.jpg)
29.05.2020.
No 1. jūnija Kuldīgas slimnīcā ambulatori konsultēs paliatīvās aprūpes speciāliste Sarmīte Opmane. Pacientu pieņemšanas notiks trīs reizes nedēļā, un tās būs valsts apmaksātas. Konsultācijās aicināti piedalīties arī pacienta tuvinieki.
Pieņemšanas būs pirmdienās 14.00–17.00, otrdienās 8.00–12.00 un ceturtdienās 13.00–16.00. Pieteikties iespējams, zvanot uz slimnīcas reģistratūras tālruni 63374000. Lēmumu par nepieciešamību saņemt paliatīvās aprūpes konsultāciju pieņem ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, izvērtējot katru gadījumu individuāli un nosūtījumā norādot attiecīgo diagnozes kodu.
Konsultācijas laikā S. Opmane izvērtēs pacienta stāvokli un ģimenei sniegs rekomendācijas par nepieciešamo aprūpi.
“Paliatīvās aprūpes mērķis ir nodrošināt pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti pacientiem, kuru izārstēšana nav iespējama.
Prioritāra ir sāpju un citu simptomu mazināšana, kā arī psiholoģisko, sociālo un garīgo problēmu apzināšana. Skaidrosim ģimenei, kā mājas apstākļos pareizi rūpēties par slimnieku – apmācīsim pozicionēšanu, lai neveidojas izgulējumi, stāstīsim par pareizu uzturu un barošanu, lai pacients nezaudētu svaru, ” skaidro S. Opmane.
Paliatīvā aprūpe tiek nodrošināta pacientiem ar:
humāno imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju,
ļaundabīgiem audzējiem,
encefalītu (slimība, kas izraisa ilgstošus nervu sistēmas darbības traucējumus),
mielītu (muguras smadzeņu iekaisums) un encefalomielītu (hroniskā noguruma sindroms),
centrālās nervu sistēmas slimībām,
multiplo sklerozi,
perifērās nervu sistēmas slimībām,
Myasethenia gravis (neiromuskulāra slimība, kas izraisa skeleta muskuļu vājumu),
sirds mazspēju,
cerebrovaskulārām slimībām (smadzeņu darbības traucējumi, kā, piemēram, sekas pēc insulta),
barības vada, kuņģa un divpatdsmitpirkstu zarnas slimībām,
izgulējumiem,
muguras smadzeņu bojājumiem.
Speciāliste uzsver: “Sabiedrībā valda uzskats, ka pēc paliatīvā aprūpes vēršas tikai pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām, kuru veselības stāvoklis ir ļoti smags. Tā tas nav.
Paliatīvo aprūpi nereti nodrošina cilvēkiem, kuri ar savu slimību var dzīvot desmit, divdesmit un vairāk gadu.
Šīs aprūpes būtība ir likt cilvēkam justies pēc iespējas labāk ar esošo diagnozi. Ja tie ir reiboņi, pielietojam terapiju reiboņu mazināšanai, ja pacientam kas sāp – uzsākam vai koriģējam pretsāpju terapiju.” Nepieciešamības gadījumā aprūpē tiek piesaistīti citi speciālisti, piemēram, psihologs vai psihoterapeits, kapelāns. Paliatīvajā aprūpē prioritāri ir mazināt pacienta sāpes un citus simptomus, kā arī kontrolēt sociālās, psiholoģiskās un garīgās problēmas ar nolūku uzlabot vai saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti.
S. Opmane ir ģimenes ārste, kura apguvusi paliatīvās aprūpes papildspecialitāti. “Mūsdienās ne tikai Kuldīgas novadā, bet visā valstī arvien vairāk pacientiem nepieciešama paliatīvā aprūpe. Kā ģimenes ārsts es daudz esmu saskārusies ar šādiem pacientiem, tāpēc izjutu nepieciešamību pēc papildus zināšanām.
Turklāt uzskatu, ka veselības aprūpei ir jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pretējā gadījumā cilvēks atliek vēršanos pie ārsta un slimība tiek ielaista,” stāsta S. Opmane.
Nākotnē Kuldīgas slimnīcā plānots izveidot arī paliatīvās aprūpes nodaļu, kurā pacientiem tiks nodrošināta palīdzība un aprūpe speciālistu uzraudzībā.
