības laikā. Uztura speciāliste, uztura zinātniece Gita Ignace 10.30 Rūpes par jaundzimušo. Drošība, higiēna, aprūpe. Pediatre Ieva Siliņa. #vēlospiedzimtkuldīgā

31.10.2024. Lai arī galvenie darbi Kuldīgas slimnīcas ventilācijas sistēmas atjaunošanai labā kvalitātē tika pabeigti jau augustā, projektā tika iekļauti arī papildus darbi. Tas bija iespējams, pateicoties Eiropas Atveseļošanas fonda līdzfinansētā projekta veiksmīgai ieviešanai. Īstenojot Eiropas Atveseļošanas fonda projektu “Ventilācijas sistēmas uzlabošana SIA “Kuldīgas slimnīca” ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiski drošā vidē” (Nr. 4.1.1.3.i.0/1/23/I/CFLA/009), 2024. gada augustā tika pabeigti projektā plānotie ventilācijas sistēmas uzlabošanas darbi. Darbus veica uzņēmums SIA BL serviss, kuri  specializējas dažādu kondicionēšanas, ventilācijas sistēmu, siltuma sūkņu, apkures sistēmu uzstādīšanā, apkalpošanā un remontēšanā.  Pie darbu nodošanas, tika konstatēts, ka sistēmas labākai darbībai vairākos maģistrālajos atzaros būtu nepieciešams pievienot regulēšanas vārstus. Tas ventilācijas sistēmai palīdzētu darboties pilnvērtīgāk, padarot tās regulēšanu vienmērīgu un precīzāku.   Aprēķinot iespējamās izmaksas, tika secināts, ka projekta veiksmīgas īstenošanas rezultātā, arī nepieciešamos papildus darbus ir iespējams veikt ar Eiropas Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu. Papildus darbi tika veikti par kopējo summu 5115,27 eiro, no kuriem 4970,86 ir Eiropas Atveseļošanas fonda līdzfinansējums, bet 144,41 eiro ir Kuldīgas slimnīcas budžeta finansējums. Projekta kopējās izmaksas 115 481,00 eiro. No tiem 112 767,20 eiro ir Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums, bet  2 713,80 eiro Kuldīgas slimnīcas budžeta līdzfinansējums. Projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas “Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā” ietvaros pieteiktā projekta “Ventilācijas sistēmas uzlabošana SIA “Kuldīgas slimnīca” ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiski drošā vidē”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu drošumu un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem.

22.08.2024. Kuldīgas slimnīcā pabeigti ventilācijas sistēmas uzlabošanas darbi, kas tika veikti  Eiropas Atveseļošanas fonda projekta “Ventilācijas sistēmas uzlabošana SIA “Kuldīgas slimnīca” ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiski drošā vidē” ietvaros. Vairāku mēnešu darba rezultātā ir veikti būtiski uzlabojumi Kuldīgas slimnīcas ventilācijas sistēmā, kas bija novecojusi un nebija vairs pielāgojama mūsdienu epidemioloģiskās drošības prasībām. “Ēku kompleksā Aizputes ielā 22, Kuldīgā slimnīca darbojas divdesmit gadus un, lai arī tās infrastruktūra tiek labi uzturēta, ventilācijas sistēma ar laiku ir kļuvusi neatbilstoša mūsdienu prasībām. To izjuta gan darbinieki, gan pacienti, tomēr vislielākie riski pastāvēja epidemioloģiskās drošības jomā. Nu tie ir savlaicīgi novērsti,” gandarīts Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš. Galvenie uzlabojumi ietver: -  mitrināšanas funkcijas atjaunošana atbilstoši vajadzīgajam mitruma līmenim; - jaunu dzesēšanas bloku uzstādīšanu (kaskādes slēgums), kas uzlabos gaisa kvalitāti un temperatūras kontroli Operāciju blokā, kā arī samazinās elektrības patēriņu; - jaunās ventilācijas sistēmas automatizāciju, kas ļaus sekot līdzi un regulēt gaisa plūsmu atbilstoši nodaļu vajadzībām; - sistēmas balansēšanu un marķēšanu, nodrošinot efektīvāku sistēmas darbību un ērtāku apkalpošanu; Darbus veica uzņēmums SIA BL serviss, kuri  specializējas dažādu kondicionēšanas, ventilācijas sistēmu, siltuma sūkņu, apkures sistēmu uzstādīšanā, apkalpošanā un remontēšanā.   SIA BL serviss valdes loceklis Gunārs Roga  skaidro: “Projekta ietvaros ir būtiski uzlabota esošā ventilācijas sistēma. Lielākais ieguvums, ko izjutīs gan darbinieki, gan pacienti, būs apkures sezonas laikā, jo ir veikta mitrināšanas funkcijas atjaunošana. Tā sākotnēji ir bijusi, bet nav darbojusies jau vairākus gadus. Tas ļaus uzturēt telpās atbilstošu mitruma līmeni un gaiss nebūs tik sauss, kā līdz šim. Tāpat uzstādīta ūdens sagatavošanas iekārta, kas novērsīs sistēmas ātru nolietošanos. Sistēmas automatizācija palīdzēs sistēmu regulēt atbilstoši nepieciešamībai. Ja līdz šim sterilizējot kādu telpu vai nodaļu nācās atslēgt ventilāciju visai ēkai, tad šobrīd darbinieki varēs atslēgt konkrēto nodaļu, saglabājot gaisa apmaiņu pārējā ēkā. Pateicoties attālinātai vadībai, arī iekārtas apkalpošana uzlabosies. Attālināti varēs izmainīt gaisa plūsmas, uzstādīto temperatūru, nolasīt kļūmes iekārtas darbībā un tamlīdzīgi.” Ventilācijas sistēmas uzlabošanas darbi izmaksāja 108 874,05 eiro. Projekts pavisam būs noslēdzies pēc neatkarīgā revidenta ziņojuma saņemšanas. Projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.3.i. investīcijas “Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā” ietvaros pieteiktā projekta “Ventilācijas sistēmas uzlabošana SIA “Kuldīgas slimnīca” ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiski drošā vidē”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu drošumu un kvalitāti Kurzemes iedzīvotājiem (Nr. 4.1.1.3.i.0/1/23/I/CFLA/009) ietvaros. Projekta kopējās izmaksas 115 481 eiro. No tiem 113 107,71 eiro ir Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums, bet  2 373, 29 eiro Kuldīgas slimnīcas budžeta līdzfinansējums. Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Uzzini vairāk: www.esfondi.lv

31.10.2025. Kuldīgas slimnīcas mazo pacientu Drosmes kastes ideja ir aktuāla visu laiku. Izmantojot to Labo darbu nedēļas iniciatīvai, oktobra sākumā Drosmes kasti papildināja gan pirmskolas un pamatskolas izglītības programmu audzēkņi, gan Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra kolektīvs. Kuldīgas slimnīcā šogad ārstējušies ap 600 bērnu. Parasti atrašanās slimnīcā ilgst vidēji trīs, četras dienas. Īpaši mazajiem bērniem tas var likties ilgs laiks prom no mājām svešā vidē, kur jāveic izmeklējumi un nepatīkamas procedūras. Šādos gadījumos vienmēr palīdz Drosmes kaste. Tās mērķis ir psiholoģiski atbalstīt mazo pacientu, lai novērstu uzmanību no procedūrām, un ar mazu dāvaniņu uzslavētu par pacietību vai nomierinātu, ja procedūra bijusi sāpīga. Mazo pacientu Drosmes kaste ir labdarības aktivitāte, kuru ar rotaļlietām un dažādām, bērnu interesēm atbilstošām mantām, var papildināt ikviens. Labo darbu nedēļas ietvaros, kas visā Latvijā norisinājās no 7. līdz 13. oktobrim, Kuldīgas slimnīcas mazo pacientu Drosmes kastes papildinājumu bija sagādājuši PII "Bitīte" 11. grupiņas bērni, Kuldīgas Centra vidusskolas 5.b un 5.c klases skolēni, I. Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas 4.a klases skolēni un Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra kolektīvs. Visus labo darbu veicējus sagaidīja Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas mediķi. Bērniem tika pastāstīts, cik viņu labais darbs ir nozīmīgs, uzsverot mazo pacientu prieku, kad satraukuma brīžos  viņiem tiek pasniegta kāda rotaļlieta vai cita interesanta dāvaniņa. Savukārt pieaugušie atzina, ka Drosmes kaste ir brīnišķīga iniciatīva, kura patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas personāls ir novērojis, ka “Drosmes kastes” ideja visvairāk uzrunā tieši izglītības iestādes. Šāda veida aktivitātes jau no mazotnes bērnos rosina izpratni par empātiju un māca būt līdzcietīgiem. Idejas emocionālais aspekts ir vērsts uz prieku, vieglumu, pārliecību par pozitīvu rezultātu. Turklāt Drosmes kaste labdarībai atvērta jebkurā laikā, jo ātri tukšojas. Sirsnīgs paldies ikvienam, kurš atbalstījis Kuldīgas slimnīcas mazo pacientu Drosmes kastes ideju. Lai sazinātos par iespēju ziedot Kuldīgas slimnīcas mazo pacientu Drosmes kastei, lūdzam zvanīt pa tālruni 63374021 vai rakstīt uz pasts@kuldigasslimnica.lv  .

29.10.2024. Kuldīgas slimnīcā ir izveidota atsevišķa struktūrvienība - ģimenes ārsta prakse, kurā var reģistrēties pie ģimenes ārstes Lindas Jansones.   Kuldīgas slimnīcas Ģimenes ārsta praksē pacientus gaida ģimenes ārste Linda Jansone un ārsta palīdze Gundega Lode.  Prakse atrodas Kuldīgas slimnīcas 2. stāvā Ambulatorās nodaļas 12. kabinetā. Piereģistrēties pie ģimenes ārstes Lindas Jansones var gan elektroniski www.eveseliba.gov.lv , gan atnākot personīgi, vispirms vienojoties par tikšanās laiku pa tālruni:  63374012 vai  e-pastu: gimenes.arsts@kuldigasslimnica.lv Darba laiks: no pirmdienas līdz ceturtdienai no 9.00 līdz 16.00; piektdienās no 9.00 līdz 13.00. Ģimenes ārsts reģistrē un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem kuru dzīvesvieta atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, kas ir noteikta savstarpēji noslēgtajā līgumā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).

28.10.2024. Rudens ir gada laiks, kad cilvēki vairāk savā veselībā sāk izjust imunitātes nozīmi, jo vēsais laiks un palielināta vīrusu aktivitāte paaugstina risku saslimt ar dažādām elpceļu infekcijām. Intensīvāk atgriežas arī Covid -19 un gripa. Lai arī gripas aktivitāte Latvijā vēl ir zema, salīdzinot ar iepriekšējo gadu šajā laikā, šogad saslimušo ir vairāk. Arī pneimonijas pacientu šī gada oktobrī ir vairāk, kā pērn.   Kuldīgas slimnīcas ģimenes ārste Linda Jansone atgādina, ka imunitāte nav tikai sezonāla aktualitāte. Rudens ir gada laiks, kad cilvēki vairāk savā veselībā sāk izjust imunitātes nozīmi, jo vēsais laiks un palielināta vīrusu aktivitāte paaugstina risku saslimt ar dažādām elpceļu infekcijām. Intensīvāk atgriežas arī Covid -19 un gripa. Lai arī gripas aktivitāte Latvijā vēl ir zema, salīdzinot ar iepriekšējo gadu šajā laikā, šogad saslimušo ir vairāk. Arī pneimonijas pacientu šī gada oktobrī ir vairāk, kā pērn.   Kuldīgas slimnīcas ģimenes ārste Linda Jansone atgādina, ka imunitāte nav tikai sezonāla aktualitāte.   Imunitāte ir organisma spēja aizsargāties pret dažādām slimībām, infekcijām un nelabvēlīgiem mikroorganismiem jeb patogēniem. Tās stiprināšana ir nepārtraukts process, kuram ir cieša saistība ar mūsu dzīvesveidu, uzturu un ikdienas ieradumiem. Pastāv dažādu infekciju, t.sk ., adenovīrusu, enterovīrusu, norovīrusu, rinovīrusu un citu patogēnu izraisītu slimību risks.  Lai organismu norūdītu cīņai ar dažādiem vīrusiem un infekcijas slimībām, kas var uzbrukt ne tikai gada aukstajos mēnešos, par imūnsistēmu ir jārūpējas visa gada garumā.   “Ja runājam par saaukstēšanos vai augšējo elpceļu vīrusiem, kas cilvēku jau ir piemeklējusi, imunitāti slimošanas laikā varam stiprināt ar D un C vitamīna lietošanu. Taču vissvarīgāk,  saslimstot ar jebkuru vīrusu infekciju, ir ievērot pamatprincipus – lietot daudz šķidrumu, atpūsties un lietot simptomātisku terapiju. Sezonālās vīrusu infekcijas (tādas kā gripa, Covid-19) lielākoties ir pašlimitējošas saslimšanas – apmēram piecu dienu laikā saslimšana pāries pati. Lai imunitāte nostiprinātos dabiski, ir jāievēro trīs pamatprincipi. Tie ir sabalansēta diēta, regulāras fiziskās aktivitātes un pietiekama atpūta, “ norāda Kuldīgas slimnīcas ģimenes ārste Linda Jansone.     Uzturam jābūt bagātam ar dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem, olbaltumvielām un veselīgām taukvielām. Īpaši svarīgi ir vitamīni A, C, D, E, kā arī minerālvielas, piemēram, cinks un selēns, kas palīdz imūnsistēmai. Pierādīts, ka vitamīni vislabāk uzsūcas tieši uzņemti ar uzturu, ne sintētiskās formās. Mērenas fiziskās aktivitātes, īpaši uzturēšanās svaigā gaisā, ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem imunitātes stiprināšanā. Vingrošana, kustības uzlabo asinsriti, stiprina muskuļus un palielina izturību. Fiziskās aktivitātes, kaut vai aktīvu pastaigu svaigā gaisā,  vēlams ieplānot vismaz 30 minūtes katru dienu. Trešais pamatprincips, lai organisms varētu atjaunoties un pozitīvi ietekmēt imūnsistēmu, ir pietiekama atpūta un miegs. Hronisks stress un noguruma ignorēšana ir vieni ko lielākajiem imunitātes kaitniekiem. Tās saglabāšanai ir jāatrod laiks gan fiziskai, gan garīgai atpūtai.  Pieaugušajiem miega ilgumam ir jābūt ne mazāk par 7 stundām.   Runājot par imunitāti, ģimenes ārste vērš uzmanību arī uz vakcinēšanos: “Lai arī pēc Covid-19 pandēmijas, sabiedrība ļoti jūtīgi uztver tēmu par vakcinēšanos, tomēr vēlos vērst uzmanību, ka vakcīnas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā aizsargāties no nopietnām infekcijas slimībām. Tās stimulē iegūto imunitāti indivīdam un mazina epidēmijas attīstības risku sabiedrībā. Vakcīna palīdz mūsu imūnsistēmai sagatavoties un reaģēt uz iespējamām infekcijām, tādējādi mēs varam pasargāt savu un apkārtējo veselību.”   Latvijā ir pieejams plašs vakcīnu klāsts. Bērniem ir izstrādāts īpašs vakcinācijas kalendārs, kurā norādīts, pret kuru infekcijas slimību, atbilstošajā vecumā, bērns jāvakcinē. Lai būtu labi pasargāts, svarīgi sekot rekomendētajam vakcinācijas kalendāram un ārsta norādījumiem. Pieaugušie informāciju par vakcīnu pieejamību, kā arī rekomendācijas var jautāt savam ģimenes ārstam.

26.10.2024. 27.oktobrī tiek atzīmēta Pasaules ergoterapijas diena.  Šī gada tēma "Ergoterapija visiem" sniedz iespēju aizdomāties par to, cik svarīgi katram ikdienā ir ievērot ergonomijas principus.   Ergoterapija ir saistīta ar cilvēka spēju piedalīties ikdienas aktivitātēs un veicināt viņa labbūtību.  “Ergoterapija visiem” nozīmē, ka tas nav tikai ārstniecības process cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ ir zaudējuši funkcionālās spējas. Tas nozīmē, ka pie ergoterapeita var vērsties ikviens, kurš vēlas saņemt ieteikumus ergonomikas pamatprincipu ieviešanai ikdienā, tai skaitā, apkārtējās vides pielāgošanu. Būtiska ergoterapijas sastāvdaļa ir fiziskās aktivitātes, tomēr ne mazāk svarīgi ir ievērot locītavu aizsardzības principus.    “Gribētos, lai cilvēki ikdienā vairāk padomā par sevi, jau laicīgi, kamēr nekas nesāp. Piemēram, cilvēki, kuriem darbs ikdienā saistīts ar datoru un ilgstošu atrašanos sēdus pozīcijā, var ieviest ikdienā aktīvo sēdēšanu, kādu laiciņu dienā pasēžot uz vingrošanas bumbas vai līdzsvara virsmas. Tāpat var novietot zem galda mazo velotrenažieri, lai ik pa laikam izvingrinātu kājas,” iesaka Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite Selga Kancāne.    Nereti novērtējot darba vidi organizācijās, ergoterapeite novērojusi  ka bieži ir iegādāti it kā ergonomiski krēsli, bet cilvēkam tie neder, jo iesēžoties pilnībā krēslā nospiež paceles bedri. Tur jābūt 2-5 cm  brīvai vietai, jo savādāk cilvēks nespēj atbalstīt muguru. Krēsla atzveltnei ir jāatbalsta muguras jostas daļa. Ja tā nav, tad jāizmanto  papildus muguras jostas daļas balsts, ko ergonomiskai sēdēšanai var izmantot arī automašīnās.  Speciāliste atzinīgi novērtē, ka palielinās to darba devēju skaits, kas akceptē un saviem darbiniekiem iegādājas elektriski regulējamus galdus. Tas ir vajadzīgs ne tikai, lai varētu pielāgot sev attiecīgo galda augstumu, bet arī, lai kādu brīdi pastrādātu stāvus pozīcijā, nodrošinot regulāru pozas maiņu.   “Skolās gribētos, lai bērniem un jauniešiem ir iespēja sēdēt pie sev atbilstoša augstuma galda. Aktīvajiem bērniem, kuri nevar nosēdēt mierā, stundās dīdās un knibinās, kopā ar ergoterapeitu būtu jāatrod iespēja apmierināt šīs sensorās alkas. Tam var palīdzēt līdzsvara virsma uz krēsla, gumija uz krēsla kājām vai kustīgs kāju paliktnis, rokām mīcāmās sensorās lietas, un šie jaunieši spēs labāk koncentrēties ikdienas darbam,” norāda Selga Kancāne.   Vēl kāda ikdienišķa darbība, pie kuras ikvienam jāpiedomā no ergonomikas viedokļa ir smagumu celšana un nešana. Nesot un ceļot smagumus ir jāpiedomā, lai to darām tuvu savam ķermenim, izvairoties no rotācijas kustībām ar muguru.  Pareizi novietojot kājas, mugura nerotēs. Savukārt, strādājot dārzā vai veicot citus sadzīviskus darbus, jāseko, lai mugura nav saliektā pozīcijā.   “Ergoterapija visiem” uzsver arī vides nozīmi cilvēka dzīvesvietā, liekot aizdomāties, ka mūsu dzīvesvietas iekārtojumam var būt liela ietekme uz komfortu un vispārējo labsajūtu. Tas ietver vienkāršas lietas, piemēram, istabas iekārtošanu, lai kāda noteikta lieta vienmēr būtu ērti pieejama vai mēbeļu izvēli, lai tā kalpo ne tikai interjeram, bet arī mūsu fiziskajai veselībai. Pasaules ergoterapijas diena ir profesionālie svētki divām Kuldīgas slimnīcas ergoterapeitēm - Selgai Kancānei un Lindai Plaudei. Vēlam viņām un visiem Latvijas ergoterapeitiem izcilas profesionālās spējas, lai motivētu ikvienu aizdomāties par harmoniskas, veselīgas un ergonomiskas ikdienas radīšanu gan mājās, gan darbā!   Jo ergoterapija ir domāta visiem!

25.10.2024. Pērnā gada nogalē Kuldīgas slimnīcas vadība un mediķi devās pieredzes apmaiņā pie Madonas slimnīcas kolēģiem, kur guva vairākas idejas sava ikdienas darba uzlabošanai. Šodien Madonas slimnīcas kolēģus sagaidījām atbildes vizītē Kuldīgas slimnīcā. Kuldīgas slimnīcas pieredze apmaiņas brauciens uz Madonas slimnīcu pērnā gada nogalē ne tikai sniedza iespēju gūt jaunus risinājumus īstajā brīdī, bet tā ir vainagojusies  arī ar ciešu sadarbību un viedokļu apmaiņu dažādās ikdienas situācijās.    Šodien Madonas slimnīcas kolēģiem bija iespēja iepazīties ar Kuldīgas slimnīcas darba organizāciju, izaicinājumiem, salīdzināt pieejamos resursus, pārrunāt pakalpojumu pieejamību, kā arī apmainīties profesionālajā pieredzē darbā ar pacientiem. Šādas profesionālās pieredzes iniciatīvas katru reizi apliecina, cik būtiska ir savstarpējā sadarbība un zināšanu apmaiņa. Būtiski ir arī izprast, kā citas lokālās 3. līmeņa slimnīcas Latvijā risina izaicinājumus un ar ierobežotiem līdzekļiem uzlabo ārstniecības pakalpojumus. Veselības jomā tas veicina efektīvāku medicīnisko palīdzību un kvalitatīvāku pacientu aprūpi.

22.10.2024. Kuldīgas slimnīcā ir vairākas operāciju zāles, kas aprīkotas ar mūsdienīgām, kvalitatīvām iekārtām gan akūtu, gan plānotu operāciju veikšanai. Pieejama gan vēdera dobuma ķirurģija, gan operācijas ginekoloģijā, uroloģijā, traumatoloģijā – ortopēdijā. Nesen ieviesta arī  mazinvazīvā pēdu ķirurģija. Kuldīgas slimnīcā piedāvātais plānoto operāciju profils Kurzemes reģiona iedzīvotājiem sniedz iespēju ārstēties un veikt nepieciešamo operāciju pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Atkarībā no nepieciešamās terapijas, tiek veiktas gan konvencionālas (atvērtā tipa), gan laparoskopiskas operācijas, pēc kurām nepaliek lielas griezuma rētas un atveseļošanās notiek ātrāk. Operācijas veic sertificēti, profesionāli un pieredzējuši ārsti – ķirurgi, ginekologi, traumatologi - ortopēdi, pie kuriem iespējams pieteikties arī ambulatori (tālrunis: 63374000) Par pacienta drošību un veiksmīgu operācijas norisi gādā profesionāla operācijas komanda: anesteziologi - reanimatologi, sertificētas operāciju māsas, anestezioloģijas māsas un māsas palīgi. Pirms un pēc operācijas par pacientu parūpēsies ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas personāls. Lielākai daļai no Kuldīgas slimnīcā piedāvāto operāciju veidiem ir pieejamas valsts kvotas un pacients tās var veikt, samaksājot tikai valsts noteikto pacienta iemaksu.  Lai ieplānotu un sagatavotos operācijai, kā arī noskaidrotu operācijas apmaksas kārtību, pirms operācijas nepieciešams konsultēties ar speciālistu. https://www.kuldigasslimnica.lv/operacijas

18.10.2024. Piektdienas pēcpusdienā pirms rudens brīvlaika Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas 4.a klases skolēni izvēlējās apmeklēt Kuldīgas slimnīcu. Izvēle nebija nejauša – bērni ieradās ar priecīgu apņemšanos papildināt mazo pacientu drosmes kasti. Drosmes kaste ir izveidota, lai psiholoģiski atbalstītu slimnīcā esošos bērnus. Tās ideja ir iepriecināt mazo pacientu, lai novērstu uzmanību no veicamajām procedūrām un ar mazu dāvaniņu uzslavētu par pacietību vai nomierinātu, ja procedūra bijusi sāpīga.   “Labo darbu nedēļas ietvaros, bērni kopā ar vecākiem ir sarūpējuši dažādas mantas, kas noderēs slimnīcas “Drosmes kastei”. Šī ir brīnišķīga iniciatīva un bērniem pašiem tā tik ļoti patīk!” saka klases audzinātāja Līga Tontegode.   Kuldīgas slimnīcas pediatre Ieva Siliņa un bērnu nodaļas virsmāsa Līga Vera izteica pateicību par skolēnu labo darbu, uzsverot mazo pacientu prieku, kad satraukuma brīžos  viņiem tiek pasniegta kāda rotaļlieta vai cita interesanta dāvaniņa.   Kuldīgas slimnīcas Bērnu nodaļas personāls ir novērojis, ka “Drosmes kastes” ideja visvairāk uzrunā tieši izglītības iestādes. Šāda veida aktivitātes jau no mazotnes bērnos rosina izpratni par empātiju un māca būt līdzcietīgiem. Idejas emocionālais aspekts ir vērsts uz prieku, vieglumu, pārliecību par pozitīvu rezultātu. Turklāt Drosmes kaste labdarībai atvērta jebkurā laikā, jo ātri tukšojas.   Sirsnīgs paldies visiem bērniem, vecākiem, pedagogiem, darba kolektīviem, draugu un interešu grupām un visiem, visiem, kas ar savu labo darbu ir atbalstījuši Kuldīgas slimnīcas mazo pacientu Drosmes kasti!

11.10.2024. Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļās Kuldīgā, Skrundā un Valtaiķos ikdienā uzturas 118 cilvēku, kuriem gan vecuma, gan funkcionālo traucējumu dēļ nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Lai dzīvi Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas aprūpes iestādēs padarītu interesantāku, šo iestāžu vadītāji un darbinieki cenšas iepriecināt seniorus ar dažādām aktivitātēm gan ikdienā, gan svētkos. Visās Kuldīgas aprūpes iestādēs tika svinēta  1. oktobrī atzīmējamā Starptautiskā senioru diena. Valtaiķu iemītniekus šajā dienā  ar skanīgu sveicienu iepriecināja senioru koris “Skrunda”, bet Skrundā nodaļā svētkus ar omulīgu kopā sanākšanu bija sarūpējis nodaļas personāls. Savukārt Kuldīgas nodaļā Starptautisko senioru dienu un astoto gadadienu, kopš nodaļas izveides atzīmēja 4. oktobrī, kas bija arī Pasaules smaidu diena. Pasākumā seniorus sveica Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš, bet ar sirsnīgu koncertu gan iemītniekus, gan darbiniekus iepriecināja ģitārists Miks Akots un Liepājas teātra aktieris Viktors Ellers. Viņi mudināja klausītājus dziedāt līdzi un, atbilstoši šīs dienas noskaņai, raisīja klausītājos daudz smaidu un prieka.  Lai Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļas iemītnieku dzīvi padarītu interesantāku arī ikdienā, nodaļās tiek īstenotas dažādas aktivitātes. Valtaiķos viena no iecienītām aktivitātēm ir pankūku pēcpusdiena, kas ne vien rosina kopīgi darboties, bet  rada arī mājas sajūtu. Iedzīvotāji sanāk kopā, gatavo mīklu, paši cep un cienājas ar pankūkām. Kopīga gardumu gatavošana notiek arī Kuldīgas un Skrundas nodaļās. Nereti pašu spēkiem tiek gatavoti  pīrādziņi un plātsmaize. Tas ir ne tikai saliedējoši, bet arī veicina māju sajūtu, palīdz atcerēties sadzīves prasmes, kā arī aktivizē roku veiklību. Valtaiķu nodaļas klienti pozitīvi novērtē savas mājvietas apkārtējo vidi, plašo apkārtni un, atbilstoši savām spējām, paši arī piedalās tās veidošanā. Rudenī spēcīgākie seniori piedalās ābolu talkā, iesaistās kapu kopšanā, kā arī savam priekam veido radošas dekorācijas. Lai izrautos no ikdienišķās vides un paplašinātu redzesloku, tiek rīkotas arī nelielas ekskursijas. Kuldīgas nodaļas senioriem septembra sākumā bija iespēja izbaudīt dāliju dārza burvību, ciemojoties Padures pagasta “Mazkrācniekos”, kur saimniece Liene Benefelde izrādīja vienu no Latvijas lielākajām šo krāšņo rudens ziedu kolekcijām. Savukārt kāds septembra rīts Valtaiķu nodaļas iemītniekiem bija iespaidu bagāts ekskursijā pa Kuldīgu ar ekskursiju busiņu  Rumba Buss. Vasarā jaukais ekskursiju busiņš izvizināja arī Kuldīgas nodaļas cilvēkus. Ģimeniskas vides veidošanai, tiek atzīmētas dzimšanas un vārda dienas, kā arī tiek rastas iespējas apmeklēt svinīgus pasākumus ārpus ikdienas. Tā piemēram, Kuldīgas nodaļas iemītniece Lija Leskavniece apmeklēja Kuldīgas novada pašvaldības rīkotajā pasākumā, kurā tika aicināti pensionētie pedagogi. Ievērojamu jubileju svinēja Emīlija Tēvaine. Šīs vasaras īpašākais notikums bija kanisterapjas nodarbības, kuru laikā visu trīs nodaļu iemītniekiem bija iespēja darboties ar speciāli apmācītiem suņiem. Visiem senioriem, pat gulošajiem, bija iespēja draudzīgos sunīšus paturēt klēpī, samīļot  un paglāstīt. Nodarbības raisīja ne tikai daudz pozitīvu emociju, bet deva impulsu papildus kustībām. Sakārtotā un drošā vidē, arī paši seniori ar saviem talantiem mēdz pārsteigt līdzcilvēkus. Ne vienu reizi vien Skrundas nodaļas klients Zigurds savām rokām izveidojis iespaidīgus ēku maketus. Pēdējie no tiem ir Skrundas PII “Liepziediņš”, veikals Eldo, Skrundas kultūras nams un pansionāts “Rokaiži”. Maketu izgatavošana no kartona un aplikācijas papīriem ir Zigurda vaļasprieks. Īpašu prieku lielā izmēra krāsainais makets izsauca bērnudārza “Liepziediņš” bērnos. Novērtējums un atzinīgs vārds Zigurdu iedvesmo atkal jauniem radošiem izaicinājumiem. Tikmēr viena no aktīvākajām Valtaiķu nodaļas iemītniecēm Sanita, savu radošo talantu izpauž rokdarbos, kas silda jaundzimušo kājiņas. Vēloties iepriecināt Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā dzimušos mazulīšus, viņa ada un dāvina nodaļai zīdaiņu zeķītes un pirmos zābaciņus. Lai pilnveidotu atbalsta pakalpojumus Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļās, augstu tiek vērtēta sadarbība ar dažādām labdarības organizācijām. Viena no tām ir biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), kas, pateicoties AS „DelfinGroup” ziedojumiem, šovasar nodrošināja iespēju iegādāties radošos materiālus,  inventāru un portatīvo datoru nodaļas klientu vajadzībām. Paldies ikvienam, kas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļu ikdienu, īpaši svētkos, padara gaišu un priecīgu!

03.10.2024. Kuldīgas slimnīca nodrošina veselības aprūpi mājās pilngadīgiem pacientiem, kuriem nepieciešams ambulatorais pakalpojums, bet nopietnu medicīnisku indikāciju dēļ cilvēks nespēj ierasties ārstniecības iestādē šī pakalpojuma saņemšanai. Pamatojoties uz ģimenes ārsta nosūtījumu, šādos gadījumos mediķis pie pacienta aizies mājās. Medicīniskā aprūpe mājās ir māsu vai ārstu palīgu (feldšeru) sniegts profesionāls veselības aprūpes pakalpojums, kuru sniedz dzīves vietā pacienta saslimšanas, traumu vai smagas funkcionālās nespējas gadījumos. Tās ir personas, kurām ir hroniska slimība un pārvietošanās traucējumi medicīnisko indikāciju dēļ vai personas, kuras atveseļojas pēc ķirurģiskas iejaukšanās. ​Kuldīgas slimnīcas nodrošināto medicīnisko aprūpi mājās koordinē vispārējās aprūpes māsa Baiba Zaļevska, kura sadarbībā ar savām kolēģēm, citām māsām, plāno pacientu aprūpi, veic ārsta nozīmētās manipulācijas un dokumentē aprūpes procesu. “Pie pacienta mūs nosūta ģimenes ārsts, tad pašas sakontaktējamies ar pacientu, jo pakalpojums jāuzsāk 24 stundu laikā no ģimenes ārsta ziņojuma saņemšanas. Visbiežāk veselības aprūpe mājās nepieciešama pacientiem, kuriem vajadzīga trofisko čūlu, izgulējumu aprūpe,  urīna ilgkatetru vai cistostomas maiņa un aprūpe. Veicam injekcijas, liekam intravenozās sistēmas, nodrošinām perorālo medikamentu sadalījumu. Pacientiem pēc operācijām veicam šuvju un skavu izņemšanu, brūču pārsiešanu," skaidro Kuldīgas slimnīcas veselības aprūpes mājās koordinatore Baiba Zaļevska.  Viņa norāda, ka pacients no maksājuma par pakalpojumu ir atbrīvots, bet ir jāiegādājas ģimenes ārsta vai speciālista nozīmētie medikamenti , t.sk ., i njekcijām paredzētie medikamenti un aprūpei nepieciešamās medicīnas preces: “Zāles un materiāli jāsagādā jau līdz pirmajai apmeklējuma reizei. Pie pacienta jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam. Ja vajag ko papildus, pasaku vai sazinos ar ģimenes ārstu.” ​ Ģimenes ārsta nosūtījumā tiek norādīta šāda informācija: ​diagnoze, kuras dēļ nepieciešama veselības aprūpe mājās; diagnoze, kuras dēļ ir pārvietošanās traucējumi; ārstējošā ārsta norādījumi veselības aprūpei mājās, tai skaitā medikamentu lietošanai; laika posms, kurā jānodrošina aprūpe mājās. ​​ Personai ar hronisku slimību un pārvietošanās traucējumiem medicīnisku indikāciju dēļ veselības aprūpes pakalpojumiem mājās ir līdz 30 kalendāra dienām. Pēc izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ilgums mājās ir līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk, ģimenes ārsts pēc attiecīgā pakalpojuma sniedzēja lūguma apmeklē personu un sniedz atzinumu par nepieciešamību turpināt veselības aprūpi mājās vai pārtraukt to.   Informāciju par Kuldīgas slimnīcas veselības aprūpes mājās pakalpojumu var saņemt pa tālruni: 29485100

02.10.2024. Pēdu aprūpe ir būtiska ne tikai cilvēkiem, kas cieš no noteiktām pēdu ādas un nagu problēmām, bet arī tiem, kuri vēlas uzturēt labu pēdu veselību, izmantojot kvalificēta speciālista pakalpojumus. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā pieejami pēdu aprūpes pakalpojumi gan par maksu, gan - diabēta pacientiem – valsts apmaksāta pēdu aprūpe. Pie pēdu aprūpes speciālista parasti vēršas cilvēki, kuriem nepieciešams ārstēt pēdu un nagu problēmas – ādas sabiezējumus, plaisas pēdu priekšējā daļā un papēžos, ieaugušus nagus, nagu formas un krāsas izmaiņas, varžacis, kārpas, čūlas, ādas un nagu sēnītes u.c., pielietojot dažādas terapijas metodes. Tomēr ne mazāk svarīga ir pēdu veselības profilakse un profesionāli ieteikumi pareizai pēdu un nagu apstrādei, lai problēmu novērstu savlaicīgi. “Podologa pakalpojumus izmantoju gan sev, gan savam bērnam pusaudzim, kuram regulāri ieauga nagi kājas īkšķiem. Speciālists ne tikai veiksmīgi novērsa akūto problēmu, bet arī sniedza vērtīgus ieteikumus, kā turpmāk pašam sakopt nagus, lai ieaugušo nagu problēma vairs neatkārtotos. Pati podologu apmeklēju profilaktiski reizi mēnesī, “ atklāj podologa kabinetā sastapta sieviete. Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā pēdu aprūpes  pakalpojumus sniedz četri speciālisti – trīs sertificētas podoloģes Dace Himiča, Anita Meijere- Iļjina, Aija Zirne un pēdu aprūpes māsa Marita Kļaviņa. Izņemot diabēta pacientus, kuriem ar ārsta nosūtījumu pieejama valsts apmaksāta pēdu aprūpe, podologa pakalpojumi ir par maksu. Rūpējies par savu pēdu un nagu veselību, apmeklējot profesionālu pēdu aprūpes speciālistu! Pieraksts pa tālruni: 26452416

30.09.2024. Šovasar, skolas projekta “Sabiedriskais darbs” ietvaros, pie Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes Kuldīgas nodaļas cilvēkiem, ik nedēļu ciemojās divi Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolnieki – Miks Maslobojevs un Kristians Šlakorciņš. Viņu mērķis bija ieviest dažādību nodaļas cilvēku ikdienā, lai veicinātu ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmēju socializēšanos. Ideja par ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmēju socializēšanu Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 12. klases skolniekiem Mikam Maslobojevam un Kristianam Šlakorciņam radās jau iepriekšējā mācību gada laikā, domājot par vidusskolas projekta darbu. Uz tēmas aktualitāti pamudināja LR Tiesībsarga biroja kampaņa “Dzīve pansionātā – kāda tā ir?”, kurā tika aizskarts jautājums par Latvijas pansionātu iemītnieku sadzīves apstākļiem, t.sk ., arī vajadzība pēc socializēšanās pasākumiem. “Painteresējoties par šo tēmu vairāk, sociālo tīklu platformā “Tik Tok” redzēju kontus, kuros tiek rādītas interesantas spēles un aktivitātes, kas veicina kustību un atmiņas saglabāšanos. Nolēmu, ka tas varētu noderēt, kā socializēšanās aktivitātes,“ pastāsta Kristians. Atsaucību idejai zēni meklēja Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā, kur, pateicoties nodaļas vadītājai Dacei Uplejai, to arī guva. Praktisku atbalstu neliedza arī Skrundas un Valtaiķu nodaļu vadītājas Sigita Picule un Gunita Bivbāne, kuras kādā no aktivitātēm palīdzēja sagādāt vajadzīgo inventāru. Aktivitāšu  plāns tiks izstrādāts, konsultējoties ar Kuldīgas nodaļas vadītāju un sociālo darbinieci Kristīni Dzintari.  Bez kustību aktivitātēm plānā ietilpa arī kopīga brīvā laika pavadīšana. Ņemot vērā nodaļas iemītnieku ikdienas specifiku, skolas laikā puiši savu plānu īstenot nevarēja, tāpēc nolēma to īstenot vasarā. Pirmā tikšanās ar nodaļas cilvēkiem bija Līgo pasākuma laikā, bet vēlāk apmeklējums notika katru nedēļu. Cilvēki, vide un dzīvesritms tika iepazīts pamazām. Satuvināšanās ar nodaļas iemītniekiem notika galvenokārt spēlējot galda spēles un pavadot pastaigās. Lai vairāk apjaustu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības un spējas, vērtīga pieredze tika gūta kopīgajās sporta spēlēs Valtaiķos, kurās kopumā piedalījās ap 70 cilvēku no dažādām ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm. Rūpīgi pārdomājot aktivitātes, Mikam un Kristianam arī pašiem izdevās sava iecerētā aktivitāšu programma. Jaunieši atzīst, ka visgrūtākais esot bijis uzdrīkstēties un pārvarēt bailes par to, kā nodaļas cilvēki viņus uzņems, cik būs atsaucīgi un kā viss veiksies. Īstenojot iecerētās aktivitātes, bija brīži, kad vajadzēja ātri noreaģēt un pielāgoties cilvēku individuālajām spējām vai pamainīt sākotnēji plānoto. Šīs situācijas abiem jauniešiem ļāva izprast gan mērķa grupas vajadzības, gan arī vajadzību pēc empātijas darbā ar cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem. To dēļ nācās arī apgūt savādākas komunicēšanas prasmes. “Esmu pateicīgs par šādu iespēju kādam palīdzēt un uzlabot ikdienu. Šis projekts manī raisīja pārdomas par to, cik daudz Latvijā ir šādu cilvēku, kas savas vecumdienas pavada pansionātā. Pats grūtākais bija tam saņemties, tomēr mani pārsteidza, ka pansionāta iemītnieki ir tik enerģiski un azartiski. To novēroju kopā ar viņiem spēlējot galda spēles. Viņu prieks pielipa arī man. Kad redzi, ka cilvēki novērtē tavu ierašanos un laiku, ko pavadi kopā ar viņiem, izjūtas ir patīkamas,” ar savu pieredzi dalās Miks Maslobojevs. Savukārt idejas iniciators Kristians Šlakorciņš savu pieredzi, plānojot un organizējot  aktivitātes, sauc par interesantu un atzīst, ka sajūtas par paveikto ir labas: “Lai arī man vislielākais izaicinājums likās komunicēt un motivēt iesaistīties aktivitātēs, tomēr ir gandarījums un prieks, ka tas izdevās. Mani pārsteidza tas, cik cilvēki bija atsaucīgi, pieklājīgi un varoši. Paldies visiem iemītniekiem un darbiniekiem, kas ļāva īstenot mūsu projekta ieceres!” Kuldīgas slimnīcas Ilgstošas sociālās aprūpes Kuldīgas nodaļā ikdienā uzturas 50 cilvēku, kuriem gan vecuma, gan funkcionālo traucējumu dēļ nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Viens no šī sociālā pakalpojuma kvalitātes rādītājiem ir pietiekami plaša socializēšanās pasākumu klāsta iekļaušana klientu ikdienā.

27.09.2024. Ik gadu 29. septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Sirds diena, lai palielinātu sabiedrības informētību par sirds un asinsvadu slimībām, to riskiem un profilaksi. Šī diena ir lieliska iespēja apzināties, cik svarīgi ir rūpēties par savu sirds veselību un veikt izmaiņas, kas var uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē. Tās var izraisīt dažādi faktori, piemēram, slikts uzturs, mazkustīgs dzīves veids, stress, smēķēšana un citi riska faktori. No 2023. gada janvāra līdz šī gada 30. jūnijam Kuldīgas slimnīcā pie kardiologa ir vērsušies vairāk kā 600 personas. Kuldīgas slimnīcas kardioloģe Anita Sirenko: “Pacientu sūdzības, atnākot pie kardiologa galvenokārt ir saistītas ar paātrinātu vai neregulāru sirdsdarbību, periodiskām sāpēm vai diskomfortu krūtīs, augstu asinsspiedienu. Izmeklējot pacientus, nākas secināt, ka viens no sirds un asinsrites sistēmas traucējumu iemesliem ir meklējams dzīvesveidā, kas ir pārāk mazkustīgs, pārāk s tresains. Lielu postu nodara augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis asinīs, kā arī smēķēšana.” Kā norāda kardioloģe, ja cilvēkam ir kādas sūdzības un viņš jūt, ka kaut kas ar sirdi nav kārtībā, noteikti jāvēršas pie ārsta, tomēr rūpējoties par sirds veselību profilaktiski, mēs varam ne tikai pagarināt savu dzīvi, bet arī uzlabot tās kvalitāti.”   Lūk daži ieteikumi sirds veselības saglabāšanai:   - regulāra fiziskā aktivitāte: mēģiniet vismaz 120 minūtes nedēļā veltīt vidēji intensīvai fiziskai aktivitātei; - stresa pārvaldība: praktizējiet relaksācijas tehnikas, ievērojat līdzsvaru starp atpūtu un darbu, atrodiet veselīgu nodarbi, kas sniedz prieku un, kaut uz brīdi, liek aizmirst par ikdienas problēmām; - regulāras veselības pārbaudes: pārbaudiet asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni. Svarīga nozīme uzturam Vēl viens svarīgs sirds un asinsvadu sistēmas veselības pamatelements ir veselīgs uzturs. Kuldīgas slimnīcas uztura speciāliste, uztura zinātniece Gita Ignace norāda, ka sirds asinsvadu sistēmai patīk Vidusjūras diētas principi. Tie ir: svaigi dārzeņi, zaļumi, ogas 50 – 60% no visa uztura, pākšaugi vismaz 4 reizes nedēļā, dienā vismaz 3 ēdamkarotes olīveļļa pie salātiem, nedēļā 3 saujas riekstu, ikdienas uzturā iekļauj arī linsēklas. No graudaugiem izvēlas pilngraudu produktus – griķus, sarkanos, rīsus, sorgo, grūbas. No piena produktiem – kefīru, bezpiedevu jogurtu, biezpienu. Zivis un putnu gaļa Vidusjūras diētā ir galvenie gaļas produkti. Lai saglabātu sirds un asinsvadu sistēmas veselību, no uztura noteikti būtu jāizslēdz rafinēti produkti, kūpinājumi, žāvējumi, miltu izstrādājumi, pusfabrikāti, fastfood, konditoreja, margarīns, sviests, saldais krējums, fritēti un ļoti cepti ēdieni, saldināti dzērieni. Jāsamazina sarkanās gaļas patēriņš un jāseko līdzi sāls daudzumam. Garšas uzlabošanai vēlams vairāk iekļaut garšvielas.   Mūsu sirds ir mūsu ķermeņa dzinējspēks - rūpēsimies par to!

25.09.2024. Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļa ir saņēmusi vēl vienu brīnišķīgu dāvanu no Milvoki (Amerika) Svētās Trīsvienības draudzes šūšanas pulciņa “Dūriens pie dūriena”. Greznās jaundzimušo sedziņas, pirmie zābaciņi un citas noderīgas lietas svētkos tiks dāvinātas Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā dzimušajiem bērniem. Pateicoties Kuldīgas slimnīcas neonatoloģes Ramonas Irbes sadarbībai, Milvoki Svētās Trīsvienības draudzes šūšanas pulciņa “Dūriens pie dūriena” dalībnieces jau vairākus gadus mūsu jaundzimušajiem sūta rokām darinātas, greznas sedziņas, kas ir šūtas, kā īsti mākslas darbi. Šogad sedziņas šūtas ar domu par bērna attīstību, ļaujot mazulim ar laiku tās izmantot izpētes procesam. Pirmā dāvana nonāca pie 20.septembrī dzimušajām dvīņu māsiņām Matildes un Alises. Sūtījumā ir arī jaundzimušo sedziņas, kas, piedomājot par mazuļa labsajūtu un veselību, darinātas no merino vilnas. Tās ir mīkstas, siltas, bet nesatur vilnai raksturīgās pūkas. Savu radošumu pielikusi arī kāda trīspadsmit gadus veca meitene, kuras centieni noteikti būs vērtīgi kāda mazuļa pirkstiņu attīstībai. Bez segām tika saņemti arī mazuļu pirmie zābaciņi, kas adīti speciālā tehnikā un citas praktiskas dāvanas, kas veidotas, piedomājot gan par tikko dzimušu bērniņu, gan  jau paaugušos mazuļu vajadzībām. Esam aizkustināti un pateicīgi par šūšanas pulciņa “Dūriens pie dūriena” dāmu ieguldījumu un sirsnību! Tā ir jūtama katrā rokdarbu detaļā. Paveiktais darbs iedvesmo un pierāda, ka labiem darbiem attālums nav šķērslis. Sirsnīgs paldies!

24.09.2024. Tiem, kam patīk ūdens, Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā pieejama ārstnieciskās vingrošanas grupa hidrobaseinā. Vada sertificēta fizioterapeite Patrīcija Diāna Fogele.   Ārstnieciskās vingrošanas hidrobaseinā mērķis ir mazināt un likvidēt pacienta funkcionālos traucējumus un sāpes, relaksēt, noņemt emocionālo un fizisko sasprindzinājumu, stiprināt nervu – maņu sistēmu, uzlabot vielmaiņu. Vingrojumi ūdenī palīdz mazināt slodzi uz locītavām un uzlabot kustību amplitūdu, vienlaikus nodrošinot drošu vidi vingrošanai. Nodarbības notiek nelielā grupā (līdz 6 dalībniekiem) vienu reizi nedēļā. Tās vada sertificēta fizioterapeite Patrīcija Diāna Fogele. Pieteikšanās pa tālruni 26452416. Maksa par 4 nodarbībām – 40 €.

23.09.2024. Sagaidot dvīņu māsiņas Matildi un Alisi, 20. septembris Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā bija dubultpriecīga un reizē arī dubultatbildīga diena. Šis šogad Kuldīgas slimnīcā ir jau trešais dvīņu pāris. Dvīņu grūtniecība un dzemdības ir vienlaikus emocionāls un izaicinošs brīdis gan māmiņai, gan speciālistiem. Māsiņas Matilde un Alise pasaulē nāca plānota ķeizargrieziena operācijā. Pateicoties Kuldīgas slimnīcas ginekoloģēm – dzemdību speciālistēm Ilzei Smiltānei un Natālijai Gailītei, neonatoloģei Dacei Dzenei, vecmātei Guntai Cepurītei, kā arī operāciju bloka un dzemdību nodaļas komandai, dvīnītes piedzima veiksmīgi.   Bērniņu vecāki, kuldīdznieki Sigita un Didzis Alkšari atzīst, ka sajūtas ir fantastiskas un nebaidās no jaunās pieredzes. Sigita pastāsta, ka uzzinot, ka ir gaidībās, vīram pajokojusi, ka varētu būt dvīņi, un drīz vien jau tika konstatēts, ka joks ir kļuvis par īstenību. Māmiņa priecājas, ka jau grūtniecības laikā jutusi lielu atbalstu no ģimenes un ir droša, ka arī tagad tiks ar visu galā. Ģimenē jau ir viena meita – trīs gadus vecā Katrīna. Viņai ar māsiņām iepazīties bija ļauts jau pirms ģimene devās mājās.   Matilde un Alise šogad ir trešais dvīņu pāris, kas dzimis Kuldīgas slimnīcā. Lai ģimene ar jauno situāciju varētu bez bažām kopīgi aprast ar jauno situāciju, Kuldīgas slimnīca trešo dvīņu vecākiem šogad dāvina ģimenes palātu bez maksas.