.jpg)
05.02.2021.
2020. gads medicīnas nozarē bijis pārbaudījumu laiks. Arī Kuldīgas slimnīca saskārās ar dažādiem izaicinājumiem, taču valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds uzsver, ka kopumā aizvadītais gads vērtējams kā labs: “Ņemot vērā pandēmijas radītās pārmaiņas ikdienas darbā, veiksmīgi turpinājām strādāt vairākos virzienos – ne tikai pielāgojām veselības aprūpi atbilstoši Covid-19 situācijai valstī, bet piesaistījām arī jaunus speciālistus, attīstījām vidi un iegādājāmies modernas tehnoloģijas.” Arī galvenā ārste Svetlana Serpāne aizgājušo gadu sauc par dinamisku, jo bijis daudz nezināmā, tai skaitā saistībā ar slimnīcu līmeņa pārskatīšanu valstī.
Kāpēc valdība pārskatīja slimnīcu līmeņus?
A. Rozenfelds: “Veselības inspekcija analizēja gultu noslodzi slimnīcu nodaļās. Tika uzskatīts, ka, ja noslodze ir par mazu, mazinās speciālistu profesionalitāte un zūd kvalifikācija. Tāpēc svarīgi koncentrēt visu uzmanību tajā profilā, kurā pacientu ir visvairāk. Kuldīgas slimnīcas gadījumā – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Veselības ministrija iezīmēja vēlamo rezultātu, vairākkārt uzsverot, ka mums rūpīgi jāapsver, vai patiešām ir nepieciešama ķirurgu – traumatologu nakts un brīvdienu dežūra, vai ir lietderīgi uzturēt dzemdību un bērnu nodaļu. Taču jāatzīmē, ka netika ņemti vērā vairāki būtiski aspekti. Veselības inspekcija analizēja slimnīcas darbu viena gada griezumā, neņemot vērā īslaicīgo nodaļu slēgšanas ietekmi uz kopējo rezultātu.”
Vai un kā slimnīcas darbu ietekmēja iespējamā līmeņa samazināšana?
Slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons skaidro:
“Plānotā slimnīcu līmeņošana ilga teju gadu. Tās laikā mums ministrijai bija jāpierāda vairāku pakalpojumu nepieciešamība, lai saglabātu esošo slimnīcas līmeni, un mums tas izdevās – turpinām nodrošināt III līmeņa stacionāro palīdzību.
Žēl, ka šis jautājums pārcelts uz netālu nākotni.” A. Rozenfelds papildina, ka šāda veida reforma, samazinot slimnīcas līmeni, ietekmē jauno speciālistu piesaisti, jo viņi baidās strādāt slimnīcā, kurai, iespējams, kādā brīdī var neapmaksāt daļu pakalpojumu.
Kā rit darbs dzemdību nodaļā pēc valdības ieceres samazināt šo pakalpojumu?
Ā. Pētersons: “Darbs rit kā ierasts. Pagājušā gadā slimnīcā bija 513 dzemdības un piedzima 516 bērniņi, kas nozīmē to, ka pārsniedzām Veselības ministrijas noteikto 500 dzemdību robežu, par kuras nesasniegšanu 2019. gadā nepamatoti valdība mums pārmeta.” S. Serpāne papildina: “Ņemot vērā, ka valstī kopumā pērn piedzima par 1,3 tūkstošiem mazāk bērnu, uzskatām, ka mūsu nodaļā pieņemto dzemdību skaits ir bijis ļoti optimāls. Šeit strādā augsti kvalificēts personāls, turklāt dzemdēt brauc sievietes no visas Latvijas, nereti kā iemeslu minot tieši profesionalitāti un personīgo attieksmi. Tas pierādījās arī iniciatīvu portāla manabalss.lv balsojumā, kur par Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas saglabāšanu tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Dzemdību nodaļas personāls izjuta lielu sabiedrības atbalstu un ir par to ļoti pateicīgs.”
Vai mediķu un tehniskais nodrošinājums bijis pietiekams saistībā ar Covid-19?
Galvenā ārste S. Serpāne: “Lielas bažas mums bija par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Pavasarī ieguldījām milzīgu darbu, lai spētu darbiniekus pasargāt un pietiekami nodrošināt ar maskām, cimdiem un dezinfekcijas līdzekļiem.
Šobrīd gan aizsardzības līdzekļi, gan pārējās vajadzības saistībā ar Covid-19 ir pietiekamā apjomā – esam izveidojuši rezervi.
Taču risks inficēties ir jebkuram, arī tiem, kas lieto aizsardzības līdzekļus. Turklāt nemitīgā pārģērbšanās un strādāšana aizsargtērpā ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli grūta.”
Kā tiek organizēts darbs pandēmijas dēļ?
A. Rozenfelds pauž, ka, neraugoties uz darbu paaugstinātas slodzes apstākļos, personāls situācijai spējis veiksmīgi pielāgoties: “Varu uzteikt savu komandu. Darbs nepavisam nav bijis viegls. Līdz šim valdība nav devusi rīkojumu Kuldīgas slimnīcā uzņemt un ārstēt Covid-19 inficētus pacientus. Uz esošās bāzes slimnīcā esam izveidojuši tranzīta nodaļu. Tajā pirms stacionēšanas uz sava profila nodaļu nonāk uzņemšanas nodaļas pacienti, kuriem veikts Covid-19 tests. Līdz testa rezultātu saņemšanai pacients uzturas tranzīta nodaļā, un mediķi viņiem sniedz palīdzību un ārstēšanu. Ja tests ir negatīvs, viņu ievieto attiecīga profila nodaļā, bet, ja analīzes izrādās pozitīvas, tad pārved uz tuvāko slimnīcu, kurā ārstē Covid-19 pacientus.” Tranzīta nodaļā dienā vidēji uzturas 5–9 pacienti, kuriem nepieciešama tālāka ārstēšana slimnīcā. Izveidota arī atsevišķa dzemdību zāle māmiņām ar Covid-19 simptomiem, karantīnā vai izolācijā esošām dzemdētājām, nodrošinot gan personāla, gan sievietes un jaundzimušā drošību, kā arī atsevišķa reanimācijas telpa ļoti smagi slimu pacientu ārstēšanai.
Pastāstiet par pagājušā gadā izveidoto paliatīvās aprūpes kabinetu!
A. Rozenfelds: “No 1. jūnija slimnīcā ambulatori konsultē paliatīvās aprūpes speciāliste Sarmīte Opmane un psiholoģe Inese Birģele. Paliatīvās aprūpes mērķis ir nodrošināt pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti pacientiem, kuru izārstēšana nav iespējama. Tāpat tiek sniegta psiholoģiska palīdzība un ieteikumi ģimenei, kā pareizi rūpēties par slimnieku. Vēlamies tuvākajā laikā izveidot arī paliatīvo nodaļu ar stacionāro aprūpi. Tajā rūpes par neārstējamiem pacientiem, kuru stāvoklis ir ļoti smags, uzņemsies mūsu speciālisti.”
Kādus speciālistus ir izdevies pagājušā gadā piesaistīt?
A. Rozenfelds: “Izvērtējot 2020. gadu, ir vērojama pozitīva tendence – aizvien vairāk pie mums sāk strādāt jaunie speciālisti, veidojot jaunu paaudzi ar jaunu skatījumu un idejām.
Pagājušā gadā piesaistījām 24 ārstniecības un atbalsta personas – dežūrārstus, ginekologus, anesteziologus, paliatīvās aprūpes speciālistu un psihologu, māsas un māsu palīgus.
Arī šogad turpināsim iesākto darbu, aicinot kolektīvam pievienosies vēl vairāk jauno speciālistu.”
Ā. Pētersons: “No iepriekš minētiem speciālistiem uz dežūrām piesaistīti seši jauni rezidenti, trīs ārsti-speciālisti. Diemžēl, trīs kolēģi beiguši darbu slimnīcā un divi devušies aizsaulē.”
Kādi speciālisti slimnīcā trūkst?
S. Serpāne: “Mums tāpat, kā citās slimnīcās, trūkst gandrīz visu specialitāšu ārsti. Visvairāk šobrīd nepieciešami internisti, endoskopisti, pediatri, arī anesteziologi un ginekologi. Būtu labi, ja papildinātos nodaļās strādājošo ārstu pulks.”
Kas vēl paveikts slimnīcas attīstībā, modernizēšanā?
S. Serpāne: “Uzņemšanas nodaļā izveidota atsevišķa bērnu pirmreizējās apskates telpa, rūpējoties par bērnu komfortu. Telpa ir nodalīta no citām. Tas palīdz ne tikai kontrolēt pacientu plūsmu, bet mazajiem pacientiem psiholoģiski saīsina gaidīšanas laiku, jo telpā ir televizors, kurā skatīties multfilmas. Tiklīdz tas būs iespējams, nodrošināsim arī rotaļlietas. Šobrīd tas nav atļauts pandēmijas dēļ.
Nozīmīgs ieguldījums bijis jaunu, plašāku telpu izveide Hemodialīzes nodaļai, papildinot to ar vēl vienu dialīzes iekārtu. Tagad varam sniegt palīdzību vienlaicīgi pieciem pacientiem.
Pēc pacientu lūguma esam izveidojuši paaugstināta servisa palātu Ķirurģijas nodaļā, kurā pacientam ir pieejams televizors un ledusskapis, atsevišķs sanitārais mezgls. Tāpat lielus naudas līdzekļus ieguldījām slimnīcas ventilācijas sistēmas sakārtošanā. Arī filiālē Aizputē, lai mazinātu ugunsbīstamību, esam sakārtojuši ventilācijas sistēmu un skursteni.
Turpinājām īstenot arī ERAF projektu. Vairākas iekārtas iegādājāmies Dzemdību nodaļai:
jaunu intensīvās fototerapijas sistēmu, kas paredzēta jaundzimušo hiperbilirubinemijas ārstēšanai, jeb dzeltes mazināšanai. Vecajā iekārtā bērniņam bija jāguļ 24 stundas, savukārt jaunajā – vien dažas stundas dienā,
jaundzimušā intensīvās aprūpes galdu, ko izmanto, lai uzreiz pēc dzemdībām bērnu nosvērtu un nomērītu, taču sarežģījumu vai komplikāciju gadījumā spētu veikt arī intensīvo aprūpi,
neinvazīvās plaušu ventilācijas aparātu, ko pielieto neiznēsātiem bērniem un jaundzimušajiem ar elpošanas problēmām, skābekļa padevi nodrošinot, zīdaini neintubējot,
jaunas, elektroniski regulējamas dzemdību gultas.
Iekšķīgo slimību un Ķirurģijas nodaļā uzstādījām jaunu medicīnas personāla izsaukuma sistēmu. Esošā sistēma palātās kalpojusi vairāk nekā 15 gadus un bija morāli novecojusi, turklāt jaunā ir ērtāka un vieglāk lietojama pacientiem.
Centrālās sterilizācijas nodaļai iegādājāmies jaunu iekārtu operāciju, laparoskopisko un citu instrumentu un materiālu mazgāšanai un dezinfekcijai.
Būtisks pirkums bija arī iekārtas dzīvības funkciju nodrošināšanai pieaugušajiem – Anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļā un Uzņemšanas nodaļā iegādāti divi mobili defibrilatori, kurus izmanto ne tikai pacientu sirds apstāšanās gadījumā, bet arī vitālo funkciju monitorēšanai un sirds ārējās stimulācijas veikšanai pacientiem ar ļoti smagiem sirds ritma traucējumiem.
Speciālistiem, kuri veic operācijas, liels ieguvums ir jaunā laparoskopijas iekārta, kas palīdz veiksmīgāk veikt dažādas sarežģītības operācijas un samazināt operācijas veikšanas ilgumu. Tai ir plašākas operācijas un diagnostikas iespējas.
Nozīmīgs pirkums bijusi monitorēšanas sistēma reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā un operāciju blokā. Sistēmas centrālā stacija atrodas reanimācijas un anestezioloģijas nodaļā. No turienes var pārraudzīt ne tikai gulošo nodaļas pacientu stāvokli, bet arī to pacientu stāvokli, kuriem operāciju zālēs tiek veikta operācija. Tas ļauj attālināti sekot līdzi pacienta pulsam, sirds ritmam utt., līdz ar to palielina pacientu drošību.”
Kas ir šī gada lielākā veiksme?
Ā. Pētersons: “Spējām sabalansēt finanses un par saviem līdzekļiem slimnīcā veikt vairākus uzlabojumus. Sekmīgi turpinājās aparatūras nomaiņa ar ERAF līdzfinansējuma palīdzību. Arī III līmeņa saglabāšanā ieguldījām lielu darbu, tāpēc tas ir būtisks pagājušā gada sasniegums.”
Kādi ir nākamā gada mērķi?
A. Rozenfelds kā galveno min esošo veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanu mūsu novada iedzīvotājiem, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi. Savukārt, Ā. Pētersons papildina, ka dažādu pasākumu kopuma rezultātā jāpanāk jaunu speciālistu apmešanās uz dzīvi Kuldīgas novadā:
“Tas ir visnozīmīgākais, lai slimnīca varētu eksistēt un izdzīvot jebkurās reformās. Jaunie speciālisti nepieciešami, lai pilnvērtīgi izmantotu jaunās iekārtas un nodrošinātu ārstniecību mūsdienu līmenī.”
